Autovadītāju un pasažieru uzvedība transportlīdzekļos

Prezentācija par tēmu: "Autovadītāju un pasažieru uzvedība transportlīdzekļos"— Prezentācijas transkripts:

1 Autovadītāju un pasažieru uzvedība transportlīdzekļos
KVANTITATĪVAIS PĒTĪJUMS 2015.gada aprīlis - jūnijs

2 SATURS I. Autobraucēju rīcības novērojumi ceļu satiksmē.
1. Metodoloģiskā informācija. 2. Galvenie secinājumi. 3. Novērojumu rezultāti. II. Sabiedrības aptauja. 3. Aptaujas rezultāti. 3.1. Drošības jostu lietošana. 3.2. Bērnu pārvadāšanas drošības noteikumu ievērošana. 3.3. Mobilo telefonu lietošana pie automašīnas stūres. 3.4. Atļautā ātruma ievērošana ceļu satiksmē. 3.5. Likumu un uzvedības normas, kuru neievērošana kaitina citos satiksmes dalībniekos. 3.6. Pārvietošanās ieradumi ar vieglajām automašīnām.

3 Autobraucēju rīcības novērojumi ceļu satiksmē
1. Metodoloģiskā informācija

4 PĒTĪJUMA VEICĒJS SIA "Latvijas Fakti" PĒTĪJUMA MĒRĶIS Ar novērojuma palīdzību noteikt autovadītāju un pasažieru uzvedību automobilī un fiksēt drošības jostu lietošanu vieglo automobiļu priekšējos un aizmugurējos sēdekļos, bērnu pārvadāšanas drošības noteikumu ievērošanu automobiļos, kā arī mobilā tālruņa lietošanu pie automašīnas stūres un autovadītāju ēšanas paradumus braukšanas laikā pirms kampaņas par drošības jostu lietošanu automašīnā “Dzīvības josta” īstenošanas un atkārtoti pēc tās. METODE Autovadītāju un pasažieru rīcības novērojumi ceļu satiksmē tika veikti, izmantojot kvantitatīvu tiešo novērojumu bez pētnieka iejaukšanās (dabisko novērojumu). Novērojums tika veikts vietās, kurās iespējama auto transporta plūsmas apstāšanās (piemēram, regulējamos krustojumos). Novērojamo objektu atlasē tika izmantots solis + 2, fiksējot katru otro automašīnu ceļa malai tuvākajā braukšanas joslā. Novērojumam tika piemērotas kvotas: ne mazāk kā 40% automašīnu ar aizmugurē sēdošiem pasažieriem un ne mazāk kā 25% automašīnu ar bērniem. NOVĒROJUMA LAIKS Pirmais novērojums: –   Otrais novērojums: – Novērojuma veikšanas laiks tika sadalīts proporcionāli nedēļas dienām un dienas daļām, apsekojumu veicot darba dienās un brīvdienās, kā arī dažādos dienas laikos – no rīta ( ) un vakarā ( ).

5 IZLASES APJOMS 1.Novērojums: Kopumā tika novērotas 1380 automašīnas piecās dažādās Latvijas pilsētās: Rīgā – 525, Liepājā – 200; Jelgavā – 255; Rēzeknē – 200, Valmierā – 200, no kurām 41% automašīnas ar aizmugurē sēdošiem pasažieriem un 34% automašīnas ar bērniem. 2.Novērojums: Kopumā tika novērotas 1024 automašīnas trīs dažādās Latvijas pilsētās: Rīgā – 420, Rēzeknē – 304, Valmierā – 300, no kurām 45% automašīnas ar aizmugurē sēdošiem pasažieriem un 34% automašīnas ar bērniem. NOVĒROJUMA VIETAS UN PUNKTI Novērojuma punkti tika atlasīti, balstoties uz administratīvo pilsētas iedalījumu un satiksmes intensitāti. 1.Novērojums: Novērojums tika veikts 5 dažādās Latvijas pilsētās: Rīgā 11 dažādos punktos, Liepājā 3 dažādos punktos, Jelgavā 5 dažādos punktos, Rēzeknē 4 un Valmierā 3 dažādos punktos. 2.Novērojums: Novērojums tika veikts 3 dažādās Latvijas pilsētās: Rīgā 11 dažādos punktos, Rēzeknē 5 un Valmierā 4 dažādos punktos. NOVĒROJUMĀ IESAISTĪTAIS PERSONĀLS Novērojumu kopumā veica 9 "Latvijas Faktu" intervētāji. Intervētāju instruktāžu un darba kvalitātes pārbaudi veica 2 “Latvijas Faktu” intervētāju tīkla reģionālie pārraugi.

