Mācību materiāli Veselības aprūpes atbalsts vecāka gadagājuma sievietēm, kas cietušas no vardarbības Šie mācību materiāli ir sagatavoti ar Eiropas Savienības.

Prezentācija par tēmu: "Mācību materiāli Veselības aprūpes atbalsts vecāka gadagājuma sievietēm, kas cietušas no vardarbības Šie mācību materiāli ir sagatavoti ar Eiropas Savienības."— Prezentācijas transkripts:

1 Mācību materiāli Veselības aprūpes atbalsts vecāka gadagājuma sievietēm, kas cietušas no vardarbības Šie mācību materiāli ir sagatavoti ar Eiropas Savienības programmas Tiesības, Vienlīdzība un Pilsonība ( ) finansiālu atbalstu. Šo mācību materiālu saturs ir WHOSEFVA projekta konsorcija atbildība un nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt, ka tas atspoguļo Eiropas Komisijas viedokli. Citējot šo materiālu, jāatsaucas uz: Sirkka Perttu (2018.): WHOSEFVA Mācību materiāli. Projekts  

2 Vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem/Vardarbība pret vecāka gadagājuma sievietēm - Veidi

3 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem definīcija
Viena vai vairākas darbības vai attiecīgu darbību trūkums attiecībās, kurās būtu sagaidāma savstarpēja uzticēšanās, kas rada kaitējumu vai ciešanas vecāka gadagājuma cilvēkam, vai pārkāpj viņa vai viņas civiltiesības un cilvēktiesības. (Rīcība pret vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, 1995.) Tā ir visplašāk izmantotā definīcija, un šo definīciju pieņēmusi arī Pasaules Veselības organizācija . Pasaules Veselības organizācija, 2002.

4 Vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem - vardarbība ģimenē
Ir kopīgas pazīmes, tomēr pastāv atšķirības: dzimumu atšķirības vardarbības pret partneriem gadījumos ir neskaidras; gan vīrieši, gan sievietes mēdz realizēt vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem vai atstāt tos novārtā vardarbība mēdz būt vērsta gan pret vecāka gadagājuma vīriešiem, gan sievietēm, lai gan vairums pētījumu liecina, ka sievietēm šis risks ir lielāks sarežģīti mēdz būt arī varas un kontroles jautājumi; vecāka gadagājuma cilvēki mēdz būt atkarīgi no citiem cilvēkiem, padarot viņus par potenciāliem vardarbības upuriem. Tomēr varmāka var arī būt finansiāli vai emocionāli atkarīgs no vecāka gadagājuma cilvēka Glasgow K, Fanslow JL

5 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem raksturiezīmes
Vardarbība ģimenē, kļūstot vecākam Vardarbība ģimenē sākusies agrākā dzīves posmā, bet turpinās, kļūstot vecākam: ilgstošas vardarbības turpināšanās Vardarbīgu attiecību uzsākšana vēlākā dzīves posmā Pāri darītāji ir jauni laulātie vai intīmi partneri Vardarbība ģimenē sākas vecumdienās iespējams, partneriem iepriekš bijušas kādas saspīlētas attiecības vai viņi bijuši pakļauti emocionālai vardarbībai, kura, abiem partneriem novecojot, pieņēmās spēkā Ja vardarbība sākas vai pieņemas spēkā vecumdienās, iespējams, tā ir saistīta ar vienu vai vairākiem no šiem aspektiem: Pensionēšanās Invaliditāte Ģimenes locekļu lomu maiņa Seksuālas pārmaiņas Jackie Barron 2007.

6 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem veidi
Finansiāla/materiāla vardarbība un ekspluatācija pretlikumīga vai nepiedienīga rakstura apiešanās ar vecāka gadagājuma cilvēka naudu, īpašumu vai mantu zādzība, piespiešana, krāpšana, ekspluatācija, spiediena izdarīšana saistībā ar testamentiem, īpašumu vai mantojumu Ir noskaidrots, ka vecāka gadagājuma sievietes ir īpaši neaizsargātas pret šiem vardarbības veidiem. (MetLife, 2011.) Finansiāla vardarbība, salīdzinājumā ar citiem vardarbības veidiem, ir vieglāk pamanāma, jo finansiāli darījumi, piemēram, darījumi bankās, atstāj pēdas (Carolyn E. Ziminski Pickering ).

7 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem veidi
Vardarbības un kaitējuma draudi Var būt vērsti pret upuri vai citām upurim svarīgām personām, vai tie var būt pašnāvības draudi. Draudi par upura un citu personu nogalināšanu un pēcāku pašnāvību. Draudi var tikt izpausti tieši, ar vārdiem vai ar rīcībām (t.i., izsekošana, ieroču rādīšana, ķīlnieku sagrābšana, pašnāvības mēģinājumi). Minna Piispa et al

8 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem veidi
Fiziska vardarbība Rīcības, kuru mērķis ir radīt vecāka gadagājuma cilvēkam fiziskas sāpes vai ievainojumus, piemēram, personu pagrūžot, stipri satverot, iepļaukājot, iesitot viņam vai viņai, vai uzbrūkot ar ieroci vai metot kādu objektu. Psiholoģiska vardarbība Verbāla un neverbāla emocionāla vardarbība; Rīcības, kuru mērķis ir radīt vecāka gadagājuma cilvēkā garīgas ciešanas, mokas vai nemieru. Seksuāla vardarbība aizskaroša seksuāla uzvedība un seksuāla rakstura fizisks kontakts lielākā daļa vecāka gadagājuma seksuālas vardarbības upuru ir sievietes

9 Seksuāla vardarbība pret vecāka gadagājuma sievietēm; piemēri Apvienotajā Karalistē
Seksuāla vardarbība pret vecāka gadagājuma sievietēm līdz šim pārsvarā tikusi ignorēta. Apvienotajā Karalistē policija katru gadu saņem aptuveni 130 ziņojumus par izvarošanas un seksuāla rakstura uzbrukumu gadījumiem pret vecāka gadagājuma cilvēkiem Apvienotās Karalistes policija reģistrēja noziedzīgos nodarījumus saistībā ar izvarošanu un seksuālu vardarbību laikposmā no gada 1. janvāra līdz 2013.gada 31. decembrim: cietušie nozieguma izdarīšanas brīdī bija 60 gadus veci vai vairāk; pārkāpumu skaits bija 655, kas sastāda 0,75% no kopējā reģistrētā noziegumu skaita Bows Hannah & Westmarland Nicole 2015.

10 Upuru un varmāku dzimumi Bows Hannah & Westmarland Nicole 2015.
Dzimumu sadalījums seksuālas vardarbības gadījumos pret vecāka gadagājuma cilvēkiem ir līdzīgs vardarbībai pret jaunākiem cilvēkiem: Ievērojami lielākā daļa upuru bijušas sievietes (92%), kamēr vīrieši - 7%. Varmāku dzimumu sadalījums (73 gadījumos varmākas dzimums nebija zināms): Dzimums N % Vīrietis 485 85 Sieviete 12 2 Kopā 497 87

11 Seksuāla vardarbība pret vecāka gadagājuma sievietēm
Varmākas pārsvarā bija gados jaunāki par saviem upuriem Ievērojami lielāka daļa likumpārkāpēju bija vecumā līdz 60 gadiem (66%); likumpārkāpēji vecumā no 40 līdz 59 gadiem bija 42% gadījumu Pretstatā upuri bija vecumā no 60 līdz 98 gadiem, un lielākā daļa no viņiem bija aptuveni 60 vai 70 gadus veci Lielākā daļa upuru personīgi pazina varmāku Lielākā daļa uzbrukumu notika upura mājās Bows Hannah & Westmarland Nicole 2015.

12 Upuru un varmāku attiecības Bows Hannah & Westmarland Nicole 2015.
% Partneris vai vīrs  108  20  Bērns  4  1  Mazbērns  2  >1  Cits ģimenes loceklis  18  3  Aprūpētājs, kas nav radinieks  67  12  Draugs  Kaimiņš  16  Paziņa  143  26  Svešinieks  103  Cits  10  Nezināms  50  9  Kopā  541  100 

13 Uzbrukumu notikuma vieta Bows Hannah & Westmarland Nicole 2015.
% Upura mājas  299 54 Likumpārkāpēja mājas  38 7 Upura un likumpārkāpēja mājas  36 6 Aprūpes nams, slimnīca vai pansionāts  117 21 Publiska vieta, ārtelpas  26 4 Publiska vieta, iekštelpas  9 2 Cits   16 3 Nezināms   15  Kopā  556  100 

14 (Upura atstāšana novārtā)
Notiek aprūpēšanas attiecībās Atstāšanā novārtā attiecas uz situācijām, kurās kāda persona, kuras pienākums ir nodrošināt kāda vecāka gadagājuma cilvēka pamatvajadzības, to nedara. Tas nozīmē tādas personas vajadzību nenodrošināšanu, kura nespēj šīs vajadzības nodrošināt pati šis var nozīmēt arī no aprūpes atkarīga vecāka gadagājuma cilvēka atstāšanu novārtā Nenodrošinot viņa vai viņas ikdienišķās vajadzības, vai nenodrošinot atbilstošu vai nepieciešamu: Uzturu vai dzeramo; Patvērumu; Tīras drēbes un gultasveļu; Sabiedrību (komunikācija); un Gultai piesaistīta cilvēka regulāra nepagriešana uz otriem sāniem vai tml., tādējādi neradot cilvēkam stīvumu vai nogulējumus. Var būt gan ar nodomu, gan bez nodoma The Respect Aging

15 (Atstāšana novārtā) Medicīniska rakstura atstāšana novārtā
Īpašu uztura prasību neievērošana; Vajadzīgo medikamentu nenodrošināšana; Ārsta neizsaukšana; medicīniska stāvokļa, ievainojuma vai problēmas neziņošana vai atturēšanās no rīcības; un Medikamentu iespājamo negatīvo blakusparādību nezināšana. The Respect Aging 2013.

16 Institucionāla vardarbība
Aiztures saites Piespiedu izolēšana; Pārlieku liela, nepamatota vai nevajadzīga fiziska ierobežošana; Personas piespiešana palikt gultā; Nepamatota medikamentu lietošana ar mērķi kontrolēt cilvēku (dēvēta arī par “ķīmisku aizturēšanu”) Personas piesiešana pie gultas vai krēsla. The Respect Aging 2013.

