Alda Ozola LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

Prezentācija par tēmu: "Alda Ozola LU, EVF, Vides pārvaldības katedra"— Prezentācijas transkripts:

1 Alda Ozola LU, EVF, Vides pārvaldības katedra
Apmācību modulis 3 Vides komunikācija: sadarbības princips 5. nodaļa, 10.daļa Sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu jautājumu risināšanā Alda Ozola LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

2 Saturs Sabiedrības līdzdalības jēdziens un pilsoniska sabiedrība
Vides nevalstiskās organizācijas (NVO), to darbība un attīstības vēsture Līdzdalības loma un vieta Vides pārvaldības sistēmā Līdzdalības tiesiskais regulējums Līdzdalība rīcībpolitikas veidošanā Līdzdalības struktūras un mehānismi Līdzdalības formas NVO īstenotās kampaņas un Vides aktīvisms NVO realizēto kampaņu piemēri Līdzdalības efektivitāte

3 Līdzdalības efektivitāte
10. nodaļa

4 Mēs piedalāmies, bet... Kā mērīt līdzdalības efektivitāti?
Kā rīkoties, ja neizdodas sasniegt iecerēto vai to izdodas sasniegt daļēji?

5 Līdzdalība nacionālajā līmenī – kā panākt efektīvu līdzdalību?
sadarbība ar lēmumu pieņēmējiem jau lēmumu tapšanas stadijā. Piemēram, piedalīšanās darba grupās, kas izstrādā konkrētu likuma vai cita politikas dokumenta projektu. piedalīšanās ministriju rīkotajās lēmumu projektu sabiedriskajās apspriedēs (ja tādas notiek), kā arī līdzdarbība sabiedrisko apspriežu iniciēšanā un organizēšanā; mēģinot ietekmēt jau izstrādātus lēmumu projektus (piemēram, sniedzot atzinumus par iknedēļas valsts sekretāru sanāksmei pieteiktajiem lēmumu projektiem, kuri organizācijai ir aktuāli.

6 Kas rada vilšanos līdzdalībā?
NVO viedoklis netiek ņemts vērā un nenotiek izmaiņas Process ir nepārskatāms un neprognozējams Ideāls process, bet gala lēmums tiek pieņemts politiskā līmenī vai arī gala lēmums neiekļauj izteiktos viedokļus

7 Sabiedrības līdzdalības “standarti”
Iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām izteikt viedokli par lēmumiem, kas ietekmēs viņu dzīvi; Sabiedrības līdzdalība ir orientēta uz to, lai sabiedrības ieguldījums ietekmētu gala lēmumu; Procesā parādās dažādas intereses un dažādu dalībnieku vajadzības; Procesā ir jānoskaidro un jāveicina tās iedzīvotāju daļas līdzdalība, kuru potenciāli visvairāk ietekmēs attiecīgais lēmums; Process iesaista dalībniekus un definē līdzdalības noteikumus, procesa struktūru; Sabiedrības līdzdalības process sniedz tā dalībniekiem informāciju, lai līdzdalība būtu jēgpilna; Sabiedrības līdzdalības procesā notiek komunikācija ar dalībniekiem par to kā viņu līdzdalība ir ietekmējusi lēmumu. *Avots: International Association for Public Participation; Delli Priscolli, 1997

8 Citi līdzdalības principi
Iesaistīt visas ‘atbilstošās’ puses Procesu veidot tā, lai tā dalībnieki justos iesaistīti Izmantot daudzveidīgas zināšanu ieguves un apstrādes formas – zinātniskās metodes, vārdiskās (“stāstu stāstīšana”), intuitīvās metodes u.tml. Nodrošināt augstas kvalitātes dialogu Veidot pastāvīgu un uz līdzdalību vērstu procesu (pretstatā vienreizējai sabiedriskai apspriešanai) Procesu veidot nevis pozicionējoties, bet gan ņemot vērā intereses, vajadzības un abpusēji pieņemamus risinājumus Palīdzēt cilvēkiem justies pilnībā sadzirdētiem