EIROPA ĪSUMĀ © Eiropas Savienība.

Prezentācija par tēmu: "EIROPA ĪSUMĀ © Eiropas Savienība."— Prezentācijas transkripts:

1 EIROPA ĪSUMĀ © Eiropas Savienība

2 SATURA RĀDĪTĀJS KAS IR EIROPA EIROPAS PROJEKTS AR KO NODARBOJAS ES?
KĀ DARBOJAS ES? KĀ VARU UZZINĀT VAIRĀK? SAZIŅA Šajā gleznā attēlota Eiropa, krētiešu Mēness dieviete, kas grieķu mitoloģijā figurē kā feniķiešu valdnieka meita. Eiropa ir nosaukta viņas vārdā. Gleznas autors ir itāliešu gleznotājs Liberale da Verona, bet nosaukums — “Rapimento di Europa” jeb “Eiropas nolaupīšana”. SATURA RĀDĪTĀJS © VISPĀRPIEEJAMS

3 KAS IR EIROPA?

4 VAI JŪTIES KĀ EIROPIETIS?
KAS LIEK VAI LIKTU TEV JUSTIES PIEDERĪGAM EIROPAI? © Eiropas Savienība

5 vairāk nekā 700 miljoni cilvēku
PAMATINFORMĀCIJA EIROPA: ES: 512 miljoni cilvēku 1 no 7 pasaules daļām EIROPA: 44 valstis ES: Kas ir Eiropa? Eiropa ir viena no septiņām pasaules daļām. Tajā ir 44 valstis. Eiropā mīt vairāk nekā 700 miljoni cilvēku. 512 miljoni dzīvo 28 Eiropas Savienības valstīs — kartē tās iezīmētas zilā krāsā. Pateicoties Eiropas Savienībai, tagad mums ir vieglāk dzīvot, strādāt un ceļot visiem kopā. EIROPA: 28 dalībvalstis vairāk nekā 700 miljoni cilvēku KAS IR EIROPA

6 EIROPAS KULTŪRA Eiropas kultūra un daudzveidība sakņojas
Senajā Grieķijā un Senajā Romā, Modernās Eiropas veidošanās galvenie pieturas punkti: Senās Grieķijas rašanās un Senās Romas dibināšana — palīdzēja Eiropā veidoties demokrātijai, pārvaldībai un kultūrai. Reformācija 16. un 17. gadsimtā — mainīja Eiropas skatījumu uz reliģiju. Apgaismības laikmets 18. gadsimtā — uzmanības centrā nonāca loģika un saprāts, tika likti pamati modernai zinātnei un politikai. Parlamentārisma nodibināšanās — tagad ikvienas modernas Eiropas valdības stūrakmens. Sociālo tiesību ieviešanās 19. un 20. gadsimtā — tagad Eiropas iedzīvotāji ir pasargāti darba un dzīves gaitās. reformācijā un apgaismībā, parlamentārismā un sociālajās tiesībās KAS IR EIROPA © Eiropas Savienība

