4.11. Māksla un arhitektūra Senās Romas kultūrā

Prezentācija par tēmu: "4.11. Māksla un arhitektūra Senās Romas kultūrā"— Prezentācijas transkripts:

1 4.11. Māksla un arhitektūra Senās Romas kultūrā
I. Arhitektūra Ieguldījums arhitektūras attīstībā Aizguvumi Celtniecības materiāli Arhitektūras formas Pilsētbūvniecības veids Ievērojamākie arhitektūras objekti Utilitārās būves Ceļi Akvedukti Sabiedr. ēkas Dzīvojamās ēkas Būves prestižam Triumfa arkas Triumfa kolonnas Būves izklaidēm Amfiteātri Termas Lielais cirks Teātra ēkas Kulta celtnes Senākie tempļi Vestas tempļi Panteons II. Tēlotāja māksla Tēlniecība Glezniecība Mozaīku māksla

2 I. Arhitektūra Ieguldījums arhitektūras attīstībā Aizguvumi
Celtniecības materiāli Arhitektūras formas Pilsētbūvniecības veids Ievērojamākie arhitektūras objekti Utilitārās būves Ceļi Akvedukti Sabiedr. ēkas Dzīvojamās ēkas Būves prestižam Triumfa arkas Triumfa kolonnas Būves izklaidēm Amfiteātri Termas Lielais cirks Teātra ēkas Kulta celtnes Senākie tempļi Vestas tempļi Panteons

3 Romiešu ieguldījums arhitektūras attīstībā
Romas arhitektūra lika pamatus mūsdienu pasaules arhitektūrai un vēl joprojām kalpo tai par paraugu. Romieši ir dāvājuši pasaulei inženierzinības (pamats arhitektūrai). Romieši ieviesa tādas inženiertehniskās būves kā akveduktus, tiltus, ceļus, nocietinājumus, kanalizācijas sistēmas. Romiešu ieguldījums arhitektūrā ir sapratne par pilsētas plānošanu kā apzinātu un monumentālu mākslu. Romieši, patiesībā, ir izgudrojuši galvaspilsētu. Romieši pilsētbūvniecībā 2. gs. p.m.ē. ienesa revolucionāras izmaiņas. Tās bija saistītas ar betona izgudrošanu. Betona izmantošana celtniecībā ļāva būvēt arkveida ēku elementus, ko nepazina grieķi. Rezultātā kļuva iespējams būvēt lielas un plašas celtnes, sarežģītus būvju kompleksus. Romieši pievērsās apjomīgu sabiedrisko ēku būvniecībai, kas sevī varēja ietilpināt milzīgas ļaužu masas (bazilikas, termas, teātri, amfiteātri, cirki, bibliotēkas, tirgi). Papildinot grieķu konstruktīvos principus, savienoja orderu un arku sistēmu.

4 Aizguvumi arhitektūrā
Pilsētbūves principi Arka, arkāde, velve No etruskiem Orderu principi Peristils (telpa, ko apjož kolonāde) No grieķiem

5 Celtniecības materiāli un arhitektūras formas
Betons Ap gs. Romieši bija izdomājuši labas kvalitātes ūdensnecaurlaidošu betonu. Tas pavēra arhitektiem iespējas plānot celtnes ar izturīgām arkām, arkādēm, velvēm, kupolveidīgiem pārsegumiem. Arhitektūras formas Arka ir lokveida pārsegums starp balstiem Arkāde Ritmiski sakārtotu arku rinda Cilindriskā velve Krusta velve Velve – telpas lokveida pārsegums

6 Romas pilsētbūvniecības principi
Jūras ceļi, kas savienoja daudzās impērijas pilsētas, nodrošināja aktīvu preču apmaiņu starp dažādiem reģioniem. Pilsētas bija Romas impērijas saimnieciskās un sociālās infrastruktūras pamats. Romieši savas pilsētas cēla un dibināja kā kara nometnes. Bagātākās un lielākās no tām bija izvietotas gar Vidusjūras piekrasti.

7 Romieši savus pilsētbūvniecības principus bija aizguvuši no etruskiem
Romieši savus pilsētbūvniecības principus bija aizguvuši no etruskiem. Pilsētas “iedēstīja”, neskatoties uz apstākļiem: ja priekšā bija kalns, to noraka, ja upe – aizbēra.

