Dabas aizsardzības plāna dabas parkam “Piejūra” Sabiedriskās apspriešanas sanāksme 01.10.2019. Carnikavā Ilze Priedniece Latvijas Dabas fonds.

Prezentācija par tēmu: "Dabas aizsardzības plāna dabas parkam “Piejūra” Sabiedriskās apspriešanas sanāksme 01.10.2019. Carnikavā Ilze Priedniece Latvijas Dabas fonds."— Prezentācijas transkripts:

1 Dabas aizsardzības plāna dabas parkam “Piejūra” Sabiedriskās apspriešanas sanāksme Carnikavā Ilze Priedniece Latvijas Dabas fonds

2 Dabas parks «Piejūra» Dibināts 1962
Dabas parks «Piejūra» Dibināts gadā no Vecāķiem līdz Gaujas grīvai kāpu mežu, priekškāpu un pludmales aizsardzībai gadā paplašināts, ietverot piekrasti 38 km garumā no Vakarbuļļiem līdz Inčupei, platība 4180 ha gadā iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000 @ Baltijas Krasti

3 Dabas aizsardzības plāns – rekomendējošs dokuments, kas paredz pasākumus ĪADT apsaimniekošanai
Šobrīd dabas parkā «Piejūra» ir spēkā gadā izstrādāts plāns Jaunais plāns izstrādāts 12 gadu laika posmam

4 Plāna izstrādes mērķis:
Saskaņojot dabas aizsardzības, rekreācijas, tūrisma, reģiona attīstības un citas intereses, nodrošināt teritorijas vērtību saglabāšanu

5 Inventarizācijas rezultāti
Dabas parkā konstatēti 24 Eiropas Savienības nozīmes biotopi, kas sedz 86% teritorijas. Plašāk pārstāvētie biotopi ir Mežainas piejūras kāpas, Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas un Veci vai dabiski boreāli meži. Īpaša vērtība dabas parkā ir biotopiem Piejūras zālāji un Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām. Sastopamas vismaz 123 Latvijā īpaši aizsargājamas sugas.

6 Nozīmīgākās vērtības (I) Kāpu meži
Foto: Jānis Ķuze ES nozīmes biotops Mežainas piejūras kāpas >2700 ha platībā (65% teritorijas) Īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne Sniedz ekosistēmu regulācijas pakalpojumus Būtisks rekreācijas resurss

7 Nozīmīgākās vērtības (II) Piekraste
Aizsargājami biotopi liedagā un kāpās Aizsargājamu sugu dzīvotne Aiztur vēja un viļņu iedarbību Būtisks rekreācijas resurss Foto: Ruslans Matrozis

8 Nozīmīgākās vērtības (III) Barības vielām nabadzīgi ezeri
Reti sastopami aizsargājami biotopi Īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes Augstvērtīgas ainavas veidotāji Foto: Uvis Suško

9 Nozīmīgākās vērtības (IV) Piejūras pļavas
Aizsargājams zālāju biotops Piejūras pļavas (28 ha jeb 20% no šī biotopa platības Latvijā) Īpaši aizsargājamas augu sugas Ekosistēmu pakalpojumu vērtība Piemērs no Igaunijas. Foto: Deniss Kretalovs

10 Galvenās problēmas un draudi teritorijas vērtību saglabāšanai
pārmērīga, nepietiekami virzīta rekreācijas slodze mežu, ūdeņu eitrofikācija dabisko meža struktūru trūkums pļavu aizaugšana invazīvo sugu izplatīšanās informācijas un izpratnes trūkums daļā sabiedrības

11 Plānotie aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi draudu novēršanai

12 Mežos Mežaudžu dažādošanas pasākumi stādītās vienvecuma priežu audzēs
Dabai vērtīgāko mežu iekļaušana regulējamā režīma zonā, kur nav pieļaujamas t.s. sanitārās cirtes Invazīvo sugu ierobežošana