7 EIROPAS MĀKSLA Gadsimtu ritumā jaunas vēsmas mūzikā, arhitektūrā un literatūrā iedvesmojušas māksliniekus visās Eiropas malās. Piemēram, © VISPĀRPIEEJAMS Pablo Pikaso Ludvigs van Bēthovens Alfonss Muha Džeina Ostina Vinsents van Gogs Stefans Cveigs Jozefs Čehovičs Klods Monē © VISPĀRPIEEJAMS © VISPĀRPIEEJAMS © VISPĀRPIEEJAMS Pablo Pikaso: spāņu mākslinieks, kubisma un sirreālisma novirzienu pārstāvis. Iespējams, zini divus viņa slavenākos darbus — “Gernika” un “Aviņonas meitenes”. Ludvigs van Bēthovens: vācu komponists un pianists, slavu ieguvis ar savām simfonijām. Bēthovens iezīmē pāreju starp klasisko un romantisko periodu akadēmiskajā mūzikā. Viņš sacerējis Eiropas himnu “Oda priekam". Alfonss Muha: čehu jūgendstila gleznotājs un ilustrators. Varbūt zini viņa gleznu ciklu “Slāvu eposs", kas ataino visu slāvu tautu vēsturi. Džeina Ostina: angļu rakstniece, sacerējusi sešus nozīmīgus romānus, tostarp “Lepnums un aizspriedumi". Vinsents van Gogs: holandiešu postimpresionisma gleznotājs. Van Gogam dzīvē neklājās viegli, un reiz viņš pat sev nogrieza ausi. Viņa visslavenākā glezna ir “Saulespuķes”, varbūt esi to redzējis. Stefans Cveigs: austriešu romānists, dramaturgs, žurnālists un biogrāfs. Varbūt esi lasījis vienu no viņa ievērojamākajiem darbiem “Šaha novele”. Jozefs Čehovičs: poļu avangarda dzejnieks, kura poēziju caurstrāvo nostalģiskas notis; viņš bija savas dzimtās pilsētas Ļubļinas avangardisko literātu un bohēmistu vadonis. Klods Monē: franču gleznotājs un impresionisma līderis, plašu pazīstams ar gleznu “Impresija. Saullēkts". Kādus Eiropas māksliniekus vēl tu zini? KAS IR EIROPA © VISPĀRPIEEJAMS © VISPĀRPIEEJAMS © VISPĀRPIEEJAMS © VISPĀRPIEEJAMS

8 EIROPAS VĒRTĪBAS Demokrātija Cilvēka cieņa Brīvība Vienlīdzība
Tiesiskums Cilvēktiesību ievērošana © Eiropas Savienība Katrai ES valstij ir sava kultūra, valodas un tradīcijas. Tomēr tām ir kopīgas vērtības, kuras tām jārespektē, ja tās vēlas būt daļa no Eiropas Savienības. Viena no pamatvērtībām, kas vieno visas dalībvalstis, ir demokrātija. Tas nozīmē, ka ES dalībnieces var būt tikai demokrātiskas valstis. Pārējās visām dalībvalstīm kopīgās ES pamatvērtības ir cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana. Kuras ES vērtības tev ir vissvarīgākās un kāpēc? KAS IR EIROPA? © VISPĀRPIEEJAMS

9 ES VALODU GRUPAS 24 ES oficiālās valodas dāņu zviedru ĢERMĀŅU vācu
bulgāru spāņu čehu slovēņu holandiešu angļu rumāņu franču SLĀVU ROMĀŅU slovāku horvātu portugāļu itāļu poļu igauņu somu grieķu CITAS maltiešu īru ungāru lietuviešu Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas, kas pieder pie dažādām grupām: ģermāņu — dāņu, vācu, angļu, holandiešu un zviedru; romāņu — spāņu, franču, itāļu, portugāļu un rumāņu; slāvu — bulgāru, čehu, horvātu, poļu, slovāku un slovēņu. Pārējās ES valodas, kas nepieder pie šīm trim grupām, ir: igauņu un somu, grieķu, īru, lietuviešu un latviešu, ungāru, maltiešu. Vai tu runā kādā ES valodā, kas nav tava dzimtā? latviešu KAS IR EIROPA © Eiropas Savienība

10 EIROPAS PROJEKTS

11 KURAS VALSTIS IZVEIDOJA ES UN KĀPĒC?
Eiropas Savienību izveidoja, lai darītu galu biežajiem un asiņainajiem savstarpējiem kariem, kas apogeju sasniedza Otrajā pasaules karā. No 1950. gada Eiropas Ogļu un tērauda kopiena saka dibināt vienojošas ekonomiskas un politiskas saiknes starp valstīm, lai tā panāktu ilgstošu mieru. Eiropas Savienību dibināja šādas valstis: Beļģija Vācija Francija Itālija Luksemburga Nīderlande © EIROPAS SAVIENĪBA

