Notiek prezentācijas ielādēšana. Lūdzu uzgaidiet

Notiek prezentācijas ielādēšana. Lūdzu uzgaidiet

KLKI integrētā programma “Latviešu ābece” Mācību procesa didaktiskie principi.

Līdzīgas prezentācijas


Prezentācija par tēmu: "KLKI integrētā programma “Latviešu ābece” Mācību procesa didaktiskie principi."— Prezentācijas transkripts:

1 KLKI integrētā programma “Latviešu ābece” Mācību procesa didaktiskie principi

2

3

4 Latviešu valodas apguves didaktiskie principi “Latviešu ābeces” programmā
1. Valodas apguvē jāattīsta vairākas prasmes: klausīšanās, runāšana, lasīšana - domāšana-filozofēšana, rakstīšana. 2. Prasmju apguve notiek sasaistē ar latvisko pasaules uzskatu tā veselumā: vērtībām, tēliem, simboliem, arhetipiem, gadskārtu svētkiem, dabu, folkloru, priekšmetisko vidi un latvisko dzīvesziņu. 3. Klausīšanās prasmes jāattīsta, klausoties pieaugušā lasītu vai stāstītu pasaku par katru burtu. Liela nozīme stāstījumā ir pieaugušā personīgajai ieinteresētībai, emocionalitātei un aktiermeistarībai. Svarīga ir stāstītāja balss intonāciju daudzveidība, sejas grimases, spēja nodibināt acu kontaktu ar klausītājiem. Vienu pasaku vēlams stāstīt 3-5 reizes nedēļā. Katru nākamo reizi stāstot, klausītājiem var izvirzīt papildus dažādus uzdevumus, piem., noteiktā rindkopā saklausīt vārdus, kas sākas ar mācāmo burtu, saklausīt mācāmo skaņu vārdu vidū vai beigās utt. Dzirdētā teksta jēgas analizēšana, vērtēšana ieteicama pēc trešās reizes, bet filozofēšana un attiecināšana uz personisko dzīvi -pēc 4-5 reizes sasaistē ar runāšanas un lasīšanas prasmju apguvi. Lieliski, ja ir iespēja pasaku animēt kā leļļu - tēlu izrādi. Pēc šādas izrādes nav ieteicams sižetu analizēt, vērtēt - tas bērniem jāuztver emocionāli. Un kā emocionāls pārdzīvojums, tas labāk nogulsies bērnu atmiņā. Jāizstrādā pasakas klausīšanās rituāls, kas palīdzēs noskaņoties nodarbībai un saasinās, sakoncentrēs maņu uztveri,-piem., īpašas sveces aizdedzināšana, spilvenu izdalīšana, dziesmas dziedāšana. 4. Runāšanas prasmes jāattīsta, veidojot stāstījumu par dzirdēto pasaku, izmantojot arī izceltos vārdus, jāveido savi teikumi gan saistīti ar kontekstu gan arī saistīti ar personīgi nozīmīgu kontekstu. Runāšanas prasmju attīstībai, vārdu krājuma paplašināšanai ir izmantojami arī “Alfabēta plakāti”, to kartītes, video dabas stāsti vienam burtam un koka bluķīši ar iegrebtiem burtiem (kinestētiķiem). Izmantojams arī video materiāls par dzīvnieku skaņām un audio materiāls ar putnu dziesmām. 5. Lasīšanas prasmes jāattīsta, lasot vārdus, teikumus ābeces krāsainajā grāmatā un darba lapās, kā arī pasaku tekstos lasot izceltos vārdus. Tos var uzrakstīt arī uz atsevišķām kartītēm. Velkot lasāmajiem burtiem līdzi ar pirkstu, nostiprināsies rakstu un valodas sakarību sajūta. Iemācoties dziesmas pie audio pasakām no galvas, jāmēģina lasīt dainu tekstus krāsainajās ābeces lapās ar fotografēšanas metodi. Bet ar darba lapu palīdzību pakāpeniski jāattīsta zilbošanas iemaņas. Lasīprasmes apguvei, vārdu krājuma paplašināšanai izmantojami arī materiāli ārpus pasaku konteksta - “Alfabēta plakāti” un to kartītes. Kinestētiķiem zilbošanas un lasīšanas iemaņu apguvei ieteicama “brīnišķīgo bluķīšu” metodika un aprīkojums. Lasīt mācīšanās fāzes: 1.Iepazīšanās ar skaņām atbilstošajiem burtiem, burtu izrunāšana -pārvēršana atpakaļ skaņās. 2. Saprašana - jau zināmo burtu un skaņu sasaistīšana ar jaunapgūstajiem. 3. Vārdu krājuma paplašināšana. 4. Konteksts palīdzēs veidot vārdu tēlus apziņā un nostiprināt tos atmiņā. 5. Automatizācija palīdzēs nokļūt līdz izlasītā jēgai. Redzamo zīmju pārvēršana dzirdamā skaņā un skaņas saprašana notiek vieglāk nevis atsevišķa vārda, bet gan teikuma un teksta līmenī. Tad ir vieglāk atšifrēt vārda nozīmi un pārdomāt lasītā saturu. 6. Atcerēšanās, notikumu pārdomāšana. Pasaku tekstu noslēgumā ir jautājumi filozofēšanas ievirzei. Tie ir reproducējoša, interpretējoša un radoša satura. Ar reproducējoša rakstura jautājumiem jāpārliecinās, ka bērns ir uztvēris pasaku un atceras no tās kādas būtiskas detaļas. Ar interpretējoša rakstura jautājumiem kopīgi vērtējam pasaku varoņu rīcību, tās motivāciju. Ar radoša rakstura jautājumiem izlasītie notikumi iegūs personisku jēgu un sasaisti ar paša dzīvi. Visi jautājumi kopumā ir kā provokācija, kas rosina bērnus domāt, analizēt, filozofēt. 6. Rakstīšanas prasmes jāattīsta sasaistē ar etnogrāfisko zīmju apguvi melnbaltajās darba lapās. Lai bērniem veicinātu interesi par rakstīšanu, apmācības procesā jāizmanto visas maņas. Burti jāatdarina ar kustībām, jāizliek to formu no dabas materiāliem, jāsatausta to iegrebtās kontūras bluķīšos.

