Nacionālās bankas sūtība

Prezentācija par tēmu: "Nacionālās bankas sūtība"— Prezentācijas transkripts:

1 Nacionālās bankas sūtība
Ekonomiskais Aizdodot vai aizņemoties, vai izmantojot kā starpniekus finanšu pakalpojumiem citu valstu piederīgos, dodam iespēju uz mūsu rēķina pelnīt, Kāpēc atteikties no iespējas pelnīt pašiem? Vienojošais Nekad mēs visi nebūsim dziedātāji vai dejotāji, hokejisti vai futbolisti, zvejnieki vai linaudzētāji, bet mums visiem nepieciešami finanšu pakalpojumi. Finanšu pakalpojumos nopelnīto varam izmantot apvienojošu, nacionālu (ne tikai) pasākumu finansēšanai. ( Latvija 19/20 gs.mijā, Kvebeka un Pasaules Latviešu kredītsabiedrības šodien)

2 ES attieksme 1.Valsts banka 2.Kooperatīvā banka (KB) (VB) Veicinoša
Neatbalstoša Pakļaujama privatizācijai 2.Kooperatīvā banka (KB) Veicinoša Pastāv atbalsta programmas mikrokreditēšanai un reģionālajai attīstībai.

3 LR valdības attieksme KB. Neitrāla Nenoraidoša
VB. Privatizāciju atbalstoša/ Neveiksmīga pieredze, jo politiskā nomenklatūra izmantoja savu interešu lobēšanai. (amati valdē, kredīti, granti) Atbalsts uzņēmējdarbības un reģionu attīstībai bijis kampaņveidīgs. KB. Neitrāla Nenoraidoša Attīstības bankas veidošana liecina – tiek atzīts, ka reģionu attīstību esošā banku sistēma nenodrošina.

4 Kaimiņu pieredze VB. Igaunijā un Lietuvā nav.
Neizjūt arī nepieciešamību. Polijā teritorijās, kur uzsāk darbību finanšu kooperatīvi, notiek valsts bankas funkciju pārņemšana. Lietuvā ir Centrāla krājaizdevu savienība (kredītūnija) aizņem 2% no kredīttirgus. Igaunija pirms diviem gadiem mainīja krājaizdevu sabiedrību likumu, lai varētu veidot kooperatīvo banku Polijā aizņem 16-18%

5 Atkarība no politiskās konjunktūras
VB.Tieša caur vadību, līdzdalību un atbalsta programmām. KB. Netieša caur likumdošanu un atbalsta programmām Pārstāv īpašnieku intereses, bet īpašnieki ir sabiedrība.

6 Atbildība VB.Lēmumus pieņem ierēdņi un atbildību nes ar atalgojumu un ieņemamo amatu. Nav iespējama darba rezultātu salīdzināšana, tāpēc vērtēšanai ir subjektīvs raksturs. KB.Lēmumus pieņem sabiedrības pārstāvji konkrētajos reģionos un nes līdzatbildību ar savu līdzdalību kā īpašnieki, kā finanšu pakalpojumu izmantotāji un kā iedzīvotāji, jo neveiksmes ietekmē finanšu pakalpojumu pieejamību.

7 Reģionu attīstība VB.Pakļaujas banku diktētajiem konkurences noteikumiem. Ieinteresēta darboties pelnošos reģionos un samazina aktivitāti depresīvajās teritorijās KB.Konkrēto teritoriju uzņēmēji, pašvaldības, iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas ieinteresētas filiāļu darbībā savās teritorijās. Ierobežotā teritorija liek attīstību virzīt arī uz mazākām apdzīvotām vietām.

8 Nacionālās intereses VB.Rīcība atkarīga no valdības politikas
KB.Īpašnieki ieinteresēti savu un piesaistīto līdzekļu ieguldīšanā savas bankas (savas teritorijas) attīstībā. Vieno dažādu organizāciju un interešu pārstāvjus kopīga mērķa sasniegšanai

9 Ko darīt? Jāveic izmaiņas “Krājaizdevu sabiedrību likumā”
1. Jāatļauj veidot kopīgu komercsabiedrību. 2. Par prioritāru jānosaka teritoriālais princips. 3. Jāatļauj KKS par biedriem kļūt juridiskajām personām. 4. Lai mazinātu riskus , no valsts puses jāstimulē līdzdalība kopīgajā komercsabiedrībā. 5. HZB daļu jāļauj izpirkt (aizdodot) sabiedrībai (KKS, kooperatīvi, NVO, pašvaldības) 6. ATTĪSTĪBAS BANKAS atbalsta programmā jāiekļauj – atbalsts finanšu kooperācijai.

10 Kooperatīvās bankas pamatprincipi.
KB. katram īpašniekam tikai viena balss, Īpašnieki ir teritoriālās filiāles (krājaizdevu sabiedrības KKS). 10% no KKS kapitāla ir KB kapitāls. Tiek veidoti kopīgi drošības, garantijas, apdrošināšanas, atbalsta fondi. Katrā KKS īpašniekam tikai viena balss kā fiziskai personai. Par biedriem var kļūt arī juridiskās personas un saņemt visus pakalpojumus.

11 Nacionālā banka Par nacionālu banku (uzņēmumu) uzskatu to, kur lēmumu par īpašnieku maiņu nevar pieņemt šaurs personu (ierēdņu) loks Bez nacionālās benkas mēs nekad nebūsim noteicēji pār sava darba rezultātu, jo finanšu kapitāls veiks pārdali atbilstoši savām prioritātēm. Pat uzņēmējam, kuram nav nekādu kredītsaistību vai noguldījumu, draud iespēja, ka finanšu kapitāls “uzpūšot'” cenas īpašumiem, izejmateriāliem vai darbaspēkam, piespiedīs pārmaksāt vai ņemt kredītus.