Latvijas ražojumu konkurētspēja

Prezentācija par tēmu: "Latvijas ražojumu konkurētspēja"— Prezentācijas transkripts:

1 Latvijas ražojumu konkurētspēja
Konstantīns Beņkovskis, Dr. oec 2011.gada 25.novembrī

2 Prezentācijas plāns Kas ir konkurētspēja? Tirgus daļas
Latvijas eksportētāju tirgus daļa pasaulē un atsevišķās valstīs Pastāvīgo tirgus daļu analīze Cenu konkurētspēja Relatīvās cenas un reālais valūtas kurss Dažādu rādītāju priekšrocības un trūkumi Latvijas ražotāju cenu relatīvā dinamika Ne-cenu faktori Produkta kvalitāte un patērētāju gaume Kā to novērtēt? Latvijas produkcijas kvalitātes un patērētāju gaumes pārmaiņas

3 Kas ir konkurētspēja? Konkurētspēja ir ļoti plašs (pat pārāk plašs) jēdziens Competitiveness is a measure of a country’s advantage or disadvantage in selling its products in international markets (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) Competitiveness is the ability of a given country to produce goods and services of international quality standards more cost effectively than other countries (Starptautiskais valūtas fonds) Competitiveness is the set of institutions, policies, and factors that determine the level of productivity of a country (Pasaules ekonomikas forums) Fokusēsimies uz definīciju, kas saistīta ar Latvijas eksporta sniegumiem salīdzinot ar konkurējošām valstīm

4 Latvijas eksportētāju tirgus daļām ir tendence pieaugt
Latvijas eksporta īpatsvars attiecīgo valstu importā, % (4 ceturkšņu slīdošais vidējais), gada 4. cet. –2011. gada 3. cet. Avots: Eurostat, Latvijas CSP, LB aprēķini

5 Jauno ES dalībvalstu tirgus daļas pasaulē turpina palielināties
Preču eksporta daļas pasaules eksportā (2002=100) 5 Avots: PTO

6 Pastāvīgo tirgus daļu analīze
Kopējā tirgus daļa ir svarīgs, tomēr ne pārāk detalizēts rādītājs Kāpēc pieaug tirgus daļas? Eksportējām “pareizos” produktus? Eksportējām uz “pareizajām” valstīm? Esam spējīgi palielināt tirgus daļu specifiskajos nišas tirgos? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz pastāvīgo tirgus daļu analīze

7 Tirgus daļu palielināšanos 2010.gadā ietekmēja “valstu efekts”
Latvijas eksporta īpatsvara ES 27 valstu importā dinamika un efektu devums Avots: Eurostat, LB aprēķini

8 Cenu konkurētspēja Tirgus daļas ir ļoti svarīgs apkopojošs konkurētspējas rādītājs tomēr, tas neatbild uz jautājumu par konkurētspējas iemesliem Viens no svarīgākajiem konkurētspēju noteicošajiem faktoriem ir cena Reālā valūtas kursa (jeb relatīvo cenu) galvenā ideja – salīdzināt mūsu ražojumu cenu pārmaiņas ar cenu pārmaiņām ražojumiem ārvalstu tirgos

9 Reālais valūtas kurss, jeb relatīvas cenas
Reālā valūtas kursa vienādojumus (vienkāršots) To aprēķina svarīgākajām tirdzniecības partnervalstīm un sver atbilstoši tirdzniecības struktūrai Ja mūsu ražotāju cenas ir augstākas vai pieaug ātrāk nekā konkurentu cenas, Latvijas cenu konkurētspēja ir vāja vai samazinās

10 Dažu reālo kursu priekšrocības un trūkumi
Eksistē vairākas reālo kursu definīcijas Relatīvās patēriņa cenas (ar PCI aprēķinātais REK) ‘+’: Visvieglāk aprēķināms ‘-’: Patēriņa cenas nav tieši saistītas ar eksporta aktivitātēm, iekļauj sevī netiešos nodokļus (PVN, akcīzi). Neņem vērā strukturālās atšķirības Relatīvās ražotāju cenas (ar RCI aprēķinātais REK) ‘+’: Vistuvāk ražošanas procesam ‘-’: Ne vienmēr pieejami dati par eksportētājiem. Neņem vērā strukturālās atšķirības Relatīvās darbaspēka izmaksas (ar darbaspēka izmaksām aprēķinātais REK) ‘+’: Apraksta svarīgu ražošanas izmaksu daļu ‘-’: Ir arī citas ražošanas izmaksas, par ko grūti iegūt apkopotus datus. Neņem vērā strukturālās atšķirības

