CD albums «Dzīvie dūmi»

Prezentācija par tēmu: "CD albums «Dzīvie dūmi»"— Prezentācijas transkripts:

1 CD albums «Dzīvie dūmi»
Mūsdienu bērniem atbilstoša mūzikas mācība profesionālās mūzikas skolās Solvita Lodiņa - biedrības, izdevniecības «Kustība par latvisku kultūru izglītībā» vadītāja, pirmsskolas programmu, grāmatu autore, folkloras skolotāja: Imantas latviešu ģimnāzijā, Raiskuma pamatskolā; kopu: «Sābri», «Niedoli», avangarda fg «Bišu gani», ģimenes kopas «Vēja spārni» vadītāja u.c. 2018.g.Cēsīs

2 Prezentācijā: 21.gadsimta bērns.
Mūzikas mācīšanās: mērķis, jēga, motivācija no bērna pozīcijas. Bērncentrēta, personības attīstību veicinoša mūzikas mācība. Mācību metožu maiņa uz Vispārējās izglītības kompetenču pieejas reformu fona. Bērna kultūridentitātes veidošanās pamatprincipi mūzikas mācībā.

3 1. 21.gadsimta bērnu vispārīgs raksturojums: uztvere, izpratne, vajadzības, intereses, attīstības krīzes Ko darīt mūzikas mācībā? Mūzikas mācību labāk apgūs, kustoties. Vizuāliķim vajag grāmatu! Lekcijas metodi mūzikas mācībā neuztvers – vajadzīga darbošanās. Jāizmanto tie, lai mūzikas mācībā darbotos ar interaktīviem materiāliem. Jāmaina uz radošo pozīciju. Mūzikas mācībā jāizmanto mūzikas terapijas elementi, vingrošana, elpojot. Smadzeņu pusložu dominante nosaka arī uztveres dominanti. 29 % cilvēku dominē vizuālā uztvere, 34 % dzirdes uztvere, bet 37 % kinestētiskā uztvere (tai raksturīga stipra saistība ar jūtām – emocijām un taustes sajūtām). (Smits, 2000). Mūsdienu bērns izprot savas tiesības un viņam ir savs viedoklis, viņš nav gatavs paklausīt, jo vēlas steidzīgi rīkoties (dr.paed.Z.Rubene,2017.) Mūsdienu bērna akūtākā vajadzība – sociālie tīkli, digitālās ierīces; Intereses, raugoties no patērētāja pozīcijas; Visu vecumposmu krīzēs pastiprināta stresa, trauksmes, baiļu sajūtas, motivācijas un jēgas izpratnes trūkums. (Akūta nepieciešamība mazināt emocionālo slodzi, intelektuālās informācijas daudzumu).

4 2. Mūzikas mācīšanās: mērķis, jēga, motivācija patērētājsabiedrībā
Mērķis: iegūt labu mūzikas izglītību, lai vēlāk braukātu pa ārzemēm un pelnītu lielu naudu, iegādātos īpašumus u.c. materiālos labumus Jēga: kļūt slavenam, plaši atpazīstamam Motivācija: kļūšu laimīgs, pateicoties slavai un komfortam

5 2. Mūzikas mācīšanās: mērķis, jēga, motivācija radošā sabiedrībā
Mērķis: apgūt mūzikas mācību lai izpaustu savu talantu, dvēseli Jēga: piedzīvot savas eksistences pašizpausmi – Radītāja Nodoma īstenošanos individuālajā būtnē; Motivācija: izpaužot sevi, iedvesmot citus atklāt savu eksistences jēgu

6 3. Bērncentrēta, personības attīstību veicinoša mūzikas mācība.
KM Mūzikas literatūras vadlīnijās: radīt audzēkņos vēlēšanos klausīties dažādu stilu un žanru mūziku, kā arī sniegt tās pilnvērtīgai uztverei nepieciešamās zināšanas, iemaņas prasmes. AKCMV solfedžo kursā: …rosināt praktiskai muzicēšanai un muzikāli radošai darbībai, kas sniegtu prieku un gandarījumu… Mācību metodiskais materiāls instrumentspēles programmu izveidei: …bērni ir kultūras vērtību mantinieki un skolotāja uzdevums ir viņus ievadīt atpazīstamajās mūzikas tradīcijās…Pieejas tradicionālām vērtībām papildināšana ar audzēkņa iespējām radoši pašizpausties – eksperimentēt, improvizēt, sacerēt …ir nozīmīgs mācību motivācijas stimuls. Kāds mērķis Ritmikas mācībā?