12 © Creative Commons Attribution-Share Alike 2.0 Generic
NO KARA UZ MIERU Miers bija viens no mērķiem, kas aizveda līdz Eiropas Savienības izveidei. 2012. gadā ES saņēma Nobela Miera prēmiju. Gadsimtu gaitā Eiropu piemeklējuši daudzi kari — 20. gadsimtā vien notika divi pasaules kari. © AP © AP Eiropas tautas ne vienmēr dzīvojušas sadraudzībā. Gadsimtu gaitā tās izkarojušas neskaitāmus karus. 20. gadsimtā vien notika divi pasaules kari: Pirmais pasaules karš (1914–1918) Otrais pasaules karš (1939–1945) Lai gan dažkārt ES valstu starpā rodas domstarpības, ES pamatprincipi pēdējo 70 gadu laikā nav mainījušies. Sadursmju novēršana bija viens no mērķiem, kas noveda pie Eiropas Savienības izveides. 2012. gadā Eiropas Savienībai par nepagurstošu darbu miera, demokrātijas un cilvēktiesību labā Eiropā un visā pasaulē tika piešķirta Nobela Miera prēmija. © Universität Osnabrück/Historische Bildpostkarten - CC BY-NC-SA 4.0 © AP 1914 1918 1939 1945 EIROPAS PROJEKTS

13 Eiropas Savienības dalībvalstis
Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Vācija 1951 Somija Zviedrija Apvienotā Karaliste, Dānija, Īrija 1973 Igaunija Latvija 1981 Īrija Dānija Grieķija Lietuva Apvienotā Karaliste 1986 Portugāle, Spānija Nīderlande Polija Beļģija Vācija 1995 Luksemburga Čehija Austrija, Somija, Zviedrija Slovākija Francija Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija Austrija Ungārija Slovēnija Rumānija 2004 Horvātija Portugāle Gadu gaitā Eiropas projektam pievienojās aizvien vairāk valstu. NB. 2016. gadā Apvienotā Karaliste nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Itālija Bulgārija Spānija 2007 Bulgārija, Rumānija Grieķija 2013 Horvātija Malta Kipra EIROPAS PROJEKTS

14 EIROPAS SAVIENĪBAS IZVEIDE - SVARĪGĀKIE PIETURPUNKTI
2004 1950 1957 Austrumeiropas valstu pievienošanās 1992 Šūmana deklarācija Romas līgums Māstrihtas līgums 1995 Šengena 2012 2002 Nobela Miera prēmija 1951 1987 1993 Euro Eiropas Ogļu un tērauda kopiena ERASMUS Vienotais tirgus Eiropas Savienības izveide - svarīgākie pieturpunkti Laikā no 1945. līdz 1950.  gadam daži Eiropas politiķi, to vidū Robērs Šūmans, sāka veidot Eiropas Savienību, kuru pazīstam šodien. 1950. gads: Šūmana deklarācija — 9. maijā Robērs Šūmans (toreizējais Francijas ārlietu ministrs) ierosināja kopīgi pārvaldīt militārās rūpniecības izejmateriālu — ogļu un tērauda — ražošanu, lai nodrošinātu, ka neviena valsts slepeni neapbruņojas pret pārējām. “Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām radīs de facto solidaritāti.” Eiropas Ogļu un tērauda kopienas aizsākums — 1951. gadā Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande nolēma apvienot savu oglekļa un tērauda rūpniecību. Pēc dažiem gadiem sešas dibinātājvalstis nolēma sadarboties arī citās ekonomikas nozarēs. 1957. gadā tika parakstīts Romas līgums, ar kuru tika nodibināta Eiropas Ekonomikas kopiena. Savstarpēja naidīguma vietā nāca sadarbība. 1957. gads: Romas līgums– tiek izveidota Eiropas Ekonomikas kopiena. Tās pašas sešas valstis (Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande) izveidoja kopējo tirgu, kas ļāva tām savstarpēji tirgoties, nemaksājot papildu nodokļus. Kopējais tirgus drīz vien sāka atvieglot dzīvi EEK iedzīvotājiem. Gadu gaitā pievienojās aizvien vairāk valstu  gadā šī apvienība jau bija pavisam citāda, turklāt daudz vienotāka, tāpēc tā nolēma pārsaukties par Eiropas Savienību (ES). 1992. gads: Māstrihtas līgums– tiek izveidota Eiropas Savienība, kuru pazīstam šodien: politiska un ekonomiska ES valstu savienība vairumā gadījumu — bez robežkontroles uz savstarpējām robežām (Šengenas zona — 1995) viena valūta vairumam valstu (eiro — 2002) 1993. gads: izveidots Vienotais tirgus , lai nodrošinātu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku brīvu kustību ES. Pateicoties ES, ir likvidēti tehniski, juridiski un birokrātiski šķēršļi un iedzīvotāji/uzņēmumi var brīvi tirgoties un kārtot darījumus visā ES. Kopējā (vienotā) tirgus dalībnieces ir visas ES valstis, kā arī Šveice, Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. EIROPAS PROJEKTS

