Notiek prezentācijas ielādēšana. Lūdzu uzgaidiet

Notiek prezentācijas ielādēšana. Lūdzu uzgaidiet

Kārlis Skalbe- pasaku meistars

Līdzīgas prezentācijas


Prezentācija par tēmu: "Kārlis Skalbe- pasaku meistars"— Prezentācijas transkripts:

1 Kārlis Skalbe- pasaku meistars

2 Biogrāfija Dzejnieks, prozaiķis. Dzimis kalēja ģimenē Vecpiebalgā, mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā. Strādājis par laukstrādnieku gadā ieguvis tautskolotāja tiesības, strādājis par skolotāju gada revolūcijas laikā žurnāla “Kāvi” redaktors. Pēc tā aizliegšanas emigrējis, dzīvojis Šveicē, Somijā, Norvēģijā gadā atgriezies Latvijā —13. gadā atradies apcietinājumā. 1. pasaules kara laikā strādājis dažādās avīzēs. Iestājoties par Latvijas neatkarības ideju, bijis Latvijas Nacionālās padomes un Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts —1940. gadā laikraksta “Jaunākās Ziņas” literārās nodaļas vadītājs —1935. gadā daiļliteratūras žurnāla “Piesaule” vadītājs, 1942.—1944. gadā vadījis literāro žurnālu “Latvju Mēnešraksts” gadā emigrējis uz Zviedriju, kur turpinājis sabiedrisko darbu līdz savai nāvei gadā pārapbedīts savās Vecpiebalgas mājās “Saulrietos”, kur kopš gada darbojas K.Skalbes memoriālais muzejs.

3 Kārļa Skalbes muzejs K.Skalbes memoriālmuzejs "Saulrieti" ir viens no trim Vecpiebalgas pagasta muzeju apvienība „Orisāre” muzejiem. 18 gadus ( ) ,,Saulrieti’’ ir Skalbju ģimenes vasaras iemīļotākā atpūtas vieta. Dzimtajā novadā, dzimto ,,Incēnu‘’ tuvumā Kārlis Skalbe rod atelpu no trauksmainās Rīgas dzīves, smeļas iedvesmu literārajai darbībai un veldzē dvēseli kopš bērnības pazīstamo un iemīlēto ezeru, mežu un pakalnu harmonijā. Arī šodien zinātkārs ceļotājs ir mīļi gaidīts viesis latviešu pasaku ķēniņa pilī ( kā māju neparastās arhitektūras un saimnieka oriģinālās daiļrades dēļ dēvējuši draugi ). Kopš 1987.gada mājā darbojas Kārļa Skalbes memoriālais muzejs, kas ļauj ielūkoties Skalbju ģimenes tālo vasaru dzīvē, baudīt neatkārtojamu ainavu, kas paveras no Kārļa, Lizetes un Ilzes Skalbju kapavietas Vaktskalnā un pietuvoties dzejnieka pasaules redzējuma brīnumam.

4 Dzeja ---Klusuma meldijas (1941) ---Zāles dvaša (1931) ---Vakara ugunis (1927) ---Pēclaikā (1923) ---Daugavas viļņi (1918) ---Sapņi un teikas (1912) ---Sirds un saule. R.: A.Golts (1911) ---Emigranta dziesmas. R.: D.Zeltiņš (1909) ---Veļu laikā. R.: D.Zeltiņš (1907) ---Zemes dūmos. R.: D.Zeltiņš (1906) ---Kad ābeles zied (1904) ---Cietumnieka sapņi (1902) ---Pie jūras (1898) Pasakas ---Ziemas pasakas. R.: Valters un Rapa (2007) ---Garā pupa (1937) ---Muļķa laime (1932) ---Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas (1924) ---Ziemas pasakas (1913) ---Pazemīgās dvēseles. Pēterburga: A.Gulbis (1911) ---Ezerieša meita. R.: D.Zeltiņš (1907) ---Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties (1904) Publicistika ---Mazās piezīmes (1920)

5 Kārlis Skalbe Kārlis Skalbe (dzimis gadā, miris gadā) bija latviešu dzejnieks un prozaiķis. Skalbe ir dzimis kalēja ģimenē Vecpiebalgā, mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā. Strādājis par laukstrādnieku gadā ieguvis tautskolotāja tiesības, strādājis par skolotāju gada revolūcijas laikā žurnāla Kāvi redaktors. Pēc tā aizliegšanas emigrējis, dzīvojis Šveicē, Somijā un Norvēģijā gadā atgriezies Latvijā —13. gadā atradies apcietinājumā. 1. pasaules kara laikā strādājis dažādās avīzēs. Iestājoties par Latvijas neatkarības ideju, bijis un Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un Saeimas deputāts —1940. gadā laikraksta Jaunākās Ziņas literārās nodaļas vadītājs —1935. gadā daiļliteratūras žurnāla Piesaule vadītājs, 1942.—1944. gadā vadījis literāro žurnālu Latvju Mēnešraksts gadā emigrējis uz Zviedriju, kur turpinājis sabiedrisko darbu līdz savai nāvei gadā pārapbedīts Vecpiebalgas mājās Saulrietos, kur kopš gada darbojas K.Skalbes memoriālais muzejs. [1]