17 Institucionāla vardarbība
zemi aprūpes standarti, pārlieku stingra rutīna un savlaicīga nereaģēšana uz vecāka gadagājuma cilvēku sarežģītajām vajadzībām atstāšana novārtā, psiholoģiska un fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība no aprūpes darbinieku puses psiholoģiska un fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība no citu aprūpes saņēmēju puses nepiemērota aiztures līdzekļu izmantošana veselības aprūpes nozarē, ieskaitot mehāniskus un ķīmiskus līdzekļus aiztures līdzekļu izmantošana tiek uzskatīta par personas tiesību un cieņas apspiešanu / noliegšanu Aiztures līdzekļus vajadzētu izmantot tikai ārkārtējos apstākļos (piemēram, vecāka gadagājuma cilvēka drošības nolūkos) Marita O’Brien, et al

18 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem veidi/Cilvēktiesības
Personisko tiesību pārkāpšana Saistīts ar cilvēktiesību jēdzienu; šis vardarbības veids nozīmē personisko tiesību aizskaršanu vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem veidu kontekstā. Šis veids ietver uzvedības, kas aizskar vecāka gadagājuma cilvēka tiesības uz privātumu, tiesības uz autonomiju un brīvību, un tiesības uz saskarsmi ar ģimeni un draugiem. Šo vardarbības veidu mēdz saukt arī par sociālo vardarbību Vecāka gadagājuma cilvēka cilvēktiesību liegums ir makrolīmeņa konteksts vardarbībai pret vecāka gadagājuma cilvēkiem Amanda Phelan 2008.; Age UK 2011.

19 Dzimuma jautājumi vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem kontekstā
Sirkka Perttu MSc (Health Care), RN WHOSEFVA /WLF

20 Vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem - dzimumā balstīta vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem Kad vardarbība vēlīnajā dzīves posmā tiek aplūkota tikai "vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem” kontekstā, tādas atšķirības kā dzimums pārsvarā tiek ignorētas Šis veicina nepareizu skatījumu uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, neņemot vērā viņu dzimumu, liekot izturēties pret abu dzimumu vardarbības upuriem viņu vēlīnajā dzīves posmā vienādi Šis skatījums ignorē ģimenes attiecību dinamiku, t.i., varas un kontroles attiecības Tiekšanās pēc varas un kontroles ir vardarbības problēmas pamatā, īpaši uz dzimumu vērstas vardarbības pamatā Dzimumu analīze par vardarbību pret sievietēm un meitenēm fokusējas uz vīriešu dominanci un sieviešu pakļaušanu; pakļaušana ir īpaši raksturīga gadījumos, kuros sieviete ir vecāka gadagājuma: sievietes dzīves laikā cieš no kumulatīva rakstura nevienlīdzīgām pozīcijām un zemāka statusa, salīdzinoši ar vīriešiem, padarot viņas vēlīnajā dzīves posmā neaizsargātākas pret vardarbību un atstāšanu novārtā Vidēji sievietes dzīvo ilgāk, nekā vīrieši, tādēļ viņas ir pakļautas lielākam riskam ciest no vardarbības mājās vai aprūpes iestādēs Brownell P

21 Uz dzimumu vērsta vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem
Vardarbība bieži vien ietver nepārtrauktu un reizēm - pieaugošu varas un kontroles realizēšanu pār personas domām, jūtām un darbību. Viens visai izplatīts varas un kontroles mehānisms ir cita cilvēka padarīšana par līdzatkarīgu varmāka, izolējot vecāka gadagājuma cilvēku, padara viņu no sevis atkarīgu lai padarītu cilvēku līdzatkarīgu, nereti tiek pielietota arī emocionāla vai verbāla vardarbība Daudzi vecāka gadagājuma vardarbības upuri nepaļaujas uz varmāku, lai saņemtu aprūpi varmāka bieži vien ir atkarīgs no upura (nauda, mājas) Tā kā vardarbība paredz varas un kontroles atņemšanu no vecāka gadagājuma cilvēka, jebkādas intervencijas mērķim vajadzētu koncentrēties uz vecāka gadagājuma cilvēka rīcībspējas un pašnoteikšanās atgriešanu.

22 Vecāka gadagājuma vīrieši un sievietes kā vardarbības upuri
Gan sievietes, gan vīrieši vecumdienās cieš no vardarbības un/vai atstāšanas novārtā, jo īpaši, ja viņiem sāk veidoties invaliditātes pazīmes, un viņi, veicot ikdienas darbības, sāk kļūt atkarīgi no citu palīdzības (Melchiorre M.G. et al ) Aptuveni divās trešdaļās no visiem sabiedriskajās iestādēs ziņotajiem vardarbības gadījumiem upuri ir vecāka gadagājuma sievietes Lielākā daļa vecāka gadagājuma seksuālas vardarbības upuru ir sievietes. Tā kā sievietes dzīvo ilgāk, nekā vīrieši, hroniskas slimības sieviešu vidū ir izplatītākas šis pakļauj sievietes lielākam vardarbības riskam no vīriešiem Statistics Canada. (2013.). Family Violence in Canada: A Statistical Profile, Ottawa, ON: Minister of Industry (in Respect Aging 2013 manual).

23 Problēmas, ar kurām saskaras vīriešu dzimuma vecāka gadagājuma vardarbības upuri
2011.gadā gandrīz 40% no visiem vecāka gadagājuma vardarbības upuriem bija vīrieši. 2011.gadā lielāko daļu vecāka gadagājuma vīriešu noslepkavoja viņu dēls (72%). 2009.gadā emocionālas sekas izraisoši vardarbīgi atgadījumi, kuros bija iesaistīti vecāka gadagājuma vīrieši, bija tikpat iespējami, kā atgadījumi, kuros upuri bija sievietes (89% pret 2%). Vecāka gadagājuma vīriešus par upuriem daudz biežāk padara svešinieki, nevis ģimenes locekļi. Statistics Canada. (2013). Family Violence in Canada: A Statistical Profile, Ottawa, ON: Minister of Industry (in Respect Aging 2013 manual).

24 Problēmas, ar kurām saskaras sieviešu dzimuma vecāka gadagājuma vardarbības upuri
2011.gadā vecāka gadagājuma sievietes visbiežāk noslepkavoja viņu laulātais (41%) vai dēls (36%). Vecāka gadagājuma sievietes piedzīvo emocionālu vai finansiālu vardarbību no savu bērnu, radinieku, draugu vai aprūpētāju puses biežāk, nekā vecāka gadagājuma vīrieši. Sievietes 65 gadu vecumā vai vairāk ziņo par piedzīvoto emocionālo vai finansiālo vardarbību salīdzinoši nedaudz vairāk, nekā vīrieši. 2011.gadā vecāka gadagājuma sieviešu slepkavību skaits ģimenē bija vairāk kā divas reizes lielāks, nekā vīriešiem (4.3 salīdzinājumā ar 1,8 uz 1,000,000). Finansiālas vardarbības upuri biežāk ir sievietes, nevis vīrieši. Lielāka ir arī šobrīd nabadzībā dzīvojošā sieviešu proporcija. Statistics Canada. (2013). Family Violence in Canada: A Statistical Profile, Ottawa, ON: Minister of Industry (in Respect Aging 2013 manual).

25 Vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem/Vecuma diskriminācija un seksisms
Sirkka Perttu MSc (Health Care), RN WHOSEFVA /WLF

26 Vecuma diskriminācija un vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem
Vecuma diskriminācija ir process, kura ietvaros cilvēki tiek sistemātiski stereotipizēti un diskriminēti vecuma dēļ (Butler 1989.) Attieksme un uzvedība, kas ignorē, izturas valdonīgi pret, apvaino vai trivializē vecāka gadagājuma cilvēkus (The Respect Aging 2013.) Vecuma diskriminācija rada aizspriedumainas un stigmatizējošas attieksmes un uzvedību, kas noniecina un izslēdz cilvēkus viņu vecuma dēļ, neatzīst viņu autonomiju un cieņu, un rada šķēršļus, kas traucē vienlīdzīgi izmantot savas cilvēktiesības. Vecuma diskriminācija ir centrāla, lai saprastu un cīnītos pret vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem (Biggs and Philipson (1994.) Sociālā vecuma diskriminācija tādējādi funkcionē kā "zaļā gaisma” - apstāklis, kas atļauj vardarbībai pret vecāka gadagājuma cilvēkiem notikt (Biggs and Lowenstein, 2011.).

27 Vecuma diskriminācija/Seksisms
Ar vecuma diskrimināciju stereotipizācijas veidā sastopas gan vīrieši, gan sievietes vecāka gadagājuma sievietes visas dzīves laikā cieš no kumulatīva rakstura dzimuma diskriminācijas; Sievietes saskaras ne tikai ar vecuma diskrimināciju, bet arī seksismu; vecuma un dzimuma diskriminācijas dēļ, vecāka gadagājuma sievietēm ir lielāks risks piedzīvot vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu Seksisms Cilvēku negatīva stereotipizācija, aizspriedumi un diskriminācija, balstoties uz viņu dzimumu Ietver negatīvu attieksmi, nepatiesu informāciju un kļūdainas pārliecības par noteiktu dzimumu cilvēkiem Vecuma diskriminācija pret sievietēm ir balstīta dzimuma diskriminācijā The Respect Aging 2013. T.s. “dubultā sodīšana” attiecas uz faktu, ka sievietēm novecošanas pieredze ir grūtāka, nekā vīriešiem, jo viņas tiek diskriminētas gan dzimuma, gan vecuma dēļ (Marvin Formosa 2001.)

28 Vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem un demence
Sirkka Perttu MSc (Health Care), RN WHOSEFVA /WLF

29 Vardarbību cietušas sievietes - demence
Progresējoši apstākļi, kas attīstās deģeneratīvu izmaiņu smadzenēs rezultātā Galvenokārt ietekmē vecāka gadagājuma cilvēkus un to raksturo: kognitīvi, sociāli un ar uzvedību saistīti traucējumi, kuri atstāj sekas uz personas garastāvokli un raksturu spējām domāt, runāt, saprast, sazināties, atcerēties un izpildīt vienkāršas darbības, lai parūpētos par sevi, piemēram, apģērbties un pagatavot maltītes Downes, C., Fealy, G., Phelan, A., Donnelly, N.A., Lafferty, A. (2013.) Abuse of Older People with Dementia: A Review. NCPOP, University College Dublin.

30 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem un demences attiecības
Vecāka gadagājuma cilvēki ar demenci ir īpaši neaizsargāti pret vardarbību Ņemot vērā, ka pasaules iedzīvotāju skaits pieaug, tiek lēsts, ka pieaugs arī demences izplatība sabiedrībā no 35,6 miljoniem slimnieku (2010.gadā), uz 115,4 miljoniem (2050.gads) Aptuveni vardarbības izplatības sabiedrībā rādītāji pret vecāka gadagājuma pieaugušajiem ar demenci svārstās no 5,4 procentiem līdz 62,3 procentiem Vardarbība pret vecāka gadagājuma pieaugušajiem ar demenci netiek pietiekami ziņota - vecāka gadagājuma pieaugušie mēdz nevēlēties runāt par piedzīvoto vardarbību baiļu no atriebības vai atbalsta zaudēšanas dēļ

31 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem un demences attiecības
Bieži sastopamas fiziskas pazīmes un reakcijas uz vardarbību, piemēram, izvairīšanās no komunikācijas vai pastiprināta līdzatkarība var pārklāties ar demences simptomiem Psiholoģiskā vardarbība bija visizplatītākā vardarbības forma pret vecāka gadagājuma pieaugušajiem un no tās bija cietuši 27,9 līdz 62,3 procenti aptaujāto. Tiek lēsts, ka fiziska vardarbība ietekmē 3,5-23,1 procentus vecāka gadagājuma pieaugušo ar demenci. Downes, C., Fealy, G., Phelan, A., Donnelly, N.A., Lafferty, A. (2013.) Abuse of Older People with Dementia: A Review. NCPOP, University College Dublin.

