Likumprojekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”

Prezentācija par tēmu: "Likumprojekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”"— Prezentācijas transkripts:

1 Likumprojekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”
Rīga 2015.gada janvāris

2 LIKUMPROJEKTA GAITA – VARAM iesniedz MK; tiek izsludināts VSS – izskatīts un atbalstīts MK – MK iesniedz Saeimā –tiek nodots izskatīšanā komisijām (Atbildīgā komisija: Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija      Līdzatbildīgā komisija: Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija) – 11.Saeima pieņem 1.lasījumā (ar priekšlikumu sniegšanas termiņu ) – 12.Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē izlemj likumprojektu virzīt uz 2.lasījumu (priekšlikumu sniegšanas termiņš – ). atbildīgās komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēde, komentāru izskatīšana uz 2.lasījumu (93 priekšlikumi)

3 LŪKA prioritāri aizstāv sabiedrisko pakalpojumu
LIKUMPROJEKTA MĒRĶIS Mērķis – sekmēt vai veicināt kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību, nosakot vienotas prasības un nosacījumus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai un lietošanai. LŪKA prioritāri aizstāv sabiedrisko pakalpojumu

4 GALVENĀS PROBLĒMAS I 1. Pašvaldības autonomās funkcijas realizācija
Pašlaik Latvijā nav noteiktas vienotas prasības un nosacījumi ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai. Šī nozare ir nodota pašvaldībām, kuru viena no autonomām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tajā skaitā ūdensapgādi un kanalizāciju, notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu. Likuma “Par pašvaldībām” 7.pantā ir noteikts, ka pašvaldību autonomās funkcijas pildāmas kārtībā, kāda paredzēta attiecīgo jomu regulējošajos tiesību aktos. Diemžēl - attiecībā uz ūdenssaimniecību pašlaik šāda ūdenssaimniecības nozares visaptverošā regulējuma nav. 2. Pieslēgumi Piesaistot gada ES finanšu plānošanas perioda līdzekļus, daudzās pašvaldībās pastāv liela problēma ar pieslēgumiem izbūvētajiem vai renovētajiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem. Savukārt ES fondu finansējums nebija paredzēts pieslēgumu izveidei. 3. Līgumu par pakalpojuma sniegšanu saturs Spēkā esošais regulējums nenosaka prasības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un pašvaldības noslēgtajiem līgumiem, kā rezultātā šo līgumu saturs un līguma nosacījumi dažādās pašvaldībās ievērojami atšķiras un atšķiras pieeja iedzīvotāju sniegtajiem pakalpojumiem. 4. Piederības robežas definīcija Šobrīd par piederības robežu tiek uzskatītas- ielas sarkanā līnija, mājas siena, ūdens mērītāja aka, īpašuma robeža u.c. Bet ūdenssaimniecības sistēma sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ir vienota un tajā ietilpst gan ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja, gan pakalpojumu lietotāja īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Nav skaidri definēta piederības robeža, līdz kurai atbildība par sistēmas uzturēšanu ir pakalpojuma sniedzējam un kur sākas pakalpojumu lietotāja atbildība.

5 GALVENĀS PROBLĒMAS II 5. Pakalpojumu uzskaites un norēķinu kārtība
Pakalpojumu lietotāji šobrīd var norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem arī neizmantojot skaitītājus - norēķini notiek pēc atšķirīgām, pašvaldībās noteiktajām patēriņa normām un bieži neatbilst faktiskajam patēriņam, kas savukārt, palielina pakalpojumu sniedzēja uzskaitītos ūdens zudumus tīklos un ar tiem saistītos izdevumus, kas tiek iekļauti tarifos. Nepieciešams regulējums, kas nosaka sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaites kārtību un norēķinu kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem. 6. Minimālais regulējamais ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms Tagad komersanti, kas sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomu zem m3 gadā – pārsvarā sniedz pakalpojumus mazam lietotāju skaitam nelielās teritorijās, bez sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas ūdenssaimniecības nozarē nodarbojas arī ar cita veida darbību un lielāko daļu no iegūtā ūdens patērē savām vajadzībām pamatdarbības tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai, bet nelielu daļu pārdod tuvumā esošiem lietotājiem vai no tiem attīrīšanai pieņem notekūdeņus. Jāņem vērā, ka Regulatoram ir jāievēro vienlīdzības princips un prasības attiecībā pret visiem komersantiem, neatkarīgi no to sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu apjoma – šādā situācijā tarifu noteikšana mazajiem komersantiem ir papildus administratīvais slogs un izmaksas, kā arī trūkst kapacitātes. Ja mazo komersantu gadījumā ūdenssaimniecības pakalpojuma maksu noteiktu pati pašvaldība – tiktu minimizēti gan izdevumi, gan tarifu apstiprināšanas periods. Nepieciešams noteikt minimālo regulējamo sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomu, kas ļaus pašvaldībām pašām noteikt pakalpojumu sniedzēju skaitu, tādejādi optimizējot pakalpojumu sniegšanas izmaksas vienā teritorijā un uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti. 7. Privātīpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi Latvija, iestājoties ES, ir apņēmusies izpildīt dažādu vides direktīvu prasības, un lai nodrošinātu šo prasību izpildi noteiktajā termiņā līdz 2015.gadam, turpinās ES struktūrfondu līdzfinansētie projekti ūdenssaimniecības jomā. Šobrīd tiesiskais regulējums un tajos noteiktie nepieciešamie saskaņojumi apgrūtina ūdenssaimniecības objektu būvniecību un rekonstrukciju, ja infrastruktūra skar vairāku īpašnieku zemes. Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības projektu īstenošanu, ir nepieciešams noteikt nekustamā īpašuma objekta lietošanas tiesību aprobežojumus un kompensēšanas mehānismu.

