Latvijas tautsaimniecības raksturojums Kristaps Lešinskis Banku augstskolas docents Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes loceklis

“Augsts lidojums”, smaga piezemēšanās- kāpēc tā notika? nesenā vēsture …

“Augsts lidojums”, smaga piezemēšanās Dati: LRCSP * Ekonomikas ministrijas novērtējums (2009.gada jūnijs)

“Augsts lidojums”, smaga piezemēšanās Dati: LRCSP

“Augsts lidojums”, smaga piezemēšanās Dati: LRCSP

Darba ražīguma un reālās darba samaksas izmaiņas Latvijā

Produktivitāte un darbaspēka izmaksas Latvijā, salīdzinot ar ES-27 vidējo rādītāju

Inflācija Latvijā, % Dati: LRCSP * LR Ekonomikas ministrijas novērtējums 2009.gada jūnijā

Kā var tā gadīties, ka valsts, kura ilgstoši dzīvojusi straujas izaugsmes apstākļos, pēkšņi piedzīvo šoku un ārkārtīgi “smagu piezemēšanos”, ir spiesta lūgt starptautisku finansiālu palīdzību?

Teorētiski iemesli varētu būt dažādi: Privatizācijas process, Neveiksmīga nodokļu reforma, Nepareizi izvēlēts valūtas kursa režīms, Slikta uzņēmējdarbības vide, Vājš uzņēmējdarbības atbalsts, Un daudzi citi... Visas nu jau bijušās “pārejas ekonomikas” valstis gāja cauri šiem reformu procesiem vairāk vai mazāk veiksmīgi, taču nevienai no tām nebija jāpārdzīvo krīze tik smagi kā Latvijai Kas tad Latviju padarīja būtiski atšķirīgu no citiem?

Latvijas maksājumu bilances aina Komponentes Pirms krīzes Krīzē 2003 2004 2005 2006 2007   2008 2009 Iq II q Tekošā konta saldo (% no IKP) -8,2 -12,8 -12,5 -22,5 -22,3 -13 1,3 14,2 Ārējās tirdzniecības bilances saldo -20,9 -21,8 -27,6 -25,3 -19,1 -11,9 -7,3 Ārējais parāds (bruto; % no IKP) 79,5 93,3 99,4 114 127,6 128,8 129 132,2 (neto; % no IKP) 24,1 29,9 35,6 44 49,5 56,5 56,6 56,7 Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā (tīrā plūsma; % no IKP) 2,7 4,6 4,4 8,3 8,1 3,7 0,5 -3,8 Dati: Latvijas Banka

Politikas kļūdas Pasaules finanšu krīze? Fiskālās politikas pamatprincipu neievērošana (algu struktūra, inflācija, pārmērīgs iekšzemes pieprasījums, valsts parāds uzkrājumu vietā) Novēlota kredīta pieejamības kontrole (spekulatīvās aktivitātes, nekustamā īpašuma burbulis, inflācija, rezidentu parāda straujš pieaugums) Ārvalstu kapitāla ieplūdes kontrole (ievainojamība, parāds, atkarība, ķīlnieka statuss)

Mācības Ja nevēlies smagi piezemēties, nelido pārāk augstu! Pārliekas svārstības aktivitātē atstāj nevēlamu psiholoģisko ietekmi uz cilvēku. Problēmas jāmāk saskatīt laicīgi, ekonomikas un ekonomiskās politikas pamatlikumi ir jāievēro. Maza izmēra atvērtai ekonomikai dzīvot ar MB tekošā konta deficītu 20-25% apmērā no IKP vairāku gadu garumā nozīmē “sēdēt uz pulvermucas”. Agri vai vēlu deglis atnāks. Un tad nācija un tās ekonomika var kļūt par ķīlniekiem pārējai pasaulei. Pārlieka paļaušanās uz ārvalstu kapitālu var ievest slazdā (ārējā parādā), no kura var netikt ārā vairākas desmitgades. Finansējums no ārienes nav mūžam garantēts.

Svarīgāko makroekonomisko rādītāju aina pašlaik (un dažas prognozes)

Prognozes – sarežģīta lietiņa SVF 2006.gadā: SVF 2008.gadā: Avots: SVF Avots: SVF Daudzi to sapratuši – ilgtermiņa prognozes vairs nemana Institūciju lēmumu ietekme traucē paredzēt

Cenu stabilitāte

INFLĀCIJA LATVIJĀ (mērīta ar PCI),% Dati: LRCSP Decembris 2011/ Decembris 2010 + 4,0% Latvijas Banka: Vidējais patēriņa cenu pieaugums 4,4% līmenī 2011.gadā lielākoties bija saistīts ar netiešo nodokļu, kā arī ar enerģijas un pārtikas produktu cenu kāpumu pasaulē.