8 Romiešu pilsētas kvadrātveida plānojums

9 Ievērojamākie arhitektūras objekti
Utilitārās būves Ceļi Akvedukti Sabiedr. ēkas Dzīvojamās ēkas Būves prestižam Triumfa arkas Triumfa kolonnas Būves izklaidēm Amfiteātri Termas Lielais cirks Teātra ēkas Kulta celtnes Senākie tempļi Vestas tempļi Panteons

10 Utilitārās būves: ceļu būvniecība
Visi ceļi ved uz Romu Ceļu būvē tika izmantoti vergi, kā arī par kriminālnoziegumu izdarīšanu ieslodzītie cietumnieki. Kā vienu no pirmajiem 4. gadsimtā p.m.ē. sāka būvēt slaveno Apija ceļu, kas savienoja Romu ar Kapuju. Vēlāk tas tika pagarināts. Tā drīz visa Itālijas pussala tika pārklāta ar ceļu tīklu, kas padarīja Itālijas pussalu par vienotu organismu, kurā aktīva bija tirdzniecība, pārvietojās cilvēki, vajadzīgajos virzienos operatīvi tika pārdislocētas armijas vienības.

11 Ceļu būvē viss tika darīts pamatīgi, tā, lai tas saglabātos mūžīgi, par ko liecina gandrīz metru biezais slānis, ko veidoja blietēta zeme, grants un šķembām pildīts betons, bet no virspuses sedza nogludinātas bazalta plāksnes. Ceļa abās pusēs– “trotuāri, kas domāti kājāmgājējiem un arī ir bruģēti akmens plāksnēm; ceļa abās pusēs– grāvji. Ceļi ir izliekti, lai neuzkrājas ūdens. Tie ir taisni. Katru jūdzi atzīmē ar stabiņu, lai varētu noteikt attālumus starp dažādiem objektiem. . Slavenais Via Appia funkcionē vēl šodien. Tas ir dēvēts par visu ceļu karali.

12 Ielas Ielas nebija platas, tikai 3 -7 m. Sākot ar 2.gs. p.m.ē. tās sāka bruģēt. Ietves tika paceltas augstāk, lai lietus ūdeņi nemērcētu kājas. Iela romiešu pilsētā

13 Akvedukti Ar savu vērienīgumu pārsteidz uz arkādēm balstītie tilti un akvedukti (ūdensvadi). Pirmo no tiem uzbūvēja Apijs Klaudijs 312.gadā p.m.ē. Tās stiepās vairāk nekā 16 km garumā un piegādāja Romai ūdeni no attāliem kalnu strautiem un upītēm. Vietās kur ūdensvads iznāca no zemes, tas tika pacelts augstās akmens arkādēs, kura, viena virs otras novietotas, veidoja pat trīs stāvus. Mūsu ēras sākumā Romā darbojās 11 akvedukti ar kopgarumu 436 km.

14 Forums Bazilika Tabulārijs Bibliotēka Apbūves blīvums
Sabiedrisko būvju arhitektūra Apbūves blīvums Forums Bazilika Tabulārijs Bibliotēka Vitrūvija projektētā Romas laika sabiedriskā celtne

15 Romas apbūves blīvums Trajāna tirgus Ulpija bazilika Trajāna forums
Augsta forums Jūlija Cēzara forums Vespasiā-na forums Nervas forums

16

17 Romas forums (rekonstrukcija)
Forums - vēsturiski attīstījies sabiedriskās dzīves centrs, kurā atradās gan tempļi, gan pārvaldes institūciju ēkas, gan valdnieku varenību reprezentējoši pieminekļi, kā arī tirgus laukums. Romas forums (rekonstrukcija) Romā bija vairāki forumi, no kuriem galvenais - Forum Romanum - atradās Kapitolija kalna piekājē. To projektējis Vitrūvijs, par pamatu ņemot garuma un platuma attiecības proporcijās 3:2 Romas forums (mūsdienās)

18 Romas foruma laukums 5 1 8 6 10 4 2 3 7 9 1.Tabulārijs; 2. Saturna templis; 3. Jūlija bazilika; 4. Septīma Severīna arka; Vespasiāna templis; 7. ; 8. ; 9. Vestas templis; 10. No visām pusēm centrālo laukumu ieskāva visdažādākās celtnes. Te it kā vienotā veselumā saplūda ikdienišķā, sabiedriski valstiskā dzīve un reliģija. Tas viss radīja atbalsi arī arhitektūrā.

