Pavāru leksika Vita Audere.

Prezentācija par tēmu: "Pavāru leksika Vita Audere."— Prezentācijas transkripts:

1 Pavāru leksika Vita Audere

2 Blanšēšana Blanšēšana- applaucēšana verdošā ūdenī. Ar šo paņēmienu noņem sīvo garšu sīpolam, tomātam tā vieglāk novilkt miziņu. Puķukāpostus blanšē, ja tos lieto svaigā veidā salātos. Dārzeņus, augļus un ogas tā sagatavo pirms ievietošanas traukā sterilizēšanai. Upeņu ogas, vārītas ievārījumā, ir sausas, bet pēc blanšēšanas tās ievārījumā ir sulīgas.

3 Flambē Flambē nozīmē karstai pannai pievienot alkoholu (brendiju, rumu; vīnā nemēdz būt pietiekami daudz alkohola) un tad to aizdedzināt. Aizdedzināt var ar garu (kamīna) sērkociņu, vai vienkārši pagriežot pannu sāņus, lai liesma pati "ielec" pannā.

4 Fondī Fondī- siera ēdiena nosaukums [i]fondī[/i] cēlies no franču valodas vārda [i]fondre[/i], kas nozīmē “kausēt”. Tradicionāli ēdiens tiek gatavots no siera Gruyère un Emmenthaler un pievienojot sausu baltvīnu un nedaudz ķiploku. Fondī tiek pasniegts īpašā traukā, kurš uz niecīgas uguns liesmas tiek uzturēts vajadzīgajā temperatūrā, lai siers nesabiezē. Izkausētajā sierā ar speciālām, garām dakšiņām iemērcē mazos gabaliņos sagrieztas franču bagetes vai dārzeņus. Milzu popularitāti ieguvis ir arī šokolādes fondī ar nelieliem, svaigiem augļu gabaliem, kurus mērcē karstajā šokolādē. Šokolādes peldei labi padodas banāni, zemenes un mandarīni.

5 Gaspačo Gaspačo- spāņu klasiskā aukstā zupa, kas pēc konsistences atgādina šķidrus salātus. Gaspačo sastāvā ir tomāti un citi dārzeņi. Parasti tai tiek pievienoti arī etiķis, ķiploki. Zupu pasniedz ļoti aukstu, tāpēc tā ir tipiska vasaras zupa.

6 Glazēšana Glazēšana- apvārīšana taukvielās tā, lai neveidotos apdegums un garoziņa, kas raksturīga ceptajiem produktiem. Glazēt var arī karstā cukura sīrupā vai medū.

7 Krokete Krokete- mazs, iegarens vai plakans veltnītis, kas gatavots no maltiem kartupeļiem vai sakapātas gaļas un citām sastāvdaļām. Kroketes tiek ceptas eļļā. Savu izmēru dēļ labi der uzkodām.

8 Piesta Piesta- saukta arī par miezeri. Tā ir bļodiņa, kas var būt taisīta no koka, marmora, porcelāna, māla vai akmens un tā paredzēta dažādu produktu smalcināšanai. Piestā var ne vien sasmalcināt piparus, sāli, kardamonu un citus līdzīgus produktus, bet arī sajaukt komplicētas mērces, iemēram, sasmalcināt ķiplokus kopā ar rozmarīnu un pēc tam pievienot sinepes.

9 Pirē Pirē- "Puré" -biezenis, kas taisīts no kartupeļiem vai citām saknēm. Konsistence ir līdzīga biezzupai vai mērcei, taču pirē ir vienkāršāk pagatavojams. Parasti ar pirē saprot vārītus kartupeļus, kas sastampāti vienmērīgā masā.

10 Šifonāde Gatavošanas tehnika, kurā zaļumi, garšaugu lapas (piem., spināti vai baziliks) vai dārzeņi tiek sagriezti tievās, garās strēmelītēs.

11 Sparģeļi Asparagus officinalis) ir daudzgadīgs asparāgu dzimtas augs, kura jauno dzimumu galotnes agrā pavasarī tiek izmantotas uzturā. Tie ir veselīgi, jo satur daudz antioksidantu un garšīgi- ar maigu, tomēr specifisku aromātu.

