Ģimenes vērtība postmodernās sabiedrības izaicinājumos

Prezentācija par tēmu: "Ģimenes vērtība postmodernās sabiedrības izaicinājumos"— Prezentācijas transkripts:

1 Ģimenes vērtība postmodernās sabiedrības izaicinājumos
ANDREJS MŪRNIEKS Dr. sc. adm.

2 PROGNOZE

3 Satversme par ģimeni 110. pants. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. Kā šis Satversmes pants tiek īstenots? Vai ģimene, laulība un bērni tiek pietiekoši aizsargāti un atbalstīti? Kāpēc esam dziļā demogrāfiskā krīzē? Ko darīt, lai to novērstu? Varbūt vajadzīgs likums par ģimeni, kas apkopotu Satversmē garantētās tiesības un precīzi noteiktu atbalsta mehānismus un palīdzības apmērus?

4 Kas apdraud ģimeni? Ekonomiskā krīze? Vērtību krīze? Abas? Ko darīt?
* Palīdzēt var tikai ekonomiskiem līdzekļiem! («Tad, kad būsim materiāli nodrošinātāki, tad arī atjaunosies dzimstības pieaugums!») * Jāmaina attieksme pret ģimeni, jāatjauno tās prestižs! («Agrāk vēl daudz grūtākos ekonomiskos apstākļos bērni tomēr dzima vairāk!»)

5 Demogrāfiskā krīzi var pārvarēt tikai KOMPLEKSI
Ir jāņem vērā gan garīgie, gan materiālie faktori! Jāspēj atjaunot ģimenes (ar vairākiem bērniem) vērtību un katra bērna vērtību sabiedrībā. Tas attiecas uz informatīvo telpu, 1) plašsaziņas līdzekļu saturu un 2) izglītības saturu. Jāīsteno tāda tiesisko normu, finanšu un nodokļu politika, kas palīdzētu vecākiem uzdrošināties laist pasaulē bērnus un tos izaudzināt, turklāt – par Latvijas patriotiem, nevis par darbaspēku citām valstīm.

6 Galējības vai vidusceļš?
Valsts diktāts Kolektīvisms Tirgus diktāts Individuālisms Sistēmas problēmas tiek pārliktas no sabiedrības (valsts) uz individuālu cilvēku, kura dzīves veids kļūst par biogrāfisku sistēmas pretrunu risinājumu, raksta sociologs Z. Baumans. Ekonomists L.Turovs uzskata, ka patērētājkultūras “es” izstūmis investīciju kultūru “mēs”. Ģimene, bērni, viņu audzināšana un uzturēšana prasa lielas investīcijas un laiku. Un tas traucē būt mobilam darba tirgū. Konkurētspējīga personība attīstās uz vienotas ģimenes rēķina.

7 Postmodernā laikmeta izaicinājums
Ar “postmoderno” sapratīsim īpašu dzīves izjūtu, noskaņojumu un stereotipu kompleksu, ko vieno neticība tradīcijām («lielajiem naratīviem»), kopīgām vērtībām. Līdztekus konstruktīvām, radošām izpausmēm šajā dzīves izjūtā ir arī tendences, kas netieši apdraud ģimenes vērtību, jo no postmodernā viedokļa jebko var aizņemties, samaisīt, izsmiet, izjaukt; modē ir nenoteiktība, fragmentācija, ironija, spēle, dekanonizācija, dekonstrukcija, patības trūkums. Dekonstruēt var ģimeni (līdz seksa partneriem), sabiedrību var defragmentēt (līdz nelielām subkultūru grupām) un dekonstruēt var arī cilvēku (līdz vientuļam, atsvešinātam, konkurences nogurdinātam patērētājam, kuram šķiet, ka viņš veido savu nozīmju lauku, kurā ierauties). Mērķis: atbrīvoties no jebkādiem ierobežojumiem.

8 Vērtību maiņa valodā Laulība partnerattiecības Mīlestība sekss
Progress (attīstība) pārmaiņas Radīšana (radošums) patērēšana Patstāvība pašpietiekamība Patiesība relatīvisms Pienākumi tiesības Ģimene mājsaimniecība

9 RISINĀJUMI Izveidot precīzi definētu valsts pasūtījumu sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ģimenes vērtību popularizēšanā. Izglītībā izveidot «dzīves mācību» vai «ģimenes mācību», kurā būtu arī ētikas, saskarsmes kultūras, veselīga dzīvesveida un citu dzīves prasmju apguve. Īstenot atbalsta politiku ģimenēm – piemēram, ar nodokļiem neapliekamais minimums algā par katru nākamo bērnu vai IIN atlaides. To visu iespējams formulēt un, apvienojumā ar jau esošām normām, kas ir «izkaisītas» dažādos likumos, iestrādāt vienā: «Ģimenes aizsardzības un atbalsta likumā».

10 Paldies par uzmanību! ..transcende et teipsum..

11 Mērķis: Politika, kuras centrā ir uz sadarbību orientētas, ģimeni, citus cilvēkus un savu cilvēcisko un nacionālo identitāti cienošas radošas personības, kuras savā valstī īsteno taisnīgumu, līdzsvarotu attīstību un sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, kas ir ilgtspējīga, ģimenes un bērnus atbalstoša..

12 Trīs cilvēka esamības dimensijas
Mūsdienu globālās kultūrsituācijas skatījumā Trīs cilvēka esamības dimensijas (mūsdienās) DABA SABIEDRĪBA CILVĒKS /TEHNIKA /GRUPAS KULTŪRA /KULTŪRU ELEMENTU SAJAUKUMS

13 Cilvēks kā nejaušība Brīvību interpretējot kā nejaušību, neskaidrs kļūst paša cilvēka tēls. R. Rortijs aicina uz arvien plašāku Brīvības realizāciju, nevis kustību jau iepriekš eksistējošas Patiesības virzienā. Runa ir par brīvību kā nejaušības atzīšanu, kur valoda ir tikpat nejauša kā vecāki vai vēsturiskais laikmets. Līdzīgi ir ar patību. Cilvēku R.Rortijs apzīmē kā patību, ko veido nejaušību savijums, un nevis patību, kas būtu vismaz potenciāli sakārtojama īpašību sistēma.