11 Latvijas ražotāju cenu konkurētspēja nozīmīgi uzlabojas krīzes laikā
Lata reālais efektīvais kurss ar dažādiem cenu un izmaksu indeksiem (2000. gada janv. (1.cet.)=100%) Avots: LB aprēķini

12 Relatīvo patērētāju cenu pārmaiņas, jeb ar PCI aprēķinātais REK
Tomēr, ilgtermiņā jauno ES valstu spēja konkurēt ar cenu ir samazinājusies Relatīvo patērētāju cenu pārmaiņas, jeb ar PCI aprēķinātais REK (1999=100) Avots: Eurostat

13 Latvijas sniegums ir labāks nekā lielākajai jauno dalībvalstu daļai
Relatīvo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, jeb ar darbaspēku izmaksām aprēķinātais REK (1999=100) Avots: Eurostat

14 Vai trūkst kādi citi faktori?
Iepriekš mēs redzējām, ka Latvijas un citu jauno ES valstu tirgus daļas stabili pieaug No otras puses, ilgtermiņā cenu konkurence nedaudz pasliktinājās mūsu eksportētāju cenas pieauga straujāk nekā konkurentiem Vai šeit nav pretrunas? Nē, jo ir arī citi, t.s. ārpus cenu faktori, kas ietekmē konkurētspēju

15 Produkta kvalitāte un patērētāju gaume
Ārpus cenu faktorus, kuras ir svarīgas konkurētspējai var iedalīt divās plašās grupās: Kvalitāte – produkta objektīvās īpašības Gaume – produkta subjektīvas īpašības patērētāju acīs Piemēram, mēs redzam, ka Latvijas ražojuma cena pieaug. Kāpēc? pieaug ražošanas izmaksas? palielinās produkcijas kvalitāte? produkts kļūst populārāks starp patērētājiem? Mūsu secinājumi par konkurētspēju šajos gadījumos atšķirsies!

16 Nedaudz sarežģītu formulu
Šādi izskatās relatīvo cenu vienādojums, kas koriģēts ar ārpus cenu faktoriem: Tradicionālās relatīvās eksporta cenas. Augstākas cenas samazina konkurētspēju Ņem vērā konkurentu skaita izmaiņas. Konkurentu skaita pieaugums samazina mūsu konkurētspēju Relatīvā eksporta kvalitāte (un gaume). Mūsu eksporta kvalitātes pieaugums uzlabo konkurētspēju 1 2 3

17 Kā novērtēt nenovērojamo kvalitāti un gaumi?
Relatīvo eksporta kvalitāti un gaumi var noteikt sekojoši: To var novērtēt, pamatojoties uz relatīvajām cenām Arī relatīvais patēriņa apjoms ir svarīgs Apjoma nozīme ir atkarīga no “monopolijas” līmeņa konkrētajā tirgū Relatīvas cenas Relatīvais daudzums konkurents

18 Relatīvās eksporta cenas
Ārpus cenu faktori dod pozitīvu ieguldījumu Latvijas ražotāju konkurētspējā Relatīvās eksporta cenas (1999=100) Avots: Eurostat, LB aprēķini

19 Kvalitāte galvenajās nozarēs
Latvijas produktu relatīvā kvalitāte (1999=100) Avots: Eurostat, LB aprēķini

20 Kvalitāte dalījumā pēc galvenajiem eksporta tirgiem
Latvijas produktu relatīvā kvalitāte (1999=100) Avots: Eurostat, LB aprēķini

21 Secinājumi Konkurētspēju apkopojošs rādītājs – tirgus daļas – norāda uz Latvijas ražojumu konkurētspējas pieaugumu daļēji “valsts efekts”, daļēji – tirgus daļu pieaugums nišu tirgos Krīzes laikā uzlabojās Latvijas cenu konkurētspēja – mūsu cenas auga lēnāk / samazinājās ātrāk nekā konkurentiem ilgtermiņā skatoties, mūsu cenu konkurence nedaudz pasliktinājās, bet… Daudz svarīgāka bija mūsu produkcijas kvalitātes palielināšanās ietekme un ārzemju patērētāju gaumes izmaiņas par labu Latvijas produktiem