7 Gintas Pētersones promoc
Gintas Pētersones promoc.darbs «SKOLĒNU MŪZIKAS UZTVERES ATTĪSTĪBA RITMIKAS NODARBĪBĀS MŪZIKAS SKOLĀ» R.,2014. Skolotājam jānodrošina tādu ritmikas nodarbības saturu un formu, kas sekmē skolēnu mūzikas emocionālo, analītisko un kinestētisko uztveri un to izpausmi atbilstošās kustību formās; Tā tiek sekmēta skolēnu harmoniska un vispusīga attīstība dzīvespriecīgā darbībā, attīstot uztveres produktivitāti un veidojot emocionālās, intelektuālās un sensomotorās attīstības līdzsvarotību. mūzikas uztveres un muzicēšanas rezultātā darbojas abas smadzeņu puslodes un veidojas miljoniem starpneironu saišu, aktivējot smadzeņu pusložu laterizāciju un paaugstinot kognitīvās un emocionālās spējas. Mūzikas uztverē klātesošas ir arī emocijas. To izpausmes rezultātā veidojas muzikāls pārdzīvojums.

8 Kustībā izpaustā mūzika atraisa tēlu priekšstatus, tēlaino domāšanu
Kustībā izpaustā mūzika atraisa tēlu priekšstatus, tēlaino domāšanu. …Precīzi izpildīts mūzikas ritms telpiskā kustībā koordinē dzirdes, redzes, taustes, kinestētiskās un vestibulārās maņas un sekmē uzmanības koncentrēšanas un abstraktās domāšanas spējas. Ritmikas mācības specifika mūzikas un kustības savstarpējā mijiedarbībā ir lielisks līdzeklis, kā atraktīvi turpināt mūzikas teorijas apguvi, veicinot sensibilitāti un radošumu, veidojot emocionāli iejūtīgu un atsaucīgu personību.

9 Ritmikā vingrinājumi tiek iedalīti desmit grupās:
1. Vispārīgi vingrinājumi elpošanai, kustību līdzsvaram, muskuļu spēkam un elastībai. 2. Ritmiski soļošanas vingrinājumi nošu ilgumu analīzei. 3. Ritmiskas elpošanas vingrinājumi. 4. Ritmiski soļošanas vingrinājumiem ar ritmiskām roku kustībām. 5. Vingrinājumi ķermeņa daļu neatkarības iegūšanai. 6. Spontānas gribas izpausmju attīstīšana un neapzinātu bezmērķīgu kustību regulēšana. 7. Soļošanas pārtraukšanas vingrinājumi, pulsa un frāžu garuma atmiņas treniņi. 8. Vingrinājumi ar dažādu taktsmēru maiņu. 9. Dzirdes vingrinājumi – nospēlētās melodijas izpausme kustībā. 10. Ritmiska soļošana ar dziedāšanu un klavieru pavadījumu Mācību materiāla pielikumā tiek piedāvāti dažādu žestu un pozu paraugi, kuri izpildāmi ar klavieru mūzikas pavadījumu (Jaques-Dalcroze, 1906, 2). 1911.g. izveidotās Helleravas skolas mācību plānā bija trīs pamatpriekšmeti:  ritmiskā vingrošana;  solfedžo;  improvizācija.

10 4.Vispārējās izglītības reformas tendences:
Mācību saturu saistīt ar reālo dzīvi, karjeru. Samazināt apgūstamo zināšanu apjomu. Mazināt mācību satura sadrumstalotību, veicināt starpdisciplinārās saites. Uzlabot materiāltehnisko nodrošinājumu. Izglītības procesa centrā ir skolēna mācīšanās, kompetenču veidošanās; attiecību maiņa starp skolēnu un skolotāju mediju pieredzes rezultātā - mācīšanās virtualizācija; ikdienas pieredzes izmantošana mācībās; skolotāju komandas, skolas kopienu veidošanās - sadarbības pedagoģija.

