Sociālie kritēriji publiskajos iepirkumos Latvijā

Prezentācija par tēmu: "Sociālie kritēriji publiskajos iepirkumos Latvijā"— Prezentācijas transkripts:

1 Sociālie kritēriji publiskajos iepirkumos Latvijā
Kristīne Gaigule-Šāvēja PRIMUS DERLING partnere, zvērināta advokāte

2 Sociālie kritēriji Direktīva 2014/24/EU ir pārņemta ar Publisko iepirkumu likumu (PIL) (Pieņemts:  Stājas spēkā: ). Atsevišķi noteikumi detalizētāk ir noteikti arī Ministru kabineta noteikumos. PIL regulējums ietver pienākumus un tiesības (iespējas) pasūtītājam izmantot «sociālos kritērijus» publiskajā iepirkumā. Sociālos kritērijus nosacīti var iedalīt divās daļās: Priviliģētie līgumi un sociālās klauzulas. Sociālās klauzulas ir sastopamas vairākās PIL normās, proti: Izslēgšanas noteikumi Tehniskās specifikācijas Marķējumi Iepirkuma sadalīšana daļās Pieredzes prasības Vērtēšanas kritēriji Līguma izpildes noteikumi Prasības nepamatoti lēta piedāvājuma noraidīšanai Apspriešanās ar piegādātājiem

3 Priviliģētie līgumi (I) PIL 16.pants
Slēgt priviliģēto līgumu ir pasūtītāja tiesības (izvēle), kuru var izmantot PIL 16. pantā minētajos gadījumos, rezervējot tiesības piedalīties tikai noteiktiem sociāliem kritērijiem atbilstošiem uzņēmumiem. Latvijā pastāv divi veidi, kādos ir iespējams slēgt priviliģēto iepirkuma līgumu.

4 Priviliģētie līgumi (II) PIL 16. panta 1
Priviliģētie līgumi (II) PIL 16.panta 1.daļa darbinieki – personas ar invaliditāti Pasūtītājam noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros ir iespēja rezervēt tiesības piedalīties publiskajā iepirkumā tādai personai, kurai vairāk nekā 30% no vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti. (ar noteikumu, ka iepirkuma priekšmets to pieļauj – līgumu varēs izpildīt) Latvija šo Direktīvas 2014/24/ES 20(1)p. paredzēto izvēles normu ir iekļāvusi vienīgi attiecībā uz personām ar invaliditāti. Direktīva paredz iespēju noteikt, ka pasūtītājs var rezervēt šādas priviliģētas tiesības arī nelabvēlīgā situācijā nonākušām personām un «aizsargātām darbnīcām».

5 Priviliģētie līgumi (III) PIL 16.panta 2.daļa sociālie uzņēmumi (SU)
SU atbilst šādām pazīmēm: SIA; sociālā uzņēmuma statuss (piešķir Labklājības ministrija); labvēlīgi sociālu ietekmi radoša saimniecisko darbību - sociālo pakalpojumu sniegšanu, izglītības veicināšanu vai atbalstu zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšanu, kultūras daudzveidības nodrošināšana u.c. SU statūtos ietvertais mērķis - mērķa grupu nodarbinātība. Pasūtītājam ir tiesības (iespēja) rezervēt tiesības piedalīties tikai SU, ja līgums tiek slēgts par noteiktiem sociāliem, veselības, kultūras jomas pakalpojumiem, piemēram: administratīvie, izglītības, veselības aprūpes un mājokļu pakalpojumi; mājsaimniecību, aprūpes, medicīniskā personāla nodrošināšanas pakalpojumi; pirmsskolas, augstākās, pieaugušo izglītības un e-mācību pakalpojumi; darbinieku mācību pakalpojumi, mācību telpas, mācību konsultāciju pakalpojumi; bibliotēku, arhīvu, muzeju un citi kultūras pakalpojumi; Pasūtītājs ar vienu un to pašu SU var slēgt 1 priviliģēto līgumu 3 gadu laikā

6 Priviliģētie līgumi (IV) statistika
No līdz gadam Latvijā bija tikai 9 paziņojumi par līgumu, kuros izdarīta atzīme par priviliģēto līgumu (IUB statistikas dati). Piemēram, gadā Latvijā kopā tika noslēgti publisko iepirkumu līgumi un vispārīgās vienošanās, bet neviens priviliģētais līgums. Pētījuma laikā identificēts problēmjautājums – vai priviliģēto līgumu pasūtītājs var izvēlēties slēgt arī «mazajos iepirkumos» jeb PIL 9. panta kārtībā organizētajos iepirkumos. Priviliģēto līgumu pozitīvā sociālā ietekme būtu augstāka, ja pasūtītāji būtu informētāki par iespējām, kā un kad izmantot iespēju šādus līgumus slēgt.