32 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem un demences attiecības
Pētījums par 284 seksuālās vardarbības gadījumiem liecināja, ka 60 procentiem upuru bija kognitīvi traucējumi vai demence 35 procenti no astoņdesmit diviem demences pacientu aprūpētājiem sacīja, ka ir pieredzējuši mutvārdu vardarbību no aprūpes saņēmējiem, bet 6 procenti ziņoja, ka ir pieredzējuši savstarpēju fizisku vardarbību Downes, C., Fealy, G., Phelan, A., Donnelly, N.A., Lafferty, A. (2013.) Abuse of Older People with Dementia: A Review. NCPOP, University College Dublin.

33 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem demences dēļ riska faktori
Upuru riska faktori: Vecāka gadagājuma cilvēkiem ar demenci bieži ir psiholoģiski vai uzvedības simptomi, piemēram, uzbudinājums un agresija, kas var pastiprināt aprūpētāju un aprūpes saņēmēju savstarpējos konfliktus, un novest pie vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem vecāka gadagājuma cilvēkiem ar demenci var būt liels hronisku slimību un fizisku traucējumu slogs, kas vēl vairāk pastiprina vardarbības risku Downes, C., Fealy, G., Phelan, A., Donnelly, N.A., Lafferty, A. (2013.) Abuse of Older People with Dementia: A Review. NCPOP, University College Dublin.

34 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem demences dēļ riska faktori
Varmāku riska faktori: Aprūpētāja darba slogs un stress ir starp izplatītākajiem riska faktoriem, kas saistīti ar vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem Aprūpētāja depresija, trauksme, pārmērīga alkohola lietošana, sociāla izolācija un sliktas attiecības ar upuri pirms demences iestāšanās ir aprūpētāja veiktas vardarbības riska faktori Neapmierinātība ar darbu un augsts emocionālas pārdegšanas risks var palielināt vardarbības risku darbiniekiem, kuri strādā ilgstošas aprūpes iestādēs Downes, C., Fealy, G., Phelan, A., Donnelly, N.A., Lafferty, A. (2013.) Abuse of Older People with Dementia: A Review. NCPOP, University College Dublin.

35 Vardarbības intervences modeļi, fokusējoties uz vecāka gadagājuma cilvēkiem ar demenci
Daudzpusējas sadarbības veicināšana, vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem samazināšanā Galvenie elementi: skrīninga rīki un nosūtīšanas protokoli rokasgrāmata aprūpētājiem, kurā paskaidrots, kā identificēt vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem riska faktorus sabiedrības atbalsts un pakalpojumi aprūpes darbiniekiem speciālistu un brīvprātīgo apmācība Anetzberger et al

36 Vardarbības intervences modeļi, fokusējoties uz vecāka gadagājuma cilvēkiem ar demenci
Demences slimnieka vardarbīgas uzvedības mazināšana: medikamenti, lai uzlabotu aprūpes saņēmēja atmiņu rakstiski ieteikumi, lai labāk saprastu atmiņas traucējumus, un to, kā rīkoties papildus informācija no profesionāļiem, kas rūpējas par demences slimnieku Selwood et al Vecāka gadagājuma cilvēku ar demenci aprūpētājiem jāsaņem adekvāta informācija un apmācība par demences klīnisko attīstību un aprūpes saņēmēja vajadzībām (Hansberry et al

37 Vardarbības intervences modeļi, fokusējoties uz vecāka gadagājuma cilvēkiem ar demenci
Mājokļa aprūpes un aprūpes centru pakalpojumu sniedzēji var novērst vardarbību (Selwood et al ) Stratēģijas, kuru mērķis ir mazināt aprūpētāju izolāciju un sniegt sociālu atbalstu, mēdz būt efektīvas vecāka gadagājuma cilvēku ar demenci vardarbības mazināšanā (Hansberry et al ) Tomēr, Cooper et al. (2010.) pētījums liecina, ka palīdzība ārpus ģimenes ģimenes locekļiem, kas veic aprūpi, mēdz sagādāt stresu, tādēļ tā var nesamazināt aprūpes sniedzēju vardarbību

38 Izmeklējot vardarbības saknes/PVO 2002.; 12. lappuse

39 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem riska faktori/Individuālie faktori
vecums pārsniedz 80 gadus dzimums (sieviešu) zemi ienākumi slikta veselība kognitīvie traucējumi grūtības pārvietoties depresijas simptomi mazs sociālais atbalsts Vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem izpildās trīs līdz četri augstākminētie riska faktori, ir gandrīz četras reizes lielāks risks ciest no vardarbības, savukārt tiem, kuriem izpildās pieci vai vairāk, vardarbības risks ir 26 reizes lielāks. Dong XQ and Simon MA 2014.

40 Ar varmāku saistītie riska faktori/Individuāli faktori
Riska faktori ir daļēji tie paši, kas jauniem cilvēkiem vielu ļaunprātīga izmantošana iepriekšējā vardarbības vēsture (piem., redzot vardarbību pret citiem, vai vardarbības pieredzēšana bērnībā; agrāka vardarbība ģimenē) kriminālā vēsture garīgas vai psiholoģiska rakstura problēmas (piem., depresija) finansiāla atkarība no upura (varmākam ciešot finansiālas grūtības) ja varmāka dzīvo kopā ar upuri ilglaicīgas varas un kontroles izpausmes; vīriešu dominance ģimenē Varmākas paša traucējumi (piem., demence; deģeneratīvi procesi smadzenēs, kas izraisa agresīvu uzvedību) United Nations 2013.; Carolyn E. Ziminski Pickering

41 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem riska faktori/Attiecību faktori
kopējā attiecību kvalitāte mēdz būt kauzāls cēlonis dzīvošanas apstākļi, īpaši - pārblīvēti apstākļi un privātuma trūkums; vecāka gadagājuma cilvēkam ir lielāks vardarbības risks, ja viņš vai viņa dzīvo kopā ar aprūpētāju pieauguši bērni, kuri ir atkarīgi no saviem vecāka gadagājuma vecākiem, saņemot mājvietu un finansiālu atbalstu Pasaules Veselības organizācija, 2002.

42 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem riska faktori/Sabiedrības faktori
Vājas sabiedrības sankcijas pret vardarbību ģimenē Sociālas normas, kas paredz ģimenes iekšējo norišu privātumu Sabiedrībai raksturīga sociāla izolācija; var būt gan vardarbības cēlonis, gan sekas Sabiedrības normas, kas paredz vīriešu autoritāti pār sievietēm Tradicionālas dzimumu normas Sociālas normas, kas atbalsta vardarbību Pasaules Veselības organizācija, 2002.

43 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem riska faktori/Sabiedrības faktori
Būtiska loma ir arī kultūras normām un tradīcijām, piemēram, vecuma diskriminācijai, seksismam un vardarbības kultūrai (t.i., attieksmei pret vardarbību un no tās izrietošajiem uzskatiem, domām, tradīcijām, vērtībām un uzvedībai) Sabiedrības, kurās vīriešiem ir ekonomiskā un lemtspējas vara Grūtības, ar kurām sastopas vecāki cilvēki, jo īpaši vecāka gadagājuma sievietes Dzimums, jo vecākas sievietes mēdz būt apspiestas un atrasties ekonomiski nevienlīdzīgā situācijā Vecāka gadagājuma cilvēkus bieži uztver kā vārgus, vājus un līdzatkarīgus, un tas rada priekšstatu, ka viņiem ir mazāka vērtība, kas viņus padara par viegliem ekspluatācijas upuriem. Sistēmiska vardarbība (slikta izturēšanās veselības aprūpes klīnikās un valsts iestādes) Pasaules Veselības organizācija, 2002.

44 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem aprūpes kontekstā riska faktori
Vardarbība aprūpes kontekstā: Aprūpētāja slogs/stress, nodrošinot aprūpi Aprūpes saņēmēja agresija Attiecību kvalitāte pirms veselības stāvokļa izmaiņām Vardarbības riska faktori ilgtermiņa aprūpē: Speciālistu trūkums Speciālistu apmācība Speciālistu attieksme (aprūpes saņēmēja tiesisko interešu atbalstīšanas trūkums) Aprūpes saņēmēja agresija (piemēram, demences dēļ) Aprūpes saņēmēja ievainojamība un izolācija Pansionāta telpu lielā izmēra dēļ (50+ pacientu) Carolyn E. Ziminski Pickering

45 Vardarbība pret vecāka gadagājuma sievietēm - ilgtermiņa ciešanas un stigmatizācija

46 Vecāka gadagājuma sieviešu ilgtermiņa ciešanas
Ciešanas izolācijas un kontrolēšanas dēļ; Psiholoģiska vardarbība; uz vecumu un dzimumu balstītas apsaukas (piem., "vecā mauka”) Vecāka gadagājuma sievietes ir fiziski vārgākas slimību un ar novecošanu saistīto procesu dēļ; jūtoties mazāk pievilcīgas, ciešanas un ar to saistītās emocijas kļūst spēcīgākas Šis mēdz pārvērst vīriešus par tirāniem: vīrieši kļūst neapmierināti, jo vairs nesaņem aprūpi, pie kuras viņi iepriekš pieraduši; sievietes izjūt stresu un vainu, jo mazinās viņu spējas nodrošināt sagaidītās rūpes. Fizisku sāpju ciešana; Vecāka gadagājuma sievietes pamana vardarbību kā savas iekšējās sāpes un ciešanas. Vai cēlonis ir vardarbība vai sirmais vecums? (piem., "mans ķermenis jau tāpat bija nelietojams”). Zvi Eisikovits & Tova Band-Winterstein Dimensions of Suffering among Old and Young Battered Women. J Fam Viol (2015.) 30:49–62. Sirkka Perttu, WHOSEFVA project

47 Vecāka gadagājuma sieviešu ilgtermiņa ciešanas
Atsvešināšanās un vientulība savā mājoklī; laiks kā ciešanu avots; Vecāka gadagājuma sievietes raksturo savu pieredzi kā statisku, kur vardarbība parādās un nepazūd. Viņas mēdz šo sajūtu nēsāt līdzi kā "akmeni uz sirds”, internalizējot un sadzīvojot ar to. Atgūstoties no viena vardarbīga notikuma un gaidot nākamo, ikdiena pārvēršas par rutīnu. Vecāka gadagājuma sievietes laiku sāk strukturēt un dalīt gados. Ciešanām sāk veidoties kumulatīvs efekts. Abas sievietes saprot, ka jāiemācās sadzīvot ar domu par nāvi, un abas nāvi pat sagaida, tomēr vecāka gadagājuma sievietes raugās uz nāvi, kā uz dzīves cikla sastāvdaļu. Zvi Eisikovits & Tova Band-Winterstein Dimensions of Suffering among Old and Young Battered Women. J Fam Viol (2015.) 30:49–62.