6 2. Galvenie secinājumi

7 Pētījuma rezultāti ļauj apgalvot, ka CSDD īstenotās sabiedrību informējošās un audzinošās kampaņas par ceļu satiksmes drošības jautājumiem ir efektīvs instruments drošības veicināšanai uz Latvijas ceļiem. Saskaņā ar novērojumu rezultātiem, pēc kampaņas «Dzīvības josta» īstenošanas pieaudzis auto vadītāju un pasažieru skaits, kuri lieto drošības jostas, pārvietojoties ar auto. Ja pirms kampaņas «Dzīvības josta» no visiem satiksmes dalībniekiem drošības jostas lietoja 74%, tad pēc kampaņas īstenošanas – jau 80% satiksmes dalībnieku. Pirms un pēc kampaņas veikto novērojumu rezultāti atklāj, ka drošības jostu lietošanas pieaugusi gandrīz visās pozīcijās – autovadītāju vidū (no 80% uz 83%), pasažieru vidū priekšējā sēdeklī (no 75% uz 81%), pasažieru vidū aizmugurējā sēdeklī (no 51% uz 52%). Bērnu pārvadāšana automašīnās atbilstoši ceļu satiksmes drošības noteikumiem palikusi nemainīga – 82%. Salīdzinoši pozitīvākie kampaņas «Dzīvības josta» rezultāti vērojami Rīgā, kur būtiski uzlabojušies rādītāji visās drošības jostu lietošanas pozīcijās: Autovadītāju vidū - no 81% uz 93%; Pasažieru vidū priekšējā sēdeklī - no 73% uz 92%; Bērnu vidū – no 80% uz 89%; Pasažieru vidū aizmugurējā sēdeklī - no 42% uz 58%. Pirms un pēc kampaņas veikto novērojumu rezultāti atklāj, ka kampaņa ir uzrunājusi nozīmīgākās autovadītāju riska grupas – vīriešus un gados jaunākos autovadītājus. Vīriešu auditorijā drošības jostu lietotāju īpatsvars ir pieaudzis no 76% uz 80%; Autovadītāju vidū vecumā līdz 30 gadiem drošības jostu lietotāju īpatsvars ir pieaudzis no 78% uz 83%.

8 3. Novērojumu rezultāti

9 KOPSAVILKUMS

10

11 RĪGA

12

13

14

15 II. Sabiedrības aptauja
1. Metodoloģiskā informācija

16 PĒTĪJUMA VEICĒJS Tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" IZLASE 1027 autovadītāji un pasažieri visā Latvijā, kuri ikdienā pārvietojas ar auto vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Stratifikācijas pazīmes: a) Ģeogrāfiskā (administratīvi teritoriālā); b) nacionālā. Izlase aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Izlases aprēķināšanā un ģeogrāfiskajā izkliedē izmantota nejaušā maršruta metode (random route procedure). APTAUJAS METODE Aptauja tika veikta, izmantojot tiešās (personīgās) intervēšanas metodi respondentu dzīves vietās, kombinēti izmantojot CAPI un PAPI metodes. Respondentu dzīvesvietu atlasē izmantota nejaušā maršruta metode. Respondentu atlase veikta ar Kiša matricas palīdzību. INTERVĒŠANAS LAIKS