12 Šalotes Sīpolu šķirne ar bagātīgu, maigam ķiplokam raksturīgu garšu. Klasiski tiek izmantoti franču virtuvē. Šalotes sīpolu garša ir maigāka un saldāka kā citiem sīpoliem, taču ēdienam piešķir daudz spēcīgāku garšu.

13 Aioli Pikanta, majonēzei līdzīga mērce ar ķiplokiem. Pasniedz pie zupām, dārzeņu un vārītu zivju ēdieniem.

14 Al dente (itāļu), stingrs "uz zoba" (piem., vārīti dārzeņi, spageti).

15 Artišoks Tiek lietots kā garšaugs un ārstniecības augs. Lai to pagatavotu, vispirms ar šķērēm apgriež zvīņu asos galiņus un noīsina kātu, atstājot to 2–3 cm garu, – arī tas ir ēdams un garšīgs. Jaunākus artišokus vāra vai tvaicē veselus un ēd, lobot pa lapiņai un mērcējot tās...

16 Balotīne Franču kulinārijas tehnika vistas, laša, pīle u.c. gaļu pagatavošanai, kas tulkojumā nozīmē - sainītis, pauniņa.

17 Batāte Aug Dienvidamerikā, tā miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā. No batātēm iegūst arī cieti un spirtu. Audzē daudzās tropu zemēs.

18 Bouillabaisse (franču) - Vidusjūras reģiona zivju zupa, gatavota no dažādu šķirņu zivīm. Tai pievieno arī vēžveidīgos, dārzeņus un safrānu.

19 Bulgurs Termiski apstrādāti šķelti kviešu graudi.

20 Demi-glace (franču) - koncentrēts, nokāsts buljons, izmanto brūnās mērces pagatavošanai.

21 Emulsijas mērce Kulinārijas leksijā emulsija apzīmē divu tādu šķidrumu samiksēšanu, kuri parasti kopā nemiksējas. Piemēram, eļļa un etiķis.

22 Farfallīne(farfalline)
Itāliešu makaronu šķirne, makaroni izveidoti rozetes vai tauriņa formā

23 Fritēt Vārīt taukos vai eļļā

24 Glutēns Augu līme: ūdenī nešķīstošs proteīns, kas cita starpā piešķir kviešu miltu mīklai staipīgumu un tās labo cepšanas spēju.

25 Gratin Franču lauku ēdiens. Kartupeļu sacepums ar pienu un sieru.

26 Julienne (franču) - stienīšos sagrieztas saknes. Visbiežāk izmanto zupām vai kā piedevu gaļas un zivju ēdieniem.

27 Mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis — lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla").

28 Njoki (gnocchi - itāļu). Itālijas ziemeļu reģionos šis vārds apzīmē kartupeļu klimpas ar rikotas sieru vai citiem piejaukumiem (ar citu sieru vai pat dārzeņiem). Pasniegti ar tomātu mērci, pesto, rīvētu sieru, sviestu, kā arī zupā tie ir alternatīva pastai.

29 Pakčoi Ķīnas kāpostu šķirne, kuras ēdamā daļa ir biezas, tumši zaļas lapas un resni, plati, zaļgani balti vai balti lapu kātiņi. Garša ir reizē maiga un pikanta, tos ēd gan sautētā, gan svaigā veidā.

30 Panēt Produktu pirms celšanas apviļāt miltos vai rīvmaizē un olā, lai no tā mazāk izdalītos sula un uzturvielas.

31 Reducēt Savārīt buljonu, mērci vai citu šķidrumu. Parasti reducē līdzp pusei vai divām trešdaļām tilpuma.

32 Rosti Klasisks zviedru ēdiens no rīvētiem kartupeļiem, sīpoliem vai citām garšsaknēm, kuru masu formē nelielās pankūciņās, un cep uz pannas zeltaini brūnus.

33 Ūdens pelde Ar 90 grādu karstu ūdeni pildīts katliņš, kurā tiek ielikts trauks ar kausējamo produktu. Ūdens peldē saudzīgi var izkausēt šokolādi, sviestu, vai kādu citu kausējamo produktu.

34 Veloutee (Franču) - gaišs buljons, kas iebiezināts ar sviestu vai margarīnu, kviešu miltiem un olu dzeltenumiem.