EEA Grants Norway Grants Aino Salmiņš – LPS padomnieks

Prezentācija par tēmu: "EEA Grants Norway Grants Aino Salmiņš – LPS padomnieks"— Prezentācijas transkripts:

1 EEA Grants Norway Grants Aino Salmiņš – LPS padomnieks 2019.01.29.
A.Salmiņš

2 T-3 -1 tīkls Pašvaldību investīciju politika sabiedriskajos pakalpojumos un autoceļu uzturēšanā A.Salmiņš

3 Varbūt Atņemt cilvēkiem rūpes nozīmētu smagi nogrēkoties pret cilvēci.
( B.Nušics) A.Salmiņš

4 Pamatjautājumi un uzstādījumi jebkurai sadaļai
Jāizvērtē iespējas koriģēt vai pārstrādāt stratēģiju Kāda ir reāla politiska ieinteresētība un atbalsts Mēģināsim veikt ietekmējošo ārējo un iekšējo faktoru izvērtējumu Fokuss- iedzīvotāji, komersanti, apmeklētāji Specializācija- pašvaldība nav tikai pakalpojuma sniedzēja, tai ir iespēja ietekmēt arī citas iedzīvotāju grupas Mērķiem jābūt savtīgiem Pašvaldības kā konkurenti un sadarbības partneri A.Salmiņš

5 Metodes sastāvdaļas Sadarbības tīklu sistēma
Forums, kurā apspriežamies ar citām pašvaldībām, pieredzes apmaiņa, inovatīvu ideju radīšana, problēmas nerisināsim tikai nozares griezumā 2. Salīdzināmā datu bāze: - apzināt kādi dati ir pieejami Kādi dati tiek vākti valsts institūcijās, bet netiek apkopoti un nav publiski pieejami Kādi dati pašvaldībām nepieciešami Pieredzes (pašvaldību, pašvaldību uzņēmumu, citu valstu un pašvaldību apraksti) A.Salmiņš

6 Nozares jautājumi tiks izskatīti, ievērojot šādus principus:
1) Izvēlētā apakš tēma ir saistīta ar pašvaldības stratēģiskajiem mērķiem un tiek orientēta uz noteiktiem pašvaldības produktu tirgus sektoriem; 2) Risinājumi jāskata vidēja termiņa projektu vai vidēja termiņa programmu kontekstā; 3) Jānovērtē risinājumu ietekme uz pašvaldības budžetu, mantu, parādiem un pašvaldības uzņēmējdarbības efektivitāti; 4) Risinājumi jāskata kontekstā ar to ietekmi uz pieejamajiem resursiem un vietējās ekonomikas pārstrukturēšanas iespējām. A.Salmiņš

7 KRITĒRIJI RESURSU IZVĒRTĒŠANAI
Infrastruktūras nodrošinājums/kapacitāte Darbaspēks, darba spēka pieejamība Pašvaldības īpašums Komunikācijas Dabas resursi Zināšanas (izglītības līmenis, iemaņas, tehnoloģiskais nodrošinājums un tā attīstība u.c.) Privātā sektora aktivitāte – spēja/vēlme iesaistīties Citi pašvaldības īpašie “bonusi”, priekšrocības, īpašs pašvaldību piedāvājums A.Salmiņš

8 Pašvaldību funkcijas Izstrādāt politiku investīciju piesaistē
Administrēšana Pakalpojumu sniegšana Veicināšana Sadarbība Komercdarbība Apsaimniekošana A.Salmiņš

9 Faktori un stratēģijas analīze
Ārējie faktori Iekšējie faktori Vērtēšana atkarībā no : Aktivitāšu mijiedarbības Izmaksām un pieejamiem resursiem Vai esam gatavi īstermiņā zaudēt lai ilgtermiņā iegūtu Ieguvēju un zaudētāju izvērtējums A.Salmiņš