48 Kas ir stigma? Marķējums vai tetovējums, kuru agrāk uz ādas iegrieza vai iededzināja noziedzniekiem un vergiem, lai tos varētu viegli identificēt, kā morāli piesārņotas personas (Goffman, Erving 2009. Stigma: Notes on the Management of Spoiled Identity) Stigma ir kauna (häpeäleima) vai negoda zīme Tā nozīmē, ka sabiedrība tās īpašniekam nepiešķir vērtību Stigma ir process, kura ietvaros citu reakcijas uz kādu indivīdu sabojā viņa identitātes normālu attīstību.

49 Stigmas vardarbības dēļ - Stigmas internalizācija
Stigmu internalizēšana nozīmē mēru, kurā cilvēki internalizē uzskatus, kas saistīti ar vardarbību Pašstigmatizācijas veids Stigmatizēta identitāte nozīmē neizdošanās vai kauna zīmi Stigmatizēta identitāte ir saistīta ar spēcīgām psiholoģiskām ciešanām Galvenais stigmatizētu uzskatu internalizācijas procesa avots un veicinātājs ir varmāka Varmāka rīkojas kā šķērslis, kavējot palīdzības meklēšanu no neformāliem un formāliem atbalsta tīkliem Nicole M. Overstreet and Diane M. Quinn The Intimate Partner Violence Stigmatization Model and Barriers to Help- Seeking. Basic Appl Soc Psych January 1; 35(1): 109–122.

50 Stigmas vardarbības dēļ - Stigmas internalizācija
Varmākas realizētais vardarbības veids var būt tieši saistīts ar to, vai un kā cietušie izjūt un internalizē stigmatizāciju, īpaši caur verbālu un emocionālu vardarbību. Grupa, kas ziņoja, ka pieredzējusi stigmatizāciju visvairāk, arī ziņoja par ļoti augstu mutisko vardarbību. Marķēšana ir spēcīgs mehānisms, ar kuru tiek realizēta stigmatizācija. Murray, Crowe, & Brinkley, The Stigma Surrounding Intimate Partner Violence: A Cluster Analysis Study. Partner Abuse, Volume 6, Number 3, 2015.

51 Stigmas vardarbības dēļ - Bailes no iespējamas stigmatizācijas
Bailes no stigmatizācijas attiecas uz mēru, kurā cilvēki baidās no vai sagaida stigmatizāciju no citiem cilvēkiem Bailes no stigmatizācijas ietver arī uztraukumu par to, ka kāds varētu uzzināt par sava partnera vardarbīgajām rīcībām (t.i., bailes no diskriminācijas, tikt atstumtam un nepieņemtam) Bailes no stigmatizācijas mēdz arī būtiski atturēt cilvēkus no palīdzības meklēšanas Un rada kauna un slepenības sajūtu ap ciesto vardarbību Nicole M. Overstreet and Diane M. Quinn The Intimate Partner Violence Stigmatization Model and Barriers to Help-Seeking. Basic Appl Soc Psych January 1; 35(1): 109–122.

52 Stigmas vardarbības dēļ - Kulturālas stigmas
Kulturāla stigma nozīmē plašākai sabiedrībai raksturīgus uzskatus; neatzīt cilvēkus, kuri cieš no vardarbības (piemēram, pārliecība, ka partneru vardarbības ģimenē upuri paši izprovocē viņu padarīšanu par upuriem) Kulturāli izveidojušies priekšstati par vardarbību var būt, piemēram, vardarbības kā problēmas sabiedrībā neatzīšana Kulturālas stigmas rada bailes no stigmatizācijas un veicina stigmu internalizāciju. Kulturālas stigmas ietekmē katru palīdzības meklēšanas procesa posmu. Nicole M. Overstreet and Diane M. Quinn The Intimate Partner Violence Stigmatization Model and Barriers to Help-Seeking. Basic Appl Soc Psych January 1; 35(1): 109–122.

53 Vardarbība pret vecāka gadagājuma sievietēm un stigmas
Stigmas un kauns: Vecāka gadagājuma sievietes mēdz būt īpaši disponētas just kaunu vai justies neērti, ciešot vardarbību no saviem partneriem, turklāt viņas var arī izjust kaunu par to, ka tik ilgu laiku ar to sadzīvojušas Sievietes, kas uzsāk jaunas attiecības vēlīnajā dzīves posmā, var justies neērti vai izjust kaunu par iespējamību, ka ir pieļāvušas kļūdu Jackie Barron Older women and domestic violence, An Overview. Women’s Aid

54 Vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem kā izaicinājums sociālo pakalpojumu sniedzējiem - atbalsts vecāka gadagājuma sievietēm

55 Kādēļ vecāka gadagājuma sievietes nepamet varmākas - Kohortas efekts
Konkrēta sieviešu paaudze: sievietes, kas dzimušas gadu periodā, un kuras audzināja bērnus 1960’ajos un 1970’ajos gados dažāda veida pieķeršanās saviem varmākām: psiholoģiska / emocionāla, sociāla vai finansiāla rakstura; piem., vietas, kas ilgus gadus bijusi mājvieta, zaudēšana, bailes nonākt situācijā, kur dzīvot aprūpes namā ir vienīgā alternatīva T. Zink et.al 2003. atšķirīgas vērtības: Pirmkārt, vecāka gadagājuma sievietes ir izaudzinātas ar tradicionālām attieksmēm un vērtībām, jo īpaši attiecībā uz dzimumu lomām, laulībām un ģimeni; laulības šķiršana bija tabu; liela apņemšanās ievērot tradicionālās reliģiskās vērtības izaudzinātas ar dziļu privātuma sajūtu par ģimenes lietām un stingru apņemšanos nodrošināt ģimenē uzticību un solidaritāti Silvia M. Straka & Lyse Montminy Responding to the Needs of Older Women Experiencing Domestic Violence. Violence Against Women, Volume 12 Number 3, March 2006, p

56 Kādēļ vecāka gadagājuma sievietes nepamet varmākas- Kohortas efekts
Finansiālas barjeras vecāka gadagājuma sievietēm mēdz būt lielākas, nekā jaunākām sievietēm daudzas nestrādāja ārpus mājām, kad bija jaunākas, - zema pensija pensijas vecumā Sievietes tolaik neiedrošināja izglītoties un kļūt neatkarīgām Mēdz trūkt iemaņu meklēt un atrast darbu

57 Kādēļ vecāka gadagājuma sievietes nepamet varmākas - Laikposmam raksturīgs efekti
Likumu, politikas un pakalpojumu izmainīšanās laika gaitā sieviešu tiesības, vardarbība pret bērniem, vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem un vardarbība ģimenē netika apspriestas vai pat atzītas viņas var nespēt saprast, ka pastāv izvēles iespējas Nav pieredzes saistībā ar finanšu un juridiskiem jautājumiem

58 Kādēļ vecāka gadagājuma sievietes nepamet varmākas - Vecuma efekti
Vecāka gadagājuma sievietēm ir vairāk veselības vai funkcionālas problēmas, nekā jaunākām sievietēm, kas viņas padara atkarīgas no kāda cita aprūpes tāpēc viņām meklēt palīdzību vai pamest varmākas ir grūtāk Dažas vecāka gadagājuma sievietes saņem aprūpi no vardarbīgiem partneriem, citas mēdz būt aprūpētājas lomā Viņu spēcīgās pienākuma izjūtas rūpēties dēļ, vecāka gadagājuma sievietēm mēdz būt ārkārtīgi grūti pamest atkarīgu, vardarbīgu vīru

59 Kādēļ vecāka gadagājuma sievietes nepamet varmākas - Vecuma efekti
Viņu laikabiedriem nomirstot, sociālais atbalsts ir ievērojami samazinājies Vardarbīgs laulātais / pieaudzis bērns mēdz būt vienīgā persona šādas vecāka gadagājuma sievietes dzīvē vientulība un bailes no vientulības - bailes zaudēt vienīgās attiecības Ja varmāka ir pašas pieaudzis bērns - vainas sajūta, ka nav izdevies bērnu aizsargāt no vardarbības / bērns ir kļuvis vardarbīgs pašas audzināšanas dēļ Ļoti vecām vecāka gadagājuma sievietēm bieži vien trūkst resursu

60 Atbalsts vardarbību cietušām vecāka gadagājuma sievietēm
Ja pastāv aizdomas par vardarbību Radiet drošu vidi, kur iespējams ar upuri ērti parunāt Noturiet sarunu ar klientu un aprūpētāju/radinieku atsevišķi Izveidojiet uz uzticēšanos balstītas attiecības abpusēja cieņa Maigu un nenosodošu vārdu lietošana palīdz personai justies ērti Uzrunājot cietušo, ieteicams strukturēt runu, atsaucoties uz sevi, nevis uzdot tiešus jautājumus (nelietot: ”Vai esat bijis ..) tā vietā lietojot: "Saskaņā ar manu pieredzi, daudzas sievietes cieš no [..]" Varat atsaukties uz saviem novērojumiem, pamatojot to, kādēļ interesējaties Labākais scenārijs, kurā uzdot šādus jautājums, ir saskaņā ar ierastu darba modeli, kas liek tam izklausīties neitrāli

61 Atbalsts vardarbību cietušām vecāka gadagājuma sievietēm
Vecāka gadagājuma sievietēm var jautāt: Kā jūtaties mājās/aprūpes centrā? Kā pavadāt savas dienas? Kā jūtaties par mājās/aprūpes centrā saņemto atbalstu? Kā, jūsuprāt, jūsu vīram/meitai/citam aprūpētājam sokas, veicot aprūpi? Vai jums ir viss nepieciešamais, lai parūpētos pašai par sevi?

