LAUKUMU PROJEKTĒŠANA Laukumu veidi un platības

Prezentācija par tēmu: "LAUKUMU PROJEKTĒŠANA Laukumu veidi un platības"— Prezentācijas transkripts:

1 LAUKUMU PROJEKTĒŠANA Laukumu veidi un platības
Laukumu veidošana un forma Laukumu saistība ar pieguļošajām ielām Laukuma apbūve Laukuma arhitektoniskā organizācija

2 1. Laukumu veidi un platības
Ja ielas var nosaukt par pilsētas artērijām, tad laukumi pieder pie galvenajiem transporta un kompozīcijas mezgliem. Laukumiem funkcijas var būt dažādas, bet katram no tiem var noteikt galveno funkciju, izejot no kuras arī tiek noteiktas prasības attiecībā uz doto laukumu. Pēc nozīmes laukumus iedala vairākās grupās: - sabiedriskie, - transporta (regulējamie), - stāvlaukumi, - tirdzniecības u.c.

3 Sabiedriskie laukumi tiek veidoti kā apdzīvotas vietas parādes daļa, tie tiek ierīkoti galveno sabiedrisko ēku izvietojuma vietās, kur pulcējas ļaudis. Iedalās: centrālie – plašu sabiedrisku pasākumu organizēšanai, pilsētas nozīmes administratīvo un sabiedrisko ēku izvietošanai; rajonu – pilsētas rajona nozīmes administratīvo un sabiedrisko ēku izvietošanai; memoriālie – vēsturisko ēku un monumentu priekšā. 2) Laukumi pirms lielām sabiedriskām ēkām un būvēm (teātriem, muzejiem, stadioniem, kultūras un atpūtas parkiem, rūpniecības uzņēmumiem) 3) Dzīvojamo rajonu laukumi ar skvēriem īslaicīgai gājēju un bērnu atpūtai

4 4) Transporta laukumi kalpo labākai transporta organizācijai:
- transporta plūsmu sadalīšanai maģistrāļu un ceļu krustpunktos ar lielu kustības intensitāti; - pirms tiltiem. 5) Stacijas laukumi pirms dzelzceļa stacijām, autoostām. 6) Tirdzniecības centru un tirgus laukumi kalpo tirgum un arī izvietojas pie tirdzniecības ēkām. 7) Stāvlaukumi – tie tiek ierīkoti, lai novietotu transporta līdzekļus, kas sakrājas pie stacijām un piestātnēm, pie teātriem, klubiem, stadioniem, pie parku ieejām.

5 Viens laukums var pildīt arī vairākas funkcijas, piemēram, sabiedriskais laukums var būt vienlaicīgi arī stāvlaukums. Nelielās apdzīvotās vietās praksē parasti ierīko vienu laukumu, kuram lielākoties ir sabiedriskas funkcijas. Tos izvieto sabiedriskajā centrā. Laukuma telpu noformē apkārtesošās ēkas. Parasti tās ir sabiedriskas nozīmes ēkas: administrācijas ēkas, kultūras nams vai klubs, tirdzniecības centrs u.c. Šo ēku izmēri nosaka laukumu izmērus.

6 Pilsētu laukumi ir 2-5 ha, arī lielāki, to laukumi telpas noslēgtību nezaudē, jo tos ietver lielas ēkas. Zvaigznes laukums Parīzē – 2,33 ha, Maskavas stacijas laukums Sanktpēterburgā – 2,10 ha, Sarkanais laukums Maskavā – 4,96 ha), Lauku apdzīvotās vietās laukumu platība neiziet ārpus 1 ha robežām. Laukos laukumu izmēri ir nelieli, citādi laukums zaudēs svarīgu īpašību – telpas noslēgtību. Visizplatītākie laukumu izmēri lauku apdzīvotās vietās ir 0,3-0,5 ha.

7 Arhitektoniskā izteiksmība laukumā pārsvarā atkarīga no apkārtējās apbūves augstuma un laukuma garuma (platuma) attiecības. Pilsētu laukumos šī attiecība ir apmēram 1:3 līdz 1:6 robežās. Tādu pat var rekomendēt arī lauku apdzīvotās vietās. Ja apkārtesošās mājas ir m augstas, tad līniju izmēri būs attiecīgi 60 un 66 m, bet kopējais laukuma lielums (ja tam ir kvadrāta forma) – 0,36 un 0,44 ha.

8 Palielinoties platībai, zūd laukuma telpiskā viengabalainība un apbūves ansambļa vienotība. Ja tomēr kaut kādu iemeslu dēļ jāprojektē liels laukums, tad, lai saglabātu apbūves ansambļa vienotību, laukuma teritorijā jāieslēdz kādi papildus elementi, kas sasaistītu apbūvi: strūklakas, skvēri utt. Šai gadījumā attiecība 1:6 ieturas starp ēku augstumiem un to attālumiem līdz šiem objektiem. Palielināt laukumu bez nepieciešamības nevajag arī tāpēc, ka tas noved pie zemes izsaimniekošanas un sadārdzina apdzīvotās vietas labiekārtošanas izmaksas.