15 ŠENGENAS ZONA Vai zināji, ka vari brīvi ceļot pa 26 valstīm — uz robežas pat nebūs jārāda pase? Islande Somija Norvēģija Zviedrija Igaunija Latvija Dānija Īrija Lietuva Apvienotā Karaliste Nīderlande Polija Beļģija Vācija Luksemburga Čehija Slovākija Francija Šveice Austrija Ungārija Slovēnija Rumānija Šengenas zona izveidota gadā; tas nozīmē, ka ES valstis ir atcēlušas robežkontroli uz savām robežām. Šajā zonā ES iedzīvotāji var brīvi pārvietoties. Šengenas zonā ietilpst visas ES dalībvalstis, izņemot Bulgāriju, Īriju, Horvātiju, Rumāniju un Apvienoto Karalisti. Šengenas zonā ietilpst arī dažas valstis, kuras nav ES dalībvalstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice. Horvātija Portugāle Itālija Bulgārija Spānija Grieķija EIROPAS PROJEKTS Malta Kipra Šengenas zonas valstis Valstis, kuras nav Šengenas zonā

16 EIROZONA 2002. gadā nacionālo valūtu vietā nāca eiro.
Tagad eiro par savu oficiālo valūtu izmanto 19 valstis. Somija Zviedrija Igaunija Latvija Īrija Dānija Lietuva Apvienotā Karaliste Nīderlande Polija Beļģija Vācija Luksemburga Čehija Slovākija Francija Austrija Ungārija Slovēnija Rumānija Horvātija Pašlaik eiro izmanto aptuveni divas trešdaļas ES iedzīvotāju 19 valstīs. Eiro izmanto šādas dalībvalstis: Beļģija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Somija. Portugāle Itālija Bulgārija Spānija Grieķija EIROPAS PROJEKTS © Eiropas Savienība Malta Kipra Eirozonas valstis Valstis, kas nav eirozonā

