Autobraucēju rīcības novērojumi ceļu satiksmē.

Autobraucēju rīcības novērojumi ceļu satiksmē.
Attieksme pret auto tehnisko stāvokli, viedierīču lietošanu vadot auto un auto vadīšanu reibumā. Autobraucēju rīcības novērojumi ceļu satiksmē. KVANTITATĪVAIS PĒTĪJUMS © “Latvijas Fakti”, 2018.gada maijs

SATURS I. Sabiedrības aptauja II. Autobraucēju rīcības novērojumi
1. Metodoloģiskā informācija 2. Galvenie secinājumi 3. Aptaujas rezultāti 3.1. Attieksme pret auto tehnisko stāvokli 3.2. Viedierīču lietošana vadot auto 3.3. Attieksme pret auto vadīšanu reibumā 3.4. Pārvietošanās ieradumi ar vieglajām automašīnām II. Autobraucēju rīcības novērojumi

1. Metodoloģiskā informācija
I. Sabiedrības aptauja 1. Metodoloģiskā informācija

PĒTĪJUMA VEICĒJS IZLASE APTAUJAS METODE INTERVĒŠANAS LAIKS
SIA "Latvijas Fakti" IZLASE Aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauti 1017 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Stratifikācijas pazīmes: a) Ģeogrāfiskā (administratīvi teritoriālā); b) nacionālā. Izlase aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Izlases aprēķināšanā un ģeogrāfiskajā izkliedē izmantota nejaušā maršruta metode (random route procedure). APTAUJAS METODE Aptauja tika veikta, izmantojot tiešās (personīgās) intervēšanas metodi respondentu dzīves vietās. Respondentu dzīvesvietu atlasē izmantota nejaušā maršruta metode. Respondentu atlase veikta ar «pēdējās dzimšanas dienas principa» palīdzību. INTERVĒŠANAS LAIKS

2. Galvenie secinājumi

1. Attieksme pret auto tehnisko stāvokli
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, obligāto auto tehnisko apskati CSDD pēdējo 3 gadu laikā ir apmeklējuši trīs ceturtdaļas (75%) aptaujāto autovadītāju. Aptaujas rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām, kā arī auto vadīšanas pazīmēm, atklāj, ka salīdzinoši mazākais autovadītāju skaits (50% - 60%), kuri personīgi ir apmeklējuši obligāto auto tehnisko apskati CSDD pēdējo 3 gadu laikā, vērojams sekojošās grupās – autovadītāji, kuri ar auto pārvietojas reti, kuriem autovadītāja stāžs ir salīdzinoši mazs (līdz 5 gadiem), jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, sievietes, nestrādājošie. Automašīnu raksturojums, ar kurām pēdējoreiz veikta obligātā auto tehniskā apskate CSDD: Personīgais auto – 92%; darba auto – 6%; Vairākuma (59%) automašīnu vecums ir no 9 līdz 18 gadiem. Līdz 8 gadu vecu auto īpatsvars ir 26%. Lielākā daļa (56%) aptaujāto autovadītāju regulāri (vismaz reizi pusgadā) veic profilaktiskas auto tehniskā stāvokļa pārbaudes. Visbiežāk tie ir autovadītāji, kuri ar auto pārvietojas katru/ gandrīz katru dienu, un kuru auto vecums pārsniedz 8 gadus. 29% autovadītāju auto tehniskā stāvokļa pārbaudi un nepieciešamos remontdarbus veic tikai pirms došanās uz tehnisko apskati CSDD. 13% autovadītāju atzina, ka auto remontdarbus veic tikai pēc tehniskās apskates CSDD, novēršot tur atklātās nepilnības. Vairāk nekā divas trešdaļas (72%) aptaujāto autovadītāju savu attieksmi pret obligāto auto tehnisko apskati CSDD raksturoja kā pozitīvu (auto tehniskā apskate ir nepieciešamība). Negatīva attieksme pret obligāto auto tehnisko apskati CSDD (tā ir piespiedu represīva pārbaude; notiek pārāk bieži; ir pārāk dārga; neefektīva) bija katram ceturtajam (25%) respondentam. Negatīvu viedokli biežāk (30% - 35% gadījumu) pārstāvēja autovadītāji ar lielāko auto vadīšanas stāžu (virs 20 gadiem), ar vecākajām automašīnām (19+ gadi), vīrieši, nestrādājošie, lauku apvidos dzīvojošie, kā arī respondenti ar zemāku izglītības līmeni.

