Dr.paed., asoc. profesore Mārīte Rozenfelde

Prezentācija par tēmu: "Dr.paed., asoc. profesore Mārīte Rozenfelde"— Prezentācijas transkripts:

1 Dr.paed., asoc. profesore Mārīte Rozenfelde
Lietpratības pieeja mācību procesā, lai nodrošinātu izglītojamo ar speciālām vajadzībām iespēju iekļauties savas kopienas sociālajā dzīvē Dr.paed., asoc. profesore Mārīte Rozenfelde

2 Lietpratība (kompetences)
Lietpratība - kompleksa zināšanu, prasmju, izpratnes, vērtību, attieksmju un vēlmju kombinācija, kas kalpo par pamatu cilvēka rīcībai pasaulē noteiktā jomā (Hoskins, & Crick, 2010). Skolotājs dod iespēju skolēnam darbināt augsta līmeņa domāšanas prasmes (analizēt, sintezēt, izvērtēt, risināt problēmas), attīsta skolēnu metakognitīvās prasmes, lai skolēns spētu konstruēt apgūtā jēgu, kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot uzdevumus jaunās reālās situācijās un kontekstā. Visiem cilvēkiem nozīmīgas kompetences var sagrupēt trīs grupās: interaktīvā izziņas rīku lietošana; prasme darboties autonomi; prasme darboties heterogēnās (pēc sastāva dažādās) grupās.

3 Astoņas ES/Eiropas pamatkompetences (European Commission, 2005).
Sazināšana dzimtajā valodā. Mācīšanās mācīties. Sazināšana svešvalodās. Starppersonu, starpkultūru, sociālā kompetence un pilsoniskā kompetence. Matemātiskā kompetence un pamatkompetences zinātnē un tehnoloģijās. Uzņēmība. Datoru lietošanas kompetence. Kultūras izpausme.

4 Kultūras un pilsoniskā
Pasaules ekonomikas foruma 21. gadsimta prasmju modelis (World Economic Forum, WEFUSA report 2015.) Pratības Kompetences (caurviju prasmes) Ieradumi (rakstura iezīmes) Lieto pamatprasmes ikdienas situācijās Risina kompleksas problēmas Darbojas mainīgā vidē Lasītprasme Kritiskā domāšana/ problēmrisināšana Zinātkāre Matemātiskā pratība Radošums Iniciatīva Dabaszinātniskā izpratība Komunikācija Neatlaidība Digitālā pratība Sadarbība Piemērošanās spēja Finanšu pratība Līderība Kultūras un pilsoniskā pratība Sociālā un kultūras apzināšanās

5 Kompetenču pieeja = iekļaujoša izglītība ?
Iekļaujoša izglītība ir vērsta uz skolēnu, un tās sākumpunkts ir pats skolēns neatkarīgi no skolas, vecuma un klases. Ņemot par pamatu to, ko skolēns jau zina, skolotājs soli pa solim palīdz virzīties uz priekšu, varbūt lēnāk nekā pārējiem skolēniem, taču ar to pašu mērķi – apgūt dažas pamatprasmes un kļūt par kompetentu, pārliecinātu un pašpaļāvīgu sabiedrības locekli. To skaitā ir ne tikai teorētiskās jeb akadēmiskās zināšanas, bet praktiskas iemaņas un sociāla, emocionāla, fiziska, morāla un garīga attīstība. Iekļaujošu izglītību var saprast: - kā visu skolēnu klātbūtni (pieeja izglītībai un izglītības iestādes apmeklēšana), līdzdalību (mācīšanās pieredzes kvalitāte no skolēna perspektīvas) un sasniegumus (mācību process un izglītības programmas apguves rezultāti) vispārējās izglītības iestādēs (Eiropas speciālās izglītības attīstības aģentūra,2011). Milzīga nozīme ir paša skolotāja attieksmei un nostājai iekļaujošas izglītības aspektā un iekšējai gatavībai iekļaujošas izglītības īstenošanai (Silverman, 2007).

6 Iekļaujošu izglītības iestādi raksturo:
efektīva līderība, kas ir ne vien vadības rokās, bet ir dalīta atbildība visā kolektīvā; iesaistīšanās – gan vadība, gan skolotāji, gan vecāki, gan atbalsta komanda un sabiedrības /pašvaldības pārstāvji iesaistās skolas politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā; kopīga plānošana; kopīgi izvērtē un pārrunā rezultātus; skolotāju profesionālā izaugsme ir fokusēta uz klases prakses uzlabošanu.(Ainscow,1999).

7 Iekļaujošai skolai raksturīga:
sadarbība komandā; kopīgi uzskati un pozitīva attieksme; vispārēja izglītības virzības izpratne; savstarpējs koleģiāls atbalsts; skaidrs lomu un atbildību sadalījums starp profesionāļiem; efektīva pedagogu potenciāla izmantošana; individuāli izglītības un attīstības korekcijas plāni, kas ir nozīmīgi un jēgpilni; procedūras, kas palīdz izvērtēt kopējā darba efektivitāti.

8 Pamatā – konstruktīvistu idejas
Ko prasa konstruktīvistu pieeja: Rūpīgu mācību procesa plānošanu veidojot secīgu uzdevumu sistēmu, izvēloties pārdomātus darba paņēmienus katrā nākamajā pakāpē; Rūpīgu pētāmo jautājumu, uzdevumu un darbību izvēli – vai caur darbību, balstoties uz esošām zināšanām, spēs nonākt pie jaunām zināšanām; Precīzu priekšstatu par to, ko skolēni jau zina, jo citādi piedāvātais tiks noraidīts; Plašu skolēnam piemērotu darba materiālu un uzdevumu arsenālu, ko skolēns var izmantot bez skolotāja palīdzības; Pietiekami regulāru secinājumu izdarīšanu, lai nezustu mācību procesa jēga.