17 KĀ TU DOMĀ — KO EIROPAS SAVIENĪBA DARA TAVĀ LABĀ?

18 AR KO NODARBOJAS ES?

19 INVESTĒ Viņi var sazvanīties, nemaksājot vairāk kā tad, ja abi būtu Francijā. Šis ir Maksis. Maksis ir Eiropas pilsonis. Viņš dedzīgi interesējas par visu, ko redz sev apkārt. © Eiropas Savienība ©Creative Commons CC0 1.0 Universal Public Domain Dedication Brauciena laikā Maksis var skatīties savus iecienītākos seriālus, jo digitālajiem abonementiem var piekļūt no jebkuras ES vietas. © EIROPAS SAVIENĪBA Maksis var no dzimtās pilsētas (Parīzes) ar vilcienu aizbraukt ciemos pie sava labākā drauga uz Budapeštu. Viņa mammai nav nekādu raižu, jo neparedzētiem gadījumiem Maksim ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte, kas ļauj saņemt veselības aprūpi jebkurā ES valstī. © Eiropas Savienība Viņš nolemj atrast vasaras darbu Budapeštā, lai sakrātu naudu atpakaļceļam. Ar ko nodarbojas ES? Cita starpā ES investē šādās lietās (kas nāk par labu Maksim):  transports: piemēram, tā finansiāli atbalsta projektus, kuros tiek veidota ilgtspējīga un inovatīva transporta infrastruktūra — jauni ceļi, dzelzceļi, tilti u. c. (piem., tu vari aizbraukt no Parīzes uz Budapeštu ar tiešo reisu) pētniecība un inovācija: piemēram, ES nodrošina finansējumu projektiem, kuros tiek risinātas lielas sabiedrības problēmas — klimata pārmaiņas, ilgtspējīgs transports, atjaunojamā enerģija (piem., Eiropas lielākā saules enerģijas spēkstacija netālu no Bordo) izglītība: piemēram, tā finansiāli atbalsta dalībvalstis izglītības un apmācības sistēmas reformās (piem., digitālo bibliotēku projekti) darbvietas: piemēram, investēdama Eiropas cilvēkos un viņu prasmēs, ES veicina nodarbinātību un sociālo iekļautību (piem., “otrās iespējas” skolas, kas palīdz cilvēkiem bez vidusskolas izglītības dabūt darbu) sociālā iekļautība: piemēram, ES palīdz iekļauties sabiedrībā cilvēkiem ar invaliditāti, gados jauniem un vecākiem strādājošiem, mazkvalificētiem strādniekiem, migrantiem un etnisko minoritāšu pārstāvjiem. Tā arī cīnās ar nabadzību. (piem., LGBTI tiesības, bēgļu pārmitināšana) veselība: piemēram, ES investē pētījumu programmās, kas meklē, kā izārstēt vēzi (piem., ES veselības apdrošināšanas karte, noteikumi par vienlīdz kvalitatīvu pārtiku ES) reģionālā attīstība un ES nabadzīgākie reģioni: piemēram, izmantojot digitalizāciju, ES atdzīvina lauku apgabalus. (piem., līdzfinansējums pilsētas centra būvniecībai Salonikos, Grieķijā) humānās palīdzības projekti visā pasaulē: piemēram, ES dod iespēju cilvēkiem, kas atgriezušies mājās pēc kara vai dabas katastrofām, dzīves atjaunošanai saņemt aizdevumus ar maziem procentiem. © Eiropas Savienība MAKSIS ĻAUJ ES, PASAULES OTRAI LIELĀKAJAI EKONOMIKAI, INVESTĒT VIŅA INTERSĒS. ESI KĀ VIŅŠ  AR KO NODARBOJAS ES?