Aptaujāto autovadītāju vidū dominēja pozitīvi vērtējumi par obligāto auto tehnisko apskati CSDD pēdējā apmeklējuma reizē – 85% autovadītāju ar to bija kopumā apmierināti. Kritisku vērtējumu pārstāvēja 13% obligātās auto tehniskās apskates veicēju. Dažādās respondentu sociāli demogrāfiskajās, kā arī autovadītāju grupās, nav vērojamas kādas būtiskas viedokļu atšķirības. Visur dominēja pozitīvi vērtējumi. Vienīgās grupas, kur negatīvo vērtējumu īpatsvars pārsniedza 20% robežu ir autovadītāji, kuru vispārējā attieksme pret obligāto auto tehnisko apskati CSDD jau ir negatīva, kā arī tie respondenti, kuri tehnisko apskati veica darba automašīnai (taču šo respondentu skaits ir pārāk mazs (26), lai iegūtos rezultātus varētu vispārināt). Autovadītāji, kuri auto tehnisko apskati CSDD pēdējā apmeklējuma reizē vērtēja pozitīvi, savu viedokli visbiežāk (26% gadījumu) pamatoja ar ātro apkalpošanu. Vairākkārt tika akcentēts tas, ka rindas CSDD veicot obligāto auto tehnisko apskati ir samazinājušās. Autovadītāji, kuri ar auto tehnisko apskati CSDD pēdējā apmeklējuma reizē bija neapmierināti, kritisko vērtējumu visbiežāk argumentēja sekojoši – izmaksas ir pārāk augstas (minēja 27% respondentu); ir sīkumaini/ nesaudzīgi veic auto diagnostiku (22%); garas rindas (16%). Dominējošā daļa aptaujāto autovadītāju piekrita sekojošiem apgalvojumiem: CSDD darbinieks, kurš veica obligāto tehnisko apskati manam auto, bija kompetents un savu darbu veica profesionāli (piekrita 88% autovadītāju); Pēc tehniskās apskates iziešanas man ir pārliecība par auto drošību (piekrita 82% respondentu); Latvijas apstākļos (ceļu stāvoklis, klimats, autoparka vecums) prasība reizi gadā veikt obligāto tehnisko apskati ir nepieciešamība (piekrita 75% respondentu). Sekojošam izteikumam vairākums aptaujāto autovadītāju nepiekrita: Obligātās tehniskās apskates jāveic pārāk bieži (nepiekrita 58%, piekrita 38% respondentu).

2. Viedierīču lietošana vadot auto
Dominējošā daļa (84%) aptaujāto autovadītāju ir dzirdējuši par CSDD organizētajām tehniskās apskates naktīm, kad tiek veikta auto bezmaksas diagnostika. Piedalījušies šajos pasākumos gan ir tikai 7% autovadītāju. Tie pētījuma dalībnieki, kuri ir piedalījušies CSDD organizētajās tehniskās apskates naktīs, šo pasākumu vērtēja gandrīz viennozīmīgi pozitīvi. 93% apmeklētāju CSDD tehniskās apskates naktis vērtēja kā kopumā noderīgus pasākumus. Tikai divi respondenti (jeb 6% no tiem, kuri bija šos pasākumus apmeklējuši) pārstāvēja kritisku viedokli. 2. Viedierīču lietošana vadot auto 2015. un 2018.g. pētījuma rezultātu salīdzinājums liecina, ka viedierīču lietošanas aktualitāte vadot auto uz Latvijas ceļiem nemazinās. Vēl aizvien vairāk kā divas trešdaļas (vairāk nekā 70%) autovadītāju vadot auto mēdz runāt pa mobilo telefonu. Salīdzinājumā ar 2015.g. pieaugusi ir navigācijas programmu lietošana. Vairākums aptaujāto autovadītāju vadot automašīnu mēdz veikt sekojošas darbības: Runāšana pa telefonu. 72% autovadītāju atzīst, ka runā pa mobilo telefonu vadot auto, 13% autovadītāju atzīst, ka to dara bieži; Navigācijas programmu lietošana. Lieto 64% aptaujāto autovadītāju, 18% - to dara bieži. Citas darbības viedierīcēs vadot automašīnu ir mazāk izplatītas: Īsziņu (SMS) saņemšana un to lasīšana. Lieto 43% autovadītāju, vairāk vai mazāk regulāri – 18% (-4% salīdzinājumā ar 2015.g.) autovadītāju; Īsziņu (SMS) rakstīšana. Lieto 26% autovadītāju, vairāk vai mazāk regulāri – 11% autovadītāju; Interneta (t. sk. sociālo tīklu) lietošana. Lieto 17% autovadītāju, vairāk vai mazāk regulāri – 6% autovadītāju; “Blogošana” vai tiešraižu straumēšana. Lieto 5% autovadītāju, vairāk vai mazāk regulāri – 1% autovadītāju.