9 2. Laukumu veidošana un forma
Apdzīvotu vietu laukumi veidojas vai nu ielu krustojumos uz kvartālu stūra daļu teritorijām, vai uz ielu paplatinājumiem uz vienu vai abām pusēm, tāpat uz piegulošo kvartālu rēķina. Ir laukumi, kuri aizņem veselu kvartālu, ko ierobežo ielas, - tie galvenokārt ir tirgus laukumi. Sabiedrisko centru laukumi var tikt iekārtoti pēc jebkura no šiem paņēmieniem, transporta regulēšanas laukumi – labāk pirmais, stāvlaukumi – otrais. Izskatīsim dažādas nozīmes laukumu plānus:

10 lietderīgākā forma dažādiem laukumiem:
a, b, c - lietderīgi projektēt transporta regulēšanas laukumus, arī d, e, f g, h – (kabatveida)stāvlaukumi i – tiedzniecības laukumi pārējie – sabiedriskie laukumi Attēls Laukumu plānu shēmas

11 Visām attēlā redzamo laukumu shēmām ir pareizas ģeometriskas formas, kas pārsvarā arī valda projektēšanas praksē. Attēlos a, b, c laukumi veidojas, paplašinoties taisnleņķa ielu krustojumiem. Pēc šādām shēmām lietderīgi projektēt transporta regulēšanas laukumus. Šīm vajadzībām var projektēt arī d, e un f laukumus. Laukumus g, h sauc par „laukumiem – kabatām”. Tie pieder pie stāvlaukumiem. Pēc i shēmas parasti veido tirgus laukumus, kuri nodrošina piebraukšanu no visām pusēm. Visi pārējie laukumi vairāk piemēroti sabiedrisko centru laukumiem.

12 Sabiedrisko centru laukumu projektēšanai jāveltī liela uzmanība, jo tie ir apdzīvoto vietu kompozīcijas centri. Šiem laukumiem jābūt arhitektoniski izteiksmīgiem, atmiņā paliekošiem. Laukumu forma, izmēri, izvietojums pret ielām tiek risināts kompleksi un vienlaicīgi ar ēku izvietojumu ap laukumu, ar zaļo stādījumu u.c. komponentu izvietojumu, kā arī ciešā saistībā ar visu apdzīvotās vietas plānojumu.

13 Laukuma formai plānā ir viena vai otra ģeometriska figūra.
Tai jābūt pietiekami vienkāršai, kompaktai, pēc iespējas pareizai un ērtai, lai laukums varētu pildīt savas funkcijas. Kvadrāta formas laukums, sakarā ar to, ka malas ir vienāda garuma un tāpēc nevar izcelt kādu galveno ēku, nebūtu rekomendējams sabiedriskā centra laukumam. Par visracionālāko formu sabiedriskā centra laukumam var uzskatīt nedaudz pagarinātu taisnstūri ar malu attiecību robežās no 2:3 līdz 1:2; šajās robežās ir arī klasiskā „zelta” attiecība 1:1.62, tāpat tuvas ir attiecības 3:5, 5:8, 8:13 utt.

14 Pārāk izstiepts laukums zaudē kompaktumu, vienotību tā telpiskajā organizācijā.
Taisnstūra laukumi ir dinamiski, tiem ir zināma virzība, kas nepieciešams sabiedrisko centru laukumiem. Spilgti izteikta virzība ir arī trapecveida laukumam, pateicoties tā sānu malu slīpumam. Pie tam vienslīpu trapecei būs nesimetriska apbūve, bet divslīpu trapecei – simetriska. Apaļas vai ovālas formas laukumus sabiedriskajiem centriem nebūtu ieteicams, jo to malas nesakritīs ar ēku taisnajām līnijām. Ēkas tādā gadījumā nenostiprina laukuma formu, un to speciāli jāveic ar zaļajiem stādījumiem vai citiem paņēmieniem.

15 3. Laukumu saistība ar pieguļošajām ielām
Jebkurš laukums saistīts ar ielām. Dažas ielas pienāk pie laukuma un noslēdzas, citas tikai iet garām, pieguļot ar vienu malu laukumam. Līdz ar to laukums vienmēr ir kaut kāds transporta mezgls. Tāpēc tam mērķtiecīgi jāsaskaņojas ar piegulošajām ielām. Pa lauku apdzīvotu vietu ielām nenotiek pastāvīga, nepārtraukta kustība, un pareizai laukumu un ielu saistībai ir ne tik daudz transporta, kā arhitektoniska nozīme. Laukumam jāatbilst savai nozīmei un tai pašā laikā jābūt skaistam. Tas atkarīgs no tā uzbūves, tai skaitā no saistības ar piegulošajām ielām. Vislabāk ielām pienākt pie laukuma malām zem taisna leņķa.

