KOHĒZIJAS POLITIKAS ES FONDU INVESTĪCIJU IEVIEŠANAS AKTUĀLAIS STATUSS

Prezentācija par tēmu: "KOHĒZIJAS POLITIKAS ES FONDU INVESTĪCIJU IEVIEŠANAS AKTUĀLAIS STATUSS"— Prezentācijas transkripts:

1 KOHĒZIJAS POLITIKAS ES FONDU INVESTĪCIJU IEVIEŠANAS AKTUĀLAIS STATUSS

2 Saturs 1.ES fondu investīciju aktualitātes 2.Vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējas 3.Izvērtēšanas aktualitātes & 2021 – 2027 plānošana

3 Ievērojams progress veiktajos maksājumos projektos (+15,8%) un no EK saņemtajos starpposma maksājumos – 21,5%=948,2 milj. euro. Statuss līdz , milj. euro, % no ES finansējuma, pieaugums % pret iepriekšējā UK datiem līdz ) 2014 – 2020 plānošanas periodā projektu ieviešanas termiņš max līdz gada 31.decembrim saskaņā ar ES regulējumu (Investīciju MK noteikumos un projektu līgumos tiek noteikti konkrēti termiņi noteikto jomu investīcijām).

4 Salīdzinoši straujāks finanšu progress ir nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un MVK konkurētspējas jomās. Finanšu progress prioritārajos virzienos līdz (% no ES piešķīruma euro, salīdzinot vidējo programmas sniegumu)

5 «Lielo» projektu aktualitātes Nozīmīgs finansējuma apjoms un ietekme uz plānoto investīciju mērķu sasniegšanu «Skanstes tramvajs» t.sk. KF 65,7 milj. euro (+ rezerve 4,3 milj. euro): CFLA paziņoja par līguma pārtraukšanu, pamatojoties uz nesamērīgiem riskiem. Par KF finansējuma turpmāku izmantošanu tiek gaidīti SM priekšlikumi. Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija 1.posms - Daugavpils–Krustpils-Rīga (Šķirotava) un Rēzekne-Krustpils-Rīga (Šķirotava) Kopējās plānotās attiecināmās izmaksas: 439,7 milj. euro, t.sk. KF 318,6 milj. euro (+ rezerve 28,1 milj. euro) FM iesniedza EK projekta pieteikumu, balstoties uz SM vēstuli. EK lēmums jāpieņem trīs mēnešu laikā, t.i. līdz Paralēli LDZ veic iepirkumus, rezultāti plānoti 2019.g. beigās vai 2020.g. sākumā. LDZ jāoptimizē darbu norise, jānodrošina īpaši rūpīga un efektīva projekta vadība un risku pārvaldība, lai spētu sekmīgi pabeigt projektu līdz 2023.gada beigām. Stradiņi A2 Kopējās attiecināmās izmaksas: 91,1 milj. euro, t.sk. ERAF 64,3 milj. euro publicēts atkārtots būvniecības 1.kārtas (kandidātu atlases) iepirkums, piedāvājumu iesniegšana līdz līgumu paredz slēgt ~ 2020.g. janvārī, ja būs finanšu segums. VM gatavo ziņojumu MK par projekta virzību. Inčukalns – 2.posms Kopējās attiecināmās izmaksas: 29,3 milj. euro, t.sk. ERAF 11,6 milj. euro, VB finansējums 4,4 milj. euro, VB «virssaistības» 13,3 milj. euro) Darbi notiek kopumā atbilstoši plānam. Līdz : Dienvidu dīķī ekskavēts un nodots sekundārā kurināmā sagatavošanai aptuveni t (36%) sērskābā gudrona. Ziemeļu dīķī veikta devona ūdeņu atsūknēšana un attīrīšana m3 (19%) un smilts/gudrona maisījuma piesārņoto frakciju transportēšana uz utilizācijas vietu 2174 m3 (31%). Darbi veikti virs plānotā.

6 SNIEGUMA IETVARS IZPILDĪTS visās jomās, lai pretendētu uz 6% rezerves finansējumu. Atšķirīgi veicies specifisko atbalsta mērķu dalījumā. Prioritārais virziens Fonds Deklarēts EK līdz Tiks deklarēts EK līdz 1.Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ERAF 138% 158% 2.IKT 85% 122% 3.Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja 176% 190% ESF 115% 121% 4.Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs 54% 105% KF 112% 126% 5.Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte 109% 104% 128% 6.Ilgtspējīga transporta sistēma 254% 279% 86% 92% 7.Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte 120% ESF/JNI 124% 8.Izglītība, prasmes un mūžizglītība 96% 93% 9.Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana 173% 239% 116% 132% 6% Rezerve = Sasniegts mērķis Iznākuma rādītāji un īstenošanas posmi + Finanšu (min 75%/85%) Ieskaita līdz CFLA apstiprinātos maksājumus par līdz faktiski veiktajiem izdevumiem projektos