10 Investori un investīcijas
Vienots investīciju indekss – VRAA Investoru raksturojums pēc; Interesēm Prasībām Spēja samērot investora prasības ar pašvaldību mērķiem Investīcijas attīstībai vai investīcijas nekustāmā īpašumā A.Salmiņš

11 Investīciju dalījums Investīcijas Atkarībā no resursu piederības
Atkarībā no stratēģiskā mērķa Atkarībā no ieguldījuma veida Tiešas Netiešas Finanšu Mantiskās A.Salmiņš

12 Tiešās investīcijas Tiešās investīcijas pamatā iedalās:
1.Jaunās investīcijas (jauns uzņēmums) 2.Apvienošanās un pārņemšana 3. Kapitāla palielināšana Pašvaldību iespējas investīciju piesaistē : Veikt aizņēmumus Sniegt galvojumus Nodot īpašumu koncesijas Ieguldījums īpašumā Atsavināšana Izstrādāt un slēgt ilgtermiņa nomas līgumus Privātā investoru piesaiste A.Salmiņš

13 ĀRVALSTU INVESTĪCIJAS
Nodarbināto skaits, % Apgrozījums uz vienu nodarbināto, Ls Ārvalstu tiešās investīcijas ir vienas valsts rezidenta (tiešā investora) ieguldījumi citas valsts uzņēmumā (tiešo investīciju uzņēmumā), ja tā līdzdalība tiešo investīciju uzņēmuma pamatkapitālā ir 10% un vairāk. Tiešās investīcijas sastāv no trīs komponentēm: pašu kapitāls (viena no pašu kapitāla sastāvdaļām ir pamatkapitāls), re-investētā peļņa un cits kapitāls (aizņēmumi un aizdevumi, tirdzniecības kredīti u.c. aktīvi un saistības starp tiešo investoru un tiešo investīciju uzņēmumu). Avots: Lursoft (dati par gadu) A.Salmiņš

14 Ārvalstu investīcijas (riski)
Latvijas finanšu sektora (galvenokārt Ziemeļvalstu banku) prioritāte turpmākajos gados būs piesaistīt naudas līdzekļus nekvalitatīvo kredītu sakārtošanai , kuru nodrošinājums ir galvenokārt nekustamo īpašumu hipotēkas Privātais kapitāls, kura lielāko daļu pārstāv ārvalstu investori un kredītiestādes, Latvijā darbojas uz iekšējā patēriņa nozarēm, mazāk uz eksporta produkciju Privātā kapitāla t.sk. banku uzstādījums ir peļņa, nevis tādi mērķi kā augstākas pievienotās vērtības radīšana un stabilas darba vietas ar labu atalgojumu. Uzņēmumu iespējamā pārpirkšana, radot , piemēram, monopolstāvokli A.Salmiņš

15 Investīciju politika Investīciju plānam jābalstās esošās situācijas analīzi un tā atbilstību vidēja termiņa plānošanai Rīcības plānā iekļaujamas arī tādas idejas , kas identificētas, bet pagaidām netiek realizētas . Kur nav ,kas būs investors, kāds finansējuma avots- ne vienmēr jāpublisko Attīstības programmas uzraudzība Mērķis Cilvēkresursi Attīstīta teritorija, komercdarbības vide Sociāla rakstura A.Salmiņš

16 ES fondi un investīcijas
Vienošanās ar privāto investoru par atsevišķu infrastruktūras objektu atpirkšanu, lai piesaistītu ES investīcijas un arī privātās investīcijas (Atsevišķās ES aktivitātēs piesaistītās investīcijas tiek skaitītas kopā) Vienoti kritēriji rada vēl lielāku nevienlīdzību (attālumi līdz ostām, attālumi no Rīgas, darbaspēks) A.Salmiņš

17 ES fondi un pašvaldību taktika
Attīstības programmu aktualizācija – taču tai jābūt maksimāli universālai, valsts pieprasa arī nozaru programmas (piem energoefektivitātes rīcības plāni) Rīcības un investīcijas plānu aktualizācija ( nodalīt privātās un publiskās investīcijas) Projektu idejas privātajam vai NVO A.Salmiņš

