Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles

Prezentācija par tēmu: "Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles"— Prezentācijas transkripts:

1 Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles
DIEVS RADĪJA Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles 1. tēma 6. jūlijā, 2019

2 Dievs radīja labu un pilnīgu pasauli, un Viņš lika cilvēkiem, radītiem pēc Viņa līdzības, lai “tie rūpējas” par visu dzīvo radību. Lai arī grēks izpostīja tās attiecības, kas iesākumā mums bija paredzētas, mums vēl arvien ir jāpilda mums uzticētā lomā – pārvaldīt dabu un apkārtējo pasauli un rūpēties par visa tā labklājību. Piepildot šo uzdevumu ir viens no veidiem kā mēs [agodinām mūsu Dievu kā mūsu Radītāju. DIEVS UN RADĪBA Pilnīgs Radītājs Pilnīga pasaule Pilnīgs pārvaldnieks SALAUZTAS ATTIECĪBAS Cilvēki un Zeme Cilvēki un to līdzcilvēki

3 PILNĪGS RADĪTĀJS “Iesākumā radīja Dievs debesi un zemi.” (1M 1:1) Radīšanas process atklāj vairākas Dieva īpašības: Visspēcīgs Dievs: Viņš sacīja, un viss tika radīts pilnīgs (1M 1:3, 6, 9, 11, 14, 20, 24; Ps 29) Apņēmīgs Dievs: Viņš nebija attālināts Dievs, bet atradās tuvu saviem radījumiem, runāja ar tiem, pieskārās tiem (1M 1:28-30; 2:7) Kārtības Dievs: Viņš neradīja nejaušības, bez secības un kārtības. Katrs radīšanas solis sagatavoja ceļu nākamajam, līdz pilnības kulminācijai (Ij 34:13) Radošs Dievs: Viņš neradīja visu vienā krāsā vai pēc vienas formas, bet “pēc viņu kārtām.” Katra dzīvā radība ir citāda (1M 1:21, 24) Attiecību Dievs: Dievs īedibināja attiecības starp cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm. Viņš arī “devās pastaigā pa dārzu” (1M 1:28; 3:8) Ko par Dievu mēs varam mācīties caur Viņa radību šodien (Ps 19)?

4 PILNĪGA PASAULE “Un Dievs apskatījās visu, ko Viņš bija darījis, un raugi, tas bija ļoti labs. ” (1M 1:31) Dievs pārskatīja savu radīšanas darbu šajā radīšanas nedēļā, un Viņš apstiprināja, ka viss bija radīts “ļoti labs” (1M 1:10, 12, 18, 21, 25). Kad Viņš pabeidza radīšanas darbu, Viņš uzlūkoja visu līdz sīkumam un novērtēja to, kā “ļoti labu.” Dievs bija apmierināts ar savu Radību. Viss bija skaists un funkcionāls, izsmalcināti izstrādāts, praktisks un pilns ar dzīvību un krāsu. Kas bija šīs skaistuma piepildītās dāvanas mantinieks? Mēs. Pat pēc tūkstošiem gadu ilgas radības bojāšanas, mēs vēl arvien redzam Dieva brīnumus, kas uzrunā mūs caur Viņa radību: cik varens ir Dievs!

5 PILNĪGS PĀRVALDNIEKS “Un Dievs, Tas Kungs, ņēma to cilvēku un ielika to Ēdenes dārzā, ka tam to bija kopt un sargāt.” (1M 2:15) Dievs uzticēja visu radību pilnīgam pārvaldniekam: cilvēkam. Viņš iecēla tos kā valdniekus un aprūpētājus pār dabu un visu dzīvo radību tajā (1M 1:28; 2:15). Ādamam un Ievai bija lemts izbaudīt un iegūt svētības no šīs Dieva dāvanas, bet tiem vajadzēja arī par to rūpēties. Grēka ienākšana neatcēla šo viņiem uzticēto uzdevumu. Mums vēl arvien jārūpējas par visu radību: gan dzīvniekiem, gan dabu.