Pētījuma rezultātu analīze dažādās respondentu grupās atklāj, ka viedierīces auto vadīšanas laikā biežāk lieto gados jaunākie aptaujas dalībnieki līdz 44 gadu vecumam, kā arī autovadītāji, kuri ar auto pārvietojas katru/ gandrīz katru dienu. Apgalvojumam «Mobilā telefona lietošana braucot pie stūres principā netraucē pilnvērtīgi vadīt auto» kopumā piekrita 17% aptaujāto autovadītāju un tas ir mazāk (-5%) nekā 2015.g. Salīdzinoši biežāk (35% gadījumu) izteikumam piekrita jaunieši vecumā līdz 24 gadiem. Dominējošā daļa (82%) pētījuma dalībnieku apgalvojumam nepiekrita. Kā nozīmīgākie pasākumi, kuri mudinātu neizmantot mobilo telefonu pie auto stūres, visbiežāk tika nosaukti: Pastiprinātas kontroles uz ceļiem (biežākas, modernizētas) (minēja 34% autovadītāju); Negatīva pieredze pašam vai paziņām (34%); Augstāki sodi (27%); Jaunas tehnoloģijas, kas bloķētu mobilā telefona lietošanu braukšanas laikā (23%); Ziņas, reportāžas par ceļu satiksmes negadījumiem (avāriju cēloņiem un sekām) (21%). Jāpiebilst, ka līdzīgi rezultāti ir vērojami arī to respondentu vidū, kuri plaši pielieto viedierīces auto vadīšanas laikā. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, 6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir bijusi negatīva pieredze, kad ceļu satiksmes negadījumā dēļ mobilā telefona lietošanas auto vadīšanas laikā ir nokļuvis pats respondents vai kāds no viņa tuviniekiem, draugiem. Autovadītāju vidū šādu respondentu skaits sasniedza 8%. Iegūto rezultātu analīze dažādās respondentu grupās atklāj, ka visbiežāk (13%) ar ceļu satiksmes negadījumiem dēļ mobilā telefona lietošanas auto vadīšanas laikā ir saskārušies jaunieši vecumā līdz 24 gadiem. Dominējošā daļa (79%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mobilo telefonu lietošana vadot auto ir problēma uz Latvijas ceļiem. Autovadītāju vidū šo viedokli pārstāvēja 77% aptaujāto. Noraidošu viedokli, ka mobilo telefonu lietošana vadot auto nav problēma uz Latvijas ceļiem, pauda 16% Latvijas iedzīvotāju un 19% autovadītāju. Salīdzinoši biežāk tā domā jaunieši vecumā līdz 24 gadiem (35%) un vīrieši (23%).