16 Galvenajām ielām, kas ved uz laukumu un tur noslēdzas, jābūt virzītām uz laukuma galvenajiem punktiem (galvenās ēkas fasāde, laukuma centrs, monuments utt.). Šīm vietām cauri nedrīkst virzīt transporta kustību. Tāpēc ielas, kas iet garām laukumam, nevajadzētu izlaist caur laukuma centru, bet projektēt tā, lai tās iet pa laukuma malu, neskarot tā galveno teritoriju. Laukuma formu nostiprina apkārt esošo māju fasādes, nožogojumi u.c. apjomīgi priekšmeti, kas veido telpisko noslēgtību. Turpretī ielas, kas pienāk pie laukuma, samazina tā nostiprināto daļu, pārrauj laukuma viengabalainību, kas var padarīt to bezformīgu. Tāpēc nav vēlams, ka lielāks ielu skaits izietu uz laukumu.

17 4. Laukuma apbūve Laukuma apbūvei var būt mierīgs vai izteikti aktīvs raksturs. Laukums var būt apbūvēts no visām pusēm (a) vai atvērts uz ūdens spoguli, interesantu ainavu utt. (b). Attēls Apdzīvotas vietas sabiedriskā centra laukumi: slēgta tipa; atklāts uz ūdenskrātuves pusi (upe, ezers, dīķis)

18 Mierīgu apbūves raksturu iegūst, apbūvējot laukumu ar vienāda augstuma, vienāda apjoma un apmēram vienādi izvietotām ēkām. Aktīvu raksturu apbūve iegūst tad, kad laukuma galvenajā vietā izvieto lielāku ēku, pakārtojot tai pārējo apbūvi. Šīs ēkas nozīmei jāatbilst laukuma veidam. Sabiedriskā centra laukumā tāds būs klubs (kultūras nams u.tml.), administratīvajā sabiedriskajā laukumā – administratīvā ēka. Pie ēku izvietojuma ņem vērā ne tikai to izmērus plānā, bet arī to augstumus, fasādes raksturu, vispārējo veidu un nozīmi. Laukuma arhitektoniskā izteiksmība lielā mērā atkarīga no ēku augstuma un laukuma platības attiecības.

19 Laukuma ansambļa vienotība netiks panākta, ja visi to sastādošie komponenti būs vienādi, ar vienādu nozīmi. Galvenie kompozīcijas vienotības noteikumi ir komponentu nevienlīdzība un to saskaņotība, pakārtotība ansamblī. Augstumā izdalījusies būve laukumā (vai nu tā ir ēka, vai kāds monuments) pieļauj kaut kādu tā platības palielināšanos, un tādā veidā paplašinās kopējā laukuma telpa. Tādu būvi jāizmanto visas apbūves koordinācijai laukumā, ievērojot atbilstošās proporcijas augstumu un attālumu attiecībās. Monuments, kurš izvietots laukumā, atļauj veidot proporcionālas attiecības starp tā augstumu un attālumiem līdz ēkām, kas izvietotas apkārt tam.

20 Ēkas ap laukumu parasti izvieto tieši gar sarkano līniju, līdz ar to nostiprinot šo līniju un laukuma plāna ģeometrisko formu, ēku fasādes pie tam ierobežo un noformē laukuma telpu. Lauku apdzīvotās vietās laukumu apbūve raksturīga ar atsevišķi stāvošām, salīdzinoši nelielām ēkām ar atstarpēm starp tām. Noslēgtība, kas šeit nepieciešama laukuma telpas izjūtai, tiek panākta, atstarpēs starp ēkām stādot kokus, veidojot nožogojumus vai savienojošas pārejas. Liela nozīme tāpat ir atsevišķu ēku bloķēšanai lielākās būvēs.

21 5. Laukuma arhitektoniskā organizācija
Esot apdzīvotās vietas arhitektoniskās kompozīcijas centriem, laukumi ļoti iespaido tās vispārējo uzbūvi. Laukuma kā arhitektoniski telpiska ansambļa vienotība tiek panākta, saskaņojot tā formu, lielumu un apkārtesošās ēkas. Viens no galvenajiem šīs vienotības panākšanas paņēmieniem ir laukuma un ēku asu savstarpēja saskaņa. Ap laukumu esošo ēku simetrijas asis jāsaskaņo savā starpā, ar laukuma asīm un tajā ienākošo ielu asīm.

22 Arhitektoniskās plānošanas kompozīcijas vienotība vislabāk izpaužas tad, kad visas asis tiek pakļautas galvenās ēkas simetrijas asij, bet tā saskaņota ar galvenās ielas virzienu un apdzīvotās vietas kompozīcijas plānu. Katrā konkrētā gadījumā laukuma arhitektoniskā organizācija jāveido, ievērojot visus kompozīcijas līdzekļus un vietējos apstākļus un īpatnības, tai skaitā dabas un nacionālos. Sabiedriskā centra laukumam kā galvenajam apdzīvotās vietas (it īpaši nelielas) arhitektoniskās plānošanas kompozīcijas elementam jāpiedod apdzīvotai vietai individuālu, neatkārtojamu arhitektonisko seju.