18 ES fonda un pašvaldības
Projekta korekcijas un ārējie faktori privātajam komersantam ( embargo, cūku mēris, bankrots, banku politika) -force majore Nodarbinātības līmeņa paaugstināšana vai gatavība nodarbinātība (nevajag aizmirst jau esošo uzņēmējus arī viņi ir gatavi investēt) Kvotas tiks noteiktas no iesniegto projektu kopsummas (29. pašvaldības 2 aktivitātes) Kartējums Investīciju plānā vēlams norādīt indikatīvas summas, jo to viemēr var koriģēt, jāparedz arī alternatīvas, kuras varētu kļūt par prioritātēm A.Salmiņš

19 Pašreizējā investīciju politika
Informācijas izplatīšana par pašvaldības uzņēmumiem (investīciju iespēju un uzņēmumu katalogi , aktuāla informācija pašvaldības mājas lapās) Investoru piesaistes pasākumu organizēšana sadraudzības pašvaldību forumi starptautiskās Tūrisma konferences utt); uzņēmumu saražotās produkcijas popularizēšana (Daugavpils preču zīme „Daugavpils prece”). Biznesa informācijas centri Jāizvērtē: Vai visa informācija jāizplata, vai investors meklē pašvaldību jeb pašvaldība meklē investoru kādas ir iespējas ātri mainīt teritorijas plānojumu un to pielāgot investora interesēm Līdz šim laipni uzņemam jebkuru investoru, bet ne vienmēr izmantojam proaktīvi uzrunāt iespējamos investorus paši . A.Salmiņš

20 Publiskās un privātās investīcijas
Publiskās investīcijas Iestāšanās pareizā partijā Ēdienkartes princips attīstības plānošanā Individuālā lobēšana nozaru ministrijā Koordinējošā funkcija saviem uzņēmumiem Optimāla iepirkuma procedūra Alternatīvas sarunu procedūras ‘’In-house’’ principi A.Salmiņš

21 Publiskās un privātās investīcijas
Investīciju vide Resursi (cilvēku, dabas, izglītība) Cilvēkresursi imigrācijas politika mājokļu politika izglītības politika Uzdevums – meklēt komersantu, kas ražo ko citu un labākā kvalitātē A.Salmiņš

22 Pašvaldība kā teritorijas attīstītājs
Kā uzņēmējs Kā plānotājs un administrators Ka sadarbības īstenotājs caur publisko īpašumu Pašvaldībai jāatļauj iedzīvotājam kvalitatīvi dzīvot, nevis jāpalīdz tam dzīvot A.Salmiņš

23 Administrēšana un vadīšana
Kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļas (Daugavpils) Saistošie noteikumi Vadīšana Dalība valdēs , padomēs Pašvaldību kadru politika Atalgojuma sistēma ar rezultatīvajiem rādītājiem Pašvaldība izvirza uzdevumu (plānu) valdei vai padomei Radītāji – pamatdarbībai, rezultātam, blakus darbības rezultātam Uzņēmuma darbības izvērtēšana , kurā ir vairāk par 51% privāto investīciju plusi un mīnusi A.Salmiņš

24 Strādājošo darba samaksa 2013 gadā
A.Salmiņš

25 Pašvaldību saistības A.Salmiņš

26 Energoefektivitāte -ES
Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu vai enerģijas patēriņa samazināšanu apstrādes rūpniecības nozarē Industriālo ēku energoefektivitāte (32.6 milj. EUR) Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu publiskajās un dzīvojamās ēkās Publiskās ēkās (98.6 milj. EUR) Dzīvojamās ēkas (175milj. EUR) Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē AER izmantošana centralizētajā siltumapgādē un siltumtrašu energoefektiviāte (53.3 milj. EUR) A.Salmiņš

27 SILTUMAPGĀDES KOMERSANTI Plānotais tarifu pieaugums centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem, īstenojot EPS pasākumus

