Manas ģimenes un mājas vēsture laika posmā no gadam

Prezentācija par tēmu: "Manas ģimenes un mājas vēsture laika posmā no gadam"— Prezentācijas transkripts:

1 Manas ģimenes un mājas vēsture laika posmā no 1850.- 2007. gadam
Elīna Vīksna 11.b

2 Pētījuma mērķis: Manas ģimenes vēstures pētīšana, balstoties uz senču apzināšanu un dzimtas koka zīmēšanu. Pētījuma objekts: Mana ģimene, dzimtas māja. Pētījuma priekšmets: Dzimtas vēsture no – gadam. Pētījuma uzdevumi: zinātniskās literatūras izpēte un analīze, veikt pētījumu par ģimenes attīstības vēsturi, veikt pētījumus par dzimtas mājas vēsturi, apkopot secinājumus un ieskicēt turpmāk pētāmo jautājumu loku.

3 Pētījuma hipotēze: Dzimtas vēstures pētīšana – nepārtraukts process, kas rada apziņu, ka esam turpinājums kaut kam ļoti senam, un, ka turpināsimies tālā nākotnē. Pētījuma metodes: ģimenes locekļu atmiņu apkopošana, dzimtas dokumentu izpēte, iegūtās informācijas salīdzināšana, intervijas, darbs ar datoru (skenēšana, ciltskoku veidošana). Pētījumu bāze: ģimenes fotoalbumi, radinieku atmiņas.

4 Nozīmīgs, jo saista vēsture
2000. gadā sākās senču apzināšana un izpēte Ieinteresēja radinieku stāstījums Sāku pētīt materiālus

5 Informāciju var iegūt arhīvos un baznīcas grāmatās
Es balstos uz tuvinieku dokumentiem un viņu izjautāšanu Izveidoju dzimtas ciltskoku līdz 6. paaudzei Darbu veidoju par radiem no mātes un tēva puses

6 Mana dzimta

7

8 Mana ģimene Mūsu ģimene izveidojās gada 4. augustā. Ģimene ir neliela – četri cilvēki: mana mamma – Anita Vīksna, mans tētis – Zandis Vīksna, es – Elīna Vīksna un mans brālis – Mārtiņš Vīksna.

9 Mans tētis: dzimis gada 18. novembrī Jaunpiebalgā skolotāju ģimenē; mācījās Jaunpiebalgas vidusskolā; nodarbojās ar sportu, īpaši slēpošanu un orientēšanās sportu; piedalījās daudzās rajona un republikas mēroga sacensībās;

10 studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā automobīļu saimniecības specialitātē;
no gada līdz gadam dienēja Padomju Armijā; strādāja Vaives pagastā par komunālās nodaļas vadītāju, tad SIA “Skaidnis”, no gada strādā CSDD; tētis vienmēr ir bijis manas dzīves stiprais balsts. No viņa esmu mantojusi savu intelektu un prātu.

11 Mana mamma: dzimusi gada 15. novembrī Balvos; mācījās Stacijas astoņgadīgajā skolā, tad Balvu 1. vidusskolā, kuru beidz gadā; bija liela grāmatu lasītāja, dejoja tautu dejas; studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ekonomikas un organizācijas specialitātē;

12 strādāja Cēsu rajona Vaives pagastā par grāmatvedi, Balvu rajona Slimokasē par datu bāzu administratori, no gada stādā CSDD; vienmēr ir dzīvesprieka un ideju pilna; vienmēr palīdz; ir paraugs man; dzīves devīze :“Būt mierīgai. Neļaut, lai dzīves sīkumi tevi izsit no “sliedēm”.”

13 Mans brālis: dzimis 1993. gada 11. februārī Cēsīs;
gāja bērnudārzā “Ieviņa”; Mācījās Balvu Amatniecības vidusskolā, tagad mācās Balvu pilsētas ģimnāzijas 8. klasē; ir ļoti patstāvīgs un atsaucīgs; nodarbojās ar karatē;

14 dejo kolektīvā “Cielaviņa” un “Vanadziņš”;
mācās spēlēt ģitāru; interesējas par datoriem; piemīt brīnišķīga humora izjūta; viegli atrod kontaktu ar citiem cilvēkiem.

15 Es: piedzimu gada 3. decembrī Saldū; pirmo dzīves gadu pavadīju pie krustmātes Saldus rajona Lutriņos; vēlāk dzīvoju Cēsu rajonā Vaives pagastā; biju ļoti kustīga un dzīvespriecīga; 1993. gadā sāku apmeklēt bērnudārzu Priekuļos;

16 1993. gadā pārcēlos uz mājām “Līčupe” Balvu rajonā Kubulu pagastā;
bērnudārzā “Ieviņa” ieguvu labus draugus, iemācījos būt sabiedriska un izpalīdzīga; 6 gadus mācījos Balvu Amatniecības vidusskolā. dejoju tautu dejas un sporta dejas; Man patīk domāt, meklēt atbildes un, protams, sasniegt gaidītos rezultātus; tagad par savu saucu Balvu pilsētas ģimnāziju.