20 AIZSARGĀ MAKSIS UN TEO ĻAUJ ES SEVI PASARGĀT. ESI KĀ VIŅI 
Veikalā pērkot našķus, viņiem vairs nedod plastmasas maisiņu par brīvu, jo ES sargā mūsu planētu. Budapeštā Maksis satiek savu mīļoto Teo. Viņi iecerējuši Lieldienās doties uz Barselonu. © Eiropas Savienība Par biļetēm viņi var droši samaksāt, izmantojot viedtālruni, jo visā ES tiek ievērotas pilsoņu tiesības uz privātumu. Mammas bez bažām laiž dēlus kopīgajā ceļojumā, jo zina, ka ES valstīs tiek cienītas cilvēktiesības un daudzveidība. © EIROPAS SAVIENĪBA © Eiropas Savienība Ja reisu atcels, viņiem zaudējumus atlīdzinās, jo to paredz Eiropas patērētāju tiesības. Viņi varēs nobaudīt tikpat kvalitatīvu pārtiku kā mājās, jo visām ES valstīm ir jāpiemēro vienādi veselības un drošuma noteikumi. Cita starpā ES: sargā vidi un biodaudzveidību: piemēram, tā izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam apturēt biodaudzveidības un ekosistēmu izzušanu ES un palīdzēt to panākt visā pasaulē cīnās ar klimata pārmaiņām: piemēram, ES izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam ievērojami samazināt emisijas — par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gadu palīdz aizsargāt robežas un apkarot ekstrēmismu un organizēto noziedzību; piemēram, tā apkaro tādus pārrobežu noziegumus kā narkotiku un ieroču kontrabanda sargā patērētāju tiesības: piemēram, tā garantē, ka vari izmanot savu mobilo tālruni citās ES valstīs, nemaksājot par viesabonēšanu, un ka tev kā pasažierim ir plašas tiesības Ja lidojums ir atcelts vai kavējas, vari atgūt naudu, ja tiešsaistē prasīta prece neatbilst gaidītajam, vari sūtīt to atpakaļ, utt. Ceļošana ar lidmašīnu ir kļuvusi daudz lētāka, pateicoties tam, ka ES ir sagrāvusi monopolus un aviācijas nozari atvērusi konkurencei sargā patērētāju veselību un drošumu: piemēram, ES ir ieviesusi stingrus noteikumus par atsevišķu produktu (pārtikas, dzērienu, kosmētikas) marķēšanu, tāpēc tev ir viegli izdarīt pareizo izvēli, ja vēlies iegādāties “zaļākus” vai veselīgākus produktus. Tāpat, pateicoties visā ES noteiktajiem gaisa un ūdens piesārņojuma normatīviem, gan peldēm, gan dzeršanai ir pieejams tīrs ūdens. Pateicoties Eiropas veselības apdrošināšanas kartei, jebkurā ES valstī vari saņemt valsts nodrošināto veselības aprūpi un nemaksāt vairāk kā vietējie iedzīvotāji sargā privātumu: piemēram, tā nodrošina, ka tavus persondatus ir atļauts ievākt tikai ar stingriem nosacījumiem un likumīgiem mērķiem AĢENTŪRAS MŪS SARGĀ Visā ES atrodas vairāk nekā 40 aģentūras. Tās nodarbojas ar specifiskiem jautājumiem, piemēram: ķimikālijām — Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) pārtiku — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pamattiesībām — Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) zālēm — Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un daudzām citām lietām © Eiropas Savienība © Eiropas Savienība AR KO NODARBOJAS ES? MAKSIS UN TEO ĻAUJ ES SEVI PASARGĀT. ESI KĀ VIŅI 

21 PAVER IESPĒJAS TEO IZMANTO ES PAVĒRTĀS IESPĒJAS. ESI KĀ VIŅŠ 
Teo vēlas apciemot Maksi Parīzē. Tomēr viņš vēl nezina, uz cik ilgu laiku un vai viņš turpinās mācīties ārzemēs. Iespēju ir daudz. Teo vēlas iesaistīties brīvprātīgajā darbā un tā palīdzēt citiem, kamēr patīkami pavada laiku ar mīļoto. © EIROPAS SAVIENĪBA Teo kliedē mammas bažas, sacīdams, ka, ja būs vaja- dzīga nauda, viņš var atrast darbu, piesakoties shēmā “Garantija jauniešiem”. © EIROPAS SAVIENĪBA Mamma gribētu, lai viņš iesaistās programmā “Erasmus+”, lai varētu pāris mēnešus padzīvot Parīzē kopā ar Maksi un turpināt arī studijas. Mamma nav īsti pārlie- cināta, vai Parīze ir īstā vieta. Viņa iesaka pirms galīgā lēmuma labāk iepazīt ES, izmantojot iniciatīvu “DiscoverEU”. © EIROPAS SAVIENĪBA Pateicoties ES, tu vari: ceļot un dzīvot citā ES valstī: piemēram, “DiscoverEU” ir iniciatīva, kuras ietvaros 18 gadus veci ES pilsoņi var saņemt biļetes ceļojumiem pa Eiropu, lielākoties ar vilcienu. Tagad, kad starp Šengenas zonas valstīm vairs nepastāv robežas, ceļošana kļuvusi daudz lētāka un vienkāršāka studēt vai mācīties ārzemēs: piemēram, “Erasmus+” programma piešķir stipendijas visdažādākajiem mērķiem, tostarp dod iespēju studentiem stažēties ārzemēs, bet pasniedzējiem un izglītības darbiniekiem apmeklēt mācības. Vari arī pieteikties stažēties Eiropas iestādēs. Vari brīvi izvēlēties, kur studēt, strādāt un dzīvot; pateicoties ES vienotajam tirgum, ir iespējama brīva cilvēku pārvietošanās brīvprātīgi darboties humānās palīdzības projektos: piemēram, Eiropas Solidaritātes korpuss ir iniciatīva, kas jauniešiem rada iespējas savā valstī vai ārvalstīs veikt brīvprātīgo darbu vai strādāt projektos, kas sniedz labumu kopienām un cilvēkiem visā Eiropā vieglāk atrast darbu: piemēram, shēma "Garantija jauniešiem" nodrošina, ka visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc darba zaudējuma vai formālās izglītības beigšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, prakses vai apmācības piedāvājumu ietekmēt, kādai būt Eiropai: piemēram, - balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās; - piedalīties sabiedriskajās apspriešanās, kurās Eiropas Komisija vēlas noskaidrot iedzīvotāju viedokli uzsākt vai atbalstīt kādu Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas aicina Eiropas Komisiju ierosināt tiesību aktus, kuri veltīti kādam specifiskam jautājumam, par ko atbildīga ES; piedalīties pilsoņdialogos, kas notiek visā ES un kuros ir iespējams ar ES pārstāvjiem apspriest Eiropas problēmas © EIROPAS SAVIENĪBA AR KO NODARBOJAS ES? TEO IZMANTO ES PAVĒRTĀS IESPĒJAS. ESI KĀ VIŅŠ 