3. Attieksme pret auto vadīšanu reibumā
Vairākuma (58%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju skatījumā mobilo telefonu lietošana vadot auto pēdējo 5 gadu laikā uz Latvijas ceļiem ir pieaugusi. Autovadītāju vidū šis uzskats pārstāvēts vēl biežāk – 62% gadījumu. Dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās iegūtie rezultāti atklāj, ka minēto viedokli salīdzinoši biežāk pārstāvēja respondenti ar augstāko izglītību, finansiāli nodrošinātākie iedzīvotāji, kā arī rīdzinieki. 18% pētījuma dalībnieku (17% autovadītāju) pārstāvēja viedokli, ka mobilo telefonu lietošana vadot auto pēdējo 5 gadu laikā palikusi bez izmaiņām. Pēc 10% Latvijas iedzīvotāju (8% autovadītāju) domām mobilo telefonu lietošana vadot auto pēdējo 5 gadu laikā uz Latvijas ceļiem ir mazinājusies. Fakts, ka tik liela sabiedrības daļa (vairāk kā 70%) mobilo sakaru ierīču lietošanu apzinās kā problēmu uz autoceļiem un katrs trešais aptaujas dalībnieks ir novērojis, ka pēdējo 5 gadu laikā viedierīču lietošanas biežums pie auto stūres ir palielinājies, liecina par to, ka iedzīvotāji izjūt nepieciešamību pēc tā, lai šī problēma tiktu aktualizēta sabiedriskajā domā un iegūtu lielāku publicitāti. Aptaujas rezultāti liecina, ka efektīvākie līdzekļi ir sociālās kampaņas, kas tiek kombinētas ar paaugstinātu autovadītāju kontroli un sodiem. 3. Attieksme pret auto vadīšanu reibumā Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, vadīt automašīnu iedzērušam virs atļautās normas pēdējo 3 gadu laikā gadījies 11% aptaujāto autovadītāju un tas ir būtiski mazāk nekā 2017.g.rezultātos (18%). Vienu reizi reibumā sēsties pie stūres gadījies 6%, 2-3 reizes – 3%, bet 4 vai vairāk reizes – 2% aptaujāto autovadītāju. Aptaujas rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj sekojošu tendenci – jo zemāks ir respondentu izglītības līmenis, jo lielāks ir to aptaujāto skaits, kuriem ir gadījies vadīt automašīnu iedzērušam virs atļautās normas pēdējo 3 gadu laikā. Salīdzinoši biežāk reibumā pie stūres sēdušies arī jaunieši un vīrieši. Līdzīgas tendences vērojamas arī to autovadītāju vidū, kuriem pēdējo 3 gadu laikā vadīt automašīnu iedzērušam virs atļautās normas gadījies 2 vai vairāk reizes. Pētījuma rezultāti ļauj apgalvot, ka kopumā, gan sabiedrības, gan arī pašu autovadītāju attieksme pret auto vadīšanu reibumā ir gandrīz viennozīmīgi noraidoša. 96% aptaujāto iedzīvotāju un 95% autovadītāju kopumā piekrita tam, ka sēsties reibumā pie stūres nav pieļaujams nekādā situācijā.

Tomēr gandrīz katrs trešais autovadītājs pieļāva iespēju, ka kādās ārkārtas situācijās viņi varētu sēsties pie stūres arī būdami reibumā virs pieļautās normas. 31% aptaujāto autovadītāju kopumā piekrita izteikumam «Piekrītu, ka sēsties reibumā pie stūres nav pareizi, bet, ja es personīgi nonāktu ārkārtas situācijā, kad tas būtu nepieciešams (piem., nav pilnīgi nekāda cita veida, kā nokļūt mājās no kāda pasākuma, vai ir pienākusi ziņa, ka kādam tuvam cilvēkam ir pēkšņi sākušās veselības problēmas, un viņam būtu nepieciešama Jūsu klātbūtne), es to darītu pat tad, ja apzinātos, ka alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz atļautās 0.5 promiles, bet, manuprāt, spēju kontrolēt situāciju». Salīdzinoši biežāk šādu iespēju pieļāva respondenti, kuriem jau ir gadījies sēsties pie stūres reibumā, kā arī autovadītāji ar lielāko auto vadīšanas stāžu (30+ gadi). Pētījuma rezultāti liecina, ka autovadītāju vidū attieksme pret auto vadīšanu reibumā ir tāda pati, kā sabiedrībā kopumā. Valdošā pētījuma dalībnieku daļa kopumā nepiekrita sekojošiem izteikumiem: Piekrītu, ka sēsties reibumā pie stūres nav pareizi, bet, ja es personīgi nonāktu ārkārtas situācijā, kad tas būtu nepieciešams, es sēstos mašīnā, kuru vada šoferis, kura alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz atļautās 0.5 promiles, bet pēc mana novērtējuma, ir spējīgs kontrolēt situāciju (nepiekrita 65% Latvijas iedzīvotāju (67% autovadītāju), piekrita 27% iedzīvotāju (26% autovadītāju)); Piekrītu, ka sēsties reibumā pie stūres nav pareizi, bet tas neattiecas uz situācijām, kad jānobrauc pavisam neliels ceļa gabals (līdz 1 km) (nepiekrita 80% Latvijas iedzīvotāju (81% autovadītāju), piekrita 16% iedzīvotāju (15% autovadītāju)). Pēdējo 5 gadu laikā atturēt kādu iedzērušu autovadītāju no braukšanas dzērumā nācies 26% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un tas ir mazāk nekā 2017.g.rezultātos (31%). Salīdzinoši biežāk atturēt kādu no sēšanās pie stūres reibumā nācies aptaujātajiem autovadītājiem (31%) un jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem (35%).