6 CILVĒKI UN ZEME “17Un uz Ādamu Viņš sacīja: tāpēc, ka tu savas sievas balsi esi klausījis un ēdis no tā koka, no kā es tev pavēlēju sacīdams, tev nebūs no tā ēst, - nolādēta lai ir tā zeme tevis dēļ, ar mokām tev no tās būs uzturēties visu savu mūžu. 18Un ērkšķus un dadžus tā tevim liks izaugt un tev būs ēst to zāli no lauka.’” (1M 3:17-18) Atšķirībā no visas pārējās radības, Ādamam un Ievai tika uzticēta morāla atbildība, lai tie varētu pieņemt paši savas izvēles. Šādu spēju Dievs jau bija devis citām radībām, ko Dievs bija radījis pirms tam, piem., eņģeļiem. Lucifers izmantoja savu brīvību, lai saceltos pret Dievu, un viņš nolēma iesaistīt tajā arī tikko radīto zemi un tā iemītniekus. Ādams un Ieva pieņēma sātana izaicinājumu, tas izjauca viņu attiecības ar Dievu, vienam ar otru, un dzīvo radību un dabu (1M 3:8, 12, 18; 9:2).

7 CILVĒKI UN TO LĪDZCILVĒKI
“Un tas Kungs sacīja uz Kainu: kur ir Ābels, tavs brālis? Un tas sacīja: es nezinu. Vai tad man būs savu brāli sargāt?” (1M 4:9) Jā, Kainam vajadzēja parūpēties par savu brāli. Tā vietā, greizsirdība un dusmas pamudināja viņu izdarīt pirmo slepkavību. Dievs radīja visas dzīvās būtnes (Ij 10:8-12). Ikviens ir Dieva radība un tēpč ir pelnījis mūsu rūpes un cieņu. Ikvienai personai ir tiesības zināt, ka Dievs to mīl, zināt par Viņa upuri un to, ko Viņš sagatvojis mums kā mantojumu. Bībele ļoti bieži atsaucās uz Dievu kā Radītāju. Viņš ir Kungs, jo radīja mūs, un Viņš prasa no mums pagodināt Viņu caur rūpēm par visu dzīvo radību un dabu (2M 20:11). Viņš mīlestībā mūs uz to aicina. Mēs esam savu brāļu un māsu sargi un aprūpētāji.

8 E.G.W. (Christian Service, cp. 1, p. 13)
“Brāļi un māsas ticībā, vai arī jūsu sirdīs dažkārt rodas jautājums – ‘’vai es esmu sava brāļa sargs?’’ Ja tu sauc sevi par Dieva bērnu, tad tu esi sava brāļa sargs. Kungs uzliek Draudzei atbildību par tiem, kuriem tā varētu būt par ceļrādi uz pestīšanu. Pestītājs atdeva savu dārgo dzīvību, lai iedibinātu Draudzi, kas spēj palīdzēt ciešanās, bēdās un atbalstīt kārdinājumos. Ticīgo atbalsts, iespējams, var būt niecīgs, neizglītots, vai nepamanāms; tomēr, caur Kristu, tie var darboties sekmīgi gan mājās, gan apkārtējā sabiedrībā, un pat aiz ‘reliģijas robežām,’ un padarītā rezultāti var sniegties mūžībā.”

9 “Daba, ko šodien uzlokojam, sniedz mums pavisam niecīgu radības godību un skaistumu Ēdenē. Un tomēr, daudz kas no šī skaistuma vēl saskatāms šodien. Daba liecina par Dieva visvareno spēku, lielo labestību, žēlastību un mīlestību, radot Zemi un piepildot to ar dzīvību un līksmību. Pat tajos skarbajos apstākļos, kas šobrīd valda pasaulē, Radītāj roku darbs vēl arvien atklāj Radītāju. Lai gan grēks ir ietekmējis dabas skaistumu un formu, lai gan tajā var redzēt postošo šīs Zemes pārvaldnieka ietekmi, tā tomēr liecina par Dievu. Caur nezālēm, dadžiem un ērkšķiem mēs saskatām nosodījumu; bet caur dabas skaistumu un caur tās brīnišķīgo adaptāciju mūsu vajadzību un laimes apmierināšanā, mēs vēl arvien saredzam, ka Dievs mūs mīl, ka Viņa žēlastība vēl arvien atklājas pasaulē.” E.G.W. (Testimonies for the Church, vol. 8, cp. 42, p. 256)