62 Atbalsts vardarbību cietušām vecāka gadagājuma sievietēm
Būtiski, strādājot ar vecāka gadagājuma sievietēm: Nejauciet reakcijas uz traumām un invaliditātes pazīmes (piemēram, dzirdes/redzes traucējumus, afāziju) ar senilitāti Ņemiet vērā, ka gados vecākas sievietes mēdz apstrādāt informāciju lēnāk, nekā jaunāki pieaugušie, un viņām var būt nepieciešams vairāk laika, lai izteiktu savas domas vārdos sniedziet gana daudz laika, lai persona var mierīgi atbildēt tās ir normālas ar vecumu saistītas izmaiņas un nav jāuztver par pamatu domāt, ka personai trūkst mentālas spējas Daži vecāka gadagājuma upuri var nevēlēties runāt par vardarbību vai meklēt palīdzību, jo baidās zaudēt savu neatkarību

63 Atbalsts vardarbību cietušām vecāka gadagājuma sievietēm
Vecāka gadagājuma sieviešu vajadzības: Informācija par vardarbību un tās sekām Praktiska palīdzība un emocionāls atbalsts darbiniekiem dažādās iestādēs izmitināšana, juridisks vai finansiāls atbalsts (piemēram, pabalsti) Ilgtermiņa atbalsts Efektīva dažādu pakalpojumu koordinācija (NVO: brīvprātīgie, sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi) bieži vien ļoti trūkst Reizēm cilvēkiem nav izvēles pamest varmāku Rūpēšanās par drošības jautājumiem/risku mazināšana Ieteikumi ārkārtas situācijām Iespēja sazināties, kad nepieciešams

64 Rīcībspējas palielināšanas pieeja
Pamatā ir uzskats, ka vardarbības ģimenē upuriem vajadzētu būt brīvai piekļuvei: informācijai, izglītībai un citam nepieciešamajam sociālam un ekonomiskam atbalstam, lai spētu veikt izglītotus lēmumus, kas vislabāk atspoguļo viņu intereses un vajadzības. Jāciena upuru izvēles. Rīcībspējas palielināšanas pieejā tiek izmantotas zināšanu izplatīšana, apmācības un konsultācijas, lai izveidotu pakalpojumu kopumu cietušajiem Pakalpojumi, kas sniedz atbalstu upuriem, kas cīnās ar emocionālām, psiholoģiskām un fiziskām traumām, atjaunojot pašcieņu, un veidojot neatkarību

65 Izaicinājumi darbiniekiem
Dusmas Bezpalīdzība, vilšanās Es daru visu, kas ir manos spēkos, bet nekas nenotiek Tas aizņem pārāk daudz laika Upuri nedara to, par ko vienojāmies Visu laiku notiek viens un tas pats Visvarenība Es zinu, kas jādara, un varu atrisināt situāciju Neviennozīmīgas sajūtas Aprūpētājs spēcīgi izjūt upura ciešanas un nēsā tās līdzi Pārāk aizsargājoša attieksme un uzvedība (padarot vecāka gadagājuma cilvēku bezpalīdzīgu) Darbs ar savu attieksmi un uzskatiem Droša un atbalstoša darba komanda un organizācija var sniegt darbiniekiem atbalstu

66 Iespējamas vardarbības un nolaidības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem pazīmju un simptomu novērtējums

67 Vispārīgi iespējamas vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem rādītāji
Ja medicīniska dienesta darbinieks vai cita persona raksturo vecāka gadagājuma cilvēka dzīves apstākļus kā sliktus Neizskaidrojami ievainojumi Personai bieži radušies ievainojumi iepriekš Paiet aizdomīgi ilgs laiks starp medicīniskas problēmas vai ievainojuma parādīšanās brīdi un palīdzības meklēšanu Persona bieži vēršas neatliekamās palīdzības dienestā ar līdzīgiem ievainojumiem Persona neatliekamajā palīdzībā katru reizi vēršas pie cita ārsta, nevis iet pie viena galvenā aprūpes ārsta ("lēkāšana pa ārstiem”) Nepakļaušanās ārsta norādījumiem, regulārām vizītēm vai medikamentu nelietošana (Rosen T. et al )

68 Vispārīgi iespējamas vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem rādītāji
Pacienta vai aprūpētāja nevēlēšanās atbildēt uz jautājumiem Saspīlēta pacienta un aprūpētāja savstarpējā komunikācija Pretrunas starp pacienta un aprūpētāja sniegto informāciju par pacienta medicīnisko vēsturi Vecāka gadagājuma pacients, par kuru saka, ka viņam vai viņai “negadījumi gadās bieži” Aprūpētājs, kas nespēj sniegt informāciju par pacienta medicīnisko vēsturi vai regulāri lietojamajām zālēm Aprūpētājs, kas atbild pacienta vietā Aprūpētājs pacientu pamet neatliekamās palīdzības dienestā vienu (Rosen T. et al )

69 "Sarkanie karogi” - nopietni iespējamas vardarbības signāli
Neticami/neskaidri skaidrojumi Neparasta kavēšanās, meklējot aprūpi Neizskaidroti ievainojumi - bijuši vai esošie Savstarpēji pretrunīgi stāsti Pēkšņas izmaiņas uzvedībā (Mosqueda L )

70 Grūtības nošķirt ievainojumus no
Grūtības vardarbībā pret vecāka gadagājuma sievietēm pazīmju un simptomu identificēšanā Grūtības nošķirt ievainojumus no bieži sastopamām un normālām ar vecumu saistītām izmaiņām līdzīgām pazīmēm medikamentu radītajām sekām slimības procesiem (National Research Council 2003.) (Mosqueda L ) (Wiglesworth A. et al ) (Hoover Robert B un Polson Michol 2014.)

71 Klīniskās un kriminālistikas fiziskās vardarbības pazīmes - zilumi
Grūtības, novērtējot vecāka gadagājuma upurus ievainojumi neparastās vietās: uz sāniem, sejas, muguras; lielāki par 5 cm Zilumi uz krūškurvja, kakla, ausīm, vēdera, sēžamvietas, plaukstām un pēdām ievainojums atbilst drošības jostas sprādzes, dūres, pirkstu vai cita priekšmeta formai Paralēlas līnijas: sliedēm līdzīgi zilumi Vairāki sasitumi dažādos sadzīšanas posmos Dziļi sasitumi var parādīties tikai pēc vairākām dienām Ar vecumu saistītas izmaiņas: Āda kļūst plānāka, trauslāka, zaudē aizsargājošo tauku slāni, tādējādi palielinoties riskam iegūt ādas traumas un vieglus zilumus Ādas dziļākajos slāņos asinsvadi kļūst trauslāki - biežāki sasitumi, zemādas asiņošana; saukta par senīlo purpuru Senīlā purpura: bieži sastopams medicīnisks stāvoklis vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem veidojas sasitumi, īpaši uz apakšdelmiem un kājām Pleķi uzmetas bez traumām vai ievainojumiem Līdzīgi simptomi, kurus izraisa medikamenti: Senīlo purpuru var izraisīt arī asins šķidrinātāju, piemēram, steroīdu un aspirīna pārmērīga lietošana Sadzīšana vecāka gadagājuma cilvēkiem notiek daudz lēnāk (var ilgt mēnešus) Dažas slimības arī var izraisīt izsitumus

72 Senīlā purpura

73 Klīniskās un kriminālistikas fiziskās vardarbības pazīmes - lūzumi
Grūtības, novērtējot vecāka gadagājuma upurus Krišana un ar krišanu saistīti ievainojumi ir visbiežāk vecāka gadagājuma cilvēkos sastopamie traumu veidi; redzes vai mobilitātes un līdzsvara problēmas Gūžas kaula lūzumi biežāk sastopami sievietēm, kas ir uzņēmīgākas pret osteoporozi (vāji un trausli kauli) Galvas, mugurkaula, zobu, vaigu kaulu vai žokļu lūzumi, visticamāk, ir vardarbības rezultātā gūtas traumas, iepretim gūžas, plaukstas locītavu vai mugurkaula lūzumiem Neizskaidroti lūzumi Citi lūzumi, kas ir pretrunīgi ziņotajai informācijai un līdzpastāvošajiem akūtajiem vai hroniskajiem ievainojumiem Trūkst kriminālistikas datu par lūzumiem vecāka gadagājuma pieaugušajiem Ar vecumu saistītas izmaiņas Vecāka gadagājuma cilvēku kauli ir plānāki un mazāk blīvi Osteoporoze un citas kaulu slimības Zināms, ka spontāni rodas divu veidu kaulu lūzumi: skriemeļu lūzumi vecāka gadagājuma sievietēm ar osteoporozi un gūžas kaula lūzumi. Slikts uzturs D vitamīna trūkums Alkoholisms Ar vecumu saistīts hormonu deficīts Vēzis, kas uzbrūk kauliem

74 Klīniskās un kriminālistikas fiziskās vardarbības pazīmes Apdegumi
Grūtības, novērtējot vecāka gadagājuma upurus Karsta šķidruma vai tvaika radīti apdegumi uz jebkuras mīksto audu zonas, kur saskare ar karstiem objektiem ir maz ticama (piemēram, plaukstas virspuse, pēdas, sēžamvieta, mugura) Apdegumi, īpaši tādi, kas atgādina plaukstas vai cigarešu apdegumus, liekot ievainojumiem izskatīties pēc vardarbības Cēlonis var būt arī pārāk karsts ūdens, kas tecināts apzināti, mazgājot vecāka gadagājuma cilvēku (  Vecāka gadagājuma cilvēka apdegumi var arī liecināt par vardarbību vai nolaidību. Būtisks ir apdeguma izmērs, atrašanās vieta, forma, raksts un ar to saistītais skaidrojums

75 Klīniskās un kriminālistikas fiziskās vardarbības pazīmes
Nobrāzumi un plēstas brūces Grūtības, novērtējot vecāka gadagājuma upurus Visbiežāk sastopamās plēstās brūces vecāka gadagājuma cilvēkiem ir plīsumi ādā Vairākiem plīsumiem vai plīsumiem vietās, kas nav uz rokām un kājām, vajadzētu radīt aizdomas Vairākiem plīsumiem vai plīsumiem vietās, kas nav uz rokām un kājām, vajadzētu radīt aizdomas par fizisku vardarbību Nobrāzumi un plēstas brūces pārsvarā novēroti gadījumos, kuros notikusi vardarbība, tomēr tās var būt arī aprūpētāja nolaidības pazīmes Ādas plīsumi Ar vecumu saistītas izmaiņas Ādas biezums un elastība samazinās ar vecumu asinsvadu kapilāri kļūst trauslāki, kas var izraisīt asinsvadu bojājumus, piemēram, izsitumus un senīlo purpuru Personām parasti ir ne vairāk, kā viens vai divi vienlaicīgi ādas plīsumi Izmaiņas ādā var izraisīt zāļu lietošana, piemēram, ilglaicīga kortikosteroīdu lietošana (to lieto, piemēram, ārstējot astmu)

76 Klīniskās un kriminālistikas nolaidības pazīmes
Grūtības, novērtējot vecāka gadagājuma upurus Izgulējumi Vairāki izgulējumi dažādās ķermeņa vietās lielas inficētas vai nepatīkami smakojošas vai nekrotiska čūlas, kas nav savlaicīgi aprūpētas Vispārēji lieli inficēti vai nekrotiski izgulējumi, kā arī vairāki izgulējumi; vairāki dziļi izgulējumi var jo īpaši liecināt par nolaidību Izgulējumi visbiežāk sastopami uz krusta kaula, gūžas vai papēžiem Nepietiekams uzturs vai neizskaidrojams svara zudums Dehidrācija Izgulējumi/Ar vecumu saistītas izmaiņas Normāli novecojošai ādai ir salīdzinoši laba asins plūsma Vecāka gadagājuma cilvēkiem ar izgulējumiem saistītas slimības ir biežāk sastopamas ne tikai vecuma dēļ Izgulējumi visbiežāk sastopami medicīniski slimu vai kognitīvi traucētu personu vidū Pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kad izgulējums radies slimības dēļ, bet kad - nolaidības vai pat vardarbības dēļ Izgulējumus var izraisīt šādi faktori: akūta saslimšana, asinsrites traucējumi, slikts uzturs vai slikta aprūpe Nepietiekams uzturs: Vecums samazina gan smaržu, gan garšu, kas, savukārt mazina apetīti Dehidrācija: Nav konkrētas pazīmes - var notikt, piemēram, slimības dēļ

77 Klīniskās un kriminālistikas fiziskās vardarbības pazīmes
Sasiešanas pazīmes vai rētas ap roku locītavām, potītēm vai kaklu Traumatiska alopēcija (pleķi, kur trūkst mati, liecinot, ka cilvēkam mati ir plēsti) Galvas ādas pietūkums Intraorālie mīksto audu ievainojumi (Hoover Robert B un Polson Michol 2014.) Galvaskausa-sejas reģiona un ķermeņa augšdaļas ievainojumi Kontūzijas, nobrāzumi, plēstas un durtas brūces visticamāk, saistītas ar tīši izdarītiem ievainojumiem, nevis nejaušiem vai nezināmiem nodomiem (Yonashiro-Cho J, Gassoumis Z.D, Wilber K.H 2015.)