6 K. Skalbes pasaku grāmatas “ Pasakas” 1979
K.Skalbes pasaku grāmatas “ Pasakas” 1979.gada izdevuma vāka noformējums; mākslinieks Andris Lamsters

7 K. Skalbes pasaku grāmatas “ Pasaka par vērdiņu” 1991
K.Skalbes pasaku grāmatas “ Pasaka par vērdiņu” 1991.gada izdevuma vāka noformējums; mākslinieks Maigonis Osis

8 K.Skalbes pasaku grāmatas “ Manu bērnības dienu mēnesis un citas pasakas” gada izdevuma vāka noformējums; mākslinieks Gunārs Krollis

9 K. Skalbes pasaku grāmatas “ Pasaka par vara vīru un citas “ 1991
K.Skalbes pasaku grāmatas “ Pasaka par vara vīru un citas “ gada izdevuma vāka noformējums; mākslinieks I. Zeberiņš

10 Kaķīša dzirnaviņas Ei ķēniņ, es nepieminu ļaunu. Šie mazie ļaudis ir tik ziņkārīgi. Viņi vēl nezin, kā sāp. Viņi grib redzēt sāpes un priecājas, ka kaķis mokās. Gan dzīve ievainos viņu jaunās dvēseles un tie zinās, kā sāp.

11 Milzis Ne vienu silu vien viņš nolīda, ārdīdamies aiz spēka un saduguma, ne vienam laukam vien viņš pirmais izpurināja zemi, raudams kokus ar saknēm. Bet to viņš darīja tikai aiz mokām, tāpēc ka neatrada vairs sev īstās vietas. Tā galā viņš bij gluži nobeidzies. Viņa spēki sāka zust. Un, kad viņš reiz izgāja tukšā, neauglīgā smilšu klajumā, tad viņam gribējās zemes, zemes kas auglīga gulēja tur zem smiltīm un slēpa sevī jaunus kokus un puķes. Viņš nometās zemē un kāri sāka raust sev smiltis uz kakla un pleciem. Un brīnums: zeme atdeva viņam zudušo spēku. Jo dziļāk viņš rakās, jo stiprāks viņš tapa. Pret vakaru milzis nebija vairs redzams. Bij tikai kalns, kurš kustējās un auga kā milzīgs kurmja cēlums. Tas auga arvien lielāks, un tad vairs nevarēja manīt, ka viņš kustas. Drīz pa kalna virsu sāka lidot un knist vēja izmesti dīgļi un sēklas. Un pēc gadiem tur auga mežs. Putni sēdēja zaros un dziedāja, lapsas raka sev siltas alas; bet milzis gulēja tur dziļi apakšā un klausījās atkal, kā skan rūķu laktas un ēzes elso un dūc. Un viņam bij tik labi, ka viņš baidījās elpot, lai nesatricinātu putnu olas ligzdās un neizbiedētu samīlējušos, kuri sēdēja tur, augšā zem kāda kupla koka. Milzis aizturēja elpu, un kā maigs vilnis zem krūtīm viņam apstājās laime. Viņā turējās viss kalna svars.

12 Pasaka par vērdiņu Ja man būtu zelta gabals tik liels kā tu, es gan zinu, ko darītu. Es uzceltu savai mātei siltu priežu istabiņu ar sarkanu skursteni uz jumta. Tad pa vakariem viņai nebūtu jāsēd tumsā. Tur vara lukturos degtu augstas baltas sveces kā mācītāja mājā un nekad netrūktu sāls un maizes. He, tu gan domāji, ka tu biji kungs? He, he, he, kungs biju es, tu – mazgāji man muguru. Es zinu, Ansi, tu sapņoji reiz par lielu un laimīgu dzīvi, bet ko tu darīji? Ko tu darīji? Visu mūžu tu berzi nabaga velniņu. Tu gribēji būt kungs, bet biji un paliki tikai pirtnieks, pirtnieks!


Lejuplādēt ppt "Kārlis Skalbe- pasaku meistars"

Līdzīgas prezentācijas


Google reklāma