17 Respondentu skaits izlasē (%)
Dzimums Vīrieši 51,1% Sievietes 48,9% Vecums 15-24 13,4% 25-34 23,9% 35-44 20,4% 45-54 17,6% 55-64 15,1% 65-74 9,6% Tautība Latvieši 61,8% Cittautieši 38,2% Reģions Rīga 32,9% Vidzeme Kurzeme 10,9% Zemgale 15,3% Latgale 17,0%

18 2. Galvenie secinājumi

19 Drošības jostu lietošana.
Automašīnas vadītāja sēdeklī drošības jostu vienmēr piesprādzē gandrīz visi (89,6%) aptaujātie autovadītāji. Dažreiz nepiesprādzējas 9,6% aptaujāto, savukārt 0,7% autovadītāju apgalvoja, ka nekad nepiesprādzējas vadītāja sēdeklī. Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj, ka tie autovadītāji, kuri ne vienmēr mēdz piesprādzēties, biežāk ir vīrieši; autovadītāji, kuri ar auto pārvietojas katru/ gandrīz katru dienu; vecumā no 25 līdz 54 gadiem; autovadītāji mazajās Latvijas pilsētās. Priekšējā pasažiera sēdeklī vienmēr piesprādzējas vairāk nekā trīs ceturtdaļas (77,1%) aptaujas dalībnieku. Dažreiz nepiesprādzējas 20,8%, nekad nepiesprādzējas – 2,1% respondentu. Pētījuma rezultātu analīze liecina, ka priekšējā pasažieru sēdeklī biežāk nepiesprādzējas vīrieši, Rīgas iedzīvotāji, kā arī finansiāli nodrošinātākie respondenti. Ievērojami retāk drošības noteikumi vieglajās automašīnās tiek ievēroti aizmugurējā sēdeklī. Tur vienmēr piesprādzējas tikai 32,4% aptaujas dalībnieku. 37% aptaujāto auto aizmugurējā sēdeklī piesprādzējas dažreiz, savukārt 30,6% - nepiesprādzējas vispār. Respondentu skatījumā nozīmīgākie pasākumi, kuri mudinātu vienmēr piesprādzēties automašīnas priekšējos un aizmugurējos sēdekļos, ir augstāki sodi (minēja 21,4% respondentu), biežākas kontroles uz ceļiem (16,9%), kā arī negatīva pieredze pašam vai paziņām (16,7%). Respondentu vērtējumam tika nolasīti vairāki izteikumi par drošības jostu lietošanu automašīnā. Vairākums aptaujas dalībnieku kopumā (pilnībā vai drīzāk) piekrita sekojošiem apgalvojumiem: Es lietoju drošības jostu visos gadījumos uz jebkura veida ceļa (piekrita 83,2%, nepiekrita 15,9% respondentu); Parasti aizrādu citiem pasažieriem, kuri nav piesprādzējušies/ nav piesprādzējušies pareizi (piekrita 59,7%, nepiekrita 34,9% respondentu).

20 Bērnu pārvadāšanas drošības noteikumu ievērošana.
Lielākā daļa aptaujas dalībnieku kopumā (pilnībā vai drīzāk) nepiekrita sekojošiem izteikumiem: Drošības jostas nepieciešamas tikai bērniem; pieaugušajiem pasažieriem tās nav tik būtiskas (nepiekrita 86,7%, piekrita 11,2% respondentu); Drošības jostas ir nepieciešamas tikai uz šosejām ārpus pilsētām, kur mašīnas brauc ar lielākiem ātrumiem (nepiekrita 82,4%, piekrita 16,4% respondentu); Drošības jostu lietoju tāpēc, ka mani kaitina atgādinošais auto skaņas signāls (”pīkst”, ja nav piesprādzējies) (nepiekrita 63,9%, piekrita 24,8% respondentu); Aizmugurē sēdošajiem pasažieriem drošības jostu lietošana nav nepieciešama (nepiekrita 68,9%, piekrita 26,1% respondentu); Drošības jostu lietoju tāpēc, ka par tās nelietošanu var sodīt (nepiekrita 54,4%, piekrita 43,8% respondentu). Autovadītāju viedokļi dalījās par izteikumu: Braucot pie stūres vienmēr lietoju drošības jostu, bet kā pasažieris dažādu apstākļu dēļ – ne vienmēr (piekrita 48,3%, nepiekrita 47,2% autovadītāju). Bērnu pārvadāšanas drošības noteikumu ievērošana. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, bērni parasti tiek pārvadāti atbilstoši drošības noteikumiem. Gandrīz visi (91%) respondenti, kuru ģimenēs ir bērni vecumā līdz 16 gadiem, kopumā piekrita izteikumam «Pārvadājot bērnu ar automašīnu, vienmēr lietoju bērnu sēdeklīšus vai speciālos paliktņus atbilstoši bērna vecumam un svaram». Tikai 1,7% aptaujas dalībnieku apgalvojumam nepiekrita. 7,3% respondentu nespēja sniegt konkrētu atbildi.