22 Tavuprāt, par kādiem jautājumiem Eiropas Savienības iestādēm būtu jādomā pirmām kārtām?
Piemēram: cilvēktiesības (piem., LGBTI tiesības) vide (piem., klimata pārmaiņas) nodarbinātība (piem., kā pēc studijām atrast darbu) jaunatne (piem., kā jauniešiem atrast un izmantot izdevības) sociālā iekļautība (piem., dzimumu līdztiesība) izglītība (piem., kā mācīties citā valstī / kur dabūt naudu studijām augstskolā pēc vidusskolas beigšanas) © EIROPAS SAVIENĪBA

23 KĀ DARBOJAS ES? Add icons!

24 EIROPAS PARLAMENTS ir Eiropas pilsoņu rupors
pulcē deputātus no visās ES valstīm, kurus pilsoņi reizi piecos gados ievēlē tiešās vēlēšanās apspriež Eiropas Komisijas ierosinātos jaunos likumus kopā ar Padomi šos likumus groza (ja vajadzīgs) un pieņem ievēlē Eiropas Komisijas priekšsēdētāju apstiprina ES budžetu gadā notur 6 sesijas Briselē (Beļģijā) un 12 — Strasbūrā (Francijā) © EIROPAS SAVIENĪBA © Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 International ES Parlamenta oficiālā tīmekļa vietnē ir europarl.europa.eu, savukārt vietnē election-results.eu vari uzzināt 2019. gada vēlēšanu rezultātus. KĀ DARBOJAS ES?

25 EIROPADOME pulcē valstu un valdību vadītājus no visām ES valstīm
nosprauž ES galvenās prioritātes un politikas virzienus nepieņem ES likumus vismaz četras reizes gadā sanāk Eiropas galotņu sanāksmēs, kas notiek Briselē (Beļģijā) vai Luksemburgā (Luksemburgā) ES Padomes tīmekļa vietne ir consilium.europa.eu. KĀ DARBOJAS ES? © EIROPAS SAVIENĪBA

26 ES PADOME pārstāv ES valstu valdības
pulcē ES valstu ministrus, kas sanāk kopā, lai apspriestu ES jautājumus (lauksaimniecība, ārlietas, tieslietas utt.) kopā ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumus un likumus ir ar rotējošu prezidentūru — ik pēc sešiem mēnešiem vadību uzņemas cita ES valsts sanāk Briselē vai Luksemburgā © EIROPAS SAVIENĪBA © EIROPAS SAVIENĪBA ES Padomes tīmekļa vietne ir consilium.europa.eu. KĀ DARBOJAS ES?