5 Matemātikas mācīšanas principi
Matemātiskās darbības, uzdevumus saskatām izlasītajā stāstā, pasakā, grupiņas dzīvē, citās mācību procesa jomās - priekšmetos Veicam uzdevumus darba lapās Zināšanu nostiprināšanai izmantojam aprīkojumu “Brīnišķīgie bluķīši” Izmantojam pasaku, stāstu tēlus- lelles, lai praktiski modulētu situāciju, kurā bērniem pašiem jārada teksta uzdevumi un jāatklāj iespējamās matemātiskās izteiksmes (praktiskā matemātika) Pēc nodarbības ļaujam bērniem uztverto pārvērst spēlē, brīvā improvizācijā. Matemātisko prasmju nostiprināšanai izmantojam alfabēta plakātus, kartiņas

6 Dabas zinību mācīšanas būtiskākie principi
Pētām dabu pastaigu laikā, veidojot āra nodarbības Mācību procesā dodam priekšroku empīriskiem pētījumiem, nevis informācijas uzkrāšanai un reproducēšanai Mācāmos jēdzienus sasaistām ar personiskajām sajūtām, dzīves notikumiem (gadalaiki, mēneši, nedēļas dienas, stundas u.c.) Jēdzienu apguvē izmantojam pašdarinātus palīgmateriālus : pulksteni, savu dabas kalendāru, kurā ir ierakstīti latviešu tautas ticējumi (atzīmējam vai tie piepildās vai nē), pētot kopsakarības, mēģinām izveidot savus ticējumus Dodoties pastaigā izjūtam dabu no mītiskā aspekta (latviešu folklorā - dabas mātes, runājošie koki, puķes, akmeņi, dzīvnieki utt.) Spontāni dramatizējam pašsacerētus stāstus, ņemot vērā redzamo un sajūtamo, saceram dainas par redzamo, izsakot savas jūtas Integrējam dabas izziņas procesā valodas, matemātikas, mūzikas, sporta un mākslas jomas

7 Dzīvesziņas, sociālo zinību, ētikas mācīšanas būtiskākie principi
Par šīs jomas pamatu izmantojam latviešu tautas dzīvesziņu, tikumu mācību, zināšanas par pasaules kārtību, gadskārtu rituāliem un interpretējam tos mūsdienu situācijai piemērotā veidā, nezaudējot katras darbības, procesa jēgu Gadskārtu ieražu svētku rituāla izpratnei izmantojam mācību filmas. Pārspriežam tās, filozofējam par tām, sasaistām tās ar savu ikdienas dzīvi Sadzīves iemaņu apgūšanai izstrādājam īpašus rituālus; mutiskas direktīvas aizstājam ar maigu dziedāšanu (dziedam dainas vai improvizējam pēc situācijas) Svētkus veidojam kā rituālu ar dziļāko jēgu, nevis koncertu ar mērķi atrādīt iemācītās prasmes; nodalām koncertus no rituāliem, lai bērnu personībās veidojas pareiza morāli- ētiskā orientācija, pareizi strukturizējas vērtību prioritātes

8 Amatniecības mācīšanas būtiskākie principi
Darinām priekšmetu ar māksliniecisku vērtību, attīstot bērniem latviskas gaumes sajūtu Izvēlēlamies dabīgos, dabas materiālus, aicinot dzīvot ekoloģiski