21 Mobilo telefonu lietošana pie automašīnas stūres.
Pētījuma rezultāti liecina, ka autovadītāju vidū visai plaši izplatīta mobilo telefonu lietošana auto vadīšanas laikā: Trīs ceturtdaļas (75,5%) auto vadītāju atzina, ka mēdz runāt pa mobilo telefonu auto vadīšanas laikā. Bieži to dara 20,9% aptaujāto autovadītāju. Vairāk par pusi (55%) autovadītāju pie auto stūres ir lietojuši navigācijas programmas mobilajā telefonā. Bieži to dara 12,6% autovadītāju. 43,2% autovadītāju vadot auto mobilajā telefonā mēdz lasīt saņemtās īsziņas. Nedaudz vairāk par ceturto daļu (27,9%) autovadītāju braukšanas laikā mobilajā telefonā ir rakstījuši īsziņas. 15,9% autovadītāju atzina, ka auto vadīšanas laikā mobilajā telefonā ir lietojuši internetu, tai skaitā sociālos tīklus. Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj, ka mobilos telefonus auto vadīšanas laikā biežāk lieto gados jaunākie autovadītāji (līdz 34 gadu vecumam), finansiāli nodrošinātākie aptaujas dalībnieki, kā arī respondenti ar salīdzinoši mazāku auto vadīšanus stāžu (līdz 10 gadiem). Autovadītāju skatījumā nozīmīgākie pasākumi, kuri mudinātu neizmantot mobilo telefonu pie auto stūres, ir negatīva pieredze pašam vai paziņām (minēja 19,5% respondentu), augstāki sodi (18,5%), kā arī biežākas kontroles uz ceļiem (16,6%). Izteikumam «Mobilā telefona lietošana braucot pie stūres principā netraucē pilnvērtīgi vadīt auto» kopumā piekrita 22,2% aptaujāto autovadītāju. Biežāk - finansiāli nodrošinātākie iedzīvotāji, vīrieši. Dominējošā daļa (75%) pētījuma dalībnieku pauda noraidošu attieksmi.