78 Klīniskās un kriminālistikas fiziskās vardarbības pazīmes
Kratīto pieaugušo sindroms/Stipra kratīšana Acu traumas (piemēram, atslāņojušās tīklenes) Smadzeņu satricinājums Neliela smadzeņu trauma: smadzeņu bojājums, ko izraisījis smadzeņu sasitums, asiņošana vai pietūkums galvassāpes, pastiprināts apjukums, jaunas redzes problēmas, līdzsvara zudums vai nestabila gaita (Carrigan T.D. et al ; Murphy K. et al ; Murphy K. et al ; Murphy K. et al. 2014; Race Judith 2016,)

79 Klīniskās un kriminālistikas fiziskās vardarbības pazīmes
Seksuāla vardarbība pret vecāka gadagājuma sievietēm Grūtības, novērtējot vecāka gadagājuma upurus Dzimumorgānu, taisnās zarnas vai orālās traumas (tai skaitā eritēma, sasitumi, plēstas brūces) Sāpes, nieze, dedzināšana dzimumorgānu rajonā Visizplatītākā sasitumu, iekaisumu, jūtīguma, noberzumu vai traumu vieta ir ano-ģenitālais apvidus Zilumi uz vēdera un/vai krūtīm Izmaiņas vēdera izejā vai urīnpūšļa darbībā Urīnceļu infekcijas Neizskaidrojama seksuāli transmisīva slimība Grūtības staigāt, stāvēt un/vai sēdēt Ar vecumu saistītas izmaiņas Sievietes novecojot saskaras ar vairākām fizioloģiskām ģenitālā trakta izmaiņām Novecojot samazinās gan progesterons, gan estrogēnu līmenis Samazināts estrogēna līmenis izmaina maksts formu, paaugstina maksts sausumu un maksts sieniņu plānināšanos Šīs izmaiņas var izraisīt sāpes un asiņošanu dzimumakta laikā

80 Svarīgi zināt seksuālas vardarbības pret vecāka gadagājuma sievietēm kontekstā
Seksuālu vardarbību pret vecāka gadagājuma sievietēm mēdz realizēt aprūpētāji un pieauguši bērni Vecāka gadagājuma cietušie mēdz būt emocionāli vai finansiāli atkarīgi no savām seksuālajām varmākām vai paļauties uz viņiem, nodrošinot sev mājvietu Varmākas mēdz būt tie, kas atved vecāka gadagājuma cilvēku uz pārbaudi Daži varmākas mēdz izturēties pret personālu draudzīgi, bet citi draudīgi (U.S. Department of Justice 2013.)

81 Svarīgi zināt seksuālas vardarbības pret vecāka gadagājuma sievietēm kontekstā
Nejauciet reakcijas uz traumām un invaliditātes pazīmes (piemēram, dzirdes/redzes traucējumus, afāziju) ar senilitāti Ņemiet vērā, ka gados vecākas sievietes mēdz apstrādāt informāciju lēnāk, nekā jaunāki pieaugušie, un viņām var būt nepieciešams vairāk laika, lai izteiktu savas domas vārdos tās ir normālas ar vecumu saistītas izmaiņas un nav jāuztver par pamatu domāt, ka personai trūkst mentālas spējas Daži vecāka gadagājuma upuri var nevēlēties runāt par vardarbību vai meklēt palīdzību, baidoties zaudēt savu neatkarību (U.S. Department of Justice 2013.)

82 Skrīnings/Kārtējas vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem pārbaudes

83 Kas ir skrīnings? PVO: "varbūtēju slimību vai defektu identifikācija, veicot pārbaudes, eksāmenus vai citas ātri piemērojamas procedūras" Skrīnings veselības jomā ir uz pierādījumiem balstīta medicīnas prakse, kas mērķēta uz konkrētu sabiedrības daļu, kura ne vienmēr nojauš, ka tai draud vai ir kāda slimība, vai tās komplikācijas. (Silvia Perel-Levin, Discussing Screening for Elder Abuse at Primary Health Care level. WHO 2008.

84 Skrīnīngs un vardarbība
Par skrīningu parasti dēvē darbību, ar kuru speciālisti identificē vardarbību cietušas personas, vienlaikus izslēdzot (atsijājot) personas, kas nav cietušas vardarbību, t.i., tiek atrasti pozitīvie (apstiprinātie) gadījumi Galvenā pieeja vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem identificēšanai ir identificēt paaugstināta riska faktorus (Silvia Perel-Levin, Discussing Screening for Elder Abuse at Primary Health Care level. WHO

85 Trīs skrīninga kritēriji
skrīnings ir piemērojams sievietēm un veselības aprūpes speciālistiem; Pastāv efektīvas ārstēšanas metodes vai pasākumi sievietēm, kuras identificētas veselības aprūpes iestādēs (turpmāki pakalpojumi); skrīninga programmas palielina identificēto sieviešu īpatsvaru (lietderīgs, pārbaudīts rīks = spēj identificēt (atšķirt) "reālus" pozitīvos gadījumus no negatīviem un nepatiesiem gadījumiem) (Silvia Perel-Levin, Discussing Screening for Elder Abuse at Primary Health Care level. WHO

86 Skrīnings/Kārtējas pārbaudes
Jēdzienam "skrīnings" ir konkrēta nozīme veselības jomā; liels uzsvars tiek likts uz pēcpārbaudēm Šobrīd notiek pārvirzīšanās uz jēdziena "kārtēja pārbaude” lietošanu, ko iesaka Apvienotās Karalistes Veselības ministrija Veicot pārbaudi tikai uz aizdomu pamata, var pieaugt aizspriedumu un stigmas riski, t.i., ja persona pieder zemākam sociālekonomiskajam slānim vai minoritāšu grupai Instruments ir jāstrukturē un jāizmanto sistemātiski Instrumenta izmantošana ir iejaukšanās pati par sevi un ir tikai procesa sākums

87 Skrīninga/Kārtējas pārbaudes priekšnoteikumi
Darbinieki ir saņēmuši atbilstošu apmācību par vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem un to, kā pareizi lietot rīku, lai veiktu risku novērtējumu pozitīvajos gadījumos Organizācija un darbinieki sadarbojas vairāku aģentūru tīklā Vietējais dažādu pakalpojumu sniedzējs (-i) ir saskaņots un zināms Organizācijā ir darbinieku veidots drošības plāns Ir pieejamas (krīzes) konsultācijas, uzraudzība un atbalsts darbiniekiem

88 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem aizdomu indekss © (EASI)

89 Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem aizdomu indeksa © (EASI) konteksts
Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem atpazīšana un konstatēšana slimnīcās ir sarežģīta Vecāka gadagājuma cilvēki vairās uzņemties iniciatīvu stāstīt par ciesto vardarbību Vecāka gadagājuma cilvēki ne vienmēr uzskata, ka situācija ir vardarbīga Normālas novecošanas izmaiņas un pazīmes, slimības un zāles (sevišķi zāļu kombinācijas) sarežģī vardarbības zīmju un pazīmju atšķiršanu Profesionāļiem pieejami vairāki instrumenti, kas palīdz atpazīt vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem/tās riskus EASI instruments tika izstrādāts un pārbaudīts Kanādā 2008. gadā (Yaffe et al, 2008) Svarīgi: EASI tika izstrādāts rīcībspējīgiem vecāka gadagājuma cilvēkiem Arī PVO ir pārbaudījusi instrumentu un konstatējusi, kas tas ir piemērots dažādām kultūrām

90 VARDARBĪBAS PRET VECĀKA GADAGĀJUMA CILVĒKIEM AIZDOMU INDEKSS © (EASI)
1.–5. jautājumu uzdod pacientam, uz 6. jautājumu atbild ārsts (pēdējo 12 mēnešu laikā) 1) Vai esat paļāvies/paļāvusies uz citu palīdzību, lai veiktu vismaz vienu no šīm darbībām: mazgāšanās, ģērbšanās, iepirkšanās, naudas pārvaldība vai ēdienreizes? JĀ NĒ Neatbildēja 2) Vai kāds jums ir liedzis piekļuvi pārtikai, apģērbam, zālēm, brillēm, dzirdes palīgierīcēm vai medicīnas aprūpei, vai arī tikšanos ar cilvēkiem, ar kuriem jūs gribējāt tikties? 3) Vai esat bijis satraukts/satraukta tāpēc, ka kāds ar jums runāja veidā, kas lika jums justies kauninātam/kauninātai vai apdraudētam/apdraudētai? 4) Vai kāds ir mēģinājis jūs piespiest parakstīt dokumentus vai izmantot jūsu naudu pret jūsu gribu? 5) Vai kāds ir jūs iebiedējis, pieskāries negribētos veidos vai fiziski jūs traumējis? 6) Ārsts: vardarbība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem var būt saistīta ar tādiem novērojumiem kā: vājš acu kontakts, noslēgts raksturs, slikts uzturs, higiēnas problēmas, brūces, zilumi, nepiemērots apģērbs vai atbilstošas zāļu lietošanas problēmas. Vai šodien vai pēdējo 12 mēnešu laikā esat novērojis/novērojusi kādu no šīm pazīmēm? Grūti atbildēt Marks Dž. Jaffe, MD Maksīna Latvika, MSW Kristīna Volfsone, PhD Makgila Universitāte, Monreāla, Kanāda Kavendiša veselības un sociālais centrs, Monreāla, Kanāda doktore, Makgila Universitāte, Monreāla, Kanāda © Vardarbības pret vecāka gadagājuma cilvēkiem aizdomu indeksam (EASI) autortiesības piešķīris Kanādas intelektuālā īpašuma birojs (Industry Canada) 2006. gada 21. februārī. (Reģistrācijas nr )

