Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpilde

Prezentācija par tēmu: "Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpilde"— Prezentācijas transkripts:

1 Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpilde
Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpilde Rīga, Zemkopības ministrija .

2 Saturs Zemes politika Latvijas mežu ilgtspējīga un produktīva apsaimniekošana Ilgtspējīga lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības nozares attīstība, palielinot produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību un uz tirgu orientētas produkcijas ražošanu Valsts aktīvu racionāla apsaimniekošana un pašvaldību intereses un atbildības par uzņēmējdarbības attīstīšanu palielināšana Izglītības un zinātnes mērķtiecīga, uz bioekonomikas principiem balstīta līdzdalība dabas resursus izmantojošo nozaru konkurētspējas un pievienotās vērtības palielināšanā

3 Zemes politika (1.) Dotais uzdevums: izstrādāt zemes politiku vidējam termiņam, kas veicinātu neizmantoto zemju novirzīšanu produktīvai, ekonomiski izdevīgai un ilgtspējīgai izmantošanai, sekmējot uz zinātni balstītu vietējo resursu taupīgu izmantošanu, radot jaunus, tirgū pieprasītus konkurētspējīgus produktus, kas saražoti, izmantojot inovatīvas un modernas biotehnoloģijas, vienlaikus dodot pozitīvu ieguldījumu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildē un arī turpmāk nodrošinot Latvijas kā “zaļas” valsts tēla saglabāšanu Izpilde: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi Zemes politikas plānu gadam, kas izsludināts saskaņošanai VSS

4 Latvijas mežu ilgtspējīga un produktīva apsaimniekošana (2.1.)
Dotais uzdevums: Zemkopības ministrijai (ZM) atbalstīt meža kooperatīvu attīstību veicinošus pasākumus Izpilde: Tiek īstenoti Lauku attīstības programmas pasākumi „Ražotāju grupu un organizāciju izveide”, “Atbalsts konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai”, “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi”, “Sadarbība”. Meža kooperatīviem ir pieejams atbalsts aizdevuma veidā apgrozāmo līdzekļu iegādei akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” administrētajā aizdevumu programmā. Atbilstošie meža īpašnieku kooperatīvi ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas 15 %.

5 Latvijas mežu ilgtspējīga un produktīva apsaimniekošana (2.2.)
Dotais uzdevums: ZM veicināt pasīvo privāto mežu īpašnieku iesaisti ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā Izpilde: Tiek īstenoti Latvijas Lauku attīstības programmas gadam atbalsta pasākumi – konsultāciju pasākumi un prasmju apguve, kuru ietvaros meža īpašniekiem ir iespēja iegūt informāciju un zināšanas par meža apsaimniekošanu. Atbalstam pieteiktās meža platības turpina pieaugt.

6 Latvijas mežu ilgtspējīga un produktīva apsaimniekošana (2.3.)
Dotais uzdevums: VARAM sadarbībā ar ZM: – izvērtēt un noteikt aizsargājamo platību īpatsvaru, – izvērtēt mežaudžu apsaimniekošanai noteikto aprobežojumu pamatotību, – veikt biotopu kartēšanu atbilstoši savstarpēji saskaņotai metodikai. Izpilde: VARAM izveidojusi darba grupu. ZM izstrādājusi un iesniegusi VK: - MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta gada 5. decembra noteikumos Nr.421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu"". - likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā. noslēgts līgums par ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanu.

7 Latvijas mežu ilgtspējīga un produktīva apsaimniekošana (2.4.)
Dotais uzdevums: Finanšu ministrijai (FM) un ZM budžeta izstrādes gaitā kā prioritāti izvērtēt iespēju nodrošināt Meža likumā noteiktā finansējuma piešķiršanu nacionālā meža monitoringa īstenošanai pilnā apjomā Izpilde: Likumprojekta “Par valsts budžetu gadam” un likumprojekta “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019., gadam” sagatavošanas procesā, sagatavots un iesniegts izvērtēšanai pieprasījums jaunajām politikas iniciatīvām prioritāram pasākumam Nacionālais meža monitorings. Likumprojekta izvērtēšanā šis pasākums netika atbalstīts kā prioritāte.

8 Latvijas mežu ilgtspējīga un produktīva apsaimniekošana (2.5.)
Dotais uzdevums: VARAM nosakot jaunus mežsaimnieciskās un lauksaimnieciskās darbības aprobežojumus, izvērtēt meža un zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli, nodrošināt noteiktajiem aprobežojumiem atbilstošu kompensāciju Izpilde: Tuvākajos gados (līdz gada 31. decembrim) nav paredzēts valstī plānveidīgi noteikt jaunus saimnieciskās darbības aprobežojumus dabas aizsardzības nolūkā. Normatīvie akti ir pakāpeniski pilnveidojami, lai zemes īpašnieki tiktu vairāk iesaistīti, jautājumu saskaņošanā pirms lēmuma pieņemšanas par jaunu aprobežojumu noteikšanu.

9 Latvijas mežu ilgtspējīga un produktīva apsaimniekošana (2.6.)
Dotais uzdevums: Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar ZM paredzēt normatīvajos aktos mūsdienu būvniecības tendencēm atbilstošu normatīvo regulējumu koka plašākai izmantošanai būvniecībā Izpilde: Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi normatīvajā regulējumā. Ar 2017.gada 1. maiju atļauts būvēt līdz pat 18 m (iepriekš līdz 8 m) un līdz pat 6 stāvu (iepriekš līdz 3 stāviem) augstas jaunas dzīvojamās un publiskas ēkas, ievērojot izvirzītos nosacījumus.

10 Latvijas mežu ilgtspējīga un produktīva apsaimniekošana (2.7.)
Dotais uzdevums: FM, ZM, EM un Pārresoru koordinācijas centram (PKC) izvērtēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politiku un sniegt priekšlikumus tās uzlabošanai. Izpilde: PKC ir sagatavojis informatīvo ziņojumu “Efektīvas kapitāla atdeves mērķu noteikšana valsts kapitālsabiedrībās”. 2016.gadā ir izveidotas profesionālas padomes un tās ir uzsākušas darbību 12 lielajās valsts kapitālsabiedrībās to efektīvākai pārvaldīšanai. PKC un kapitāla daļu turētāji 2016.gadā ir uzsākuši darbības rezultātu ikgadēju izvērtēšanu visām valsts kapitālsabiedrībām. Apstiprināta a/s “Latvijas valsts meži” kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija.

11 Latvijas mežu ilgtspējīga un produktīva apsaimniekošana (2.8.)
Dotais uzdevums: ZM sadarbībā ar FM, EM un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) izvērtēt iespēju paplašināt to nosacījumu loku, kuriem pastāvot ir pieļaujama valsts meža zemes atsavināšana (Meža likuma 44. pants). Izpilde: Zemkopības ministrija sadarbībā ar nozares un pašvaldību pārstāvjiem ir identificējusi problēmas, saistībā ar Meža likuma 44. panta ceturto daļu. Pašreiz ir izstrādāts grozījumu projekts šo neatbilstību novēršanai.

12 Latvijas mežu ilgtspējīga un produktīva apsaimniekošana (2.9.)
Dotais uzdevums: ZM izvērtēt meža apsaimniekošanu reglamentējošo normatīvo aktu efektivitāti un ietekmi uz mežsaimniecības ekonomisko dzīvotspēju. Sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabošanai. Izpilde: ZM, sadarbībā ar zinātniekiem un meža nozares pārstāvjiem, vairākās sanāksmēs ir izvērtējusi esošo situāciju un zinātniskos pētījumus par normatīvā regulējuma ietekmi kā arī iespējas palielināt meža kapitālvērtību un ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu. Sagatavoti priekšlikumi normatīvo aktu precizēšanai. Vienlaikus ar galvenās cirtes caurmēra izmaiņām, paredzēts arī paaugstināt prasības attiecībā uz galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc galvenās cirtes izpildes pēc caurmēra.

13 Latvijas mežu ilgtspējīga un produktīva apsaimniekošana (2.10.)
Dotais uzdevums: ZM sadarbībā ar FM izskatīt iespēju finanšu līdzekļus, kas iegūti no atmežošanas kompensācijām, novirzīt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas atbalsta programmu finansēšanai Izpilde: 2018. gada budžeta veidošanas procesā šis pasākums nav noteikts kā prioritārs.

14 Ilgtspējīga lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības nozares attīstība(3.1.)
Dotais uzdevums: ZM, izstrādājot lauksaimniecības nozares atbalsta instrumentus, ņemt vērā atšķirības starp ražojošajām un pašpatēriņa saimniecībām Izpilde: Veiksmīgi tiek ieviesti vairāki Latvijas Lauku attīstības programmas gadam (turpmāk LAP) pasākumi -“Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”. Tiek maksāti tiešmaksājumi, kuru mērķis ir nodrošināt lauksaimnieku ienākumu stabilitāti, nodrošināt ieguldījumu vides saglabāšanā un citu sabiedrisko labumu sniegšanā.

15 Ilgtspējīga lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības nozares attīstība(3.2.)
Dotais uzdevums: ZM izvērtēt likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” jauno normu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi sasniegto un vēlamo efektu, tai skaitā atbilstību izvirzītajiem mērķiem un sagatavot priekšlikumus minētā likuma normu uzlabošanai. Izpilde: Zemkopības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Pašreiz attiecīgais likumprojekts ir pieņemts Saeimā un iesniegts LR Prezidenta kancelejā izsludināšanai.

16 Ilgtspējīga lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības nozares attīstība(3.3.)
Dotais uzdevums: FM sadarbībā ar ZM ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reverso maksāšanas kārtību atsevišķiem pārtikas produktiem Izpilde: PVN apgrieztā maksāšanas kārtība ar gada 1. jūliju tiek piemērota graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu) piegādei, tai skaitā šo preču maisījumu piegādei, lai mazinātu PVN krāpniecības riskus un negodīgu konkurenci graudaugu nozarē. Šobrīd nav plānots ieviest šo PVN maksāšanas kārtību arī uz citiem pārtikas produktiem.

17 Ilgtspējīga lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības nozares attīstība(3.4.)
Dotais uzdevums: FM sadarbībā ar ZM izvērtēt iespēju diferencēt PVN likmi pārtikai, veicinot vietējo pārtikas produktu patēriņu un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi Izpilde: ZM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai”, kurā viens no galvenajiem priekšlikumiem ir Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tai skaitā kartupeļiem, piemērot samazinātu 5% PVN likmi. Šobrīd notiek Informatīvā ziņojuma saskaņošanas process ar Finanšu un Ekonomikas ministriju.

18 Ilgtspējīga lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības nozares attīstība(3.5.)
Dotais uzdevums: FM sadarbībā ar ZM pilnveidot PVN administrēšanas sistēmu, lai uzlabotu Latvijā ražotās pārtikas konkurētspēju Izpilde: Ņemot vērā brīvā tirgus konkurences nosacījumus un spēkā esošo PVN regulējumu, FM no PVN regulējošo tiesību aktu puses šobrīd nesaskata īpaši veicamus pasākumus PVN administrēšanas kārtības uzlabošanai. ZM uzskata, ka FM un VID ir jāizstrādā un jāievieš elektroniskie preču pavaddokumenti. Vienlaikus ir jāstrādā arī pie PVN maksāšanas shēmas pārtikas sektorā Latvijā pilnveides, jo pašreizējā PVN administrēšanas sistēma mazumtirdzniecībā rada priekšrocības citu ES dalībvalstu produkcijai.

19 Ilgtspējīga lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības nozares attīstība(3.6.)
Dotais uzdevums: FM, ZM un EM izvērtēt iespēju izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot Latvijas Zemes fondam tiesības: – iegūt rezerves zemes fondā ieskaitītās bezsaimnieka lauksaimniecības zemes (iespējams iznomāt), – samazināt nekustamā īpašuma objekta pārdošanas cenu atbilstoši nomnieka kapitālieguldījumiem, – piemērot reverso zemes nomu Izpilde: Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas zemes fondu ir izstrādājusi tiesisko regulējumu reversās nomas ieviešanai. Reversā noma kā jauns pakalpojums lauksaimniecības zemes īpašniekiem ir iestrādāts likumprojektā „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Notiek darbs pie atbilstoša normatīvā regulējuma.

20 Ilgtspējīga lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības nozares attīstība(3.7.)
Dotais uzdevums: ZM sadarbībā ar EM izstrādāt priekšlikumus lauksaimniecības nozares ievainojamības mazināšanai ilgtermiņā, tai skaitā izveidot krīzes seku pārvarēšanas instrumentus Izpilde: Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas zemes fondu ir izstrādājusi tiesisko regulējumu reversās nomas ieviešanai, kas ir uzskatāma par krīzes seku pārvarēšanas instrumentu lauksaimnieciskās darbības veicējiem. Īslaicīgu krīžu, tirgus cenu svārstību vai nelabvēlīgu ražošanas apstākļu radītu negatīvu seku pārvarēšanai šobrīd ir paredzēti šādi instrumenti: valsts intervences iepirkums graudiem, vājpiena pulverim, sviestam, liellopu gaļai; atbalsts produktu privātai uzglabāšanai; atbalsts augļu un dārzeņu izņemšanai no tirgus; vienotais platības maksājums.

21 Ilgtspējīga lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības nozares attīstība(3.8.)
Dotais uzdevums: ZM sadarbībā ar FM rast iespēju īstenot valsts mēroga projektu, izveidojot harmonizētu mūsdienām atbilstošu digitalizētu informācijas sistēmu par Latvijas augsnēm Izpilde: Izmatojot EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu, paredzēts īstenot projektu “Ilgtspējīgas zemes resursu pārvaldības veicināšana, izveidojot harmonizētu Latvijas augšņu datu bāzi, resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai”

22 Ilgtspējīga lauksaimniecības nozaru un pārtikas rūpniecības nozares attīstība(3.9.)
Dotais uzdevums: VARAM sadarbībā ar ZM, EM un Satiksmes ministriju nodrošināt to, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju (pēc gada) sadale starp Latvijas ne-ETS sektoriem notiek zinātniski pamatoti un ņemot vērā katra sektora devumu tautsaimniecībā un sociālekonomisko jūtību. Izpilde: Rīkojumā „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” ir noteikts: „Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus.”

23 Valsts aktīvu racionāla apsaimniekošana (4.1.)
Dotais uzdevums: VARAM sadarbībā ar FM sniegt pašvaldībām atbalstu to īpašumā esošo pazemes aktīvu uzskaites veikšanā, lai nodrošinātu pašvaldību pilnīgu kontroli pār šo aktīvu izmantošanu un radītu pamatu ilgtspējīgai to izmantošanai pašvaldības iedzīvotāju interesēs. Izpilde: Zemes dzīļu resursi tiek centralizēti uzskaitīti un informācija tiek arī iekļauta teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Ģeoloģiskās informācijas pieejamību būtiski uzlabos Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 14.marta Direktīvas 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā ieviešana Latvijā. Informācija pieejama jau tagad darbu uzsākušajā portālā

24 Valsts aktīvu racionāla apsaimniekošana (4.2.)
Dotais uzdevums: VARAM sadarbībā ar EM un ZM izstrādāt kompleksu ekonomiski nozīmīgāko zemes dzīļu resursu izmantošanas stratēģiju. Izpilde: VARAM ir sagatavojusi Koncepciju par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei.Koncepcija apstiprināta Ministru kabinetā 2016.gada 6.decembrī. Ministrija uzsākusi darbu koncepcijas īstenošanai. Ir sagatavots Kūdras izmantošanas stratēģijas 1.variants, kas izsūtīts darba grupai komentāru sniegšanai. Darba grupas sanāksme notika 8.jūnijā.

25 Valsts aktīvu racionāla apsaimniekošana (4.3.)
Dotais uzdevums: FM sadarbībā ar ZM un VARAM izvērtēt iespēju rast nepieciešamo finansējumu aktuālo Latvijas augšņu datu iegūšanai – augšņu kartēšanas metodoloģijas izstrādei, kartēšanai un augšņu monitoringam. Izpilde: Izmatojot EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu, paredzēts īstenot projektu “Ilgtspējīgas zemes resursu pārvaldības veicināšana, izveidojot harmonizētu Latvijas augšņu datu bāzi, resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai”

26 Valsts aktīvu racionāla apsaimniekošana (4.4.)
Dotais uzdevums: Tieslietu ministrijai (TM) sagatavot priekšlikumus grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmajā daļā, lai salāgotu zemes, zemes dzīļu un cita nekustamā īpašuma nomas līguma termiņus. Izpilde: Likumprojekts ir iesniegts Latvijas Republikas Saeimā gada 5. decembrī gada 11. maijā. Likumprojekts ir pieņemts 2. lasījumā. VARAM noteiktajā kārtībā virzīs grozījumus likumā “Par zemes dzīlēm”, lai nodrošinātu iespēju nomāt zemi derīgo izrakteņu ieguvei līdz atradnes izstrādes beigām.

27 Valsts aktīvu racionāla apsaimniekošana (4.5.)
Dotais uzdevums: FM sadarbībā ar VARAM, ZM, TM, EM un LPS sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, paredzot taisnīgu nodokļu sadali pašvaldībām par to teritorijā esošo dabas resursu izmantošanu Izpilde: Grozījumi normatīvajos aktos attiecībā par IIN sadalījumu nav nepieciešami - IIN procentuālais sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu tiek noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā, sagatavojot Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola projektu.

28 Valsts aktīvu racionāla apsaimniekošana (4.6.)
Dotais uzdevums: FM sadarbībā ar VARAM apkopot rezerves zemes fondā ieskaitītos bezsaimnieku īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai un kuriem nav apgrūtinājumu, un izvērtēt iespēju nodot šos īpašumus pašvaldībām to funkciju veikšanai. Izpilde: Notiek izvērtēšanas process, kura laikā ministrijas un arī pašvaldības izvērtē rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes vienību nepieciešamību noteikto funkciju īstenošanai. Procesa rezultātā par zemju piekritību valstij tiks sagatavots Ministru kabineta rīkojums, kas noteiks kuras rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības nonāks valsts īpašumā. Savukārt attiecībā uz pārējo zemes vienību piekritību, VARAM ir sagatavojusi grozījumus Zemes pārvaldības likumā.

29 Valsts aktīvu racionāla apsaimniekošana (4.7.)
Dotais uzdevums: VARAM sadarbībā ar FM un TM veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, paredzot pašvaldībām tiesības ar atvieglotiem nosacījumiem veikt īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā. Izpilde: VARAM sagatavojusi grozījumus Zemes pārvaldības likumā (izsludināti saskaņošanai VSS ), kas paredz, ka rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības pēc izvērtēšanas procesa noslēguma pieder pašvaldībām un tās varētu tikt izmantotas komersantu saimnieciskās darbības veicināšanai.

30 Valsts aktīvu racionāla apsaimniekošana (4.8.)
Dotais uzdevums: VARAM sadarbībā ar EM un ZM, balstoties uz citu valstu pieredzi, sagatavot priekšlikumus piejūras teritoriju saimnieciskās darbības aktivizēšanai un inovatīvai un ilgtspējīgai attīstībai Izpilde: Šo jautājumu risina Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes – gadam. Piekrastes plānojums nodrošina kompleksu skatījumu uz piekrastes tūrisma un rekreācijas resursu.

31 Izglītības un zinātnes mērķtiecīga, uz bioekonomikas principiem balstīta līdzdalība (5.1.)
Dotais uzdevums: ZM sadarbībā ar IZM, VARAM un EM Viedās specializācijas stratēģijas ietvaros veicināt visas zināšanas ietverošo bioekonomikas pamatprincipu īstenošanu, lai sasniegtu Eiropas Savienības definētos bioekonomikas mērķus Izpilde: ZM sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti ir izstrādājusi Bioekonomikas stratēģijas gadam melnrakstu, kas tiek saskaņots ar iesaistīto nozaru pārstāvjiem.

32 Izglītības un zinātnes mērķtiecīga, uz bioekonomikas principiem balstīta līdzdalība (5.2.)
Dotais uzdevums: ZM ar IZM atbalstu sekmēt zinātnes un izglītības institūciju cilvēkresursu un infrastruktūras attīstību, ņemot vērā bioekonomikas nozaru attīstības prioritātes Izpilde: Dotais uzdevums tiks izvērtēts bioekonomikas stratēģijas izstrādes ietvaros.

33 Izglītības un zinātnes mērķtiecīga, uz bioekonomikas principiem balstīta līdzdalība (5.3.)
Dotais uzdevums: IZM sadarbībā ar ZM sekmēt inovāciju un pētniecības attīstību dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā, tai skaitā izmantojot starptautisko pētījumu iespējas, kā arī koncentrējoties uz to, lai tiktu palielinātas no zemes un ūdeņu resursu apsaimniekošanas iegūtās vērtības Izpilde: Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes – gadam ietver Viedās specializācijas stratēģiju, kas nosaka stratēģisku pieeju ekonomiskajai attīstībai, tostarp sekmē uz zinātni balstītu vietējo resursu taupīgu izmantošanu.

34 Mājas lapa: www.zm.gov.lv
Paldies par uzmanību! Jautājumi? Mājas lapa: