Leksikoloģija

Leksika - valodas vai atsevišķa cilvēka vārdu krājums. Leksikoloģija – valodniecības nozare, kura pētī vārdu nozīmi un vārdu krājumu.

Vārda nozīme - vārda skanējuma sabiedriski nostiprinātais saturs. lieska slieka

Ir vārdi, kuriem ir tikai viena nozīme. Tie ir viennozīmīgi vārdi. Ir vārdi, kuriem ir vairākas nozīmes. Tie ir daudznozīmīgi vārdi.

Sinonīmi - vārdi ar tuvu vai līdzīgu nozīmi. meitene – meitēns, skuķis, merģele

Antonīmi - vārdi, kas nozīmes ziņā pretstatāmi. silts – auksts, tuvu – tālu

spāre - jumta konstrukcija; spāre - kukainis Homonīmi - vārdi ar vienādu skanējumu, vienādu rakstību, bet dažādām savstarpēji nesaistītām nozīmēm. spāre - jumta konstrukcija; spāre - kukainis

pilsētas mērs - pacietības mērs Homogrāfi - vārdi ar vienādu rakstību, bet dažādu izrunu un nozīmi. pilsētas mērs - pacietības mērs

Homoformas - nejauši sakritušas vārdu formas. stāstu pasaku – pasaku labus vārdus

Vārdu krājuma dalījums pēc cilmes (etimoloģiskā diferenciācija)

Mantotā leksika - latviskas cilmes vārdi, kas valodā saglabājušies no ļoti tālas senatnes, piemēram, saule, mēness, diena, nakts, māte, brālis

Latviskas cilmes vārdi veido vārdu krājuma lielāko daļu.

Aizguvumi - vārdi, kuri pārņemti no kādas citas valodas Aizguvumi latviešu valodā: somugrismi; slāvismi; ģermānismi.

Internacionālismi jeb svešvārdi - vārdi, kas līdzīgā skanējumā un rakstībā pazīstami ne tikai atsevišķā nacionālajā valodā, bet arī vairāku kultūras tautu valodās.

Internacionālismu devējvalodas - grieķu; latīņu; angļu; krievu; franču.

Termini - vārdi, kas apzīmē stingri noteiktu kādas zinātnes jēdzienu. Terminoloģija – terminu kopums un zinātne, kas pēta terminu darināšanu un attīstību.

Profesionālismi - jēdzienu apzīmējumi, kas tiek lietoti noteiktā nozarē.