27 EIROPAS KOMISIJA pārstāv ES kopējās intereses
tās sastāvā ir viens priekšsēdētājs un pa vienam komisāram no katras ES dalībvalsts, kurš ir atbildīgs par konkrētu jomu, piemēram, ekonomiku, lauksaimniecību vai transportu ierosina jaunus likumus un programmas to ievēlē Parlaments uz pieciem gadiem pārvalda ES politiku un ES budžetu uzrauga, vai tiek ievēroti Līgumi atrodas Briselē un Luksemburgā Eiropas Komisijas oficiālā tīmekļa vietne ir ec.europa.eu. KĀ DARBOJAS ES? © EIROPAS SAVIENĪBA

28 ES LIKUMI: KURŠ PAR KO ATBILD
Eiropas Komisija runā ES vārdā Priekšlikumi Priekšlikumi Eiropas Savienības Padome Eiropas Parlaments runā dalībvalstu vārdā KĀ DARBOJAS ES? runā pilsoņu vārdā

29 EIROPAS TIESA Tiesa: seko līdzi ES likumiem
gādā par to, ka ES valstis ievēro ES likumus konsultē valstu tiesas, kā interpretēt šos likumus uzliek sodus valstīm, ja tās ES likumus neievēro pārbauda, vai likumos ir ievērotas pamattiesības (piem., runas brīvība, preses brīvība) tajā ir pa vienam tiesnesim no katras ES valsts atrodas Luksemburgā © EIROPAS SAVIENĪBA Eiropas Tiesas oficiālā tīmekļa vietne ir curia.europa.eu. KĀ DARBOJAS ES?

30 EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
pārbauda, vai ES budžets ir pareizi izlietots ziņo par krāpšanu, korupciju vai citām nelikumībām konsultē ES politikas veidotājus par to, kā labāk izlietot budžetu tās locekļus uz sešiem gadiem ieceļ Padome © EIROPAS SAVIENĪBA Eiropas Revīzijas palātas oficiālā tīmekļa vietne ir eca.europa.eu. KĀ DARBOJAS ES?

31 EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA
vada ES ekonomikas un monetāro politiku pārvalda Eiropas valūtu — eiro atbild par eiro un cenu stabilitāti nosaka procentu likmes eirozonā strādā kopā ar ES valstu centrālajām bankām tās sešus locekļus uz astoņiem gadiem ieceļ Padome, un pilnvaru termiņu nevar pagarināt atrodas Frankfurtē (Vācijā) Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 International Eiropas Centrālās bankas oficiālā tīmekļa vietne ir KĀ DARBOJAS ES? © EIROPAS SAVIENĪBA

32 KĀ VARU UZZINĀT VAIRĀK? Mācību stūrītis europa.eu/learning-corner
Prezentāciju materiāls par ES Vietne EUROPA europa.eu Ko manā labā dara Eiropa what-europe-does-for-me.eu Visas ES publikācijas: publications.europa.eu KĀ VARU UZZINĀT VAIRĀK? ? © EIROPAS SAVIENĪBA

33 SAZIŅA Personīgi: Sociālajos medijos: Jautājumi par Eiropas Savienību?
Atbildēs “Europe Direct” © EIROPAS SAVIENĪBA europa.eu/european-union/contact_lv Bezmaksas tālr.:  darbdienās no plkst līdz (CET) visās ES oficiālajās valodās no jebkuras vietas ES Izmanto meklētāju, lai uzzinātu, ko ES raksta sociālajos medijos europa.eu/european-union/contact/social-networks_lv Atrodi tuvāko ES centru, kur tikties un jautāt un diskutēt par ES. europa.eu/european-union/contact/meet-us_lv SAZIŅA