Avots: Latvijas Banka

Avots: Latvijas Banka

Avots: Latvijas Banka

Kā būs šogad? Pamatpieņēmumi: lēnāka izaugsme Eiropā diemžēl nozīmēs arī gausāku ekonomisko aktivitāti Latvijā, kas savukārt atspoguļosies arī zemākā iekšzemes pieprasījumā – cilvēki mazāk pirks (Latvijas Banka) vāja izaugsme Eiropā, vājš pieprasījums energoresursu un citu izejvielu tirgos – salīdzinoši maz importēsim inflāciju minimāla vai nekāda nodokļu ietekme

Kā attīstīsies eiro/USD kurss? Ļoti zīmīgs izteikums! Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics 19.janvāra preses konferencē: Līdz ar to varam prognozēt arī gada vidējās inflācijas samazināšanos no 4.4% 2011. gadā līdz 2.4% šogad. Domājot par valdības mērķi Latvijai 2014. gadā ieviest eiro, mūs interesē tieši šis gada vidējās inflācijas rādītājs, jo ar to mēra atbilsmi vienam no Māstrihtas kritērijiem – cenu stabilitātei. Avots: Latvijas Banka Kā attīstīsies eiro/USD kurss?

Ekonomiskā aktivitāte

Ekonomiskās aktivitātes rādītāji Iekšzemes kopprodukts Nacionālais kopprodukts Eksporta apjomi Nodarbinātība, bezdarbs Nozaru aktivitāte Uzņēmējdarbības aktivitāte Ekonomikas sentimenta indeksi

Ekonomiskā aktivitāte Latvijā Avots: LRCSP

IKP dinamika ceturkšņu griezumā Precizēta informācija par 3.cet.: +6,6% Avots: LRCSP

Latvijas Bankas prognoze 2011.gada septembrī*: * Iekrāsotā zona raksturo paredzamo scenāriju ar 90% varbūtību (jo gaišāka krāsa, jo mazāka varbūtība). Rimšēvics 19.janvāra preses konferencē: Latvijas Banka aktualizējusi 2012. gada IKP izaugsmes prognozi: to esam samazinājuši uz 1.3% no vēl septembrī prognozētajiem 2.5% Sākotnējā Finanšu ministrijas prognoze arī bija +2,5%

Latvijas ārējā tirdzniecība (preces), miljoni latu   Iekšzemes pieprasījums Ārējais pieprasījums Pārorientācija Dati: LRCSP

Saražotās produkcijas realizācija apstrādes rūpniecībā (miljoni latu) AVOTS: EM

Latvijas importa struktūra pēc BEC2 klasifikācijas, faktiskajās cenās PREČU SADALĪJUMS IMPORTS 2009.GADS 2010.GADS MILJ. LATU % NO KOPĒJĀ APJOMA KOPĀ 4 709.8 100 5 840.8 KAPITĀLPRECES 503.2 10.7 684.9 11.7 STARPPATĒRIŅA PRECES 2 170.9 46.1 2 772.4 47.5 PATĒRIŅA PRECES 1 457.5 30.9 1 542.5 26.4 PĀRĒJĀS PRECES 365.8 7.8 587.7 10.1 VIEGLIE AUTOMOBIĻI3 100.9 2.1 154.7 2.6 AUTOBENZĪNS3 111.5 2.4 98.6 1.7 Atbilstoši BEC klasifikācijai eksportētās un importētās preces var sagrupēt kategorijās pēc to iespējamā izlietošanas veida. Kapitālpreces veido pamatlīdzekļi, starppatēriņa preces - izejvielas un citi materiāli, kas paredzēti tālākai pārstrādei. Kā patēriņa preces tiek uzskaitītas preces, kas domātas iedzīvotāju vajadzībām. Citas preces, kas nav iekļautas minētajās kategorijās (piemēram, armijas aprīkojums u.c. specifiskas preces), ir ieskaitītas pārējo preču kategorijā. Avots: LRCSP

Avots: LR Ekonomikas ministrija

Pakalpojumu eksports 2010.gadā: Pakalpojumu imports 2010.gadā: (miljoni latu) Pakalpojumu imports 2010.gadā: (miljoni latu) KOPĀ 1 959 Jūras transports 284 Gaisa transports 182 Cits transports 498 Braucieni 340 Finanšu pakalpojumi 121 Informācijas, datorpakalpojumi 70 Sakaru pakalpojumi 51 Būvniecība 42 KOPĀ -1 181 Jūras transports -89 Gaisa transports -125 Cits transports -135 Braucieni -344 Finanšu pakalpojumi -58 Sakaru pakalpojumi -55 Informācijas, datorpakalpojumi -52 Būvniecība -35 Izteikta intra-industrijas tirgošanās pazīme Avots: LB