11 Mūzikas skolas audzēkņa vispārizglītojošā ikdiena tuvākajā nākotnē:
MĀCĪBU JOMAS Valodas; sociālā un pilsoniskā; kultūras izpratne un pašizpausme mākslā; dabaszinātnes; matemātika; tehnoloģijas; veselība un fiziskās aktivitātes. CAURVIJU PRASMES Pašizziņa un pašvadība; domāšana un radošums; sadarbība un līdzdalība; digitālā. ​ VĒRTĪBAS/TIKUMI Atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.

12 Mūzika jaunajā pirmsskolas mācību saturā:
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā joma, tehnoloģiju 3-4.g. Rada skaņas ar dažādiem skaņu rīkiem. Izrāda emocijas un iesaistās muzikālajā darbībā. Dzied atbilstoši individuālajām spējām. 5.g. Lieto mūzikas valodas elementus: emocionālo vēstījumu, ritmu, melodiju, tembru, tempu. Skandē tautasdziesmas, runā dzejoļus, skaitāmpantus. Atpazīst pēc melodijas apgūtās dziesmas, rotaļas. Saklausa un atspoguļo dzirdēto literārā darbā, klasiskajā un mūsdienu mūzikā. Dejo vienkāršus latviešu tautas deju soļus. Spēlē instrumentālas ritma rotaļas pēc principa: balss un atbalss. Dzied, dejo, muzicē pašapliecinoties brīvā muzikālā darbībā. 6.g. Stāsta par dziesmu, skaņdarbu u.c., aprakstot mūzikas raksturu vai mūzikā paustās emocijas. Pauž muzikālos iespaidus, sacerot stāstu vai mutiski aprakstot dzirdēto. Dzied aktīvi, gaišā balsī, galvas reģistrā atbilstoši individuālajām spējām. Atpazīst apgūtās dziesmas, rotaļas, dejas pēc melodijas vai raksturīga ritma. Ritmizē un spēlē skaņu rīkus pēc principa balss – atbalss. Apvieno dziedāšanu ar kustību. Spēlē elementārajā orķestrī. Elementāri improvizē ar ritmu, skaņām, kustībām.

13 Mūzika jaunajā pamatskolas mācību saturā:
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā joma, tehnoloģiju Viens piemērs Beidzot 3.klasi: Mākslas darbā (gan amatiermākslas, gan profesionālās mākslas: literatūrā, mūzikā, vizuālajā mākslā u.c.) saskata sev, tautai raksturīgo un tipisko. Beidzot 6.klasi: Mākslas darbā (gan amatiermākslas, gan profesionālās mākslas: literatūrā, mūzikā, vizuālajā mākslā u.c.) raksturo sev, kopienai, tautai raksturīgo un tipisko atbilstoši kritērijiem. Beidzot 9.klasi: Mākslas darbā (gan amatiermākslas, gan profesionālās mākslas: literatūrā, mūzikā, vizuālajā mākslā u.c.) identificē un raksturo sev, kopienai, tautai raksturīgo un tipisko, pamato tā saikni ar mūsdienu dzīvesveidu.

14 5. Bērna kultūridentitātes veidošanās pamatprincipi mūzikas mācībā (pārdzīvojums)
Svarīgi ir programmās ietvertās tautasdziesmas dziedāt atbilstošā vidē (gadskārtu svētkos, godos, danču vakaros, koncertos utt), jēgpilni pārdzīvojot un izprotot to saturu. Tikai emocionālā pārdzīvojuma rezultātā veidojas kultūrpiederības izjūta. Kultūras mantojuma radoša interpretācija organiski papildina, nevis kropļo tradīcijas, ja šis process notiek reālā vidē, piem. tautas muzikantu pulciņā danču vakarā. Ideāli būtu mūzikas mācībai izvēlēties tādas tautasdziesmas, kuras pēc savas būtības, saturiskās jēgas iezīmē ceļu, dod norādes bērna personības attīstībai, piem.,Visi manim labi bija, ja es pati laba biju… Mūzikas mācību stundās skolēniem vajadzētu pamācīties radoši izteikt savas domas, jūtas dainu formā.

15 Daži ritmiskās vingrošanas piemēri:
Ritmiskā vingrošana, elpošana atbilstoši gadskārtu laikam, dainu saturam 5’15 2. Varde vingro 3’45 3. Solvita vingro kopā ar 9- gadīgo Laimu (tagad jau 15g) 40’ 3’18