9 Konstruktīvistu apguves mācību stundas modelis (pēc Purēns,2017)
Soļi Galvenās darbības Mērķis Piemērs 1. Ar kādu darbību mudinām skolēnus apkopot esošās zināšanas Skolēni aktualizē esošo zināšanu struktūru Uzrakstiet, kā Jūs saprotat doto jēdzienu! 2. Ar kādu darbību mudinām skolēnus pilnveidot esošo zināšanu struktūru Skolēni papildina vai pārveido esošo zināšanu struktūru Izlasiet un izanalizējiet, kā Jums piedāvātie informācijas avoti raksturo minēto jēdzienu! Nosakiet, ko vajadzētu labot Jūsu izveidotajā skaidrojumā! 3. Mudinām skolēnus formulēt atklāto likumsakarību Skolēni formulē pašu atklātu likumsakarību Raksturojiet 2-3 vārdos jēdzienu, kuru Jūs apguvāt! 4. Mudinām skolēnus saskatīt atklāto likumsakarību citās situācijās Skolēni atklāj, ka viņu formulētā likumsakarība saskatāma arī citās jomās Atrodiet jēdzienus, kurus vēl var raksturot ar minētajiem 2-3 vārdiem!

10 Galvenās atziņas uz kurām balstās lietpratības kopējā stratēģija
Skolēnam ir būtiski izprast sevi, savas vajadzības un pašam plānot savu darbu; Skolotājam ir būtiski veidot piedāvājumu un sniegt skolēnam atbalstu.

11 Kopējā stratēģija lietpratības attīstīšanai
Posms Skolēna darbības virziens (risināmais jautājums) Skolotāja darbības virziens (risināmais jautājums) Mērķa izvirzīšana Ko es vēlos iemācīties? Kāpēc man tas ir svarīgi? Kas liecinās, ka es esmu to apguvis? KO es varu piedāvāt vai attīstīt no skolēna izvēlētā? Kā es varu paskaidrot skolēnam piedāvātā satura lomu viņa dzīvē? Kā es varu palīdzēt skolēnam izprast savu mācību sasniegumu pazīmes? Situācijas izvērtējums Kas man pieejams no darbam vajadzīgā? Ko es pats spēju/nespēju? Kā es varu palīdzēt skolēnam apzināt esošos resursus? Kā es varu palīdzēt skolēnam novērtēt savas spējas? Metožu izvēle Kā labāk apgūt situācijā, kurā esmu? Kā varu palīdzēt skolēnam atrast labāko metodi dotajai situācijai? Darbība Vai es virzos iecerētajā virzienā? Kā es varu palīdzēt skolēnam atpazīt situācijas, kas novirza no mērķa? Rezultātu vērtējums Cik daudz no iecerētā esmu sasniedzis? Kas traucēja sasniegt vairāk? Kā es varu palīdzēt skolēnam pamanīt visus sasniegumus? Kā es varu palīdzēt skolēnam apzināt visus šķēršļus?

12 Lietpratības veidošanās (pēc Purēns,2017)
Mācību sākumā Mācību noslēgumā Instruktīvās zināšanas (teorētiskās, ko par risināmo problēmu sniedz skolotājs) Motīvs Pašpieredze (dzīvesdarbībā iegūtās zināšanas, prasmes, attieksmes, kas kļuvušas nozīmīgas) Darbība (mijiedarbība starp instruktīvām zināšanām, pašpieredzi, darbības norisi un sekām)

13 SECINĀJUMI Lietpratība ir personības īpašība, kuru var attīstīt tikai pati personība. Lietpratība top tikai patstāvīgā mācību darbībā. Lietpratība veidojas tad, ja personība ir motivēta to veidot. (projekts «Kompetenču definēšana un atlase DeSeCo»)

14 Skolēns ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības iestādes mācību procesā
Psiholoģiski noteiktas un/vai ģimenes audzināšanas procesā iegūtas īpatnības: neitrāla / negatīva mācību motivācija; zems zināšanu, prasmju, pašpieredzes līmenis; Mazattīstīti psihiskie procesi, kas prasa individualizētu, diferencētu piedāvājumu un nepārtrauktu ārējo (skolotāja veicināto) motivāciju.

15 Būsim reāli! Cilvēks ar speciālām vajadzībām pēc izglītības ieguves visbiežāk: fiziska, elementāra darba veicējs, izpildītājs nevis domātājs un lēmējs. Tādēļ, vecāku un skolas galvenais uzdevums: sagatavot skolēnu patstāvīgai sociālai un darba dzīvei.

16 Skolēnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušanās kopienas sociālajā dzīvē veicināšanai
Skolām ir jārada iespējas: mācību procsā apgūt reālu pašpieredzi (nevis novērot vai asistēt citu pašpieredzes apguvi); skolēnam darboties, strādāt, piedalīties aktivitātēs savu fizisko un attīstības spēju robežās (skolēns jāpieradina darboties, strādāt, tad tas dzīvē meklēs iespējas pats nodrošināt savu eksistenci); nodrošināt uzraudzību un atbalstu ar skolotāju pedagoga palīgu vai tutoru palīdzību ( vienatnē ātri zaudē motivāciju, nepieciešama pastiprināta ārēja motivācija, viegli var nonākt negatīvā ietekmē)

17 Paldies!