28 Tarifu politika Nav datu par mazajām siltumapgādes katlu mājām (līdz 3 MeW) Regulators orientēts uz komersanta interešu aizstāvību , divtarifu pielietošanas formula neelastīga Varbūt jāievieš - robežlikmes regulētajam pakalpojumam Tarifu regulē pēc saimnieciska aprēķina metodes – jāparāda ,kur likt siltumu ,kas paliek pāri, vai komersants ir ieinteresēts ražot mazāk Vai siltināšana samazina siltuma izmaksas Vai iedzīvotājs, kurš saņem dzīvokļu pabalstus ir tiesīgs lemt par mājas siltināšanu A.Salmiņš

29 Pašvaldības un komersanti
Atbalsts komercdarbībai nav pašmērķis, bet instruments Svarīgi piesaistīt uzņēmēju plānošanai – ieklausīties vienam otrā Arī sadarbībā ar uzņēmēju pieejai jābūt selektīvai Pašvaldībai vairāki ambiciozi projekti, vai pašvaldība apzinās, kā un cik līdzekļu vajag uzturēšanai pēc projekta īstenošanas A.Salmiņš

30 Skolēnu autobusi Izmaksas pieaug, kaut gan skolēnu skaits samazinās;
Palielinās maršrutu kopgarums; Samazinās valsts pasūtījums sabiedriskajam transportam; Alternatīvie risinājumi. A.Salmiņš

31 Par ko sūdzas komersanti
Rūpnieciska zonējuma zemesgabala trūkums ar atbilstošu infrastruktūru Elektrības pieslēgumi Darbaspēks Iespēja palielināt klienta loku (pieslēgumi) Investīciju stimulēšana Informācijas apmaiņa ar vietējo pašvaldību A.Salmiņš

32 Ko vēlas pašvaldības šajā projektā
Plānot ilgtspējīgu investīciju politiku, kas virzīta uz sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanu, Ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšana, apdzīvotās vietās zem 200 iedzīvotāju, pievadu problēmas, savienojumi ar lielākajiem centriem Atkritumu apsaimniekošanas risinājumi Par pašvaldībā esošo daudzdzīvokļu siltināšanas iespējām, Par pašvaldības uzņēmumu attīstības iespējām komunālo pakalpojumu jomā Par Iepirkumu problēmām A.Salmiņš

33 Iespējamā problemātika
Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas politika; Pašvaldības ūdenssaimniecības uzlabošana; Sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadājumu organizācijas pilnveidošana Autoceļu apsaimniekošana, būvniecība Energoefektivitāte Pašvaldības komersantu attīstības iespējas komunālo pakalpojumu jomā Pašvaldības investīciju politika sabiedriskajos pakalpojumos Pašvaldība kā teritorijas attīstītājs A.Salmiņš

34 Informācija Jābūt skaidriem informācijas avotiem, kuri nepieciešami, lai pārliecinātos par sasniegto: kāda informācija pieejama; kādā veidā tā iegūstama; kam jānodrošina informācija; vai informācija pieejama jau esošajos avotos (statistika, reģistri, pārskati); vai informācija ir ticama un aktuāla; vai nepieciešama īpaša datu vākšana; vai ieguvums attaisno izmaksas (cik dārgas metodes plānots izmanto. A.Salmiņš

35 Datu bāzes izveide vietējo pašvaldību veiktspējas analizēšanai, novērtēšanai un uzlabošanai
Sākotnējie dati par pašvaldību darbību atbilstoši sadarbības tīklu izvēlētajām tēmām, tai skaitā ietverot arī rādītājus, kas tikai daļēji atkarīgi no pašvaldību darbības, bet raksturo pašvaldības izvēlētos mērķus; Indikatori iesaistīto pašvaldību veiktspējas savstarpējai salīdzināšanai; Pa tēmām apkopoti pašvaldību vai valsts iestāžu prakses piemēri, tai skaitā ārvalstu prakses piemēri. A.Salmiņš

