Sensoro spēju attīstīšana matemātisko pamatpriekšstatu veidošana, matemātika - integrētā pieeja  Konsultācija  Rīgas pirmsskolas izglītības.

Prezentācija par tēmu: "      Sensoro spēju attīstīšana matemātisko pamatpriekšstatu veidošana, matemātika - integrētā pieeja  Konsultācija  Rīgas pirmsskolas izglītības."— Prezentācijas transkripts:

1       Sensoro spēju attīstīšana matemātisko pamatpriekšstatu veidošana, matemātika - integrētā pieeja  Konsultācija  Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde «Dardedze» Speciālais pedagogs Tamāra Kotļarenko Labas prakses piemērs

2 Pirmsskolas vecuma bērni matemātikas jēdzienus neapgūst no grāmatas, īstenībā bērni apgūst ilgstojošas noderīgas matemātikas zināšanas un matemātisko izpratni, tieši darbojoties ar apkārtējo pasauli. Viņi tās rekonstruē, tieši darbojoties reālās situācijās. Matemātika, līdzīgi valodai, ir sastopama visās cilvēka darbības jomās. Cilvēka dzīve nav iedomājama bez matemātiskajām zināšanām. Bērnam būs jāprot risināt problēmas, izmantojot matemātisko domāšanu.

3 Tuvākajā apkārtnē matemātika ir “ik uz soļa”, tā bērniem ne tikai palīdz izveidot pozitīvu attieksmi un interesi par matemātiku kā tādu, palīdz attīstīt intelektuālo aktivitāti un iniciatīvu, izveidot Es tēlu par sevi, kā par gudru cilvēku, tātad, izveidot tās personības īpašības, kas nepieciešams mācībām skolā. Svarīgi ir attīstīt bērnam matemātisko domāšanu, nevis mehāniski mācīt skaitīt un veikt matemātiskās darbības. Bērns pēta apkārtējo vidi, lai iegūtu informāciju par pasauli. Sapratne salīdzina un interpretē maņu pieredzi un veiktās darbības ar apkārtējo vidi. Rezultātu var saukt par zināšanām vai darbības pieredzi attiecībā pret maņu pieredzi. Pieredze ir kas vairāk nekā maņu pieredze. Tas ir rezultāts, ko iegūst, kad darbību atspoguļo ar maņu pieredzi.

4 Apkārtne palīdz radīt emocionālo noskaņojumu
Apkārtne palīdz radīt emocionālo noskaņojumu. Lielā emocionālā pacēluma laikā bērna domas kļūst sevišķi skaidras, aktivizējas domāšanas darbība. Bērni spēj apgūt matemātiskās attiecības, manipulējot ar attiecīgajiem objektiem. Tas nozīmē, ka bērniem ir jāspēlējas ar lietām caur kurām var apgūt lieluma, formas dažādības un krāsas izjūtu. Bērns sāk salīdzināt lietas, kad viņš savā attīstībā saprot, ka tās eksistē neatkarīgi no viņa darbības, un kad iegūst lielāku pieredzi, rīkojoties ar lietām savā apkārtnē. Viņš ne tikai salīdzina savu darbību ar lietām, bet sāk salīdzināt lietas arī savstarpēji.

5

6 Sensorā pieredze ir priekšmetu kvalitātes un īpašību daudzveidības paraugs. Tā veidojas attīstoties bērna ārējās vides analīzes sensorām sistemām – dzirdei, redzei, taustei, garšai, ožai un iekšējās vides analīzes sensorai sistēmai. Sensoro etalonu apgūšana sākas ar to, ka bērni iepazīstas ar ģeometriskām figūrām, krāsām, lielumiem. 5, 6 gadus veci bērni apgūst priekšstatus par īpašībām, pēc kurām priekšmetu īpatnības var mainīties. Priekšstati par krāsām pilnveidojas ar toņu spektru. Bērns uzzina to, ka krāsa grupējas siltās un aukstās. Priekšstati par lielumiem papildinās, kad bērns salīdzina priekšmetus. Bērnam rodas priekšstats par atsevišķiem mērījumiem – garums, platums, augstums.

