Ko globālā ekonomika mainīs RĒZEKNĒ?

Prezentācija par tēmu: "Ko globālā ekonomika mainīs RĒZEKNĒ?"— Prezentācijas transkripts:

1 Ko globālā ekonomika mainīs RĒZEKNĒ?
Jānis Hermanis LDDK finanšu un nodokļu eksperts

2 PASAULE

3 Avots: Starptautiskais Valūtas fonds

4 Avots: Starptautiskais Valūtas fonds

5 Avots: Starptautiskais Valūtas fonds

6 Pasaules ekonomikas izaugsme šogad kļuvusi lēnāka
To negatīvi ietekmē dažādi tirdzniecības kari un ar tiem saistītā neskaidrība Turpmākajos gados SVF prognozē nedaudz ātrāku izaugsmi ES valstīs izaugsme ir lēnāka nekā vidēji pasaulē - ilgtermiņā tas nozīmē ES lomas samazināšanos Ķīnas loma pieaug, tā kļuvusi par pasaulē lielāko ekonomiku

7 ASV ASV noskaņotas atgūt savas kādreizējās pozīcijas
Hronisks tirdzniecības deficīts, vienlaikus ir nozīmīgs noieta tirgus citām ekonomikām Politika tiek virzīta uz importa ierobežošanu, kas noved pie tirdzniecības kariem Mudina ES valstis palielināt militāros izdevumus Meklē veidus, kā mazināt negatīvo tirdzniecības bilanci ASV

8 EIROPAS SAVIENĪBA

9 Avots: Eurostat

10 Avots: Starptautiskais Valūtas fonds

11 Ķīna un ASV ir galvenie ES ārējie tirdzniecības partneri
Vācija ir ES valstu ‘ģenerāluzņēmējs’ – galvenais eksporta tirgus Konflikti starp ‘ģenerāluzņēmējiem’ un neskaidrība par Brexit tieši/netieši ietekmē visas ES valstis

12 Zemāki tēriņi pētniecībai un attīstībai
Mazāks patentu pieteikumu skaits Zemāki [PISA] izglītības kvalitātes rādītāji Augstāks darba nodokļu slogs Vāja piekļuve kapitālam, kreditēšanas šķēršļi – augstāks ‘slikto kredītu’ īpatsvars Zemāks robotizācijas līmenis Lielākas barjeras jauniem biznesiem (augstākas administratīvās izmaksas, garāks uzsākšanas laiks) Neviena ES lielā kompānija nav pārstāvēta pasaules TOP10 EIROPAS SAVIENĪBA ES ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, bet noieta tirgi jāmeklē arī citos reģionos

13 LATVIJA

14 Avots: CSP, Latvijas un starptautisko institūciju prognozes

15 Avots: Centrālā statistikas pārvalde

16 Avots: Eurostat

17 Avots: Centrālā statistikas pārvalde

18 Avots: Latvijas Banka

19 Preču eksports no Latvijas pēdējos ir sasniedzis jaunus rekordus
Latvijas ekonomikā ir būtiski pieaugusi eksporta loma – no ~35% līdz ~60% pret IKP Latvija ir līdzsvarojusi savu ārējās tirdzniecības bilanci, uzlabojot savu starptautisko konkurētspēju Preču eksports no Latvijas pēdējos ir sasniedzis jaunus rekordus Galvenās preču grupas: koks un koka izstrādājumi, lauksaimniecības un pārtikas preces, mehānismi un iekārtas, metāla izstrādājumi u.c. Eksports kļūst daudzveidīgāks Strauji palielinās pakalpojumu eksports Jaunus eksporta rekordus sasniedz aviācija, ienākošais tūrisms, būvniecība, datoru un IT pakalpojumi

20 Pēckrīzes gados ir būtiski uzlabojusies Latvijas fiskālā disciplīna
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

21 Latvijas kredītreitingi ir stabili
Avots: Valsts kase

22 Avots: Eurostat

23 Avots: Eurostat

24 IKP uz iedzīvotāju Latvijā pakāpeniski tuvinās ES vidējam līmenim (pašreiz - 70% no ES)
Latvija apsteigusi Grieķiju, pietuvojusies Polijai un Ungārijai, bet no Igaunijas un Lietuvas atpaliek par 10% punktiem (7 gadiem) Iedzīvotāju skaits palielinās ES valstīs, kurās ir augstāks IKP uz iedzīvotāju (vismaz 80% no ES vidējā līmeņa) - t. sk. labāki ienākumi (algas, pabalsti), veselības aprūpes kvalitāte

25 Avoti: Centrālā statistikas pārvalde, Eurostat

26 Avots: Centrālā statistikas pārvalde

27 Avots: Eurostat

28 Avots: Centrālā statistikas pārvalde

29 Palielinās Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums
Darba tirgū notiek nevienmērīga paaudžu nomaiņa Latvijas ekonomika palielinās krītoša strādājošo skaita apstākļos, bezdarbs tuvojas vēsturiski zemākajam punktam Citās ES valstīs ir pieejams labāks atalgojums un plašākas sociālās garantijas, radot spiedienu uz emigrāciju Pēckrīzes gados Latvijas strādājošo atalgojums pakāpeniski palielinās - straujāk nekā cenu līmenis Strādājošo pirktspēja pieaug Svarīgi, lai algu palielinājums Latvijā turpinātos, tuvojoties ES vidējam līmenim

30 KO DARĪT? aktivizēt ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju daļu
veicināt darbinieku mobilitāti modernizēt tehnoloģijas veicināt inovācijas plašāk izmantot digitālos risinājumus atteikties no zemas pievienotās vērtības nozarēm uzlabot izglītības kvalitāti ieguldīt pētniecībā un attīstībā KO DARĪT?

