Dažādība, vienlīdzība un sabiedrības saliedētība

Prezentācija par tēmu: "Dažādība, vienlīdzība un sabiedrības saliedētība"— Prezentācijas transkripts:

1 Dažādība, vienlīdzība un sabiedrības saliedētība
Starptautiskā pieredze sabiedrības integrācijas politikas izstrādē un koordinācijā Dažādība, vienlīdzība un sabiedrības saliedētība Ilze Brands- Kehre, LCESC

2 Sākums sabiedrības integrācijas politikai
1970. gadi: migrācija 1980. gadi: no īslaicīgas darba migrācijas līdz palikšanai – ģimenes Nevienlīdzība sociālos un ekonomiskos rādītājos Segregācijas un sadrumstalotības risks 1990. gadi: apzināta valsts integrācijas politika ar mērķi nodrošināt sabiedrības saliedētību caur daudzveidību un vienlīdzību

3 Integrācijas principi Eiropā: Eiropas Padome un Eiropas Savienība
-1991 ziņojums par kopienu un etniskajām attiecībām Eiropā -1993 un 1997 Vīnes un Strasbūras Valstu un valdību vadītāju samiti (minoritātes, sabiedrības saliedētība) -1996 migrācijas ministru konference: migrantu integrācija kā prioritāte -vispārējo kritēriju un jautājumu loka izstrāde Eiropas Savienība: -1999 Tampere Eiropas konferences prasība pēc integrācijas politikas -2000 Eiropas Savienības direktīvas 2000/43/EC un 2000/78/EC -2001 Eiropas Komisijas aicinājums dalībvalstīm attīstīt vispārēju integrācijas politiku -Nicas līguma konference konkretizēja, ka Nacionālās sociālās iekļaušanas rīcības programmās (no Lisbonas konferences) ir atsevišķi jāiekļauj migranti un etniskās minoritātēs

4 Vispārējās tendences: No integrācijas līdz iekļaušanai
Parasti integrācijas politika sastāv no 3 daļām: - integrācijas programmas jauniebraucējiem (2-3 gadi) -vispārējā integrācijas politika – veicināt vienlīdzīgas iespējas nodarbinātība (valsts rīcības plāni, direktīvas) izglītība (starpkulturāla izglītība) veselības aprūpe(pieeja, rādītāju izlīdzināšana) mājokļi (pieeja, segregācija un pilsētu plānošana) līdzdalība (politiski – pilsonība un vēlēšanas, pārstāvniecība, konsultatīvi mehānismi) -diskriminācijas novēršana Kam domāta? - bēgļiem, migrantiem, bet arī etniskām (reliģiskām) minoritātēm

5 Nīderlande Politikas sākums un likumdošana
- 1981, politisks dokuments par etniskām minoritātēm gadi – izglītība un darba tirgus integrācijas politika etniskām minoritātēm, pašvaldību programmas likums “Jauniebraucēju integrācija” - ilggadēji attīstīta diskriminācijas novēršanas likumdošana, ES direktīvas Institūcijas 1970. gados Kultūras ministrija 1980. Gados Iekšlietu ministrija 1998 Pilsētu attīstības politikas un etnisko minoritāšu integrācijas ministrija Tagad Tieslietu ministrijas otrais ministrs – Imigrācijas un integrācijas ministrs, Minoritāšu integrācijas politikas koordinācijas departaments. Ievieš: pašvaldības

6 Nīderlande Politika - Programmas jauniebraucējiem (no 1996)
valoda un vispārējā orientācija valodu vienlaikus ar darbu, profesionālo izglītību, vai izglītību no gada obligātas jauniebraucējiem, brīvprātīgas agrāk iebraukušajiem - līdzdalības un vienlīdzības veicināšana galvenajās jomās (darbs, izglītība, mājoklis un brīvais laiks) - diskriminācijas novēršana (kā arī politika pret rasismu un neiecietību) Kopš 2004 stingrāka politika (indivīda atbildība, obligātie kursi, iespējamas sankcijas, gatavošanās pirms atbraukšanas), un 2006 plānots vēl papildināt (iespējama indivīda finansiālā atbildība, gala eksāmeni)

7 Dānija Likumdošana Integrācijas likums (bēgļiem un ģimenēm ar uzturēšanās atļauju) Likums par etnisko vienlīdzību Institūcijas Bēgļu, imigrantu un integrācijas lietu ministrija Pašvaldības ievieš (vienojoties ar ministriju un saņemot finansējumu) Integrācijas padomes (konsultatīvas) pie pašvaldībām Politika - individuālas programmas ar līgumu ar pašvaldību: valoda, darbs, sabiedrības zināšanas, “aktivizācijas programma”. Tulks, ja vajadzīgs. - “vienlīdzīgas tiesības, vienlīdzīgs statuss un aktīva pilsonība”, pa jomām - diskriminācijas novēršana