MAKSĀJUMU BILANCES TEKOŠAIS KONTS (miljoni latu) http://www.bank.lv/LMB/LMB.php?table_level_0=19&table_level_1=&tables=2&lang=1&period-f=2007&period-t=2009&periodiskums=2&period-q-1=on&period-q-2=on&period-q-3=on&period-q-4=on&currency=1&mervieniba=2   2007 2008 2009 Tekošais konts http://www.bank.lv/LMB/LMB.php -3327 -2052 1250 Preces - 3536 -2758 -864 eksports 4214 4550 3627 imports -7751 -7306 -4491 Pakalpojumi 496 651 819 1878 2178 1925 -1382 -1528 -1106 Ienākumi -481 -306 853 ienākošie 761 858 699 izejošie -1242 -1165 153 Kārtējie pārvedumi 194 360 443 1042 998 -848 -683 -555 2010 211 -1094 4494 -5588 787 1933 -1146 52 586 -534 466 865 -399

DARBA SAMAKSAS PLŪSMAS Atlīdzība ārvalstīs nodarbinātajiem rezidentiem pa mēnešiem: 2010.gadā janvāris decembris Atlīdzība, milj.ls 26 27 28 2011.gadā janvāris augusts Atlīdzība, milj.ls 28 29 30 Atlīdzība Latvijā nodarbinātajiem nerezidentiem pa mēnešiem: janvāris decembris 2010.gadā Atlīdzība, milj.ls ‑2.0 ‑1.7 ‑1.8 ‑2.4 ‑1.9 2011.gadā janvāris augusts Atlīdzība, milj.ls -1.7 ‑1.8 ‑1.7 ‑1.6 Avots: Latvijas Banka

IEGULDĪJUMU IENĀKUMI Latvijas rezidentiem no ārvalstīm: Ienākumu veids 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Tiešās investīcijas 1 2 3 20 19 34 26 -37 -16 Portfeļieguldījumi 40 58 54 75 88 106 168 193 248 181 156 Citas investīcijas 48 46 39 35 55 97 145 251 297 229 126 Nerezidentiem no Latvijas (MB tie parādās ar (-) zīmi): Ienākumu veids 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Tiešās investīcijas 55 62 65 121 286 348 550 638 261 -729 72 Portfeļieguldījumi 9 10 18 41 59 106 77 148 96 89 Citas investīcijas 53 64 60 69 116 230 492 677 455 365 Avots: Latvijas Banka

LATVIJAS MAKSĀJUMU BILANCES FINANŠU UN KAPITĀLA KONTS (miljoni latu)   2007 2008 2009 Finanšu un kapitāla konts 3430 2537 -1348 Kapitāla konts 288 239 317 kredīts 294 250 325 debets -5 -11 -8 Finanšu konts 3142 2118 -1666 Tiešās investīcijas 1004 543 48 mūsu valstī 1193 644 -69 ārvalstīs -190 -102 12 Portfeļinvestīcijas -346 178 202 -24 42 4 -322 137 198 Citi ieguldījumi (rada saistības, prasības) 2884 1188 -1268 saistību pieaug., prasību samaz. 5984 1422 -885 saistību samaz., prasību pieaug. -3100 -234 -382 Rezerves aktīvi -502 320 -648 2010 -365 248 256 -8 -613 239 284 -45 -70 -25 -272 139 -411 -509

Nozīmīgi ietekmē peļņas apjomi 2011.gada 1.pusgadā: 372 milj. Ls Nozīmīgi ietekmē peļņas apjomi Avots: Autora veidots, izmantojot Latvijas Bankas datus

Lielākie ārvalstu tiešie investori Latvijā (stāvoklis uz 06.10.2011) 1. AKTSIASELTS HANSAPANK Igaunija 663 2. Bank DnB NORD A/S Dānija 134 3. SKANDINAVISKA ENSKILDA BANKEN AB Zviedrija 104 4. TILTS COMMUNICATIONS 72 5. BITE Lietuva UAB Lietuva 70 6. PALINK Uždaroji akcine bendrove 60 IKI veikali 7. GE Capital International Financing Corporation ASV 59 8. EKTORNET LATVIA AB 54 Swedbank grupas NĪ uzņēmums 9. EBRD Lielbritānija 51 Ieguldījums Parex 10. Tele2 Sverige Aktiebolag 50 Avots: autora veidots, izmantojot Lursoft datus