Gandrīz katrs trešais (31%) aptaujātais Latvijas iedzīvotājs no auto vadīšanas atturētu cilvēku, kurš ir izdzēris vienu glāzi vīna vai alus. Biežāk (50%) līdzcilvēki no automašīnas vadīšanas tiktu atturēti, ja tiktu izdzerts vairāk (vismaz 2 glāzes vīna, alus vai 100 ml stiprā alkohola). 20% aptaujas dalībnieku līdzcilvēkus pēc alkohola lietošanas no automašīnas vadīšanas neatturētu – viņi paļautos uz alkoholu lietojošo autovadītāju. 2017.g. un 2018.g. pētījumu rezultātu salīdzinājums atklāj, ka samazinājies (no 42% uz 31%) to iedzīvotāju skaits, kuri no auto vadīšanas atturētu cilvēku, kurš izdzēris tikai vienu glāzi vīna vai alus, savukārt pieaudzis (no 30% uz 50%) to respondentu skaits, kuri autovadītāju atturētu, ja viņš būtu izdzēris vairāk. Aptaujas rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām, kā arī auto vadīšanas pazīmēm, atklāj sekojošas tendences – jo gados vecāki ir aptaujas dalībnieki, kā arī, jo augstāks ir respondentu iegūtais izglītības līmenis, jo lielāks ir to aptaujāto skaits, kuri no auto vadīšanas atturētu līdzcilvēkus, kuri ir izdzēruši tikai vienu glāzi vīna vai alus. Būtiski biežāk (38% gadījumu) to darītu arī aptaujātās sievietes un respondenti, kuriem nav autovadītāja apliecības. Autovadītāju vidū līdzcilvēkus no sēšanās pie stūres pēc izdzertas glāzes vīna vai alus atturētu 24% respondentu. Vairākums (57%) aptaujāto autovadītāju citus autovadītājus no braukšanas pie stūres atturētu tikai tad, ja tiktu izdzerts vairāk (vismaz 2 glāzes vīna, alus vai 100 ml stiprā alkohola). Kā nozīmīgākie pasākumi (gan visu aptaujas dalībnieku, gan autovadītāju, gan arī to autovadītāju vidū, kuriem ir gadījies vadīt auto reibumā), kas varētu visefektīvāk atturēt cilvēkus no sēšanās pie stūres alkohola reibumā, visbiežāk tika nosaukti: Pastiprinātas kontroles uz ceļiem (biežākas, modernizētas) (minēja 52% no visiem aptaujas dalībniekiem, 50% autovadītāju un 54% autovadītāju, kuriem ir gadījies vadīt auto reibumā); Augstāki, bargāki sodi (minēja 51% no visiem aptaujas dalībniekiem, 47% autovadītāju un 48% autovadītāju, kuriem ir gadījies vadīt auto reibumā) Negatīva pieredze pašam vai paziņām (minēja 40% no visiem aptaujas dalībniekiem, 41% autovadītāju un 48% autovadītāju, kuriem ir gadījies vadīt auto reibumā).