8 Zviedrija Likumdošana
likums: valsts iestādes atbildīgas par integrāciju normatīvais akts “Zviedrija, nākotne un daudzveidība – no imigrācijas līdz integrācijas politikai” “Zviedrijas integrācijas politika 21. gadsimtam” - diskriminācijas novēršanas likumi 1991, 1999, 2000 un 2003 Institūcijas gadā izveidoja Integrācijas pārvaldi (atdalot no migrācijas) - 2003: Tieslietu ministrija ar diviem ministriem (TM un Demokrātijas un integrācijas lietu ministrs), atbildīgs par koordināciju, likumdošanas iniciatīvas un etnisko diskrimināciju. Integrācijas pārvalde pārgāja TM kompetencē. gada sadarbības līgums starp Integrācijas pārvaldi, Migrācijas pārvaldi, Skolu pārvaldi, Pašvaldību savienību par orientāciju jauniebraucējiem Politika - Individuālas programmas pašvaldībās (valoda, nodarbinātības dienesta konsultācijas) - Integrācija caur visām jomām – “mainstreaming”, īpaši darba tirgus - Diskriminācijas un neiecietības novēršana

9 Somija Likumdošana Likums par iebraucēju integrācijas veicināšanu un patvēruma meklētāju pieņemšanu Valsts rīcības programma “Par etnisko vienlīdzību un daudzveidību” Likums par vienlīdzīgu attieksmi Institūcijas - Valsts līmenī: Darba ministrija galvenā, visas citas pa jomām - Reģionāli: Darba spēka un ekonomikas reģionālās institūcijas - Vietēji: Pašvaldības vispār atbildīgas par koordināciju (saskarsme dienestos) Politika - Pašvaldība veido programmu, indivīds plānu (ar pašvaldību) – valoda (bet tulks pieejams), profesionālās spējas, sociālās spējas, saskarsme ar somiem, aktivitātes veicināšana - darbs, izglītība, mājoklis, veselība, līdzdalība - diskriminācijas novēršana un vienlīdzības veicināšana

10 Spānija Atšķirība no visām citām Eiropas valstīm: imigrantu līdzdalība darba tirgū nav zemāka, bet augstākā nekā Spānijā dzimušajiem Institucionālā atbildība Valsts: imigrācijas politika, likumdošana, darba tirgus regulācija, sociālas atbalsta sistēmas izstrāde Reģioni: sabiedriskie pakalpojumi, izglītība, mājokļi, nodarbinātība Integrācijas politika Reģionāli un pašvaldību plāni Budžeta līdzekļi NVO Imigrantu sociālās integrācijas forums Principi Decentralizēt: visa sabiedrība atbildīga, valsts tikai par likumdošanu, sociālās izslēgšanas novēršanu un veicina NVO un privātā sektora darbību Normalizēt: maz īpašu programmu, uzsvars uz vispārējo pakalpojumu pieejamību (centri tikai ja nosūtīti) Kultūru starpnieki – sociālie darbinieki

11 Jautājumi Atbildības sadale starp indivīda un valsti, kā arī starp centrālajām valsts institūcijām un pašvaldībām (un citiem?) Programmas/prasības – brīvprātīgas vai obligātas – vai veicināt vai sankcionēt? Integrācija kā kritēriju visās jomās (“mainstreaming”) vai īpašas programmas? Atbildība par izsekošanu un izvērtēšanu – datu vākšanu Negatīvā (novērst nevienlīdzīgus noteikumus un rezultātus) un pozitīvā (veicināt vienlīdzību un labas attiecības) atbildība

12 Par ko jādomā Latvijas integrācijas politikas jaunināšanā
Demogrāfija un migrācija – vajadzēs paredzēt iespējas iekļaut arī citus, jaunienācējus sabiedrībā. Programmas? Jāiekļauj arī diskriminācijas novēršana integrācijas politikā Vai vajag likumu par integrāciju? Integrācijas ministrija atbilst Eiropas pieredzei un tai ir daudzveidīgai sabiedrībai vajadzīgas funkcijas.

13 Par ko jādomā Latvijas integrācijas politikas jaunināšanā
Pašvaldībām vajag piešķirt īstenotāju lomu – ar attiecīgu kapacitātes paaugstināšanu un budžetu. Bet vajag skaidri noteikt funkciju sadali starp valsts un pašvaldībām. Ja nepieņem, ka vajadzētu individuālas programmas (utopiski), tad tomēr vairāk jāņem vērā dažādību ne tikai starp grupām, bet arī grupu iekšienē – visiem neder viena programma!

14 Par ko jādomā Latvijas integrācijas politikas jaunināšanā
Jāpieņem lēmums par īpašām programmām vai principu caurvīšanu visās jomās – varbūt abus (romu izslēgšanas mazināšana kā īpašu)? Jādomā par izvērtēšanu, monitoringu un datu vākšanu Apsvērt iespēju ieviest pozitīvo atbildību valsts/pašvaldību institūcijām