91 Atbilžu nozīme 1. jautājums: Jā – atbilde neliecina par iespējamu vardarbību; tā norāda uz iespējamu vardarbības risku (risks palielinās, ja persona ir atkarīga no citu palīdzības) 2.–6. jautājums: Pozitīvai atbilde uz vienu vai vairākiem jautājumiem jārada aizdomas, kam jāseko pēckontroles pasākumiem. Neatbildēja/nezina (Nav pārliecināts) – nav statistiskas ietekmes uz rīku, taču nespēja atbildēt var radīt bažas, t.i. pastiprināt aizdomas

92 Jautājumu uzdošana Jautājumi jāuzdod pēc kārtas, jo tie sakārtoti no teorētiski mazāk draudīgā līdz draudīgākajam Vecāka gadagājuma cilvēkus vienmēr intervējiet privāti, konfidenciālā un klusā vietā, prom no ģimenes locekļiem un pavadoņiem Jūs varat interviju sākt ar ievadu, piemēram: “Es vēlētos jums uzdot dažus jautājumus par jūsu labklājību un drošību...” Dodiet vecāka gadagājuma cilvēkiem laiku apdomāties un atbildēt; vecāka gadagājuma cilvēki neapstrādā jautājumus un atbildes tik ātri kā jauni cilvēki Dodiet pacientam pozitīvu atbildes reakciju: “Paldies jums par...” Ja viņš/viņa nevēlas atbildēt, jūs varat piedāvāt viņam/viņai vēlāk aprunāties ar cilvēku, kam viņš/viņa uzticas

93 Jautājumu uzdošana Jautājumi tiks uzdoti visiem šķietami rīcībspējīgajiem neatliekamās palīdzības nodaļā nonākušajiem pacientiem, kas vecāki par 75 gadiem Ja pacients no neatliekamās palīdzības nodaļas atgriežas mājās, jautājumi tiek uzdoti pirms pacienta izrakstīšanas no neatliekamās palīdzības nodaļas  Ja pacients tiek nosūtīts uz īslaicīgas ārstēšanas nodaļām, jautājumi tiek uzdoti pirms pacienta izrakstīšanas no nodaļas

94 Pēckontroles metodes Ja radušās aizdomas
Darba laikā pajautājiet pacientam, vai viņš/viņa gribētu par situāciju aprunāties ar slimnīcas sociālajiem darbiniekiem Ārpus darba laika jums jāziņo senioru centram (ar pacienta atļauju, ja viņa/viņš ir rīcībspējīga/rīcībspējīgs un situācija nav akūta) Sniedziet informāciju par vietām, kur viņa/viņš var saņemt papildu palīdzību – jūs varat iedot pacientam brošūru par šo tēmu, ja tā darīt ir droši Ja konstatēta vardarbība, novērtējiet situācijas steidzamību Situācija nav steidzama/akūta: Sociālais darbs Mājas aprūpe Trešā sektora (privātās) asociācijas Pacienta sociālais tīkls Steidzama/akūta situācija: Slimnīcas nodaļa Kustaankartano apkalpošanas centra krīzes nodaļa Patversme Policija

95 No pacientiem ievāktā informācija
Vieta, kur uzdoti jautājumi Neatliekamā palīdzība Nodaļa, kura? _____________________ Dzimums Vīrietis Sieviete Dzimšanas gads Pacienta mājas adreses pasta indekss Ierašanās neatliekamās palīdzības nodaļā iemesls

96 No pacientiem ievāktā informācija
Iespējamā pavadoņa radniecība ar pacientu Radinieks, kas? Kāds cits, kas? Dzīvošana/dzīvesviet a Dzīvo viens Dzīvo ar dzīvesbiedru Dzīvo ar kādu citu, ar ko? _____________________ Pacienta aprūpe Mājas aprūpe ______ Pansionāts, kāds?_________________ Cita, kāda? _______________________________________ Aprūpes nav ____

97 No pacientiem ievāktā informācija
Vielu lietošana Jā Nē Neatbild Iespējamie simptomi un pazīmes Fiziskas traumas, aprakstiet _____________________________ Psiholoģiskas pazīmes, kāda veida? _______________________ Uzvedības pazīmes (piemēram, fizisks nemiers), kāda veida? __________________________

98 No pacientiem ievāktā informācija
Vai radušās aizdomas? Jā, kādēļ? ___________________________________ ___________________________________ Nē Turpmāka aprūpe Sociālais darbs Mājas aprūpe Krīzes nodaļa Ziņojums, kam? _______________________________ Cita, kāda? _______________________________ Turpmāka aprūpe netiek veikta

99 No pacientiem ievāktā informācija
Pacients atteicās atbildēt Iemesls (-i)/novērojumi Pacients atteicās no turpmākas aprūpes vai sarunas Pacientam nevarēja uzdot jautājumus Iemesls (-i), piemēram, jautājumus nebija iespējams uzdot privāti (kādēļ)

100 Profesionāļu pieredze darbā ar vecāka gadagājuma vardarbību pārdzīvojušiem cilvēkiem: Sekundārā trauma, sekundārais traumatiskais stress, līdzjūtības nogurums un izdegšanas sindroms

101 Profesionāļu pieredze darbā ar vecāka gadagājuma vardarbību pārdzīvojušiem cilvēkiem
Darbs ar vardarbības problēmām atšķiras no parasta sociālā vai veselības aprūpes darba Darbiniekam jāieņem skaidra nostāja pret vardarbību – apgūtā neitrālā pieeja darbam un klientiem nedarbojas upuriem nepieciešams viņu vardarbības pārdzīvojumu apstiprinājums, lai vieglāk pārvarētu vardarbības sekas lai viņi sajustu, ka viņiem tic, vardarbības pārdzīvojumi jāapstiprina citam cilvēkam nostāja ir ētisks pienākums profesijās, kuru pārstāvji strādā ar cilvēkiem vardarbības novēršanas jomā Tas var radīt nepatīkamas izjūtas Var izraisīt sarežģītu pārdzīvojumu, atmiņu un paša emociju procesu

102 Profesionāļu pieredze darbā ar vecāka gadagājuma vardarbību pārdzīvojušiem cilvēkiem
Darbs ar vecāka gadagājuma upuri var profesionāļos izraisīt pretrunīgas/neviennozīmīgas sajūtas: viņa/viņš risina situāciju, taču izjūt prasmju vai apkārtējo atbalsta un padoma trūkumu tas var radīt bezpalīdzības sajūtu un novēršanos no situācijas Bailes (no varmākas) Dusmas Bezpalīdzība, frustrācija Es daru visu, kas manos spēkos, bet nekas nenotiek Prasa par daudz laika Upuri nerīkojas tā, kā esam vienojušies Atkal un atkal notiek tas pats

103 Profesionāļu pieredze darbā ar vecāka gadagājuma vardarbību pārdzīvojušiem cilvēkiem
Visvarenība Es zinu, kā jārīkojas, es varu atrisināt situāciju Neviennozīmīgas jūtas (līdzjūtība – apjukums – dusmas) Pārlieku sargājoša palīdzētāja attieksme un uzvedība Daudzi vecāka gadagājuma upuri nespēj sevi aizsargāt (veca cilvēka bezpalīdzība) Upuru sāpju un ciešanu pārvarēšana Palīdzētājs jūt upura jūtas un patur tās sevī Frustrācija par pakalpojumu trūkumu, kvalitāti vai neesamību vecāka gadagājuma vardarbības upuriem Nav vienkāršu risinājumu Novērtēta darba joma?

104 Profesionāļu pieredze darbā ar vecāka gadagājuma vardarbību pārdzīvojušiem cilvēkiem
Profesionāļu darbu ietekmē arī: Iespējamā pašu pieredze ar vardarbību un tās pārciešanu Pašu pieredzes palīdzības un atbalsta dēļ Neatsverama ir sevis apzināšanās un darbs ar savām sajūtām un emocijām profesionālā pārliecība Savu baiļu un attieksmju apzināšanās Droša un atbalstoša darba komanda un organizācija var atvieglot šo procesu

105 Profesionāļu reakcijas vardarbības novēršanas darbā
Profesionāļu izjustās negatīvās psiholoģiskās reakcijas darbā ar ievainojamiem un traumētiem klientiem: Sekundārā trauma (ST) Sekundārais traumatiskais stress (STS) (Ar darbu saistīts traumatiskais stress) Līdzjūtības nogurums (LN)/Pēctraumas stresa sindroms (PTSS) Jason M. Newell and Gordon A. MacNeil 2010. Sprang et al Izdegšanas sindroms

106 Profesionāļu reakcijas vardarbības novēršanas darbā/ST
Sekundārā traumēšana ir “apziņas izmaiņu process, ko izraisa atkārtota līdzjūtīga saskarsme ar traumu pārdzīvojušajiem” sevis apziņas izmaiņas; pasaules skatījuma izmaiņas par svarīgiem jautājumiem kā drošību, uzticību un kontroli; garīgo uzskatu izmaiņas dziļas iekšēas apziņas izmaiņas Jason M. Newell & Gordon A. MacNeil 2010.

107 Profesionāļu reakcijas vardarbības novēršanas darbā/ST
Profesionāļi, kas uzklausa klientu stāstus par bailēm, sāpēm un ciešanām, var izjust līdzīgas bailes, sāpes un ciešanas, jo viņiem rūp. Piemēram, terapeiti, kas strādā ar izvarošanas upuriem, var ar laiku sākt izjust vispārēju pretīgumu pret izvarotājiem, kas tiek attiecināts uz visiem vīriešiem Pārmērīgas rūpes vai upuru emocionāla pamešana (jutīguma līmenī), ciniska vai noraidoša attieksme, motivācijas trūkums palīdzet, apātija Darbs ar traumām var palielināt paša profesionāļa ievainojamības sajūtu un graut drošības izjūtu

108 Profesionāļu reakcijas vardarbības novēršanas darbā/ST
Simptomi, kas bieži paliek nepamanīti, var ietvert psiholoģiskas problēmas kā trauksmi, atsvešināšanos, vairīšanos no saskarsmes, kļūšanu nosodošam, dusmas, depresiju, somatizāciju, miega traucējumus, murgus, bezspēcības sajūtu, spēku izsīkumu (fizisku vai emocionālu), sagrautus uzskatus par sevi un citiem Fiziski spēku izsīkuma simptomi kā nelabums, galvassāpes, vispārēju saspringumu, ķermeņa temperatūras izmaiņas, reiboņus, ģībšanu un dzirdes traucējumus Ginny Sprang et al

109 Profesionāļu reakcijas vardarbības novēršanas darbā/STS
Sekundārais traumatiskais stress rodas no iesaistīšanās līdzjūtīgās attiecībās ar cilvēku, kas cieš no traumatiskas pieredzes, un šī cilvēka spēcīgo vai šausminošo traumas izjūtu pieredzēšanas palīdzēšanas vai vēlmes palīdzēt cilvēkam [vai klientam] ciešanās Vairāk ārēju uzvedības simptomu Var iekļaut visus PTSS simptomus Jason M. Newell & Gordon A. MacNeil 2010.