31 RĒZEKNE

32 Avots: Centrālā statistikas pārvalde

33 Avots: Centrālā statistikas pārvalde

34 Latgalē – vidēji 9,9% Rēzeknes novadā – 15,2% Viļānu novadā – 18,7%
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

35 Atalgojums būtiski atšķiras starp dažādiem reģioniem
Atalgojums būtiski atšķiras starp dažādiem reģioniem. Tomēr kopējā tendence ir visiem līdzīga Latgales reģionā zemākas algas nekā citur Latvijā Vairāk nekā puse Latvijas ekonomikas koncentrēta Rīgā un tās apkārtnē Rēzekne ir ~1% no Latvijas IKP Lielākajā daļā Latvijas reģionu cilvēki ir pietiekami nodarbināti un drīzāk pastāv darbaroku trūkums. Latgalē (t.sk. Rēzeknē un tās apkārtnē) - paaugstināts bezdarba līmenis

36 Rēzeknes lielākās nozares – transports un apstrādes rūpniecība
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

37 Atalgojums pakāpeniski pieaug
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

38 Rēzeknē, Rēzeknes un Viļānu novadā reģistrētie
Rēzeknē, Rēzeknes un Viļānu novadā reģistrētie* lielākie darba devēji 2018.gadā * Nav ietvertas šajos novados atrodošās publiskā sektora iestādes / to filiāles (pašvaldības, izglītības un veselības aprūpes iestādes, NVA, VID, VSAA u.tml.), kā arī šeit atrodošās uzņēmumu nodaļas, kuru galvenais birojs vai reģistrētā adrese ir citur (piemēram, Swedbank, Luminor, Rimi, Maxima, GrosAuto u.tml.). Avots: Valsts ieņēmumu dienests

39 Rēzeknē, Rēzeknes un Viļānu novadā reģistrētie
Rēzeknē, Rēzeknes un Viļānu novadā reģistrētie* lielākie nodokļu maksātāji 2018.gadā * Nav ietvertas šajos novados atrodošās publiskā sektora iestādes / to filiāles, kā arī šeit atrodošās uzņēmumu nodaļas, kuru galvenais birojs vai reģistrētā adrese ir citur Avots: Valsts ieņēmumu dienests

40 Rēzeknē, Rēzeknes un Viļānu novadā reģistrētie nodokļu maksātāji. 2018
Rēzeknē, Rēzeknes un Viļānu novadā reģistrētie nodokļu maksātāji* 2018.gadā dalījumā pēc lieluma Lielāks VSAOI uz darbinieku atspoguļo darbvietu kvalitāti - gan augstāku produktivitāti, gan lielāku algu + sociālās garantijas. Tas parasti ir augstāks salīdzinoši lielākos uzņēmumos (iepretim mazākiem uzņēmumiem) * Nav ietvertas šajos novados atrodošās publiskā sektora iestādes / to filiāles, kā arī šeit atrodošās uzņēmumu nodaļas, kuru galvenais birojs vai reģistrētā adrese ir citur Avots: Valsts ieņēmumu dienests

41 Rēzeknes novads (projekts pēc ATR 2021)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

42 Avots: Centrālā statistikas pārvalde

43 Avots: Centrālā statistikas pārvalde

44 Ekonomiski aktīvais vecums Avots: Centrālā statistikas pārvalde

45 Būtisks izaicinājums (tāpat kā lielākajā daļā Latvijas teritorijas) - iedzīvotāju skaita samazināšanās Latgali, t.sk. Rēzeknes apkārtnē, depopulācija skārusi īpaši smagi Augsts veco ļaužu īpatsvars, no darba tirgus iziet vairāk cilvēku nekā tajā ieiet Darba tirgū būs mazāk cilvēku – svarīgi tiem piedāvāt labi atalgotas darba vietas Rēzeknes novada iekšējais tirgus sašaurināsies

46 Rēzeknes novads un apkārtne Tuvākās kaimiņvalstis
Rēzekne / globālā ekonomika: Kas ir mans mērķa tirgus? Min Max Sarežģītība, iespējas Rēzeknes novads un apkārtne Latvija, t.sk. Rīga Tuvākās kaimiņvalstis Tālāki reģioni Tuvs un ļoti labi pazīstams, bet šaurs. Tendence samazināties. Salīdzinoši viegli sasniedzams un labi pazīstams, ar lielākiem izmēriem. Tendence pakāpeniski samazināties, bet tajā var meklēt attīstības iespējas. Grūtāk sasniedzams, iespējamas dažādas barjeras. Tirgum var būt tendence pakāpeniski samazināties, bet izmērs ir pietiekami vilinošs un ar attīstības iespējām. Ievērojami grūtāk sasniedzams un sarežģītāks, pastāv dažādas barjeras un specifiskie apstākļi. Tendence pieaugt, izmērs ļoti vilinošs, ar labām attīstības iespējām.

47 Paldies! lddk@lddk.lv www.lddk.lv @darbadeveji
Latvijas Darba devēju konfederācija