Aptaujas rezultāti jautājumā, kas vairāk attur no sēšanās pie stūres reibumā – iespēja nokļūt avārijā vai iespēja zaudēt tiesības, atklāj, ka autovadītājus vairāk uztrauc iespēja nokļūt avārijā. Tā atbildēja vairākums (61%) aptaujāto autovadītāju. Iespēja zaudēt tiesības vairāk uztrauc 32% autovadītāju. Salīdzinoši biežāk tā atbildēja vīrieši, jaunieši, gados vecākie (65+) iedzīvotāji, respondenti ar pamata vai vidējo izglītību, finansiāli mazāk nodrošinātie aptaujas dalībnieki, kā arī laukos dzīvojošie. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, katram ceturtajam (24%) aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam ir bijusi negatīva pieredze, kad ceļu satiksmes negadījumā dēļ auto vadīšanas reibumā ir nokļuvis pats respondents vai kāds no viņa tuviniekiem, draugiem. Autovadītāju vidū šādu respondentu skaits gandrīz tāds pats - 25%. Iegūto rezultātu analīze dažādās respondentu grupās atklāj, ka visbiežāk (13%) ar ceļu satiksmes negadījumiem dēļ mobilā telefona lietošanas auto vadīšanas laikā ir saskārušies laukos dzīvojošie iedzīvotāji (35%), respondenti ar pamata izglītību (35%), finansiāli mazāk nodrošinātie aptaujas dalībnieki (30%), respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (29%), kā arī vīrieši (29%). Dominējošā daļa (85%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka auto vadīšana reibumā ir problēma uz Latvijas ceļiem. Autovadītāju vidū šis viedoklis tika pārstāvēts tikpat bieži (84% gadījumu). Noraidošu viedokli, ka auto vadīšana reibumā nav problēma uz Latvijas ceļiem, pauda 12% Latvijas iedzīvotāju un 14% autovadītāju. Vienīgā sociāli demogrāfiskā grupa, kur šāds uzskats pausts biežāk nekā 20% gadījumu ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem (22%). Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kā arī autovadītāju vidū domas dalījās, vērtējot, kā situācija ar auto vadīšanu reibumā mainījusies uz Latvijas ceļiem pēdējo 5 gadu laikā. Viedokli, ka auto vadīšana reibumā ir pieaugusi, pārstāvēja 29% no visiem aptaujas dalībniekiem un 30% autovadītāju. Dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās iegūtie rezultāti atklāj, ka minēto uzskatu salīdzinoši biežāk pārstāvēja finansiāli nodrošinātākie respondenti (40%), aptaujas dalībnieki ar augstāko izglītību (35%), kā arī Rīgas iedzīvotāji (36%). 29% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un 30% autovadītāju uzskata, ka situācija ar «dzērājšoferiem» uz Latvijas ceļiem nav mainījusies. Līdzīgs skaits iedzīvotāju (29%) un autovadītāju (32%) pauda viedokli, ka situācija ar auto vadīšanu reibumā uz Latvijas ceļiem ir uzlabojusies, tādi gadījumi ir kļuvuši retāki.

3.1. Attieksme pret auto tehnisko stāvokli
3. Aptaujas rezultāti 3.1. Attieksme pret auto tehnisko stāvokli

Izlase: autovadītāji

Izlase: autovadītāji, kuri pēdējo 3 gadu laikā apmeklējuši obligāto auto tehnisko apskati CSDD

Pilnībā + drīzāk apmierināts – 85%
Pilnīgi + drīzāk neapmierināts – 13% Izlase: autovadītāji, kuri pēdējo 3 gadu laikā apmeklējuši obligāto auto tehnisko apskati CSDD

Izlase: autovadītāji, kuri ar auto tehnisko apskati CSDD pēdējā apmeklējuma reizē bija apmierināti

Izlase: autovadītāji, kuri ar auto tehnisko apskati CSDD pēdējā apmeklējuma reizē bija neapmierināti

3.2. Viedierīču lietošana vadot auto

Izlase: visi aptaujas dalībnieki

Jā + drīzāk jā – 79% Nē + drīzāk nē – 16%
Izlase: visi aptaujas dalībnieki

Ievērojami + nedaudz pieaugusi – 58%
Ievērojami + nedaudz samazinājusies – 10% Izlase: visi aptaujas dalībnieki