110 Profesionāļu reakcijas vardarbības novēršanas darbā/LN
Līdzjūtības nogurums ir sindroms, kas ietver sekundārā traumatiskā stresa un profesionālās izdegšanas simptomus Jauns termins Plašāks termins, kas apraksta vispārējo emocionālā un fiziskā noguruma sajūtu, ko profesionāļi pieredz hroniskas līdzjūtības dēļ, ārstējot pacientus, kuri kaut kādā veidā cieš Atkārtotā līdzjūtības izmantošana kombinācijā ar ikdienas darba grūtībām un steigu Līdzjūtības nogurumu parasti laika gaitā izjūt pieaugošā mērā. Jason M. Newell & Gordon A. MacNeil 2010.

111 Profesionāļu reakcijas vardarbības novēršanas darbā/LN
Izplatīts starp cilvēkiem – veselības aprūpes darbiniekiem, psihologiem, neatliekamās palīdzības mediķiem –, kuri nepastarpināti strādā ar traumas upuriem Visvairāk izplatīts veselības aprūpes jomā Kad veselības aprūpes profesionāļiem grūtības sagādā viņu reakcija uz pacientu izciesto traumu, var ciest viņu garīgā veselība, attiecības, darba efektivitāte un fiziskā veselība S Michie & S Williams 2003.

112 Profesionāļu reakcijas vardarbības novēršanas darbā/LN
Visaptverošs: sekas var rasties visās dzīves jomās ietekme uz ģimenes dzīvi var mainīties izpratne un priekšstats par dzīvi un pasauli Veicinošie faktori veselības aprūpē, piemēram, “klusēšanas kultūra” simptomu nezināšana vāja apmācība par riskiem, kas saistīti ar augsta stresa darbu

113 Sekundārās traumas, sekundārā traumatiskā stresa un līdzjūtības noguruma riska faktori
Mikro līmenis Profesionāļi ar iepriekš pastāvošu trauksmi garastāvokļa traucējumiem personīgu traumas vēsturi (sevišķi vardarbību pret bērniem un atstāšanu novārtā) lielu pacientu skaitu ar traumu saistītās situācijās un mazu klīnisko pieredzi darbā ar traumētiem klientiem tieksmi lietot neadekvātus pārvarēšanas mehānismus kā emociju apspiešanu, distancēšanos no klientiem un vardarbības dinamikas izpildi, reaģējot uz darbu ar traumām Jason M. Newell & Gordon A. MacNeil 2010.

114 Sekundārās traumas (ST), sekundārā traumatiskā stresa (STS) un līdzjūtības noguruma (LN) riska faktori Makro līmenis Organizāciju īpašības organizatoriski ierobežojumi/aizliegumi nepienācīga pārraudzība klientu resursu pieejamības trūkums profesionālu kolēģu atbalsta trūkums organizācijas kultūra (vērtības, normas) Organizācijas kultūrai jāatzīst ST, STS un LN kā normālu reakciju uz klientu traumām pastāvēšana Pieņemoša organizācijas kultūra palīdz mazināt stigmu, ja ar traumām strādājošie profesionāļi izjūt tādas reakcijas kā nepilnvērtības vai nespējas sajūtu Jason M. Newell & Gordon A. MacNeil 2010.

115 Daudzdimensiju pieeja izdegšanai
Izdegšanas fenomens ir saistīts ar darba vidi Fizisks un emocionāls spēku izsīkums, ko darbinieki var izjust, ja nav apmierināti ar savu darbu un darbā jūtas bezspēcīgi un pārslogoti To bieži izraisa, piemēram, jaunas tehnoloģijas un milzīga informācijas plūsma, finansiālas grūtības, maiņu darbs, vairāki pacienti ar sarežģītām diagnozēm, nepārtrauktas izglītības trūkums un slikta komunikācija Arī kontroles trūkums pār savu darbu un zems kolēģu un vadības atbalsts Neskaidri darba pienākumi un liels darba daudzums ir spēcīgi spēku izsīkumu veicinoši faktori Selmanovic S, Ramic E, Pranjic N, Brekalo-Lazarevic S, Pasic Z, Alic A. Stress at work and burnout syndrome in hospital doctors. Med Arh 2011;65(4):221–4.

116 Daudzdimensiju pieeja izdegšanai
Profesionālā izdegšana ir pakāpenisks fiziska, emocionāla un garīga spēku izsīkuma process, ko rada hroniska saskarsme ar ievainojamiem vai ciešanas jūtošiem cilvēkiem Trīs atsevišķas daļas: emocionāls spēku izsīkums, depersonalizācija un mazināta personīga gandarījuma sajūta: Emocionāls spēku izsīkums ir stāvoklis, kas rodas, kad ārsta emocionālos resursus noārda klientu, pārraudzītāju un organizāciju hroniskās vajadzības, prasības un gaidas Depersonalizācija (sauc arī par cinismu) nozīmē negatīvās, ciniskās vai pārmērīgi atsvešinātās reakcijas un kolēģiem vai klientiem un viņu situācijām Personīgās gandarījuma sajūtas samazinājums notiek, kad sociālie darbinieki jūtas nepilnvērtīgi, klientiem nereaģējot uz terapiju par spīti darbinieka centieniem palīdzēt. Jason M. Newell & Gordon A. MacNeil 2010.

117 Daudzdimensiju pieeja izdegšanai
Profesionālā izdegšana var notikt indivīda, organizācijas vai klienta līmenī (vai līmeņu kobinācijā). Pats lielākais profesionālās izdegšanas riska faktors ir cilvēku apkalpošanas darbas kopumā, kur tiek sagaidīta: regulāra emociju izrādīšana hroniska līdzjūtības izmantošana Organizatoriski faktori, kas veicina profesionālo izdegšanu, ir: pārmērīgi augsta noslodze nespēja kontrolēt vai ietekmēt savu darbu vai procedūras negodīgums organizācijas struktūrā un disciplīnā zems kolēģu un augstākstāvošo atbalsts vāja apmācība darba vietā Jason M. Newell & Gordon A. MacNeil 2010.

118 ST, STS, LN, PTSS, izdegšanu mazinošie faktori
Organizācijas kultūra organizācijas vērtības un kultūra atsaucīga vide darbiniekiem atļauts par sevi parūpēties atļauts slimības gadījumā uz laiku pamest darbu Slodze Pētījumos secināts, ka lielāka slodzes dažādība mazina sekundāro traumu Holly Bell et al

119 ST, STS, LN, PTSS, izdegšanu mazinošie faktori
Darba vide droša, ērta Izglītība izglītība par traumām mazina sekundārās traumas iespējamību informācija var indivīdiem palīdzēt aprakstīt savus pārdzīvojumus un sniegt kontekstu to saprašanai un reaģēšanai Holly Bell et al

120 ST, STS, LN, PTSS, izdegšanu mazinošie faktori
Grupas atbalsts/komandas darbs iespējas neformāli apspriest darbu un traumatisku materiālu ar augstākstāvošajiem un kolēģiem incidentu stresa apspriešana ir formālāka metode konkrētu traumatisku notikumu apstrādei, taču tā var būt mazāk noderīga regulāra vai hroniska traumatiska materiāla pārstrādē stresa samazināšana nozīmē nevis simptomu apkarošanu, bet darbu ar sajūtām, kas rodas saskarsmes ar traumēto pacientu laikā un pēc tam. Holly Bell et al

121 ST, STS, LN, PTSS, izdegšanu mazinošie faktori
Pārraudzība efektīva pārraudzība ir neatņemama sekundārās traumas novēršanas un dziedēšanas sastāvdaļa atbildīga pārraudzība veido attiecības, kurās darbinieks var droši paust bailes, raizes un nespēju Piemēram, iknedēļas grupu tikšanās, kurās traumatisku materiālu un tā personīgo ietekmi var pārstrādāt un normalizēt kā organizācijas darba daļu Pieejami konsultācijas resursi, piemēram, kolēģu atbalsta formā Holly Bell et al

122 ST, STS, LN, PTSS, izdegšanu mazinošie faktori
Iespēja saņemt formālas konsultācijas no ekspertiem/organizācijām Profesionāļu tīklu izveide Pašaprūpe Līdzsvars starp darba un privāto dzīvi; dzīves baudīšana; piedzīvot labo un gūt gandarījumu

123 Pārvaldības stratēģijas
Regulāra instrumentu lietošana, lai novērtētu, kādā mērā personāls ir pakļauts šiem apstākļiem. kā izdegšanas un traumatiskā stresa mērinstrumenti apstiprināti Maslaha izdegšanas novērtējums (MBI), sekundārā traumatiskā stresa skala un profesionāļu dzīves kvalitātes skala (ProQOL) tos var izmantot apmācību vai tālākizglītības semināru laikā par šīm tēmām tas var šīs problēmas darbiniekiem leģitimizēt Organizatorisko riska faktoru novērtēšana ar MBI un ProQOL Studentiem jāmāca galvenās ar profesionālo izdegšanu un STS saistītās iezīmes, brīdinājuma pazīmes un simptomi, kā arī pašaprūpes stratēģijas un tehnikas kā preventīvas prakses uzvedības. Jason M. Newell & Gordon A. MacNeil 2010.

124 Profesionāļu individuālās pašaprūpes stratēģijas
Darbinieku lietotās prasmes un stratēģijas ar mērķi apmierināt savas personīgās, ar ģimeni saistītās, emocionālās un garīgās/reliģiskās vajadzības, vienlaikus reaģējot uz klientu vajadzībām un prasībām izdegšanai jāiekļauj reālistisku mērķu izvirzīšana attiecībā uz darba apjomu un klientu aprūpi, kafijas un pusdienu pārtraukumu izmantošana, pietiekamas atpūtas un izklaides nodrošināšana Profesionālu kolēģu sociālais atbalsts, pārņemot īpaši sarežģītu klientu vai emocionālais atbalsts kā mierināšana, izpratnes sniegšana, salīdzinošas atsauksmes, personīgas atsauksmes un humors. Jason M. Newell & Gordon A. MacNeil 2010.

125 Profesionāļu individuālās pašaprūpes stratēģijas
individuālu pārvarēšanas stratēģiju un prasmju attīstīšana ir noderīga arī darbiniekiem, kas izjūt STS, ST vai LN. Indivīdiem, kas izjūt sekundāro traumatisko stresu pieņemama ārstēšanas iespēja varētu būt psihoterapija, sevišķi indivīdiem ar traumas vēsturi ģimenes locekļu un draugu emocionālā un sociālā atbalsta izmantošana Jason M. Newell & Gordon A. MacNeil 2010.