Jānis Kauliņš LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

Prezentācija par tēmu: "Jānis Kauliņš LU, EVF, Vides pārvaldības katedra"— Prezentācijas transkripts:

1 Jānis Kauliņš LU, EVF, Vides pārvaldības katedra
Apmācību modulis 3 Vides komunikācija: sadarbības princips 3. nodaļa, 2. daļa Vides informācija un indikatori Jānis Kauliņš LU, EVF, Vides pārvaldības katedra COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

2 SATURS Ievads Vides informācija un indikatori
Piekrastes informācijas kopīgas un sistēmiskas uzkrāšanas iespējas Indikatori kā komunikācijas instruments Indikatori pašvaldības komunikācijā COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

3 VIDES INFORMĀCIJA COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

4 VIDES INFORMĀCIJAS SATURS
Pēc apjoma: visas jomas tiek aptvertas atbilstoši vides informācijas definīcijai, izņemot vides faktoru ietekmi uz cilvēku veselību, jo Veselības ministrijas informācijas sistēma neļauj to nodalīt no pārējās informācijas par cilvēku veselību No uztveramības viedokļa: sabiedrības un lēmumu pieņēmēju vajadzības tikai daļēji apmierinātas, jo vairums informācijas tiek sagatavota, orientējoties uz nozares profesionāļu izpratnes līmeni un vajadzībām. Ir uzskats, ka sabiedrības kopumā un lēmumu pieņēmēju atsevišķi izglītības līmenis daudzos gadījumos ir pārāk zems, lai spētu saprast arī vienkāršotu informāciju un skaidrojumus par to. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

5 VIDES INFORMĀCIJA VIDES PĀRVALDĪBAS SEKTORĀ
Nosaka Vides aizsardzības likums Vides informācija tiek gatavota atbilstoši ES likumdošanas prasībām Vides informācija valsts institūcijās tiek gatavota galvenokārt speciālistu uztveres līmenim Tikai daļa informācijas, kas sagatavota par nodokļu maksātāju līdzekļiem, ir brīvi pieejama Valsts vides informācijas sistēma atbilstoši likuma 1.20.p. definīcijai nav izveidota, jo tā nefunkcionē kā integrēta starpnozaru valsts informācijas sistēma COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

6 STARPTAUTISKIE DOKUMENTI PIEKRASTES ATTĪSTĪBAI
KONVENCIJA Par Baltijas Jūras reģiona jūras vides aizsardzību, 1974.gada Helsinku Konvencija Konvencija Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem gada 25. jūnijs, Orhūsa, Dānija Eiropas Parlamenta un Padomes gada 23.oktobra Direktīva 2000/60/EC, kas nosaka struktūru eiropas kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/Ek (2007. gada 14. marts), ar ko izveido telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK ( gada 23. oktobris ) Par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību Recommendation Of The EP And Of The Council Concerning The Implementation Of ICZM In Europe COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

7 LIKUMU IETVARS PIEKRASTES ATTĪSTĪBAI
Aizsargjoslu likums Attīstības plānošanas sistēmas likums Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Reģionālās attīstības likums Teritoriju plānošanas likums COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

8 VIDES INFORMĀCIJA VIDES AIZSARDZĪBAS LIKUMĀ
Vides aizsardzības likums nosaka: vides informācijas definīciju sabiedrības tiesības uz vides informāciju un šo tiesību aizsardzību valsts un pašvaldību iestāžu pienākumus un tiesības vides informācijas aprites nodrošināšanā sabiedrības līdzdalības principus vides informācijas sistēmas veidošanas un darbības pamatprincipus, informācijas apjomu un saturu tajā vides monitoringa principus valsts un sabiedriskās kontroles sistēmu kā vides informācijas aprites subjektus COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

9 VIDES INFORMĀCIJA LIKUMDOŠANAS INSTRUMENTOS: CITI NORMATĪVIE AKTI
Konkrētu sfēru regulēšana: MK noteikumi Monitoringa sistēma Augsnes, ūdens un gaisa aizsardzība Ietekmes uz vidi, to novērtējums, tehnogēnie riski Dabas resursi un bioloģiskā daudzveidība Atkritumu apsaimniekošana Dažādu, t.sk. bīstamo vielu aprite Radiācija un kodoldrošība Nozaru regulatori Nozaru saimniecība (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība) Enerģētika Teritoriju un attīstības plānošana COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

10 NACIONĀLIE PLĀNOŠANAS DOKUMENTI
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam. Nacionālais vides politikas plāns, – 2008. Nacionālais Attīstības plāns 2OO7. – 2O13. Vides politikas pamatnostādnes, – 2015. Latvijas piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes gadam (projekts), RAPLM, 2010. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

11 REĢIONĀLIE PLĀNOŠANAS DOKUMENTI PIEKRASTEI piemēri
Dabas parka “Piejūra” aizsardzības plāns, – 2015. Rīgas plānošanas reģiona attīstības programma, – 2011. Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums, – 2025. Pierīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāns, – 2013. Rīgas rajona teritorijas plānojums, – 2020. Gaujas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns, – 2015. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

12 VIDES INFORMĀCIJA NOZARU SEKTOROS
Lauksaimniecība: vērtīgās lauksaimniecības teritorijas un bioloģiski vērtīgās platības Mežsaimniecība: apjomīga vides informācijas integrācija. Aizsargājamās un bioloģiski vērtīgās mežu teritorijas, ainavu ekoloģiskā plānošana. ĢIS instrumentārijs. Zvejniecība: resursu pārvaldība Enerģētika: atjaunojamie resursi, emisijas, to kontrole un pasākumi to samazināšanai Reģionālā plānošana: nosacījumi, aizsargjoslas, stratēģiskais IVN Ģeotelpiskā informācija: nozares profesionāļiem neasociējas ar vides informāciju. Ģeotelpiskā informācija vides informācijas sistēmā šobrīd ir integrēta ierobežoti un ne vienmēr apmierinoši pieejama. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

13 VIDES INFORMĀCIJA MĒDIJOS I
Drukātā prese Nespecifiskajos izdevumos vides aktuālie jautājumi tiek skarti samērā reti. Izglītojoša rakstura publikāciju maz, parasti veltītas dabas vides tīrībai un atkritumu saimniecībai. Tās veido jomas speciālisti vai arī žurnālisti, kas orientējas tematikā un to kvalitāte mēdz būt ievērojami augstāka, nekā aktuālajai problemātikai veltītā. Gadās, ka pēdējā ir sagrozīta, tendencioza. Vides informāciju biežāk un objektīvāk atspoguļo reģionālā prese. Populārzinātniskā literatūra samērā bieži pievēršas vides tematikai. Publikāciju kvalitāte ir pietiekami augsta, jo rakstu autori ir nozares profesionāļi vai kompetenti NVO pārstāvji. Reizēm raksti cieš no sarežģītības, kas tomēr ir attaisnojams, ņemot vērā vidējo mērķa auditoriju un tās izglītības līmeni. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

14 VIDES INFORMĀCIJA MĒDIJOS II
Radio, televīzija Vides tematikai pievēršas gandrīz vienīgi radio un TV kanāli, kas ir sabiedriskā pasūtījuma izpildītāji. Vides tematika satopama vairākos pastāvīgajos raidījumos, kuru vidū ir arī tieši vides jautājumiem veltīti, pie tam samērā lielā aspektu dažādībā. Raidījumi mēdz būt kvalitatīvi, jo tajos nereti piedalās vai pat tos veido dažādu vides jomu profesionāļi. Ar kvalitāti šeit saprotama pietiekams pasniegtās informācijas korektums, laba saprotamība, nereti arī atraktivitāte. Operatīvā vides informācija skarta samērā reti, galvenokārt kādu negadījumu sakarā. Reģionālajos mēdijos tēma tiek skarta mazāk, bet privātos mēdijos tikai gadījuma pēc. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

15 VIDES INFORMĀCIJA MĒDIJOS III
Internets vietnes vispusīga rakstura profesionālajai vides informācijai vietnes universāla rakstura vides informācijai plašai sabiedrībai vietnes, kas sniedz specializētu (tematisku) vides informāciju populārzinātniska satura vietnes vispārējie ziņu portāli blogu vietnes Pirmo trīs tipu vietnes veltītas tieši vides informācijas aprites nodrošināšanai un tajās nokļūstošā informācija ir labas kvalitātes. Reizēm grūta atrodamība, nepārskatāmības, arī nepietiekama aktualizācija. Informācija slikti piemērota tālākai apstrādei. Specializētu populārzinātnisko vietņu nav, bet vispārējās vides tematika tiek skarta samērā bieži. Gandrīz nav oriģinālmateriāla. Ziņu portālu līmenis vides informācijas pasniegšanā ļoti zems, nereti tendenciozs, ar noteiktas interešu grupas pasūtījuma raksturu. Blogošana par vides tēmām maz izplatīta; nav plašāk pazīstamu blogu vietņu, kas būtu veltītas šādai specifikai. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