7 Vienkāršota iepirkuma veikšanas kārtība PIL 2.pielikuma pakalpojumiem
PIL 10.pantā ir paredzēta vienkāršota (nav piemērojamas iepirkuma procedūras, bet gan atsevišķi PIL panti) iepirkumu veikšanas kārtība PIL 2.pielikumā iekļautiem pakalpojumiem, kuri cita starpā ietver veselības, sociālos un saistītos pakalpojumus. Pasūtītājs var nepiemērot PIL 10.pantu, ja: līgums tiek slēgts par PIL 2.pielikuma sadaļā "Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi" minētajiem CPV kodiem un līgumcena mazāka par EUR Pamatojums izņēmumam - veselības un sociālās jomas normatīvajos aktos daudziem no pakalpojumiem ir noteiktas obligāti piemērojamās izmaksu likmes (tātad piegādātāji nekonkurē ar cenu) un izpildes standarti (piegādātāji nekonkurē ar piedāvājuma apjomu un saturu), kā arī pakalpojumu sniedzēju bieži vien izvēlas tieši klients (izvērtējot attiecīgā pakalpojumu sniedzēja reputāciju, spēju sadarboties ar attiecīgo speciālistu (psiholoģiskie faktori)), līdz ar to pasūtītājam ir jāierobežo klientu izvēle. Tāpat sociālie pakalpojumi ir saistīti ar cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanu un atbalsta sniegšanu personām krīžu un īpaši nelabvēlīgās situācijās, kad ir nepieciešams sniegt ātru un efektīvu palīdzību, lai pasūtītājam būtu nepieciešamā rīcības brīvība.

8 Vienkāršota iepirkuma veikšanas kārtība PIL 2.pielikuma pakalpojumiem
Līgumcena līdz EUR – PIL netiek piemērots jebkuram šādam iepirkumam; Līgumcena no EUR līdz EUR – nepiemēro Likuma 10.panta noteikumus, tiesības nepiemērot Likuma 9. panta (t.s. „mazie iepirkumi”) noteikumus. Iepirkuma veikšanai var piemērot pasūtītāja iekšējo iepirkumu veikšanas kārtību (IUB «Skaidrojums par Publisko iepirkumu likuma 2.pielikumā minēto pakalpojumu iepirkumu veikšanas kārtību»); Līgumcena no EUR līdz EUR : Likuma 2. pielikuma 1. punktā (veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi) minētie pakalpojumi un Likuma 2. pielikuma 2. punktā (administratīvie, sociālie, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi) iekļautie mācību prakses vai studiju prakses, vai darba vidē balstītu mācību nodrošināšanas pakalpojumi (izglītības un mācību pakalpojumi) – PIL netiek piemērots; var piemērot pasūtītāja iekšējo iepirkumu veikšanas kārtību; Citiem Likuma 2. pielikuma pakalpojumiem piemēro PIL 10.panta 1.daļu; Līgumcena EUR un vairāk - piemēro PIL 10.panta 1.daļu. Specifiskas prasības iepirkumiem par izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumiem netiek aplūkotas

9 Izslēgšanas noteikumi (PIL 42.pants)
Obligātie izslēgšanas noteikumi (pamatā sociāli apsvērumi): darba tiesību pārkāpumi; nodokļu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro. Apliecinājums jāsniedz laikus «(..)pretendenta atbilstības nodrošināšana jau pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām nav saderīga ar publisko iepirkumu procedūrās piemērojamo vienlīdzības principu, jo pieļautu nepamatoti atšķirīgus prasību izpildes termiņus viena iepirkuma pretendentiem» (AT 2017.gada 3.februāra lēmums lietā Nr. SKA-724/ p) smagi profesionālās darbības pārkāpumi; izslēgšanas noteikumu attiecināšana uz līguma izpildē piesaistītajiem apakšuzņēmējiem;.

10 Tehniskās specifikācijas (PIL 20.pants)
Pasūtītājs var brīvi izvēlēties, ko vēlas iepirkt – vispirms definējot līguma priekšmetu – pēc tam to precizējot tehniskajās specifikācijās. Tomēr pasūtītājam ir pienākums tehniskās specifikācijas sagatavot tā (iekļaut prasības), lai nodrošinātu iepirkuma rezultātu pieejamību personām ar invaliditāti vai tiktu ņemti vērā universālā dizaina principi, ja iepirktās preces vai pakalpojumus paredzēts lietot fiziskajām personām (PIL 20(9)p.). Pasūtītājs, tomēr var (ja var) pamatot, kādēļ šādas prasības nav nepieciešamas. Ja ar ES tiesību aktiem ir apstiprinātas obligātas piekļuves prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem (PIL 20(9)p.). Universālais dizains nozīmē tādu produktu un pakalpojumu izpildījumu, kurus, cik vien iespējams, visi cilvēki var izmantot bez pielāgošanas vai īpaša dizaina nepieciešamības. "Universālais dizains" ietver noteiktām personu ar invaliditāti grupām paredzētas atbalsta ierīces, ja tās ir nepieciešamas.

