Personu brīva pārvietošanās

Prezentācija par tēmu: "Personu brīva pārvietošanās"— Prezentācijas transkripts:

1 Personu brīva pārvietošanās
ES pilsonība

2 EKT pamatnostādnes personu brīvas kustības jautājumos
Nacionālās tiesas ir tās, kas izvērtē un piemēro EKT noteiktos principus konkrētās nacionālās situācijās. Valstu nacionālā identitāte kā faktors vs. pamatbrīvību absolūto prioritāti. Valstu ‘morāles kodekss’ kā faktors vs. pamatbrīvību absolūto prioritāti. Paplašināta tiesību interpretācija pēdējos gados.

3 ES tiesību avotu izvērtēšanas shēma konkrētās lietās
Līgumā noteiktās tiesības (EK aspekts) Līgumā noteiktie izņēmumi Tiesību un izņēmumu precizējums (atvasinātās tiesības) Līgumu un atvasināto aktu interpretācija un piemērošana (EKT judikatūra, principi)

4 Kas var pārvietoties? Strādājošie (paplašināta interpretācija): 39.p. EKL pašnodarbinātās personas un dibinājumu pārvaldnieki: 42. un 49 p. EKL Pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji: 49.līguma pants __________________________________ 1990.g. attīstības: studenti, pensionāri, ‘play-boy’

5 Strādājošo brīva pārvietošanās
39. Pants EKL + Regula 1612/68: - pieņemt darba piedāvājumus, kas jau izdarīti; - uzturēties DV, lai strādātu ar tādiem pašiem noteikumiem kā pilsoņi; - palikt DV pēc tam, kad ir bijušas nodarbinātības attiecības. 12.pants EKL - diskriminācijas aizliegums.

6 Strādājošo tiesību skaidrojums
Regula 1612/68 par darbaspēka pārvietošanās brīvību Kopienā Direktīva 68/360 par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā (267/83 Diatta) Regula 1251/70 par darbinieku tiesībām palikt kādas dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās Direktīva 77/486 par viesstrādnieku bērnu izglītību Direktīva 2004/38: groza regulu nr. 1612/68 un atceļ direktīvas 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK.

7 Kas ir strādājošais? Definīcija nepastāv - EKT interpretācija:
strādājošais kā Kopienas jēdziens ES pilsonis (C-369/90 Micheletti) plaša interpretācija (75/63 Hoekstra [1964]) - personas, kas meklē darbu (292/89 Antonissen) Galvenie kritēriji: - efektīva un patiesa ekonomiska aktivitāte (53/81Levin, 3/90 Bernini) atlīdzība (66/85 Lawrie Blum, 196/87 Steymann, 3/87 Agagate) BET ne rehabilitācijas un reintegrācijas programmu darbinieki (344/89 Bettray, 11/97 Birden)

8 1990.g. Direktīvu grupas nodarbinātas un pašnodarbinātas personas, kas beigušas strādāt (90/365) studenti (93/96) personas, kas vēl nav ieguvuši tiesības uzturēties saskaņā ar Kopienas tiesībām (90/364) ________________________________ Atceltas ar Direktīvu 2004/38

9 Diskriminācijas aizliegums
Nosacījumi nedrīkst attiekties tikai uz migrējošiem strādājošiem (48/75 Royer, 8/77 Sagulo) Nosacījumi nedrīkst de facto būt vienkāršāk izpildāmi DV pilsoņiem (379/87 Groener, 281/98 Angonese) Citi šķēršļi (415/93 Bosman)

10 Valodas prasības amatu kandidātiem
Regulas 1612/68 3.pants “Saskaņā ar šo Regulu normas, kas noteiktas ar dalībvalsts likumiem, noteikumiem, administratīvām darbībām vai administratīvo praksi nav piemērojamas, ja: ... tās, kaut arī piemērojamas neņemot vērā pilsonību, ir ar vienīgo un galveno mērķi vai rezultātu atturēt citu dalībvalstu pilsoņus no piedāvātā darba. Šī norma nav jāpiemēro gadījumos, kas attiecas uz valodas zināšanām, kas nepieciešamas ieņemamā amata būtības dēļ”.

11 Valodas prasības amatu kandidātiem
“Līgums neaizliedz pieņemt politiku dalībvalsts valodas aizsardzībai un veicināšanai, ja tā ir gan nacionālā valoda, gan pirmā valsts valoda. Tomēr, šādas politikas ieviešana nevar aizskart tādu pamatbrīvību kā strādājošo brīva pārvietošanās... šāda politika nekādā gadījumā nevar būt nesamērīga pret sasniedzamo mērķi un veids, kādā tā tiek piemērota, nevar būt diskriminējošs attiecībā pret citu dalībvalstu pilsoņiem” (379/87 Groener)

12 Valsts dienesta interpretācija
“Darbs valsts dienestā 39.panta 4.daļas izpratnē, kas ir izslēgts no 39.panta 1. un 3.daļas regulējuma ir jāsaprot kā amatu kopums, kas ietver tiešu vai netiešu publisko tiesību piešķirtu pilnvaru un pienākumu īstenojumu, ar mērķi nosargāt vispārējās valsts vai citu valsts iestāžu intereses un kurš tādēļ pieņem, ka šī amata pildītājiem ir īpaša saikne ar valsti, abpusējas tiesības un pienākumi, kas veido pamatu pilsonības saiknei”. (4/91 Bleis)