22 Atļautā ātruma ievērošana ceļu satiksmē.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem atļauto braukšanas ātrumu gadījies pārkāpt trim ceturtdaļām aptaujāto autobraucēju. Katrs ceturtais autovadītājs atzina, ka regulāri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu. Visbiežāk tie ir vīrieši, autovadītāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, Rīgas iedzīvotāji, kā arī finansiāli nodrošinātākie respondenti. Atļautais braukšanas ātrums parasti tiek pārsniegts nedaudz. 40,8% aptaujāto autovadītāju atzina, ka parasti atļauto ātrumu pārsniedz līdz 10 km/h, savukārt vēl 26,1% autovadītāju atzina, ka parasti atļauto ātrumu pārsniedz līdz 20 km/h. Vēl vairāk atļauto braukšanas ātrumu parasti pārsniedz 8% aptaujāto autovadītāju. Biežāk minētie iemesli, kāpēc tiek pārsniegts maksimālais braukšanas ātrums: Lai iekļautos satiksmes plūsmā (minēja 64,3% autovadītāju, kuri mēdz pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu); Aiz neuzmanības - nepamanu, ka tas tiek pārsniegts (47,4%); Lai paspētu laicīgi nokļūt vajadzīgajā vietā (38,2%); Respondentu vērtējumam tika nolasīti vairāki izteikumi par ātruma pārsniegšanu. Vairākums autovadītāju kopumā (pilnībā vai drīzāk) piekrita sekojošiem apgalvojumiem: Es domāju, ka Latvijā daudzās vietās noteiktie ātruma ierobežojumi ir nepamatoti (piekrita 64%, nepiekrita 32,5% autovadītāju); Uzskatu, ka atļautais ātrums (90 km/h) uz šosejas ārpus pilsētu teritorijām ir pārāk mazs (piekrita 63,2%, nepiekrita 35,4% autovadītāju); Cenšos ievērot ātruma ierobežojumus galvenokārt tikai tāpēc, ka par ātruma pārsniegšanu tiek piemērots sods (piekrita 53,6%, nepiekrita 45,3% autovadītāju).

23 Runājot par atļautā ātruma ievērošanu ceļu satiksmē, lielākā daļa aptaujas dalībnieku kopumā nepiekrita sekojošiem izteikumiem: Es regulāri pārkāpju atļauto braukšanas ātrumu (nepiekrita 71,3%, piekrita 25% respondentu); Braucot kā pasažieris, es parasti aizrādu autovadītājam, ja pamanu, ka viņš pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu (nepiekrita 56,3%, piekrita 36,1% respondentu); Uzskatu, ka ātruma pārsniegšana līdz 20 km/h virs atļautā, ir pieļaujama, tas neapdraud manu un citu dzīvību (nepiekrita 55,6%, piekrita 40,2% respondentu). Autovadītāju skatījumā nozīmīgākie pasākumi, kuri varētu atturēt pārsniegt maksimālo braukšanas ātrumu, ir foto radari uz autoceļiem (minēja 27,4% autovadītāju), augstāki sodi (25,9%), kā arī biežākas kontroles uz ceļiem (25,5%%). Likumu un uzvedības normas, kuru neievērošana kaitina citos satiksmes dalībniekos. Aptaujāto autovadītāju vairākumu citos satiksmes dalībniekos visvairāk kaitina sekojošu noteikumuun uzvedības normu neievērošana: Novēlota pagrieziena rādītāja ieslēgšana vai tā nelietošana (minēja 69,6% autovadītāju); Braukšanas joslu haotiska mainīšana (minēja 63,3% autovadītāju); Nozīmīgu autovadītāju skaitu autovadītāju vairāk citos satiksmes dalībniekos kaitina arī sekojošas darbības : Pārāk lēna braukšana kreisajā joslā (minēja 39,2% autovadītāju); Iebraukšana krustojumā sastrēguma laikā nepārliecinoties, vai to būs iespējams atbrīvot pie luksofora sarkanā signāla ieslēgšanās (38,7%); Novēlota kustības uzsākšana pie luksofora zaļās gaismas (33,2%); Braukšana pa ārējo joslu apļveida krustojumā (23,6%).

24 3.1. Drošības jostu lietošana
3. Pētījuma rezultāti 3.1. Drošības jostu lietošana

25 Izlase: autovadītāji

26 Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj, ka tie autovadītāji, kuri ne vienmēr mēdz piesprādzēties, biežāk ir: Vīrieši; Autovadītāji, kuri ar auto pārvietojas katru/ gandrīz katru dienu; Autovadītāji vecumā no 25 līdz 54 gadiem; Autovadītāji mazajās Latvijas pilsētās.

27 Izlase: visi aptaujas dalībnieki

28 Izlase: visi aptaujas dalībnieki

29 Izlase: visi aptaujas dalībnieki

30 Kā «cits variants» (grafikā) tika minēts – Avārijas; Drošība; Briesmīgā satiksme; Bērna dēļ; pīkstošs "čips" / pīkstulis.