19 1 6 7 2 8 5 3 4 Romas Forums 1. Jupitera templis Kapitolija kalnā 2. Jūlija bazilika 3. Saturna templis 4.Tribīne 5. Vespasiāna templis 6. Tabulārijs 7. Temple of Concord 8.Septīma Severīna arka

20 Jūlija bazilika Romas forumā
1.gs. p.m.ē Bazilikas, apjomīgas sabiedriskās ēkas, kas bija paredzētas tiesas sēžu, sanāksmju noturēšanai un dažādu darījumu veikšanai. Bazilikas parasti bija taisnleņķa celtnes, visbiežāk divstāvīgas. Iekšpusē kolonnu rindas plašo telpu gareniski sadalīja jomos. Šīs celtnes varēja uzņemt lielas ļaužu masas, tādēļ viduslaikos kristieši uz baziliku pamata izveidoja savus dievnamus.

21 Konstantīna bazilika Romā ap 300 .g. m.ē.
Arkas varēja celt sērijās, vienu pie otras, kuras veidoja pusapaļu jumtu – cilindrisko velvi. Tas ir visvienkāršākais paņēmiens kā veidot velvi. Konstantīna bazilikas drupas mūsdienās un rekonstrukcijas zīmējums ROMAN BASILICAS: Among the adjuncts of the market-place none was more important than the basilica, which served as a meeting place for the citizens, an exchange for merchants, and a court of justice. Basilicas employed interior-facing colonnades aligned as a peristyle to create a raised second-story aisle or "clerestory" and a sense of interior monumental space (see Basilica Plans). The design was possibly imported from Hellenistic Greek buildings ("Stoa Basileios") that formerly stood in capitals such as Alexandria. The BASILICA JULIA in the Roman Forum was begun by Julius Caesar as Dictator and completed by Augustus (first century BC). The BASILICA of CONSTANTINE, constructed of concrete and high ceilinged vaulted brick arches in the early fourth century AD at the south end of the Roman Forum, served as the architectural model for Grand Central Station in New York. The BASILICA OF ST. PAUL BEYOND THE WALLS (of the city of Rome) and the interior of the BASILICA SANTA MARIA MAGGIORE in Rome, both fifth century AD, mark the transition from the traditional Roman function of a basilica as a civic center for commerce, finance and legal tribunals to the primary locus of the Catholic Church ritual.

22 Ulpija bazilika Trajāna forumā

23 The Basilica of Constantine (aula palatina)
Konstantīna bazilika tika uzcelta 4.gs. sākumā un līz mūsdienām ir lielākā antīkā celtne uz ziemeļiem no Alpiem.Tās izmēri ir iespaidīgi: 67 m garums, 27,5 m platums and 30 m augstums. Konstantīna troņa zāle Konstantīna bazilikā ir lielākā vienlaidu telpas struktūra kopš Romas laikiem. Romieši gribēja ar arhitektūras palīdzību izteikt valdnieka diženumu un spēku.

24 Tabulārijs foruma laukumā
Tabulārijs – valsts arhīvs

25 Bibliotēka Abas bibliotēkas novietotas viena otrai pretim. Vienā atradās darbi latīņu valodā, otrā – grieķu valodā. Viena no abām bibliotēkām, kas atrodas Trajāna forumā. Tai ir divi līmeņi, kuros izmantotas korintiskā ordera kolonnas, augšā tās savieno velvju loks.

26 Romiešu savrupmāja - domuss
The domus was an urban, two-story brick home built around an open courtyard that contained a fountain that was fed by rain water collected on the tiled roof.  The homes usually had running water and indoor plumbing, and were often finished with murals and mosaic floors.   Ar tādām ēkām, ka Panteons un Kolizejs vidusslāņa romiešu mājas, protams, sacensties nevarēja. Baltas sienas, maz logu uz ielas pusi, plakans jumts un, reizēm, iekšējais pagalms.

27 Mājas iekārtojums Ap 4.gs. Romā bija ap 1790 šādu savrupmāju

28 Romiešu villa

29 Romas imperatora Diokletiāna pils m.ē. 3.gs.
Bagātākie romieši varēja atļauties pilsētas tuvumā būvēt pili. Parasti tā atradās uzkalnā, kur vairāk vietas un mazāk pilsētas trokšņa. Tās bija bagātīgi rotātas ar sienu gleznojumiem un grīdas mozaīkām. Pilis bija apgādātas ar mākslas priekšmetiem no visas impērijas

30 o Insulas. Iedzīvotāju skaits auga un nācās celt bloku mājas, 2, 3 pat 6 stāvus augstas . Lielas platības senajā Romā bija pārklātas ar graustu rajoniem. Milzīgas lētas blokmājas bieži bruka, apglabājot to iedzīvotājus zem drupām. Daudzstāvīgās insulas pārvērta ielas par šauriem, tumšiem koridoriem. 4.gs. Romā bija ap insulu.

31 Latvijā vienīgā triumfa arka atrodas Viesturdārzā. Celta 1817. gadā
Būves prestižam Triumfa arka Konstantīna arka Romā Triumfa arka Parīzē 19.gs Latvijā vienīgā triumfa arka atrodas Viesturdārzā. Celta gadā Tita arka Romā. Romas impērijas laika arhitektūrā lielu vietu ieņēma īpašas triumfa arkas, ko cēla par godu veiksmīgiem karagājieniem un iekarojumiem. Romiešu triumfa arkas atgādina milzīgus, monumentālus vārtus, ko būvēja uz ceļiem, pa kuriem atgriezās mājās karotāji.

32 Triumfa arkas Romā Arkas simbolika:
4.gs. Romā bija 55 arkas, visā impērijā – apmēram 350. Arkas simbolika: vārti, kas sadala telpu savējā, drošajā un svešajā, naidīgajā, robeža starp dzīvību un nāvi Arkas izliekums – debesu simbols (karavadoņa parādīšanās tajā– saules ausma), arkas pamatne - zeme Konstantīna arka Romā Augusta arka Romā

33 Trajāna kolonna 38 m augstā Trajāna kolonna darinātā no marmora. Kolonna sastāv no vairākiem cilindriem, kas novietoti uz kubveida pamatnes, kurā atradās imperatora pīšļi. Kolonnas augšdaļu veido doriskā stilā darināts kapitelis, virs kura lepni pacēlās bronzas ērglis, bet pēc Trajāna nāves – imperatora apzeltīta bronzas statuja. Kolonnas iekšpusē bija ierīkotas speciālas vītņu kāpnes, kas veda uz kolonnas augšējo platformu.

34 Trajāna kolonnas ciļņi kārtoti 200 m garā spirālveida lentē
Trajāna kolonnas ciļņi kārtoti 200 m garā spirālveida lentē. Pavisam kopā figūras! Tās attēlo romiešu karagājienu pret trāķiešu cilti – dakiem 2. gs. sākumā. īpaši izceļas līdz sīkumam identiski pareizi attēlotie apģērbi, ieroči, krūšu bruņas un bruņucepures. Tik patiesi mežonīgu kaujas azartu pauž romiešu karavīru sejas izteiksmes un tik bezgalīgas sāpes staro no ievainotajiem, sagūstītajiem dakiem, kas nometušies ceļos uzvarētāju priekšā. Visi notikumi atainoti uz nedaudz ieskicēta ainavas vai arhitektūras celtņu fona. Vietām pavīd alegorisks spārnotās romiešu uzvaras dievietes Viktorijas tēls, kas kronē ar uzvaras vainagu imperatoru.

35 Būves izklaidēm: Kolizejs
Mūsu ēras 80. gadā tika uzcelts slavenais Kolizejs (paši romieši to dēvēja par “colossaeus” – milzīgs, kolosāls). Tā bija gigantiska elipsveida celtne 188 m diametrā, sienu augstums – 48,5 m. Tajā vienlaikus varēja uzturēties vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku, kas te skatījās cirka izrādes un gladiatoru cīņas.

36 Kolizejs un tā rekonstrukcija
Pirmā stāva arku ailes kalpoja par ieejām skatītāju zālē, bet otrajā un trešajā stāvā aiz arkām bija izbūvētas plašas galerijas, ko izmantoja starpbrīžu pastaigām. Celtnes risinājumā izmantoti grieķu arhitektūras elementi.

37 Centrā atradās elipsveida arēna, ko varēja piepildīt ar ūdeni, pārvēršot to baseinā.

38 Kolizeja centrālo daļu aizņēma arēna, kurai apkārt bija izvietotas skatītāju sēdvietas, apšūtas ar marmoru.

39 Romiešu termas Attēlā – Karakallas terma
Seno romiešu termas bija kā veselas pilsētas, kur atradās praktiski viss, ko varēja ievajadzēties cienījamam pilsētniekam. Bez pirts telpām – baseiniem ar karstu un aukstu ūdeni, tepidārijiem (svīšanas telpa) ar sausu un mitru gaisu, masāžas telpām - pirts kompleksā ietilpa arī vingrošanas zāles, stadioni, laukumi sporta sacensībām, maltītes zāles,  bibliotēkas. Tiecoties pēc miesas tīrības, romieši neaizmirsa par dvēseli, tādā veidā sasniedzot miesas un dvēseles harmoniju. Šādā kompleksā varēja pavadīt veselas dienas. Vidusmēra pirtī vienlaicīgi varēja uzturēties ap 2500 cilvēku.

40 Karakallas termas

41 Terma Šādu plašu pirts sistēmu apkalpoja tajā laikā pati attīstītākā ūdens piegādes sistēma. Tā sastāvēja no 9. ūdensvadiem, pa kuriem ūdens tika piegādāts termām un dzīvojamām mājām. Katru dienu tika piegādāts ap litru ūdens, un katrs romietis dienā izlietoja ap 1000 litriem. Tajā laikā neviena tauta netērēja tik daudz ūdens. Kā romiešu pirtis ieguva nosaukumu termas? Grīdu apsildīšanai termās  tika izmantoti zemes dzīļu termiskie ūdeņi. Pa eju labirintiem ūdeņi nonāca pirtī un to apsildīja. Grīdas tika sasildītas līdz 60-70 ° C  , un staigāt basām kājām pa šo grīdu nebija iespējams, tāpēc apmeklētājiem tika izsniegtas speciālas koka sandales. Seno romiešu termas bija kā veselas pilsētas, kur atradās praktiski viss, ko varēja ievajadzēties cienījamam pilsētniekam. Bez pirts telpām – baseiniem ar karstu un aukstu ūdeni, tepidārijiem (svīšanas telpa) ar sausu un mitru gaisu, masāžas telpām - pirts kompleksā ietilpa arī vingrošanas zāles, stadioni, laukumi sporta sacensībām, maltītes zāles,  bibliotēkas. Tiecoties pēc miesas tīrības, romieši neaizmirsa par dvēseli, tādā veidā sasniedzot miesas un dvēseles harmoniju. Šādā kompleksā varēja pavadīt veselas dienas. Vidusmēra pirtī vienlaicīgi varēja uzturēties ap 2500 cilvēku.

42 Arhitektonisko konstrukciju daudzveidība.

43 Lielais cirks Uzcelts 329.g. p.m.ē. Romieši par cirku dēvēja telpu bez stūriem, ap kuru izkārtoja vietas skatītājiem. Tur galvenokārt notika jāšanas un zirgu pajūgu skriešanās sacīkstes.

44 Lielā cirka arēnas garums bija 550m , platums – 90 m
Lielā cirka arēnas garums bija 550m , platums – 90 m. To vienlaikus varēja apmeklēt līdz par skatītāju. Šī laika lielākā sporta arēna.

45 Romiešu teātra ēkas

46 Romiešu teātris Speciālas teātrim domātas ēkas Romā parādījās tikai 1.gs. p.m.ē. vidū. Teātra ēku arhitektūrā tika sakausēti gan grieķu, gan romiešu būvnieciskie principi. Romiešu teātri pretēji grieķu teātriem tika būvēti līdzenā vietā, to pieļāva arkveida konstrukciju izmantojums. Romiešu teātrim parasti bija pusapļa forma.

47 Teātra drupas mūsdienu Romā

48 Kulta celtnes - senākie tempļi Fortūnas templis Romā 1.gs. p.m.ē.
Jau republikas periodā Romā tika celti tempļi pateicībā dieviem par uzvarām karagājienos. Etrusku ietekmē romieši mēdza būvēt taisnstūra tempļus, kas tika novietoti uz augsta postamenta. Uz templi tā priekšpusē veda pakāpieni. Atšķirībā no grieķu tempļiem kolonnas pa daļai bija saaugušas kopā ar tempļa sienu.

49 Vestas tempļa attēlojums senā pastkartē
Vestas templis Vestas tempļa attēlojums senā pastkartē

50 Templis visiem dieviem (m.ē. 118. – 125.g.)
Romas Panteons Templis visiem dieviem (m.ē – 125.g.) Mūsu ēras 2. gadsimta sākums bija Romas valsts lielākais uzplaukuma laiks. Romiešu celtnieki apguva dažādus velvju tehnikas (pusaploces telpas pārsegums) paņēmienus un izveidojās par izciliem meistariem šajā jomā, pierādot savu meistarību ar pasaulslaveno Romas Panteonu jeb visu dievu templi. Romas Panteons (m.ē – 125.g.) pēc plānojuma ir rotondas tipa (apaļa) celtne (diametrs – 43,5 m, celtnes augstums 42,7 m), kuru vainago kupols, kas apšūts ar apzeltītām bronzas plāksnēm. Ārpusē kupols gandrīz nav manāms, jo, risinot sānspiediena problēmu, Panteona ārsienas paceltas lielā augstumā. Panteona kupols antīkajā arhitektūrā izmēru un konstrukcijas ziņā bija neredzēta parādība, kas kalpoja kā paraugs vēlāko gadsimtu kupolu celtnēm. Pats Panteona korpuss mūrēts no kaļķakmens, ķieģeļiem un betona, bet sienas no iekšpuses un ārpuses apšūtas ar krāsainu marmoru. Celtnes iekštelpas sienas dalās divos stāvos. Apakšējā stāvā tās šķeļ dziļas nišas, kur savulaik atradušās dievu statujas, bet otrā stāva sienas rotā pilastri (izvirzījums ar taisnstūra šķērsgriezumu sienas vai staba virsmā, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas) un imitētas logailas. Cilindriskajai, no ārpuses pilnīgi gludajai Panteona būvei no vienas puses piekļaujas portiks – ēkas daļa ar divslīpju jumtu, kas balstās uz 16 korintiskā ordera (korintiskais kolonnu kārtojums: kolonnu kapitelis izrotāts ar akanta lapām un vijumiem, kuri atbalsta abaka stūrus) kolonnām un taisnstūra ieejas halle. Panteona iekšpuse sastāv no vienas milzīgas telpas. Ienācis tajā, apmeklētājs jūtas izolēts no ārpasaules un šo sajūtu vēl vairāk pastiprina īpatnējais celtnes apgaismojums – Panteonam ir tikai viens gaismas avots – apaļa atvere (9 m diametrā) kupola centrā, t.s. “Panteona acs”. Kādreiz šī gigantiskā cilindriskā telpa bijusi bagātīgi izrotāta ar daudziem skulpturāliem veidojumiem, jo imperatora Adriana cieņa pret impērijā pastāvošajām vairākām reliģijām lika viņam savākt šajā telpā visu reliģiju dievu atveidus. Panteons ir vienīgais antīkais templis, kas savu kulta vietas nozīmi saglabājis visos laikos, jo 4. gs. tas tika pārvērsts par kristiešu baznīcu un tādējādi pasargāts no iznīcības. Tomēr, celtnes pārvēršana kristīgajā baznīcā bija arī par iemeslu tam, ka daudzās brīnišķīgās antīkās skulptūras no Panteona izmeta. Lai vai kā – ar vai bez skulptūrām, Panteona milzīgais plašums atgādina kosmosa varenību un tajā nav ne vēsts no smagnējības, jo milzīgais kupols šķiet paceļamies pār cilvēku galvām tikpat viegli kā debesu jums. Cilindriskajai, no ārpuses pilnīgi gludajai Panteona būvei no vienas puses piekļaujas portiks – ēkas daļa ar divslīpju jumtu, kas balstās uz 16 korintiskā ordera kolonnām un taisnstūra ieejas halle.

51 Romas Panteons (m.ē – 125.g.) pēc plānojuma ir apaļa)celtne (diametrs – 43,5 m, celtnes augstums 42,7 m), kuru vainago kupols. Ārpusē kupols gandrīz nav manāms, jo Panteona ārsienas paceltas lielā augstumā. Panteona kupols antīkajā arhitektūrā izmēru un konstrukcijas ziņā bija neredzēta parādība, kas kalpoja kā paraugs vēlāko gadsimtu kupolu celtnēm.

52 Panteona iekšskats Panteona milzīgais plašums atgādina kosmosa varenību. Kupola velve – romiešu kosmiski sociālais universs, kam jāpauž doma par impērijas vienību.

53 Panteona iekšpuse sastāv no vienas milzīgas telpas
Panteona iekšpuse sastāv no vienas milzīgas telpas. Ienācis tajā, apmeklētājs jūtas izolēts no ārpasaules un šo sajūtu vēl vairāk pastiprina īpatnējais celtnes apgaismojums – Panteonam ir tikai viens gaismas avots – apaļa atvere (9 m diametrā) kupola centrā, t.s. “Panteona acs”.

54 Tēlotāja māksla Tēlniecība Glezniecība Mozaīku māksla

55 Skulpturālais portrets
Skulpturālais portrets tēlotāja mākslā attīstījies no pēcnāves vaska maskas, ko noņēma no mirušā sejas un uzglabāja dzīvojamās telpās speciāli izbūvētās nišās vai skapjos. Vēlāk šīs maskas nomainīja no kaļķakmens vai marmora darināti krūšutēli, kuros, tāpat kā maskās, dokumentāli precīzi atdarināja aizgājēja individuālos sejas vaibstus, tomēr necentās iedziļināties cilvēka pārdzīvojumos un izjūtās. Portretējamais sēž, nostatīts frontāli, mierīgā pozā, nekustīgais skatiens vērsts taisni uz priekšu. Nav nekādu melanholisku pozu, vai skumjās noliektu galvu. Romietis ar Laru maskām

56 Romas reālistiskais portrets
Romieša portrets No maskām romieši pakāpeniski pārgāja uz krūšutēliem, jo tajos varēja panākt vēl lielāku līdzību ar oriģinālu. Taču tie visbiežāk atgādināja ārējo čaulu, kurā skrupulozi atveidoti paši sīkākie nospiedumi, ko laiks atstājis cilvēku sejā, bet šiem portretiem trūka dzīvīguma, iekšējā pārdzīvojuma izpausmes. Romieši iemācījās pārvarēt šo sastingumu, un uzskatāms piemērs tam ir Jūlija Cēzara portrets, kas nebūt nav pēc hellēņu tradīcijām izskaistināts, taču savu emocionālās iedarbības spēku panācis ar to, ka atspoguļo valstsvīra dvēseles noskaņu. Jūlija Cēzara krūšutēls

57 Augusta klasicisms Augusta laikā apaļskulptūrā tika izmantotas formas, kas bija raksturīgas grieķiem gs. p.m.ē. Līdz ar to izveidojās īpašs mākslas stils ‘’Augusta klasicisms’’. Tika radīts atlētiski, klasiski skaists cilvēka tips, pastiprinot tajā idealizācijas un cildinājuma iezīmes. Sāka parādīties portretiskas statujas. Tika veidotas arī ļoti daudz paša Augusta portretiskās statujas gan dievu, gan priestera, gan karavadoņa pozā. Plaši pazīstama ir Augusta statuja no Primaportas. Veidota ap 20.g. p.m.ē. no marmora, atrodas Vatikāna muzejā. Augusts te heroizēts, tverts majestātiskā pozā, kā karavadonis, ar sveicienam paceltu roku, otrā turot paceltu valdnieka zizli. Figūra ir mierīga, atlētiska. Tā balstās uz vienas kājas. Augusts ir tērpies bruņās, bet kājas ir kailas kā grieķu varonim vai dievam. Augusta statuja no Primaportas

58 Marka Aurēlija jātnieka statuja
Imperatora Marka Aurēlija laika ( g.). portretos tiek saglabātas arī individuālās īpatnības un spilgta portretiskā līdzība. No šī laika plaši pazīstama ir imperatora Marka Aurēlija jātnieka statuja (bronza, ap m.ē. 170,g.; no jauna uzstādīta Kapitolija laukumā 16.gs. pēc Mikelandželo projekta). Valdnieks tērpts vienkāršā romieša apģērbā, bez bruņām. Tam ir skaidra, vīrišķa seja, ko ietver brīvi krītošu matu vilnis. Vaibstos manāms melanholisks domīgums un vieglas skumjas . Imperatora Marka Aurēlija jātnieka statuja ir vienīgais šāda veida romiešu tēlniecības paraugs.

59 Cilnis Trajāna kolonna (30 m augsta, attēlo 184 epizodes un 2500 personu). Cilnī iemūžināja valsts un valstsvīru dzīvē svarīgākos notikumus. tie klāja triumfa arkas, kolonas un sarkofāgus. Trajāna kolonnas fragments

60 Augusta miera altāris Fragments no Augusta Miera altāra. 1.gs.p.m.ē.

61 Glezniecība 1.Inkrustācijas stils
Par romiešu glezniecību liecības visspilgtāk glabā Pompeju un Herkulānas pilsētas namu sienas, ko ilgus gadsimtus klāja Vezuva vulkāna pelni, tādā veidā pasargājot senos mākslas darbus no bojāejas. 1.Inkrustācijas stils Visvecākais ir inkrustācijas stils (2.gs. p.m.ē.), kas atdarina sienu apšuvumu, tāpēc izskatās, it kā siena būtu izlikta no dažādiem marmora vai jašmas kvadrātiņiem. Arhitektoniskās detaļas – pilastri, dažādi izvirzījumi un dzegas darinātas apjomīgas no apmetuma, un gleznojums to formas vēl izceļ un pastiprina.

62 2.Arhitektoniski perspektīvais stils
1.gs gados p.m.ē. parādījās arhitektoniski perspektīvais stils. Šajā laikā sienas atstāja gludas un noklāja ar perspektīvā gleznotām vairākplānu kompozīcijām, kur attēloja arhitektūras fragmentus (kolonnas, pilastrus, nišas, portikus), bet starp tiem ievietoja reālistiskas ainavas un no grieķu mitoloģijas smeltas daudzfigūru kompozīcijas. Šādi gleznojumi vizuāli paplašināja telpu

63 Arhitektoniski perspektīvais stils
Arhitektūras stils (Mistēriju villa). Jaunas novices uzņemšana kāda – iespējams, Dionīsa – kultā. Aina turpinās it kā aiz sienas robežām, taču nelielā platībā.

