Augstākās izglītības finansēšanas modeļi

Prezentācija par tēmu: "Augstākās izglītības finansēšanas modeļi"— Prezentācijas transkripts:

1 Augstākās izglītības finansēšanas modeļi
Anatolijs Melnis Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Diskusija AIP

2 Studentu skaits Latvijā 1990/91-2007/2008

3 Studentu skaita īpatsvars valsts budžeta finansētajās un maksas studijās

4 Augstākās izglītības valsts budžeta finansējuma īpatsvars IKP 1995
Augstākās izglītības valsts budžeta finansējuma īpatsvars IKP g.

5 Augstākās izglītības finansēšanas modeļu klasifikācija
Centralizēta (regulēta) pieeja Vienošanās par studentu skaitu un adekvātu finansējumu Finansēšanas formula, kredītpunkti, beidzēji Q1 Q3 Q2 Q4 Uz rezultātu orientēta pieeja Uz ieeju sistēmā orientēta pieeja Tenderi, konkursi Vaučeri Decentralizēta (uz tirgu orientēta) pieeja

6 finansēšanas vispārējā shēma
Augstākās izglītības finansēšanas vispārējā shēma Valsts budžets F1 F2 F3 Augstskola Students

7 Vēsturiskais finansējuma princips
2001.gadā Vēsturiskais finansējuma princips Normatīvais princips

8 normatīvā finansēšanas sistēma
Augstākās izglītības normatīvā finansēšanas sistēma F1 = n  T  k n – studiju vietu skaits T – studiju vietas bāzes izmaksas k – studiju jomas izmaksu koeficients

9 Modificētā normatīvā finansēšanas sistēma
Pamatprincips – pamatstudiju vietu skaita sadale pa augstskolām notiek konkursa kārtībā saskaņā ar centralizēto eksāmenu rezultātiem Pamatprincipa īstenošanai: 1) augstskolas paziņo savu kapacitāti (uzņemamo studentu skaitu kārtējam finanšu gadam) 1.02. 2) IZM pēc AIP priekšlikuma nosaka studiju vietu skaitu pa studiju jomām un studiju programmām nākamajam finanšu gadam 1.03. 3) IZM nosaka 1.kursā uzņemamo studentu skaitu pa studiju jomām un studiju programmām kārtējam finanšu gadam 1.06. 4) paziņo centralizēto eksāmenu rezultātus 15.07. 5) saskaņā ar centralizēto eksāmenu rezultātiem studenti noslēdz līgumus ar augstskolām 15.08. 6) augstskolas paziņo IZM uzņemšanas rezultātus pa studiju programmām un studiju jomām 25.08. 7) izglītības un zinātnes ministrs apstiprina budžeta studiju vietu skaitu pa augstskolām kārtējam akadēmiskajam gadam 30.08.

10 Sistēmas ieviešanai nepieciešamie priekšnoteikumi
1. Viss valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai atrodas vienā budžeta programmā “Augstākā izglītība” IZM pārziņā 2. Finansēšana notiek vienā kopsummā un pēc vienotas kārtības kā valsts tā privātajās augstskolās 3. Sistēma attiecināma tikai uz pamatstudiju programmām, t.i. programmām, kurās studijas tiek uzsāktas pēc vidējās izglītības iegūšanas 4. Sistēma tiek ieviesta pakāpeniski, pirmajā gadā sākot no 1.kursa studentiem 5. Sistēma tiek ieviesta atsevišķi pa trim reģioniem: Rīga; Vidzeme un Latgale; Kurzeme un Zemgale.

11 Esošās situācijas raksturojums
1. Studējošo kopējais skaits  050 1.1. Studējošo skaits valsts augstskolās un koledžās 87 017 1.2. Studējošo skaits valsts augstskolās un koledžās (pilna laika) 53 320 - tajā skaitā valsts budžets  692 (59%) - studiju maksa  628 (41%) 1.3. Valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits 2008.gadā 2. Valsts budžeta dotācija 2008.gadā milj. Ls 2.1. Vidējais finansējums no valsts budžeta uz vienu studentu Ls 2.2. Vidējais finansējums uz vienu studentu maksas studijās Ls 2.3. Vidējā studiju maksa 2008.gadā pilna laika studijās Ls 3. Augstskolu un koledžu vidējie ieņēmumi no pilna laika maksas studentiem: x0,7x1200 = 18 milj. Ls 4. Augstskolu un koledžu ieņēmumi no dotācijas un studiju maksas 2008.gadā: = 122 milj. Ls 85% + 15% = 100%

12 Finansējuma aplēses, ieviešot līdzdalības maksājumu
Līdzdalības maksājums visiem pilna laika studējošajiem valsts augstskolās un koledžās Ls - līdzdalības ieņēmumi no budžeta studējošajiem 300x30491 = milj. Ls - līdzdalības ieņēmumi no maksas studējošajiem 300x21628x0,7 = 4 milj. Ls - nepieciešamais finansējums no valsts budžeta: 1) par budžeta studentiem x( ) = 95 milj. Ls 2) par maksas studentiem x0,7x( ) = 32 milj.Ls Finansējums no valsts budžeta kopā = 127 milj. Ls Augstskolu un koledžu kopējie ieņēmumi: = 140 milj. Ls Augstskolu un koledžu kopējo ieņēmumu palielinājums: – 122 = 18 milj. Ls Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta: – 104 = 23 milj. Ls

13 Finansējuma aplēses, ieviešot līdzdalības maksājumu (II)
Līdzdalības maksājums visiem pilna laika studējošajiem valsts augstskolās un koledžās Ls - līdzdalības ieņēmumi no budžeta studējošajiem 780x = 24 milj. Ls - līdzdalības ieņēmumi no maksas studējošajiem 780x21628x0,7 = 12 milj. Ls - nepieciešamais finansējums no valsts budžeta: 1) par budžeta studentiem x( ) = 80 milj. Ls 2) par maksas studentiem x0,7x( ) = 24 milj.Ls Finansējums no valsts budžeta kopā = 104 milj. Ls Augstskolu un koledžu kopējie ieņēmumi: = 140 milj. Ls Augstskolu un koledžu kopējo ieņēmumu palielinājums: 140 – 122 = 18 milj. Ls Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta: 104 – 104 = 0

14 Studiju maksa pilna laika studijās valsts augstskolās 2007. /2008
Studiju maksa pilna laika studijās valsts augstskolās 2007./2008.akadēmiskajā gadā (Ls) Nr. p.k. Augstskola Pamatstudiju programmas Augstākā līmeņa studiju programmas Doktora studiju programmas 1. LU 1250 2. RTU 3. LLU 500 4. DU 5. RSU x 6. LKuA 7. LMāA 1855 8. LMūA 822 829 9. LSPA 700 10. LPA 11. LJA 12. RPIVA 13. RA 14. VeA 2700 15. ViA 930

15 Vidējā studiju maksa pilna laika pamatstudiju 1
Vidējā studiju maksa pilna laika pamatstudiju 1.kursā valsts augstskolās Nr.p.k. Augstskola 2005./2006. 2006./2007. 2007./2008. 1. LMāA 1855 2. LJA 1370 1715 1815 3. LPoA 872 870 1390 4. BA 846 1074 1283 5. RSU 933 1182 1269 6. LU 632 827 1133 7. ViA 617 740 990 8. RTU 890 956 957 9. LLU 381 647 919 10. LKuA 550 730 850 11. LMūA 798 1180 837 12. RPIVA 638 829 800 13. LPA 431 533 786 14. DU 477 559 735 15. LSPA 519 500 700 16. RA 464 634 17. VeA 661 682 - Vidēji kopā 692 878 1086

16 Galvenie secinājumi Līdzdalības maksājumam ir jābūt 780 Ls uz vienu studējošo, lai nebūtu nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Līdzdalības maksājuma ieviešanas gadījumā zaudētāji kopumā būtu prioritāro nozaru augstskolas un studējošie – dabas zinātnes, inženierzinātnes, medicīna, pedagoģija, bet ieguvēji – sociālās zinātnes. Zaudētājas būtu reģionālās augstskolas un koledžas.  Prioritāro jomu studējošajiem, kā arī studējošajiem no trūcīgākām ģimenēm būtu nepieciešams studiju maksas kompensēšanas mehānisms, lai noturētu studējošos. Tātad būs nepieciešami papildu līdzekļi, lai segtu studiju maksu šiem cilvēkiem. Valstij līdzekļu trūkuma apstākļos, kādi ir pašreizējā ekonomiskajā situācijā, nāktos ierobežot studējošo skaitu.  Modelis piedāvā finansēt nevis studiju vietas, bet gan tieši studējošos.  Nebūs ko likt atbirušo studentu vietā. Augstskolas būs ieinteresētas noturēt vairāk studējošo neatkarīgi no sekmju līmeņa. Līdzdalības maksājuma ieviešana būtu krasā pretrunā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pēdējos 5-7 gados īstenoto stratēģiju – motivēt studējošos studēt prioritārajās nozarēs, kā arī prioritāri atbalstīt reģionālās augstskolas.

17 Studējošo skaita proporcija valsts budžeta finansētajās un maksas studijās (pilns laiks)

18 Esošā modeļa pilnveide
Panākt līdz 2013.gadam pilna laika studējošo finansēšanu pilnībā no valsts budžeta: - studējošo skaits pilna laika studijās 2013.g - studiju vietu skaits pilna laika studijās 2008.g - studiju vietu skaita pieaugums - pieaugumam nepieciešamais finansējums: x 2400 = 10,8 milj.Ls Pilnveidot finansējuma aprēķināšanas kārtību, iekļaujot aprēķinu formulā kā rādītāju grādu un kvalifikāciju ieguvušo skaitu. Izstrādāt kārtību, kas nosaka valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita sadalījumu starp augstskolām, tajā skaitā arī privātajām augstskolām. Pilnveidot kreditēšanas kārtību, paplašinot kredīta dzēšanas iespējas prioritārajās jomās studējošajiem, un galvenais, garantējot kredīta dzēšanu pirms studenta stāšanās augstskolā, kas nav pašlaik.

19 Paldies par uzmanību ! Kontaktinformācija: anatolijs.melnis@izm.gov.lv
Tālr