17 Omīte Mana Balvu omīte:
Leontīna Leišavniece dzimusi gada 4. maijā Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Bukās; vēlāk pārcēlās uz dzīvi Tilžas pagasta Ūdrenē; ģimenē bija vecākais bērns, vēl bija jaunāks brālis un māsa;

18 mācījās Tilžas vidusskolā;
1960. gadā sāka mācīties Rīgas 5. arodskolā un apguva pasta, telefona, telegrāfa operatorus; strādāja Rugāju sakaru nodaļā par priekšnieci, vēlāk pārgāja strādāt uz Balvu pastu; 1964. gadā apprecējās ar Antonu Leišavnieku; ģimene audzināja 2 meitas- Aiju un Anitu; 1969. gadā traģiski bojā aizgāja vīrs; tagad ir pensijā un dzīvo Balvos; vislielāko gandarījumu sagādā mazbērnu panākumi;

19 ir pilna ar spēku un enerģiju, ir ļoti, ļoti mīļa;
no viņas esmu mācījusies darba mīlestību, vienmēr viņu redzu rosoties – darbā.

20 Vecmamma Mana Piebalgas vecmamma:
Skaidrīte Vīksna dzimusi gada 22. janvārī Jaunpiebalgas pagasta “Tīrumkrūzēs”; 1935. gadā pārcēlās uz savu māju “Brūveriem”; mācījās Jaunpiebalgas draudzes skolā; strādāja par bibliotekāri Jaunpiebalgā;

21 1952. gadā iestājās Cēsu Skolotāju institūta fizikas – matemātikas fakultātē;
skolotājas darba gaitas sākās Jaunpiebalgas vidusskolā kā pionieru vadītājai; pēc diviem gadiem kļuva par vidējā posma matemātikas skolotāju; 1955. gada sāka mācīties Rīgas Pedagoģiskā institūta fizikas – matemātikas fakultātes neklātienes nodaļā; 1958. gadā apprecējās ar kolēģi Akseru Vīksnu; ģimenē 2 dēli- Ivars un Zandis;

22 vēlāk strādāja Piebalgas skolā un Jaunpiebalgas vidusskolā par internāta audzinātāju;
tagad aizraujas ar mājas apkārtnes iekārtošanu; savu Piebalgas vecmāmiņu es satieku diezgan reti, taču arī šajās retajās tikšanās reizēs es daudz ko gūstu no padomiem, ko viņa man sniedz.

23 Mana māja

24 Mana māja – tā ir mana zeme, kur dziļām saknēm iesakņojušies mani senči. Šo māju cēlis, te aris un sējis mans vecvectēvs. Mājas vēsture ir cieši saistīta ar Leišavnieku dzimtu, kur dzimtas koka sakņu izpēte sākta ar 19. gadsimta vidu.

25 Mājas vēsture Cēlis Joakims Leišavnieks 1863. gadā.
No – gadam Staņislavs Leišavnieks pats saviem spēkiem uzcēla tagadējo „Līčupes” māju tajā pašā vietā.

26 2001. gadā mans tētis sāka mājas rekonstrukciju.
Mana māja gada vasarā. Mana māja nav diža pils, arhitektūras paraugs - tā ir vienkārša, bet man ļoti mīļa.

27 Tradīcijas manā ģimenē

28 Ziemassvētki Visbiežāk svētkus sagaidām Piebalgā kuplā radu pulkā.
Skaitām dzejoļus pie eglītes, lai saņemtu dāvanas Mielojamies ar Ziemassvētku ēdieniem Dedzinām Ziemassvētku eglīti, dziedam dziesmas un gaidām Ziemassvētku rūķi

29 Lieldienas Lieldienas parasti pavadām mājās ģimenes lokā.
Dekorējam māju, veidojam dažādas kompozīcijas Lieldienās neiztiekam bez šūpošanās Krāsojam Lieldienu olas Ripinām olas un sacenšamies, kurš iegūs vairāk Kad mēs, visa ģimene, sēžamies pie galda, vispirms sitamies ar olām

30 Kapusvētki Pirms kapusvētkiem sakopjam tuvinieku atdusas vietas.
Kopīgās tikšanās sākas ar jauno radinieku iepazīstināšanu. Kopīga pasēdēšana pie pusdienu galda, dalīšanās atmiņās, dziedāšana, fotografēšanās Kapusvētki- radinieku un novadnieku galvenā ikgadējā tikšanās reize.

31 Secinājumi Šis darbs nebūs nekad pabeigts, jo katra jauna paaudze ierakstīs nākamo lapaspusi dzimtas kokā. Tāpēc darbs jāturpina; Tagad es zinu un labāk pazīstu savus radiniekus, un tā ir galvenā vērtība, ko šis darbs man ir devis; Kad skatos uz izveidotajiem dzimtas kokiem, mani pārņem lepnums, par šī koka kuplumu un par to, ka es esmu viena no tā daudzajām lapiņām, kas šo koku grezno;

32 Dzimtas koku var pētīt dažādi: rakties arhīvā un zīmēt sarežģītas shēmas, bet var arī tā – savākt kopā savējos, tad koka varenais vainags top acīm saredzams un ar roku aptaustāms; Turpmāk vēlos plašāk izpētīt Leišavnieku dzimtas ciltskoku – uz sāniem izvēršot radinieku paaudžu zarojumu.

33 Paldies par uzmanību!