9 Mākslas mācīšanas būtiskākie principi
Izvēlēlamies kvalitatīvus tehniskos līdzekļus: papīrus, otas, krāsas, dēlīšus, molbertus Izvēlēlamies paņēmienus, kuri rosina bērna iztēli, radošumu, izvairoties no trafaretiem un dažādu sagatavju apvilkšanas; par izstrādājamo darba sižetu filozofējam, meklējot sasaisti ar savu jūtu pasauli Mācāmies skicēšanu, lai tās laikā aktivizētu, stimulētu darba ieceres noformulēšanu Integrējam apmācības procesā mākslas terapijas paņēmienus, kas zīmēšanas procesu pārvērš par sevis izpratnes procesu. Izvairamies no formālas zīmēšanas, kas neaizkustina bērna jūtas Veicinām bērnu gribas attīstību, aicinot viņus strādāt pie viena darba ilgstošākā laika posmā (pusgadā viens mākslas projekts, kurš tiek gatavots 3 piegājienos -nodarbībās) Izmantojam sociālās zīmēšanas paņēmienu, lai modulētu grupas sadarbību un, lai dekorētu telpu Iesaistām bērnu mākslas procesā vecākus īpaša projekta ietvaros (“Mākslas dienas” vai īpašs mājas darbs) Uzaicinām ciemos profesionālu mākslinieku, zīmējam viņa vadībā; dodamies uz viņa vai cita mākslinieka izstādi, skicējam mākslas darbos redzamo

10 Mūzikas mācīšanas būtiskākie principi
Sasveicināšanās dziesma ir vai nu daina par sauli vai jautra situatīva improvizācija. Situatīvā improvizēšana caurvij visu mūzikas nodarbību. Pārsvarā tā tiek izmantota komandu, norādījumu došanai, bērnu labas uzvedības nodrošināšanai un savu sajūtu izteikšanai. Stundas saturs ir sasaistē ar stāstiem, pasakām, kurus bērni apgūst valodas nodarbībās. Arī zilbošanu apgūstam, spēlējot vienkāršus skaņu rīkus (skat. Ilgas Reiznieces video stundu). Gatavošanās gadskārtu ieražu svētku svinēšanai ir nevis koncerta gatavošana vecākiem, bet gatavošanās veikt svētku rituālu kopā ar vecākiem. Koncertus, koncertizrādes gatavojam uz valsts svētkiem, māmiņdienu un īpašajām talantu dienām. Apmācībā izmantojam tautas mūziku 70%, klasisko 15%, autoru mūziku 15%(vislabāk paša skolotāja sacerēto). Mācāmies latvju dančus. Tautasdziesmas varam pārvērst rotaļdejās, lai bērniem ir vairāk dinamisku kustību (Ilgas Reiznieces piemērs). Attīstām bērniem kustību koordināciju ar instrumentu spēli un trenējam pirkstu sīko motoriku, daudzveidīgi turot skaņu rīkus (rokas sagatavošana rakstīšanai). Pēc iespējas mazāk liekam bērniem izpildīt trafaretās kustības, trenējam spējas improvizēt ar kustībām un balsi. Izmantojam dejas terapijas paņēmienus.

11 Sporta –fiziskās kultūras mācīšanas būtiskākie principi
Nodarbības vērstas uz sevis apzināšanos, sava ķermeņa un uzvedības kontroles, apzinātas vadības apgūšanu; spēju ētiski sadarboties, strādāt komandā, koncentrējoties uz kopējo mērķi. Īsumā: paškontrole, ētiska sadarbība, veselīgs dzīvesveids. Sacensības kā paņēmiens tiek rūpīgi plānots no ētiskā aspekta. Motivējam bērnus, katru reizi atgādinot, ka viņi sacenšas paši ar sevi un pārspēj savas iepriekšējās spējas. Īpašu uzmanību pievēršam veidam kā priecāties par citu sasniegumiem (rokas spiediens, apskāviens, labo vārdu teikšana). Ieviešam īpašus sevis un citu vērtēšanas rituālus, lai harmoniski attīstītos personība veselīgā veidā. Mēģinām izskaust sāncensības garu nodarbībās, pārvēršot to par savstarpējās iedvesmošanās procesu. Uzsveram to nodarbībās vairākkārt, mainot bērnu motivācijas akcentus. Nodarbību saturā ir integrētas trīs galvenās daļas: tēlainā, ētiskā un motorā. Tēlainā daļa ietver radošās iztēles attīstīšanu. Tēlainajā daļā fizisko aktivitāšu saturs ir sasaistē ar valodā apgūstamajām pasakām, stāstiem, burtiem; matemātikā apgūstamajiem jēdzieniem, cipariem; dabas zinību tēmām un gadskārtu ieražu svētkiem. Ētiskā daļa ietver veselīgas, harmoniskas attieksmes veidošanu pret sevi un citiem. Motorā daļa ietver ķermeņa trenēšanu: muskuļu , lokanības un veiklības attīstīšanu; elpošanas un paškontroles tehniku apguvi. Īpašu uzmanību pievēršam kustību improvizācijai atdarinot dzīvniekus, augus (metodika “Vingro ar dainām”). Metodika ietver četrus paņēmienus: video vērošanu, vērošanu kopā ar atdarināšanu, refleksiju, stilizētu kustību kompleksu. Izvairāmies no trafareto kustību pārsvara apmācības procesā. Stundās veicinām bērnu gribas izvēles attīstīšanu (kādus vingrinājumus veiksim, kādu spēli spēlēsim, ar kādiem rīkiem darbosimies).


Lejuplādēt ppt "KLKI integrētā programma “Latviešu ābece” Mācību procesa didaktiskie principi."

Līdzīgas prezentācijas


Google reklāma