13 Atklātajās kāpās Preterozijas pasākumi apmelētākajās vietās
Atklātu pelēko kāpu atjaunošana, izcērtot tajos ieaugušos kokus un krūmus Informācijas zīmes par bridējputnu ligzdošanu Gaujas kreisajā krastā pie grīvas Invazīvo sugu ierobežošana Foto: Dainis Pūka

14 Ezeros Pasākumi eitrofikācijas mazināšanai:
ekspansīvo ūdensaugu pļaušana lapu koku un krūmu ciršana ezera krastos augsnes virskārtas humusa slāņa un apauguma vākšana priežu retināšana vēja piekļuves uzlabošanai sezonāla peldēšanās aizlieguma saglabāšana Ummī Foto: Uvis Suško

15 Piemērs: Mazuikas ezers

16 Piemērs: Mazuikas ezers

17 Piemērs: Mazuikas ezers

18 Zālājos Pļaušana un/vai ganīšana Aizaugušo zālāju atjaunošana
Aizliegums iznīcināt zālājus dabas parkā

19 Tūrisma plūsmu plānošana
Pārdomāti virzīt esošās apmeklētāju plūsmas, nevis censties piesaistīt jaunus apmeklētājus Attīstīt videi draudzīgu, ilgtspējīgu tūrismu, ar nelielu ietekmi uz dabas teritoriju Vēlams plānot vietas ar dažāda līmeņa labiekārtojumu Plānot atpūtas infrastruktūru koncentrēti, nevis izkliedēt pa visu teritoriju Ierīkot infrastruktūras objektus ārpus īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Iesaistīt plānošanā sabiedrību Veikt apmeklētāju monitoringu pirms un pēc jaunu infrastruktūras objektu izveides

20 Ieteiktās izmaiņas funkcionālajā zonējumā
• Plānota regulējamā režīma zona vērtīgāko mežu aizsardzībai (507 ha), no tiem 360 ha ir esošie mikroliegumi. • Palielināta dabas lieguma zonas platība (no 1246 ha uz 2420 ha), ietverot tajā: - biotopu kompleksus Serģa purva un Ummja ezera apkārtnē, Buļlu salā un Mangaļsalā; - citas meža teritorijas krasta kāpu aizsargjoslā un ar izteiktu kāpu reljefu; - pludmales un atklātās kāpas, kas veido vienotu kompleksu ar piegulošajām mežu teritorijām vietās, kas nav prioritāras rekreācijai. • Ielas un VAMOIC īpašumā esošās daļēji apbūvētās teritorijas iekļautas neitrālajā zonā.

21 Ieteiktās izmaiņas aizsardzības un izmantošanas noteikumos
• Atrunāti noteikumi citu ciršu veikšanai biotopu apsaimniekošanas vajadzībām visā dabas parkā • Visā dabas parkā aizliegums apmežot pelēkās kāpas • Ieteiktajā regulējamā režīma zonā pieļaujama tikai darbība, kas nepieciešama biotopu un sugu aizsardzībai • Dabas parka zonā precizētas prasības galvenajai un kopšanas cirtei

22 Ieteiktās dabas parka robežu izmaiņas
Izslēgt no dabas parka dabas aizsardzībai nenozīmīgās platības pie tā robežām Pievienot dabas parkam Jūrasleju pļavas Carnikavas novadā Veikt sīkus robežu precizējumus (karšu slāņu nesakritību, jūras krasta izmaiņu u.c. gadījumos)

23 Jūrasleju pļavas Iekļaušana dabas parkā veicinātu zemes īpašnieku iespējas piesaistīt finansējumu apsaimniekošanas atsākšanai un apmeklētāju infrastruktūras izveidei Atbilstoši apsaimniekojot, varētu atjaunot ap 35 ha Piejūras pļavu (t.i. ap 20% no Latvijā šobrīd esošajām)

24 Komentārus un ierosinājumus gaidām:
E-pastā Pa pastu Latvijas Dabas fonds Vīlandes 3-7 Rīga LV-1010