16 INDIKATORI ILGTSPĒJĪBAS PĀRVALDĪBĀ
Jānis Kauliņš COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

17 PRIEKŠNOTEIKUMI ILGTSPĒJĪBAS SEKMĪGAI MĒRĪŠANAI
Visu līmeņu līdzdarbība: nacionālā, reģionālā, municipālā, institucionālā. Problēma: finanšu avoti Municipālais līmenis un nozaru sistēmas ir sistēmas mugurkauls: šeit rodas vairums statistiskās informācijas, taču pašvaldību griezumā līdz lietotājam tā praktiski nenonāk! Piekrastes observatorija un tās informācijas sistēma kā vienojošais mezgls: savāc un apstrādā informāciju, nodod rezultātus ekspertiem un lēmumu pieņēmējiem COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

18 GALVENIE INFORMĀCIJAS AVOTI
Valsts un nozaru statistika regulārā statistika skaitīšanas Ģeotelpiskā informācija Nozaru pārskati Publiski pieejamās datu bāzes Institūciju uzkrātā informācija Lauka pētījumi COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

19 METODOLOĢIJAS PAMATI Praktiski visu indikatoru aprēķinu metožu pamatā ir ģeotelpiskās informācijas apstrāde ar digitālās kartogrāfijas metodēm. Problēmas: Valsts statistikas telpiskā izšķirtspēja Latvijā ir nepietiekama lielas daļas prasīto parametru aprēķināšanai. Praktiski nav iespējama datu salīdzināšana periodiem pirms un pēc administratīvi teritoriālās reformas gadā. Datu struktūras nav viendabīgas un ērti izmantojamas apstrādē. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

20 LAUKA PĒTĪJUMI KĀ INFORMĀCIJAS AVOTS INDIKATORU VAJADZĪBĀM
Pieļaujams izmantot tikai tādas pētījumu metodes, kas dod tiešā skaitliskā veidā izsakāmus rezultātus. Aptaujas nemainīga, standartizēta metodika nemainīgi iztvēruma veidošanas principi Novērojumi iespējami vieni un tie paši novērojumu veicēji vienā un tai pašā vietā vai apvidū novērotāju apmācība COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

21 GALVENIE TIEŠSAISTES VIDES INFORMĀCIJAS AVOTI
(pieeja tikai ļoti vispārīgos griezumos un pastāvīgi tiek arvien vairāk apgrūtināta!!!) COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

22 PAŠVALDĪBU “PIENESUMS” ILGTSPĒJĪBAS INDIKATORU SARAKSTĀ
Labklājība, izglītība Mājokļi Lauksaimniecības raksturs Atkritumi Ūdens apgāde Riska faktori Demogrāfija Zemju apbūve Zemju “attīstība” Nodarbinātība Tūrisms Sociālā izslēgtība, bezdarbs COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

23 INFORMĀCIJAS IEGUVES PROBLĒMAS
1. Administratīvi teritoriālā dalījuma izmaiņas: līdz šim zemākā līmeņa pašvaldības samērā labi atspoguļoja piejūras specifiku, salīdzinot ar iekšzemi. Tagad krasi pieaugs piekrastes pašvaldību telpiskais neviendabīgums. Salīdzinājums: Salacgrīvas un Limbažu novadi. Jānis Kauliņš COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš

24 INFORMĀCIJAS IEGUVES PROBLĒMAS
2. Vairums statistikas pieejama tikai par lielajām pilsētām vai pat tikai Rīgas/statistisko reģionu griezumā. Pašvaldību statistika Latvijā ļoti neapmierinoša un tikai kopš gada; vairumā gadījumu nav iespējams iegūt salīdzinājumu ar agrākiem periodiem. 3. Datu kvalitāte un formālie šķēršļi to ieguvē. COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Kauliņš