3.3. Attieksme pret auto vadīšanu reibumā

Sēsties reibumā pie stūres nav pieļaujams nekādā situācijā Piekrītu, ka sēsties reibumā pie stūres nav pareizi, bet, ja es personīgi nonāktu ārkārtas situācijā, kad tas būtu nepieciešams, es sēstos mašīnā, kuru vada šoferis, kura alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz atļautās 0.5 promiles, bet pēc mana novērtējuma, ir spējīgs kontrolēt situāciju Piekrītu, ka sēsties reibumā pie stūres nav pareizi, bet tas neattiecas uz situācijām, kad jānobrauc pavisam neliels ceļa gabals (līdz 1 km) Izlase: visi aptaujas dalībnieki

Sēsties reibumā pie stūres nav pieļaujams nekādā situācijā
Piekrītu, ka sēsties reibumā pie stūres nav pareizi, bet, ja es personīgi nonāktu ārkārtas situācijā, kad tas būtu nepieciešams, es to darītu pat tad, ja apzinātos, ka alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz atļautās 0.5 promiles, bet, manuprāt, spēju kontrolēt situāciju Piekrītu, ka sēsties reibumā pie stūres nav pareizi, bet, ja es personīgi nonāktu ārkārtas situācijā, kad tas būtu nepieciešams, es sēstos mašīnā, kuru vada šoferis, kura alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz atļautās 0.5 promiles, bet pēc mana novērtējuma, ir spējīgs kontrolēt situāciju Piekrītu, ka sēsties reibumā pie stūres nav pareizi, bet tas neattiecas uz situācijām, kad jānobrauc pavisam neliels ceļa gabals (līdz 1 km) Izlase: autovadītāji

Jā + drīzāk jā – 85% Nē + drīzāk nē – 12%
Izlase: visi aptaujas dalībnieki

Ievērojami + nedaudz samazinājusies – 30%
Ievērojami + nedaudz pieaugusi – 29% Izlase: visi aptaujas dalībnieki

3.4. Pārvietošanās ieradumi ar vieglajām automašīnām

II. Autobraucēju rīcības novērojumi
1. Metodoloģiskā informācija

PĒTĪJUMA VEICĒJS SIA "Latvijas Fakti" PĒTĪJUMA MĒRĶIS Ar novērojuma palīdzību noteikt autovadītāju un pasažieru uzvedību transportlīdzekļos un fiksēt drošības jostu lietošanu vieglo automobiļu priekšējos un aizmugurējos sēdekļos, bērnu pārvadāšanas drošības noteikumu ievērošanu automobiļos, kā arī mobilā tālruņa lietošanu pie automašīnas stūres, un autovadītāju ēšanas paradumus braukšanas laikā. METODE Autovadītāju un pasažieru rīcības novērojumi ceļu satiksmē tika veikti, izmantojot kvantitatīvo tiešo novērojumu bez pētnieka iejaukšanās (dabisko novērojumu). Novērojums tika veikts vietās, kurās iespējama auto transporta plūsmas apstāšanās un fiziska tā novērošana (piemēram, regulējamos krustojumos). Novērojamo objektu atlasē tika izmantots solis +2, fiksējot katru otro automašīnu ceļa malai tuvākajā braukšanas joslā.

NOVĒROJUMA VIETAS UN PUNKTI NOVĒROJUMĀ IESAISTĪTAIS PERSONĀLS
IZLASES APJOMS Kopumā tika novēroti 1267 transportlīdzekļi piecās dažādās Latvijas pilsētās: Rīgā – 424, Liepājā – 200; Jelgavā – 220; Rēzeknē – 203, Valmierā – 200, no kurām 42% automašīnas ar aizmugurē sēdošiem pasažieriem un 36% automašīnas ar bērniem. NOVĒROJUMA VIETAS UN PUNKTI Novērojuma punkti tika atlasīti, balstoties uz administratīvo pilsētas iedalījumu un satiksmes intensitāti. Novērojums tika veikts 5 dažādās Latvijas pilsētās: Rīgā 12 dažādos novērojuma punktos, Liepājā 3 dažādos punktos, Jelgavā 4 dažādos punktos, Rēzeknē 4 un Valmierā 3 dažādos punktos. NOVĒROJUMA LAIKS – Novērojuma veikšanas laiks tika sadalīts proporcionāli nedēļas dienām un dienas daļām, apsekojumu veicot gan darba dienās, gan brīvdienās, kā arī dažādos dienas laikos – no rīta ( ) un vakarā ( ). NOVĒROJUMĀ IESAISTĪTAIS PERSONĀLS Novērojumu kopumā veica 8 "Latvijas Faktu" intervētāji. Intervētāju instruktāžu un darba kvalitātes pārbaudi veica 2 “Latvijas Faktu” intervētāju tīkla reģionālie pārraugi.

2. Galvenie secinājumi

Pētījuma rezultāti liecina, ka CSDD īstenotajām aktivitātēm un sabiedrību informējošajām kampaņām par ceļu satiksmes drošības jautājumiem ilgtermiņā ir bijusi pozitīva ietekme – saskaņā ar novērojuma rezultātiem ir konstatēts patstāvīgs drošības jostu lietotāju īpatsvara pieaugums: pēdējo trīs gadu laikā tas ir palielinājies par 11%, sasniedzot 85%, kas kopš 2015.gada trijos veiktajos novērojumos ir visaugstākais rādītājs. Drošības jostu lietošana kopš 2015.gada jūnijā īstenotā novērojuma ir pieaugusi gandrīz visās pozīcijās – autovadītāju vidū (no 83% uz 94%), pasažieru vidū priekšējā sēdeklī (no 81% uz 86%), kā arī pasažieru vidū aizmugurējā sēdeklī (no 52% uz 66%). Vienīgi bērnu pārvadāšana atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem ir nedaudz samazinājusies – joprojām katrs piektais bērns netiek pārvadāts autokrēsliņā vai uz speciāla paliktņa (no 82% uz 78%). Atbilstoši drošības noteikumiem visbiežāk pārvietojas Liepājas pilsētas satiksmes dalībnieki: 96% autovadītāju, 91% priekšā braucošo pasažieru, 89% bērnu un 80% aizmugurē sēdošie, pārvietojoties ar auto, lieto drošības jostas. Savukārt kritiskākie rezultāti tika konstatēti Rēzeknē, kur 85% autovadītāju un 74% priekšā braucošie pasažieri un tikai 48% aizmugurē sēdošie pasažieri, pārvietojoties ar auto, lieto drošības jostas un 42% bērnu tiek pārvadāti atbilstoši satiksmes noteikumiem auto krēsliņā vai uz speciālā paliktņa. Novērojuma rezultāti liecina, ka joprojām autovadītāju vidū visai plaši izplatīta ir mobilo telefonu lietošana auto vadīšanas laikā: kopš 2015 gada jūnija tā ir palielinājusies par 3%, sasniedzot 12% robežu. Vienlīdz bieži mobilo tālruni pie auto stūres lieto gan vīrieši, gan sievietes, kā arī dažāda vecuma autovadītāji. Biežāk nekā vidēji mobilo tālruni pie stūres lieto Rīgas autovadītāji (15%), bet nedaudz retāk Valmieras un Jelgavas autovadītāji (10%). Nav novērotas būtiskas izmaiņas attiecībā uz autovadītāju paradumu pie auto stūres lietot pārtiku – tā pat kā gadā, arī šajā novērojumā 2% auto vadītāju pie stūres ēda vai dzēra.

3. Novērojuma rezultāti

+11% +7% +14%

+20% +15%

+34% - 8%

+21% +19% - 9% +37%

Autobraucēju rīcības novērojumi ceļu satiksmē.

Līdzīgas prezentācijas

Prezentācija par tēmu: "Autobraucēju rīcības novērojumi ceļu satiksmē."— Prezentācijas transkripts:

Līdzīgas prezentācijas

Par projektu

Atpakaļsaikne

Ieiet

Autorizēties caur sociālo tīklu:

Autobraucēju rīcības novērojumi ceļu satiksmē.

Līdzīgas prezentācijas

Prezentācija par tēmu: "Autobraucēju rīcības novērojumi ceļu satiksmē."— Prezentācijas transkripts:

Līdzīgas prezentācijas

Par projektu

Atpakaļsaikne