13 Tiesības strādāt valsts dienestā
Kopienas definīcija (152/73 Sotgiu) EKT pārbaudes kritēriji (kumulatīvi): Publiskās tiesībās piešķirtas pilnvaras; Pilnvaru mērķis ir aizsargāt valsts intereses. Funkcionālā pieeja izvērtējot amatu EKT: dalībvalstis ir “rūpējušās par nacionālo identitāšu saglabāšanu. Tas ir leģitīms mērķis, un ir atzīts arī ESL 6.(1) pantā. Neskatoties uz to, ir jāizvērtē, vai šīs intereses nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem, nevis vispārīgi izslēdzot citu dalībvalstu pilsoņus, bet, piemēram, nosakot valodas, pieredzes un apmācību prasības” (473/93 Commission v. Luxembourg)

14 Sociālā drošība Regula 1408/71 par sociālās drošības shēmu piemērošanu nodarbīnātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas EK Pamatprincipi: ES pilsoņiem ir tiesības uz sociālo apdrošināšanu bez diskriminācijas (249/83 Hoeckx) uz tādiem pašiem nosacījumiem kā pilsoņiem (224/01 Kobler) ES pilsoņiem ir ierobežotas tiesības uz sociālo palīdzību (184/99 Grzelczyk), bet uzturēšanās kā kritērijs (138/02 Collins)

15 Diplomu un kvalifikāciju atzīšana
Direktīva 89/48 –vispārējā sistēma Attiecas uz reglamentētajām profesijām, t.i., 3 gadi universitātes studijas Balstās uz savstarpēju uzticēšanos Gala rezultāts Iespēja piemērot adaptācijas periodu vai pārbaudi Sektoru Direktīvas (ārsti, juristi, farmaceiti, arhitekti u.c.) profesionālās kvalifikācijas atzīšana Attīstības – trešo valstu kvalifikācijas, SLIM direktīva

16 Sektoru direktīvu pamatprincipi
Dalība profesionālā organizācijā (advokatūrā) var būt priekšnosacījums praksei un titula lietošanai (Direktīvas 77/249, 98/5, 55/94 Gebhard) DV ir pienākums izvērtēt ārvalstu diplomus (340/89 Vlassopoulou) DV ir pienākums izvērtēt kvalifikācijas, kas iegūtas ārpus ES (rekomendācija 89/49, 319/92Haim, 154/93 Tawil Albertini, 238/98 Hocsman)

17 Ģimeņu tiesības uzturēties DV
Prasībām jābūt samērīgām (118/75 Watson) Vadmotīvs ir strādājošo integrācija un plaša ģimenes definīcija (59/98 Reed) Jāievēro cilvēktiesības (ECtK, 370/90 Singh, 60/00 Carpenter, 109/01 Acrich)

18 Izņēmumi tiesībām brīvi pārvietoties
Dir. 64/221 atcelta ar Dir. 2004/38 Sabiedriskā drošība (sk. 36/75 Rutili, 67/74 Bonsignore Sabiedriskā kārtība (41/74 Van Duyn, 30/77 Bouchereau, /81Adoui Sabiedrības veselība Kritēriji Iepriekšējās sodāmības nav arguments Sabiedriskā kārtība jāinterpretē šauri Nedrīks diskriminēt citu valstu pilsoņus Mēri nedrīkst būt ar preventīvu raksturu

19 Brīva pārvietošanās - ES pilsoņu tiesība
17.pants - pilsonis & valsts piederīgais (nationality & citizenship) 18.pants - tiesības brīvi pārvietoties Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam EP (Direktīva 93/109) & pašvaldībās (Direktīva 94/80) Sūdzības Ombudam & Parlamentam Diplomātiskā aizsardzība

20 Pilsonības attīstība EKT prakse: no ‘tirgus pilsoņa’ uz ‘ES pilsoni’
1) Pirms Māstrihtas: 21/74Airola , 369/90 Micheletti 2) Pirmās lietas: 85/96 Martinez Sala, 84/99 Grzelczyk 3) Progress: 413/99 Baumbast 4) Jaunākās lietas: 148/02 Avello, 138/02 Collins (citas lietas interesentiem: Cowan, Bickel and Franz, 348/96 Calfa. 378/97 Wijsenbeek, 244/98 D’Hoop)

21 413/99 Baumbast “ES pilsonis, kurš vairs nebauda uzturēšanās tiesības kā migrējošais darba ņēmējs uzņemošajā valstī, var kā Savienības pilsonis baudīt tur uzturēšanās tiesības, balstoties uz EKL 18.panta 1.daļas tiešu iedarbību. Šo tiesību izmantošana ir pakļauta ierobežojumiem un nosacījumiem, kas noteikti minētajā normā, bet kompetentām iestādēm un, kad nepieciešams, nacionālām tiesām ir jānodrošina, ka šie ierobežojumi un nosacījumi tiek piemēroti saskaņā ar Kopienas tiesību vispārējiem principiem un īpaši saskaņā ar samērīguma principu”

22 Trešo valstu pilsoņi: pēc Amsterdamas
Līgumi ar 3. valstīm (268/99 Jany, 235/99 Kondova, 265/03 Simutenkov) Netieši no ES tiesībām (ģimene, pakalpojumi) Atvasinātās tiesības: Direktīva 2003/86 par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos Direktīva 2003/109 par trešo valstu pilsoņu, kas ir ilgtermiņa iedzīvotāji, statusu