7 2018. gadā aktīvās projektu īstenošanas rezultātā visās jomās ir ievērojams iznākuma rādītāju progress plānoto investīciju rezultātu un mērķu sasniegšanai (Snieguma ietvara dati uz ; pieaugums 2018.g.; % no 2023.g. mērķa) 570 pētniekiem iespēja strādāt uzlabotas infrastruktūras objektos (+553; 26%); 52 procesi optimizēti/pilnveidoti ar investīcijām IKT (+38; 25%); komersanti atbalstīti (+1 051; 99%) – t.sk. 535 jaunizveidoti komersanti, 830 finanšu instrumentu veidā, 775 nefinansiāli (konsultācijas, semināri, u.c.), 194 reģionālajos biznesa inkubatoros; 725 mājsaimniecības daudzīvokļu ēkās ar uzlabotu enerģijas patēriņu (+680; 5%); m2 sabiedriskās ēkas pilsētvides revitalizācijai – rekonstruētas VEF pils un Daugavas stadiona tribīnes (+6 609; 71%); 359,56 km rekonstruēti vai modernizēti autoceļi uzlabojuši pieejamību teritorijām un pakalpojumiem (+77,87; 60%); nenodarbināti jaunieši saņēmuši karjeras konsultācijas, atbalstu konkurētspējas paaugstināšanai un darba meklējumiem (+2 723; 104%); personas pieaugušo apmācībās stiprinājušas kompetenci, konkurētspēju darba tirgū ( ; 52%); 285 personām ar garīga rakstura traucējumiem sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietās (+275; 15%).

8 MK lēma kompleksi izvērtēt investīciju sekmes gada rudenī valdība lems par nesadalītās 6% Snieguma rezerves 216 milj euro un «brīvā» ES finansējuma izmantošanu: Līdz 1.jūlijam iestādes iesniedz FM “ES fondu portfeļa” investīciju progresa vērtējumu un priekšlikumus atlikumu un rezerves izmantošanai. 2) Līdz 30.septembrim FM iesniedz MK ziņojumu un priekšlikumus : prioritāri no rezerves jāsedz “budžeta virssaistības” 66,3 milj euro; projektos priekšfinansētā rezerve (apm. 61 milj euro), investīciju sekmes, atlikumi, EK nosacījumi, prioritātes. Jūnijs Izdevumu Deklarācija EK & Gada ziņojums EK Augusts EK lēmums par 6% rezerves pieejamību Līdz 2019.gada beigām Valdības lēmumi par rezerves un «brīvā» finansējuam izmantošanu Rezerves finansējums virssaistību segšanai NB! Projekti nedrīkst būt pabeigti NB! Snieguma rezerves priekšfinansēšana ir finansējuma saņēmēja risks Esošajiem projektiem Līgumu grozījumi Jaunām atlases kārtām MKN kritēriju izstrāde/grozījumi, atlases u.tml.

9 Vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējas

10 Vienkāršoto izmaksu izmantošanas ieguvumi
Iesniedzamo dokumentu apjoma samazinājums Kopējā administratīvā sloga mazināšanās Ātrāka naudas aprite Mazāks kļūdu līmenis Koncentrēšanās uz rezultātu Auditā pārbauda tikai rezultātu pamatojošos dokumentus

11 Vienkāršoto izmaksu veidi un izmantošana
Obligāti jāizmanto ERAF un ESF projektos līdz euro Vienas vienības (VV) standarta likme (unit cost) 18 vienas vienības izmaksu metodikas (sociālā aprūpe, izglītība, apmācības, pētniecība, medicīnas iekārtas, darba drošība, atlīdzība) 2 horizontālās vienas vienības izmaksu metodikas (degvielas izmaksas uz 1 km, dienas nauda, naktsmītņu izmaksas) Izmantojot VV, šobrīd plānots pamatot izmaksas ~ 107 milj. euro.