31 Izlase: visi aptaujas dalībnieki

32 Izlase: visi aptaujas dalībnieki

33 Izlase: visi aptaujas dalībnieki

34 Izlase: autovadītāji

35 Izlase: autovadītāji

36 Izlase: autovadītāji

37 Izlase: autovadītāji

38 3.2. Bērnu pārvadāšanas drošības noteikumu ievērošana

39 Izlase: visi aptaujas dalībnieki

40 Izlase: respondenti, kuru ģimenēs ir bērni līdz 16 gadu vecumam

41 Kā «cits variants» (grafikā) tika minēts – Drošība; Avārijas; Briesmīgā satiksme; Bērna dēļ; pīkstošs "čips" / pīkstulis.

42 3.3. Mobilo telefonu lietošana pie automašīnas stūres

43 Izlase: autovadītāji

44 Izlase: autovadītāji

45 Izlase: autovadītāji

46 Izlase: autovadītāji

47 Izlase: autovadītāji Kā «cits variants» (grafikā) tika minēts –
Iebūvēts telefons ar handsfree sistēmu; Avārijas; Drošība; Briesmīgā satiksme; Ja policija rādītu piemēru (paši tā nedarītu); bērna dēļ; Slikts ceļš; Atņemts telefons; Ja man nezvanītu (pats/ pati nezvana;) Cits darbs. Izlase: autovadītāji

48 Izlase: autovadītāji

49 Izlase: autovadītāji

50 3.4. Atļautā ātruma ievērošana ceļu satiksmē

51 Izlase: visi aptaujas dalībnieki

52 Izlase: visi aptaujas dalībnieki

53 Izlase: autovadītāji

54 Izlase: autovadītāji

55 Izlase: autovadītāji

56 Izlase: autovadītāji

57 Izlase: autovadītāji

58 Izlase: autovadītāji

59 Izlase: autovadītāji

60 Izlase: autovadītāji

61 Izlase: autovadītāji

62

63 Izlase: autovadītāji Kā «cits variants» (grafikā) tika minēts –
Nepamatoto ātruma ierobežojumu atcelšana; Mainīti minimālā ātruma ierobežojumi; Pareizi izvietotas ceļa zīmes; Drošība; Ja policija rādītu piemēru (paši tā nedarītu); bērna dēļ; Laikapstākļi; Slikts ceļš; Neparedzēta situācija; Cits darbs. Izlase: autovadītāji

64 3.5. Likumu un uzvedības normas, kuru neievērošana kaitina citos satiksmes dalībniekos

65 Izlase: autovadītāji

66 Vēl tika minētas sekojošas atbildes:
Nedroši/ nepārliecinoši/ nemākulīgi autobraucēji; Strauja bremzēšana; Atļautā ātruma pārkāpšana/ pārāk ātra braukšana; Satiksmes noteikumu neievērošana; Runāšana pa mobilo tālruni; Pārgalvība; Apdzen un pēc tam uzreiz nogriežas/ nevajadzīga apdzīšana; Neuzmanīgi motobraucēji; Izbraukšana priekšā pirms krustojuma; Distances neievērošana; Aizmugurē braucoši "steidzīgie" šoferi, kas pīpina; Neskatīšanās spoguļos; Iereibuši autovadītāji; Spīdina ar tālajām gaismām; Krustojuma šķēršošana gandrīz pie sarkanās gaismas; Apstāšanās neatļautās vietās; Nepalaiž, izbraucot no mazākas nozīmes ceļa uz galveno ceļu.

67 3.6. Pārvietošanās ieradumi ar vieglajām automašīnām

68 Izlase: autovadītāji

69 Izlase: autovadītāji

70 Izlase: visi aptaujas dalībnieki

71 Izlase: visi aptaujas dalībnieki

72 Izlase: autovadītāji

73 Izlase: autovadītāji

74 Izlase: autovadītāji