6 BŪTISKĀKIE IEGUVUMI NO VIENOTA REGULĒJUMA NOTEIKŠANAS
Noteiktas vienotas prasības ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai visā valstī. Likumprojekts nosaka ūdenssaimniecības pakalpojumu (tai skaitā arī sabiedriskā pakalpojuma) regulēšanas vispārīgo kārtību, kā arī nosaka minimālo regulēšanas slieksni sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā visos ūdenssaimniecības pakalpojumu veidos. Pašvaldībām noteiktas tiesības izdot saistošos noteikumus par prasībām ūdenssaimniecības pakalpojumiem (t.sk. lietus ūdens, decentralizētie pakalpojumi). Likumprojekts nosaka valsts un pašvaldību kompetenci ūdenssaimniecības pakalpojumu regulēšanā, t.sk., deleģējumu pašvaldību saistošo noteikumu izdošanai. Skaidri noteiktas tiesības un pienākumi iedzīvotājiem. Likumprojekts nosaka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja un lietotāja pienākumus un tiesības pakalpojumu sniegšanā un lietošanā.

7 VALSTS UN PAŠVALDĪBAS KOMPETENCE I Ministru Kabinets
Ar MK noteikumiem tiks noteikta kārtība, kādā sniedz, lieto un pārtrauc sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus; kārtība, kādā nekustamo īpašumu pieslēdz centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vietai; sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaites kārtība un norēķinu kārtība par saņemtajiem pakalpojumiem; kompensācijas aprēķināšanas kārtība, ja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs konstatē ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpumu; atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtība zemes īpašniekam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežošanu sakarā ar pakalpojumu sniedzēja objektu atrašanos tajā; decentralizēto notekūdeņu sistēmu/iekārtu apsaimniekošanas kārtība. ……. Ar likumprojektu saistīto normatīvo aktu izstrāde tiks uzsākta pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā 2. lasījumā.

8 VALSTS UN PAŠVALDĪBAS KOMPETENCE II Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Regulē komersanta sniegtos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus visos sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu veidos, ja komersanta sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms vismaz vienā veidā pārsniedz m3 gadā. Attiecībā uz iepriekš minētajiem pakalpojumu sniedzējiem Regulators: nosaka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu vispārējās atļaujas noteikumus; veido sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību; nosaka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā iekļaujamās ziņas, reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs, nosūta paziņojumu par reģistrāciju vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā minēto pakalpojumu sniedzēju izslēdz no sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistra; nosaka tarifus pakalpojuma sniedzēja, sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, tajā skaitā citam pakalpojumu sniedzējam sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

9 VALSTS UN PAŠVALDĪBAS KOMPETENCE III Vietējā pašvaldība
uzrauga tādu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju sniegtos ūdenssaimniecības pakalpojumus, kuru apjoms ikvienā veidā nepārsniedz m3 gadā un nosaka maksu par sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem; organizē ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā, ņemot vērā šā likuma prasības, likuma „Par pašvaldībām”, likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Ūdens apsaimniekošanas likuma prasības, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības; pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka jaunas apbūves teritorijas, kurās ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, ņemot vērā šo sistēmu ierīkošanas ekonomisko pamatojumu; pamatojoties uz apstiprināto pašvaldības budžetu kārtējam gadam, pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu potenciālo pakalpojumu lietotāju nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai nepieciešamo būvju būvniecībai; izdod noteikumus, kuros nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, kā arī prasības ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai savā administratīvajā teritorijā, administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

10 Diskusijas un neatrisinātās problēmas
Decentralizētās kanalizācijas sistēmas Individuālie risinājumi, izsmeļamās bedres. Pašvaldības šobrīd nemaz nezin cik daudz un kāda veida individuālos risinājumus kanalizācijas novadīšanai izmanto iedzīvotāji un kur šādi notekūdeņi nonāk. Likumprojekta priekšlikumos uzdots šo jautājumu regulēt ar MK noteikumiem. Lietus ūdens Ir sadzīves kanalizācija un lietus ūdens kanalizācija, taču faktiski var pastāvēt arī kopsistēmas kanalizācija. Sadzīves kanalizācijā ieplūstošais lietus ūdens un tālākā tā novadīšana attīrīšanas iekārtās rada papildu izmaksas, kuras nav un nevar iekļaut sabiedrisko pakalpojumu tarifā. Līdz šim šādas papildu izmaksas pašvaldības neatzīst un nekompensē. Abonentmaksas ieviešana LŪKA viedoklis- abonentmaksa nedrīkst pārsniegt jau noteikto pakalpojumu tarifu. Pakalpojumu sniedzējs nevar ietekmēt pakalpojumu lietotāja paradumus. Problēmu iespējams risināt ar samaksas nosacījumu maiņu- izlīdzinātais maksājums.

11 e-pasts: baiba@lwwwwa.lv
PALDIES PAR UZMANĪBU! Jautājumi: Baiba Gulbe biedrības “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” izpilddirektore Mob. tālr.: e-pasts: