Latvijas ķērpju izpēti var iedalīt 5 periodos:

Prezentācija par tēmu: "Latvijas ķērpju izpēti var iedalīt 5 periodos:"— Prezentācijas transkripts:

1 Latvijas ķērpju izpēti var iedalīt 5 periodos:
Latvijas ķērpju izpētes vēsture Alfons Piterāns Dr.habil. biol. Anna Žeiviniece metodiķe Latvijas ķērpju izpēti var iedalīt 5 periodos: Pirmais – 1778 – 1845 Otrais – 1845 – 1900 Trešais – 1900 – 1945 Ceturtais – Piektais – 1990 – līdz mūsdienām

2 Pirmais periods – gads J. Fišera darbā “Versuch einer Naturgeschite von Livland” 1778.g. minētas 7 ķērpju sugas 1784.g. šī darba papildinājumā ietvertas 18 sugas 1791.g. izdevumā minētas 28 ķērpju sugas D. Grindels 1805.g. Baltijas augu sarakstā min arī 38 ķērpju sugas, norādot to augtenes V. Friebe 1805.g. min 7 ķērpju sugas un to izmantošanu

3 Otrais periods – gads 1845.g. Rīgā un Tartu nodibinās dabas pētnieku biedrības, kurās piedalās dabas mīļotāji, pēta ķērpjus un rakstos publicē savus pētījumus F. Būze 1846.g. publicē darbu par ķērpju uzbūvi. K. Heigels un K. Millers 1846., 1847.g. publicē 20 ķērpju sugas un to augteņu raksturojumu K. Heigels 1855., 1857.g. publicē Rīgas apkārtnē ievāktās 68 ķērpju sugas K. Lukass 1862.g. Inčukalna apkārtnē 52 ķērpju suga, no kurām 12 jaunas Latvijai K. Heigels 1869.g. publicē 157 ķērpju sugas

4 Otrais periods Ievērojams ķērpju pētnieks Igaunijā un Latvijā Andrejs Brutāns (1824–1893) Sākot ar 1860.g. aktīvi sāk ķērpju pētniecību 1863.g. apmeklē Kurzemi, 1864.g. - Vidzemi 1863.g. Tartu dabas pētnieku biedrības sēdē sniedz ziņojumu par ekspedīciju Latvijā 1869.g. Tartu dabas pētnieku biedrības rakstos par Kurzemes un Vidzemes ķērpjiem 1870.g. publicē darbu “Lichenen Est-,Liv- und Kurlands” Latvijā – 362 sugas. LU herbārijā atrodas A. Brutāna vāktais ķērpju herbārijs herbārija lapas

5 Trešais periods – gads 1913.g. K. Merežkovskis publicē “Baltijas apgabala ķērpju sarakstu”, kurā minēti arī Latvijas ķērpji 1918.g. K. Ašmanis raksta par ķērpju praktisko nozīmi, to izmantošanu K. Kupfers, pētot Moricsalas veģetāciju, ietver arī ķērpjus, pavisam 54 sugas, viņa ķērpju vākumi 400 paraugu no dažādām vietām N. Malta pētot smilšakmens sūnas, konstatējis 36 ķērpju sugas, 12 jaunas Baltijas reģionam (1925, 1926) H. Skujas pētījums par Coegonium nigrum uzbūvi (1933), kā arī pārskats par bioloģiski un ģeogrāfiski interesantām ķērpju sugām Latvijā. Pavisam minētas 133 sugas (1936) K. Mišķes 1939.g. pētījums par Rīgas apkārtnes kladonijām, konstatētas 50 sugas K. Starca ķērpju vākumi sastāda 1600 paraugu, 650 paraugu no Latvijas

6 Ceturtais periods 1945. – 1990. gads
A. Āboliņa, E. Vimba 1959.g. “Latvijas PSR meža ķērpju un sūnu noteicējs” Sākas plānveida ķērpju izpētes Latvijas rajonos Sakarā ar Daugavas ielejas applūdināšanu izpētīti ķērpji, uzrakstīta zinātņu kandidāta disertācija un aizstāvēta 1965.g. Apkopoti ķērpju pētījumi grāmatā “Latvijas ķērpji” 1982.g. Ietvertas 464 sugas 1986.g. publicēta grāmata “Vai pazīstam ķērpjus” Publicēts vairāk ka 40 rakstu par ķērpjiem Regulāri Baltijas republikās notika mikologu un lihenologu simpoziji

7 Piektais periods 1900. - mūsdienas
1996.g. publicēta sēņu un ķērpju sarkanā grāmata. Ietvertas 30 ķērpju sugas 2001.g. publicēts pirmais ķērpju konspekts – 503 sugas 2006.g. Botānikas un ekoloģijas katedras ķērpju herbārijs 2007.g. Gaujas nacionālā parkā – 240 ķērpju sugas 2009.g Moricsalā – 147 ķērpju sugas 2015.g. izdots izlabots un papildināts “Latvijas ķērpji un sūnas”, ietvertas 573 ķērpju sugas Regulāri notiek Baltijas republiku simpoziji ar citu valstu speciālistu piedalīšanos

8 Paldies