12 Vienkāršoto izmaksu veidi un izmantošana
Vienotā likme (flat rate) Līdz šim pamatotas izmaksas ~ 19.7 milj. euro. Vienreizējais maksājums (lump sum) Apstiprināta 1 metodika un 1 izstrādes stadijā Vienkāršoto izmaksu darba grupa Turpinās darbs pie jaunām metodikām EK vadlīnijas - Visas metodikas pieejamas -

13 Vienkāršoto izmaksu akcents 2021 – 2027 periodā
Jāizmanto vairāk (EK un VI uzstādījums) Mazākas izvēles iespējas/vairāk obligāta prasība Iespējams lielāks minimālais slieksnis ( euro) Varēs pārņemt izstrādātās metodikas/likmes no 14-20 SAM plānošanas brīdī jādomā par vienkāršošanas pasākumiem

14 Izvērtēšanas aktualitātes 2021 – 2027 plānošana

15 Saturs 1.ES fondu investīciju aktualitātes 2.Vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējas 3.Post 2020, izvērtēšanas aktualitātes

16 2007 – 2013 perioda noslēguma izvērtējumi (1/2)
PABEIGTI Zinātne, pētniecība un inovācijas Uzņēmējdarbības atbalsts Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas Transporta attīstība Atbildīgā institūcija Izglītības un zinātnes ministrija (ārējais) Ekonomikas ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Satiksmes ministrija Mērķis / tvērums / galvenie izvērtēšanas jautājumi Atbalsta aktivitāšu ietekme uz 21 pētījumā iekļautās zinātniskās institūcijas (ZI) darbību un ilgtspēju, kā arī atbalsta aktivitāšu ietvaros iegūto rezultātu ilgtspēja. Finanšu instrumenti un granti – to efektivitāte un ietekme uz uzņēmumu konkurētspēju. Ietverts kontrfaktuālās ietekmes izvērtējums. ES fondu atbalsta efektivitāte un ietekme uz e-pakalpojumu attīstību Efektivitātes un ietekmes izvērtējums Cik lielā mērā ES fondu atbalsts ļāvis risināt nozares un līdzsvarotas reģionālās attīstības galvenās problēmas un attīstības šķēršļus. Statuss Noslēguma ziņojums apstiprināts gada decembrī Pieejams ES fondu vietnē Noslēguma ziņojums apstiprināts gada jūnijā Noslēguma ziņojums apstiprināts gada augustā Noslēguma ziņojums apstiprināts gada jūlijā

17 2007 – 2013 perioda noslēguma izvērtējumi (2/2)
Kultūras mantojums Vides aizsardzība Platjoslas Pilsētvide Atbildīgā institūcija Kultūras ministrija (ārējs) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Satiksmes ministrija (iekšējs: sadarbībā ar Finanšu ministriju) Mērķis / tvērums / galvenie izvērtēšanas jautājumi ES fondu sociāli – ekonomiskā ietekme Ieguldījumu efektivitāte un vides direktīvu izpilde Ūdenssaimniecība Atkritumu apsaimniekošana Pielāgošanās klimata pārmainām (iesk. pretplūdu pasākumus) Dabas resursu izmantošana Dabas aizsardzība ES fondu atbalsta efektivitāte un platjoslas tīkla attīstība ES fondu u.c. ieguldījumu pilsētvidē ietekme uz pilsētu attīstību (9 rep. pilsētas + 10 reģ. pilsētas) Atbalsta papildinātība Statuss PABEIGTS Izvērtējuma kopsavilkums pieejams ES fondu vietnē TURPINĀS Norisinās izvērtēšanas ziņojuma saskaņošana Norisinās izvērtējuma ziņojuma saskaņošana Noslēguma ziņojuma termiņš Noslēguma ziņojums apstiprināts gada februārī Pieejams ES fondu vietnē Noslēguma ziņojums apstiprināts gada decembrī Noslēguma ziņojums līdz gada maijam Ziņojuma projekts līdz gada augustam

18 2014 – 2020 perioda izvērtējumi PABEIGTI
JNI Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas izvērtējums HP «Vienlīdzīgas iespējas» vidusposma izvērtējums JNI noslēguma izvērtējums Atbildīgā institūcija Labklājības ministrija (sadarbībā ar Finanšu ministriju un Eiropas Komisijas Ietekmes izvērtēšanas pētniecības centru CRIE EK «Datu pieejamības iniciatīvas» ietvaros) (iekšējs / ārējs) (ārējs) Mērķis / tvērums / galvenie izvērtēšanas jautājumi Kontrfaktuālās ietekmes izvērtējums, lai noteiktu JNI Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas ietekmi uz dalībnieku nodarbinātības situāciju (iespējām atrast darbu un darba ienākumiem) HP «Vienlīdzīgas iespējas» ieviešanas efektivitāte Lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtējums, lai noteiktu JNI atbalsta pasākumu ietekme uz jauniešu, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, iesaisti nodarbinātībā un apmācībās laika periodā no līdz gadam Statuss Noslēguma ziņojums apspirināts gada jūlijā Pieejams CRIE vietnē Noslēguma ziņojums apstiprināts gada martā Pieejams ES fondu vietnē Noslēguma ziņojums apstiprināts gada februārī

19 Ieguldījumu priekšnosacījumu izpilde Priekšnosacījums 2021 – 2027 investīciju uzsākšanai
4 vispārējie un 15 tematiskie TP finansējums (SAM ) ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi pamatojošo pētījumu un plānošanas dokumentu izstrādei Sagatavo darba uzdevumu Atbildīgā ministrija Saskaņo darba uzdevumu Apakškomiteja Veic pētījumu Izstrādā plānošanas dokumentu Sniedz informāciju Eiropas Komisijai Vadošā iestāde

20 Ieguldījumu priekšnosacījumu izpilde SAM 10.1.3. plānotie pētījumi
Ieguldījumu priekšnosacījums Plānotais pētījums Atbildīgā ministrija V4: ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) īstenošana un piemērošana Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu gadam īstenošanas izvērtējums LM T1: Viedās specializācijas stratēģijas laba pārvaldība Ekosistēmu vērtību ķēdes analīze ieguldījumu stratēģijas sagatavošanai inovāciju finansēšanas ietvaram – gadam EM, IZM T2.5. Atjaunināts plāns par nepieciešamajām investīcijām ūdensapgādes un notekūdeņu nozarēs Investīciju plāna ieguldījumiem dzeramā ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas jomā izstrādei nepieciešamie pētījumi VARAM T2.6. Atjaunināts atkritumu apsaimniekošanas plāns Atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādei nepieciešamie pētījumi T3.1. Valsts vai reģionālais platjoslas plāns Pētījums par esošās elektronisko sakaru infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem un piemērotāko investīciju modeļu analīze SM T3.2. Visaptveroša transporta plānošana Vienotas metodikas, pēc kuras būtu iespējams izvērtēt nepieciešamos ieguldījumus un to atdevi, izstrāde T4.2. Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos Izglītības piedāvājuma pārklājuma STEM jomā novērtējums kontekstā ar jaunā mācību satura ieviešanas ietvaros paredzēto dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanu Pētījums par valsts augstākās izglītības iestāžu, izņemot koledžu, digitalizāciju Latvijā Bērnu pirmsskolas izglītības vecumā sagatavošanas snieguma turpmākas izglītības iegūšanai novērtējums IZM T4.3. Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā Starpnozaru sociālā, veselības un pedagoģiskā atbalsta sistēmas, sadarbības procesu, pakalpojumu satura un pieejamības izvērtējums agrīnas diagnostikas jomā bērniem un jauniešiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem un ar potenciālu invaliditāti Pētījums par sabiedrības, īpaši mazaizsargātāko grupu, pieejamība tiesiskumam TM T4.4. Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības jomā VM Ieguldījumu priekšnosacījumu izpilde SAM plānotie pētījumi

21 Būtiskākais jautājumi sarunās par MFF Kā tiks ņemti vērā depopulācijas izaicinājumu nosakot finansēšanas griestus?

22 Kohēzijas politikas piešķīruma aprēķina kritēriji mazāk attīstītajiem
Reģionālais iedzīvotāju skaits NKI valsts līmenī Bezdarba līmenis Jauniešu bezdarba līmenis Iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni skaits Attālums līdz siltumnīcas gāzu emisijas samazinājuma mērķim No ne-ES valstīm iebraukušo cilvēku skaits, kas pārsniedz uz ne-ES valstīm emigrējošo cilvēku skaitu Lai panāktu pienācīgu kohēzijas finansējuma koncentrāciju mazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs, piešķīrumu no fondiem maksimālais apmērs (piemērojot ierobežojumu) – capping - katrai atsevišķai dalībvalstij tiek noteikts procentos no attiecīgās dalībvalsts IKP

23 Latvijas pozīcijai atbilstošais iznākums 2%
FM aprēķini balstoties EK priekšlikumā izmantotajiem datiem. Informācija norādīta 2018.gada cenās.

24 Tematiskā koncentrācija Vai tiks ievērotas valsts attīstības reālās vajadzības?

25 Līdzfinansējuma likmes Nacionālais Kohēzijas piešķīrums
ES piedāvātā regulējuma ietekme Vai netiks ierobežotas iespējas atbalstīt citus izaicinājumus? PVN attiecināmība PVN attiecināms tikai projektiem līdz 5 miljoni euro Izdevumi PVN segšanai ≈311 milj. euro Līdzfinansējuma likmes ES līdzfinansējuma samazinājums no 85% uz 70% LV līdzfinansējuma pieaugums ≈ 401 milj. euro Nacionālais Kohēzijas piešķīrums Latvijas nacionālās aploksnes samazinājums -13% (no 4,876 uz 4,241 mljrd. )* ≈ milj. euro *Piešķīrumi norādīti gada salīdzināmajās cenās, kā arī ietver Kohēzijas fonda pārvedumus uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un ERAF piešķīrumu Eiropas Teritoriālās sadarbības(ETS) mērķim.