64 3. Orientālais stils Augusta laikā aprādījās gleznojumi, kas pieskaitāmi pie trešā jeb orientālā (arī ēģiptiskā) stila. Šis nosaukums radies, jo, strādājot pie šiem gleznojumiem, mākslinieki ņēmuši par paraugu Aleksandrijas hellēnistisko dekoratīvo mākslu. Šis stils aizsācies 1.gs. beigās p.m.ē. Tas bija ļoti izturēts un izsmalcināts. Šī stila gleznojumi, pretēji arhitektoniski perspektīvajam stilam, izcēla sienas plakni. Foni bija spilgti, un uz tiem tika uznesti lineāri traktēti motīvi – smalkas, tievas koloniņas, dažādas ziedu vītnes, ornamentu vijumi, ko papildināja miniatūras sadzīviskas ainiņas.

65 4.Dekoratīvais stils Ceturtais stils(1.gs. 2.puse). Iluzoras kompozīcijas, kas veidoja fantastiskus telpiskus efektus, - figurālie, pārsvarā mitoloģisku saturu gleznojumi.

66 Mozaīkas Viens no izplatītākajiem veidiem Romā, kā izrotāt māju, bija mozaīka. Ar to greznoja gan grīdas, gan sienas. Ar mozaīkām rotāja arī dievnamu iekštelpas un termu grīdas un sienas. Gladiatoru cīņu attēlojums mozaīkās

67 Mozaīka Maķedonijas Aleksandra kauja ar persiešiem. Persiešu valdnieks Dārijs kaujas artos bēg, bet Aleksandrs zirgā dzenas tam pakaļ. Mozaīka (salikta no 1,5milj. akmentiņu).

68 Grīdas mozaīka Romas valstī bija arī iecienīts izklāt grīdas ar daudzkrāsainām mozaīkas tehnikā darinātām kompozīcijām. Tur tika attēloti ziedu motīvi, augļi un putni, dažreiz arī figurālas ainas,

69 Romas arhitektūra un tēlotāja māksla
No etruskiem aizgūtais: arhitektūrā, tēlniecībā. No grieķiem aizgūtais: arhitektūrā, tēlniecībā. Bazilika Amfiteātris Velve Arka Arkāde Panteons Joms Apsīda Akvedukts Nozīmīgākie objekti: Utilitārās būves Prestižam Izklaidēm Kulta celtnes Avoti Jēdzieni Romas arhitektūra un tēlotāja māksla Prasme identificēt Tēlotāja māksla Arhitektūra Ieguldījums arhit. attīstībā Celtniecības materiāls Pilsētbūvniecības veids Arhitektūras formas

70 Romas kultūras avoti: Etrusku kultūra Sengrieķu ietekmes 5. Izglītība un zinātne Attieksme pret izglītību Attieksme pret zinātni, zinātnes nozīmīgākie sasniegumi Romiešu kalendārs 2. Sabiedriskā dzīve un sadzīve: Romas mīts un leģenda Aristokrātiskais dzīves veids un vērtību sistēma Vienkāršās tautas dzīves apstākļi 6. Romas arhitektūra un tēlotāja māksla: Arhitektūras un mākslas avoti Romiešu pienesums arhitektūras attīstībā Nozīmīgākie sabiedrisko u reliģisko būvju tipi Tēlotājas mākslas raksturs un specifika 3. Romas mitoloģija un reliģija: Attieksme pret dieviem Laru un penātu kults Vestas kults Atvērtība svešām ietekmēm 7. Agrīnā kristietība Kristietības rašanās iemesli Svētie raksti, Jēzus Kristus personība 4. Romas filozofijas raksturs: Stoicisma būtība Neoplatonisma būtība

71 4.11. Māksla un arhitektūra Senās Romas kultūrā
Prezentācijai izmantotie avoti: Rubenis A. Senās Romas kultūra. -Rīga, 1999. Cielava, Sk., „Vispārīgās mākslas vēsture I”, Zvaigzne ABC,1998 Misāns, Pavulāne, Vijups „Pasaules vēsture I”, Zvaigzne ABC, 2000 Lapiņa u.c. „Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām I”,Raka,1998 Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 Zitāne L. Kultūras vēsture, 3.daļa –R.,2002 Un citi internetā pieejamie materiāli Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. Par materiāla saturu atbild L.Zitāne