7 M. Montesori norāda, ka sākumā bērns mācās atšķirt krāsu, to lietojot, taču, kad krāsa ir jau iepazīta, viņš zina nosaukumu un atšķir to starp daudzām citām. Vēl augstākā līmenī bērns apliecina, vajadzīgo krāsu atrazdams pēc nosaukuma, ko iemācījies arī izlasīt. M. Montesori metode saistās ar bērnu maņu, prāta un muskuļu attīstīšanu. Izstrādāto metodi var iztēloties kā trīsstūri, kura vienā virsotnē bērns, kas tiek respektēts kā personība un indivīds ar viņam piemītošajām īpašībām, darbošanās ritmu un attīstības īpatnībām. Otra virsotne ir speciāli sagatavota vide, kas atbilst bērna vajadzībām un ļauj viņam apgūt lietu un parādību pilno pasauli. Un trešā virsotne ir speciāli apmācīts skolotājs, kura loma ir palīdzēt attīstīt paša bērna iekšējos dotumus. Sistēma balstās uz bērna personības respektēšanu, tā pasargā viņu no pieaugušā cilvēka iespaida un atstāj telpu augšanai bioloģiskā neatkarībā.

8 Bērnu attīstīšana nenotiek tikai rotaļnodarbībās, tas notiek darbojoties jebkurā brīdī. Bērna attīstībā sevišķa nozīme ir tam, kurā brīdī un kādās formās intelektuālā darbība tiek iesaistīta praktiskajā darbībā un kā šī praktiskā darbība tiek pakārtota. Pētot un novērojot apkārtni, bērns katru dienu var atklāt neiepazīto, viņš attīsta savas spējas domāt. Svarīgi, lai bērnam būtu prieks darboties, interesanti dzīvot, tad viņš gribēs darboties un, ja gribēs, viņam izdosies un, ja viņam izdosies, viņš vēlēsies vēl vairāk.

9 Uztvere – percepcija no latiņu valodas izziņas process, kurš veido apkārtējas pasaules subjektīvu atspoguļojumu. Tas ir psihisks izziņas process, kas rodas priekšmetiem un parādībām, to īpašību izpausmēm kopumā tieši iedarbojoties uz sensoro orgānu sistēmu. Sajūtas ir sarežģīts process ar kuru palīdzību tiek saņemta elementāra informācija no ārējas un iekšējas pasaules. Sajūtas ir psihiskas process, kas rodas objektīvas īstenības priekšmetiem un lietām tieši iedarbojoties uz atsevišķiem sajūtu orgāniem – analizatoriem, un to atsevišķo īpašību atspoguļojums. Sajūtu, maņu orgāni – īpaši kanāli pa kuriem tiek saņemta informācija gan par ārējo, gan iekšējo pasauli, uztverot kairinājumus. Sākotnēji ar sajūtu orgānu iegūtais kairinājums rod juteklisko tēlu, atspoguļojot reālos priekšmetus.

10 Sensorā attīstība – no latīņu valodas – sensus – jūtas, sensora procesu maņu attīstīšana un to pilnveide. Sensorie procesi, primārā izziņas pieredze – ir priekšmetu kvalitātes un īpašību daudzveidības paraugs. Tā ir sarežģīta, komplicēta izziņas darbība, kurā iesaistās sajūtas par lielumu, formu, krāsas uztveri, domāšanu, iztēli, atmiņu, dzirdes skaņu analīzi un runu.

11 Sensitīvais periods – cilvēka dzīvē ir tāds svarīgs posms, kurā iespējams efektīvs psihiskās attīstības izziņas process. M. Montesori uzskatīja, ka pieredzi caur jutekļu apgūšanu un izjūtu palīdzību, apgūstot noteiktā laikā – sensitīvā posmā – kaut ko pavisam konkrētu (“Ievads Montesori pedagoģijā”) balstoties uz bērna iekšējo dinamiku ar kuru bērns jau no dzimšanas īsteno savu tapšanu par cilvēku. Šos procesus Montesori vēroja ar īpašu rūpību. Konkretizējot šo jēdzienu, viņa izdala šādus sensitīvos periodus: no 0-6 gadiem valodas apgūšanas periods; no 0-3 gadiem kārtības periods; no 0-5,5 gadiem maņu sajūtu periods; no1,5-6,5 gadiem sīko priekšmetu apguves periods; no1-4 gadiem kustību periods; no 2,5-6 gadiem sociālo prasmju apguves periods