36 Mērķis Katra tīkla ietvaros būs pārņemt labās prakses piemērus no citām organizācijām; Pieredzes piemērošana saviem specifiskajiem apstākļiem; Salīdzināmās bāzes (bench marking) datu bāze, kuras mērķis būs apkopot pašvaldību politikas mērķu un ietekmes rādītāju datus un izveidot no šiem datiem piemērotus indikatorus. A.Salmiņš

37 Rezultāts Jābūt uzlabojumu plānam, kuru īstenojot pašvaldība tuvinās kādu no stratēģiskajiem mērķiem. Salīdzināmas datu bāzes izveidošana kvantitatīvu metožu un labās prakses piemēru (pieredzes) pielietošanā pašvaldību vadībā A.Salmiņš

38 Mājasdarbam Nākamā sanāksme trešā trešdiena janvārī
Māris, Aino – priekšlasījumi par izvēlētajām tēmām Mājasdarbu prezentācijas Diskusija A.Salmiņš

39 Uzdevumi tuvākajā nākotnē
1. Publisko pakalpojumu tarifu izmaksu analīze pret vidējiem valstī pret vidējām algām pašvaldībās pakalpojumu pieejamība pieslēgšanās izmaksas Focus grupas Robežlikmju principu ieviešana Dzīvokļu pabalstu gada īpatsvars pret nepieciešamajām investīcijām A.Salmiņš

40 Atkritumu apsaimniekošana
- norēķinu sistēma datu bāze par uzņēmumiem ,kas atbrīvoti no dabas resursu nodokļa datu bāze par juridiskajām personām Iedzīvotāju attieksme pret nodevas principu ieviešanu A.Salmiņš

41 Aktuālās atkritumu apsaimniekošanas maksas pašvaldībās, kurās tika rīkots konkurss
A.Salmiņš

42 Atkritumu apsaimniekošanas nodeva
A.Salmiņš

43 Uzdevumi tuvākā nākotnē
Investīciju piesaiste ūdenssaimniecības jomā Pieslēgumu risinājumu problemātika Tarifu politika kā pakalpojumam sniedzējam, kā sadarbības partnerim Tarifu politika A.Salmiņš

44 Koncesiju shēmas –autoceļi
Mūsu resursi Autoceļu inventarizācija pēc funkcionālas nozīmes, pēc tehniskā stāvokļa Kādus resursus mēs ieguldām Kā lobēt valsts investīcijas Autoceļš- funkcionāli kā: pakalpojums infrastruktūra attīstības veicinātājs A.Salmiņš

45 Autoceļi datu bāze Autoceļu garums; Mērķdotāciju apjoms;
Autoceļu un ielu uzturēšanas izmaksas; Investīcijas autoceļu attīstībai. Trūkst datu : Par autoceļu tehnisko stāvokli (t.sk. tiltiem); Par finanšu nepieciešamību autoceļu uzturēšanā; Sabrukušo posmu īpatsvars pret atjaunotajām segām; Intensitātes rādītāji; Finanšu ieguldījumi no pašvaldību budžeta. Skrunda Aino Salmiņš- LPS

46 Valsts autoceļu finansējums

47 Kāpēc ceļi brūk A.Salmiņš

48 Uzturēšana salīdzinājums (milj.ls)
2012 2011 2010 2009 2008 2007 Valsts 59.00 57.05 61.89 65.76 Pašvaldības 22.5 29.5 27.99 32.50 45.03 58.52 Uz 1 km valsts 2.93 t.ls 2.83 t.ls 3.07 t.ls 5.58 t.ls 3.26 t.ls Uz 1km pašvaldību 0.76 t.ls 0.723t.ls 0.84 t.ls 1.16 t.ls 1.51 t.ls Proporcija 0.26% 0.25% 0.27% 0.20% 0.46% Valsts finansējums pašvaldībām uz 1 km 0.525 0.615 0.524 0.728 1.83 1.50 A.Salmiņš