11 Iepirkuma sadalīšana daļās (MK noteikumi)
Pasūtītājs var nolemt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķās daļās un var noteikt šādu daļu lielumu un priekšmetu. Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj skaidrojumu par iemesliem, kas ir par pamatu nedalīt iepirkumu daļās. MK noteikumu Nr. 107 «Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība» 195. un 196. punkts Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no iepirkuma vai attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz PIL noteikto iepirkumu vai iepirkuma procedūru nepiemērošanu

12 Pieredzes prasības (PIL 46. pants)
(1) «Pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz līguma izpildē iesaistīto personālu, piegādātāja pieredzi un tehniskajiem resursiem. (..)» (4) «Piegādātājs var balstīties uz citu personu tehniskajām un profesionālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo personu apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā. Piegādātājs, lai apliecinātu profesionālo pieredzi vai pasūtītāja prasībām atbilstoša personāla pieejamību, var balstīties uz citu personu iespējām tikai tad, ja šīs personas veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas.»

13 Marķējumi (PIL 21. pants) Prasības pēc «sociālajiem marķējumiem» var iekļaut: tehniskajās specifikācijās, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos vai iepirkuma izpildes noteikumos. Piemēram, Minhenes pašvaldība 2013.g. noteica, ka tā iepirks vienīgi tādas sporta bumbas, kurām ir marķējums FAIRTRADE vai tml. FAIRTRADE marķējums apliecina, ka, lai gan prece ir ražota attīstības valstī, tomēr ražotājs maksā darbiniekiem atbilstoši noteiktiem samaksas standartiem. PIL 21. panta pirmā daļa nosaka 5 kritērijus, kuriem visiem jāizpildās, lai marķējumu varētu izvirzīt kā kritēriju (marķējums saistīts ar iepirkuma priekšmetu, objektivitāte, pieejamība u.c.).

14 Vērtēšanas kritēriji (PIL 51. pants)
Pasūtītājs var noteikt dažādus sociālos kritērijus (kvalitātes kritērijus), kuri var būt pamatā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai (punktu skaitam). Piemēram, būvniecības darbos varētu tikt izmantoti šādi sociālie kritēriji (sk g. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sagatavotās vadlīnijas): Vidējā sociālā nodokļu iemaksa valsts budžetā par pretendenta darbinieku 12mēn. periodā; Īpašu personu grupu nodarbinātība; Studiju prakses ietvaros nodarbinātas personas. Pasūtītājam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju (ja divi piedāvājumi vērtēšanā ir ieguvuši vienādu punktu skaitu) noteikt tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām. Piemēram, - izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (PIL 51.panta 7.daļa).

15 Līguma izpilde (PIL 60. pants)
Pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt iepirkuma līguma izpildes nosacījumus saistībā ar «sociāliem apstākļiem», ievērojot, ka šie līguma izpildes nosacījumi: Ir saistīti ar attiecīgā iepirkuma līguma priekšmetu; un Ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu, vai iepirkuma procedūras dokumentos; un Nav pretrunā ar ES tieši piemērojamiem tiesību aktiem minētajās jomās.

16 Apspriešanās ar piegādātājiem (PIL 18. pants)
(2) «Pirms iepirkuma sākšanas pasūtītājs var rīkot apspriedi ar piegādātājiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu piegādātājus par iepirkuma plānu un prasībām. Pasūtītājs paziņo par apspriedi savā tīmekļvietnē, norādot apspriežamos jautājumus, apspriedes laiku un vietu, veidu, kādā piegādātāji var pieteikties dalībai apspriedē, prasības attiecībā uz apspriedes dokumentēšanu un šīs dokumentācijas publicēšanu.» (3) «Pasūtītājs var saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai iestādēm, vai piegādātājiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma plānošanā un sagatavošanā, ja tās neierobežo konkurenci un nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības principus.»

17 Nozīme un problēmas «Sociālo kritēriju» iekļaušana publisko iepirkumu procedūrās var palīdzēt integrēt un atbalstīt sociāli mazāk aizsargātās personu grupas. Tomēr «sociālie kritēriji» publiskā iepirkuma procedūrās Latvijā netiek plaši pielietoti. Termina izpratne bieži vien aprobežojas ar valsts sociālās apdrošināšanas nodokļa maksājumiem. Pašvaldības un valsts iestādes pārsvarā nezin, kā lietot «sociālos kritērijus», tādēļ tos arī nelieto.

18 Paldies par uzmanību! Kristīne Gaigule-Šāvēja
PRIMUS DERLING partnere, zvērināta advokāte