26 2018 2019 2020 2021 Kohēzijas politika Latvijā pēc 2020.gada
laika grafiks Kā izvairīties no investīciju pārrāvuma? 2021 2020 2018 Budžeta un regulējuma izstrāde ES līmenī (MFF) Sarunu process starp dalībvalstīm un EK (CSR) Nacionālo plānošanas dokumentu izstrāde (NAP) 2019 Trialoga process starp EK, Eiropas Parlamentu un ES Padomi PKC novembrī ir uzsācis darbu pie detalizētas LV vajadzību apkopošanas PKC gada ietvaros plāno izstrādāt un apstiprināt Nacionālo attīstības plānu (pamats sarunām ar EK) 2019. gada maijā EK publicēs «investīciju ieteikumus» kopā ar dalībvalstu specifiskajām rekomendācijām un uzsāks sarunas ar dalībvalstīm par programmu saturu EK cer vienoties par budžetu līdz 2019.gada maijam un līdz gadam vienoties par sektorālo regulējumu Mērķis nodrošināt, ka dalībvalstis spēj uzsākt ES fondu ieviešanu līdz ar 2021.gada sākumu Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādā fondu plānošanas dokumentus un normatīvo regulējumu Latvija ved sarunas ar EK par darbības programmas saturu Turpinās diskusijas Padomes darba grupās EK decembrī uzsāk konsultācijas ar dalībvalstīm par investīciju vajadzībām

27 Kohēzijas politikas plānošanas dokumentu un regulējuma izstrādes laika grafiks
[Publiskās diskusijas] [Publiskās diskusijas] [Partnerības princips]

28 Laicīga investīciju perioda uzsākšana ir priekšnosacījums stabilai izaugsmei
Faktiska projektu ieviešana 2021.gadā Faktiska projektu ieviešana 2022.gadā

29 Sadarbība Kā varam sasniegt kvalitatīvāku rezultātu?
Partneru iesaiste NAP sagatavošanā Partneru iesaiste nozaru plānošanā (ieskaitot investīciju priekšnosacījumu izvērtējumu skaņošanu apakškomitejās) KP fondu partnerības principa nodrošināšanā PL/DP izstrādes procesā PKC Vadoša iestāde Ministrijas

30 Paldies par uzmanību! Vairāk informācijas: www.esfondi.lv
Plašāka informācija par ieviešanas progresu pieejama regulārajos ikmēneša un pusgada ziņojumos MK -

31 Projektu līgumi reģionālajā dalījumā Visvairāk līgumu slēgti Rīgas (18%) un Pierīgas (12%) reģionos. Statuss līdz

32 SEKMĪGA FINANŠU RISKU VADĪBA KOPĀ PROGRAMMĀ 2018. g
SEKMĪGA FINANŠU RISKU VADĪBA KOPĀ PROGRAMMĀ g. Latvija ir izpildījusi ar «uzviju» ikgadējo EK noteikto finanšu mērķi* kopā programmā. Par 2019.g. izpilde un prognozes liecina, ka līdz mērķis arī būs jau izpildīts par 115% (+162 milj.). Investīciju temps ir pietiekams arī turpmākos gados. * plānošanas periodā "n+3” saistību nosacījums - EK pieprasāmo izdevumu apjoms, lai Latvija nezaudētu «neto» ES finansējumu (EK noteiktais finanšu jeb N+3 mērķis – sarkanā līnija)

33 RISKU VADĪBA - projektu īstenotāju plāni
RISKU VADĪBA - projektu īstenotāju plāni* veido valsts budžeta izdevumu «pīķis» 2020–2021 gados (būvniecībai ≈ 60-70%) Aktuāls uzdevums Ekonomikas ministrijai** veikt efektīvu tautsaimniecības nozaru attīstības tendenču uzraudzību, lai laikus novērstu to pārkaršanas riskus ** Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību 26. uzdevums & MK 2019. gada 23. aprīļa sēdes protokola Nr § 3.p. uzdevums EM ik gadu līdz 1. jūlijam veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darba spēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un līdz 1.augustam informēt MK par rezultātiem un ierosinājumiem tautsaimniecības pārkaršanas risku novēršanai