ĀTI sadalījums pa rajoniem/pilsētām, miljoni Ls (uz 06.10.2011) 1. Rīga 3,207 2. Rīgas rajons 358 3. Ventspils 116 4. Cēsu rajons 68 5. Liepāja 40 6. Jūrmala 37 7. Kuldīgas rajons 31 8. Daugavpils 30 9. Jelgava 29 10. Cēsis 28 Investē Rīgā Kōpā: 4,113 miljoni Ls Avots: Lursoft dati

Latvijas rezidentu saistības (ārējais parāds), miljardi latu 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 III c. ĀRĒJAIS PARĀDS (BRUTO) 4,2 5,1 6,9 9,0 12,7 18,9 20,9 20,5 21,0 20,8 ĀRĒJAIS PARĀDS (NETO) 1,2 1,5 2,2 3,2 4,9 7,3 9,2 7,5 6,8 6,6 Valdība: 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2010 3.c. 0,4 0,5 0,6 0,8 1,4 3,3 4,4 4,5 2011.Gada 3.ceturksnis : Ārējais parāds (bruto; % of IKP) 151 Ārējais parāds (neto; % no IKP) 48 Dati: Latvijas banka

EKONOMIKAS SENTIMENTA RĀDĪTĀJI

Ekonomikas sentimenta indekss Vidējais svērtais lielums no apstrādes rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības, pakalpojumu sektora un patērētāju konfidences rādītājiem. Attiecīgi atsevišķi tiek apskatīti arī augstāk minētie Pamatā katrs no šiem konfidences rādītājiem ir atbilžu uz trim jautājumiem vidējais svērtais atbilžu saldo Dati: http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/konjunkturas-raditaji-galvenie-raditaji-32213.html Metodoloģija: http://data.csb.gov.lv/DATABASE/ekfin/%CEstermi%F2a%20statistikas%20dati/Konjunkturas%20raditaji/KRS.htm

Avots: LR Ekonomikas ministrija

Nodarbinātības jautājumi

(darba meklētāju īpatsvars) Bezdarba līmenis, % (darba meklētāju īpatsvars) Latvia Lithuania Estonia 2010 4q 16,9 17,1 13,6 2011 1q 16,6 17,2 14,4 2011 2q 16,2 15,6 13,3 2011 3q 14,8 10,9 Dati: LRCSP NVA oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis: 11,5% (2011.gada 31.decembris)

Data: CSB of Latvia

Dati: NVA

STRĀDĀJOŠO MĒNEŠA VIDĒJĀ BRUTO DARBA SAMAKSA LATVIJĀ   2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Latvijā 159 173 192 211 246 302 398 479 461 445 2011.gads: janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris 447 440 463 460 462 469 472 459 Avots: CSP

Regional aspects LATVIJA 445 492 509 423 341 382 357 309 Rīgas plānošanas reģions 492 ..Rīgas reģions (Rīga) 509 ..Pierīgas reģions 423 Vidzemes reģions 341 Kurzemes reģions 382 Zemgales reģions 357 Latgales reģions 309 Avots: CSP

Vai mums vajag eiro?

Ieguvumi (un ar tiem saistītie mīti) vairāk mikro līmeņa cenu atpazīstamība (unit of account), ! Cik nozīmīgi? brīvi konvertējama valūta daļēji konvertējamas vietā tirdzniecības apjomu palielināšanās ! Cik daudz un kāpēc? konkurences paaugstināšanās ! Vai to gaidām? Un kur? godīgāka konkurence zonas ietvaros (izslēgta NV devalvēšanas iespēja), ! Nosacīti; gan jā, gan nē valūtas mainīšanas izmaksas (uzņēmumu sektors, tūrisms), ! Nulles rezultāta spēle VK svārstību risks,! vai tagad ir? Un vai pret citām pazudīs? Tūrisms. resursu efektīvāka izmantošana- starptautiska konkurence netiek traucēta no VK svārstībām ! Vai vajag resursu “efektīvāku” izvietošanu un migrāciju?

Ieguvumi procentu likmju izlīdzsvarošanās ! Vai vajag? mazāka iespēja spekulatīva rakstura darbību ietekmei uz valūtu. ECB spēja nodrošināt zemu inflāciju Eirozonā, attiecīgi arī zemas procentu likmes- attiecīga stabila vide izaugsmei ilgā laika posmā ! Kā reģionāli? Eiropas Savienības kā ekonomiskā centra pozīciju nostiprināšanās globālajā konkurencē- svarīgi arī politiski Būsim lielākas un spēcīgākas “kompānijas” biedrs, sēdēsim ar viņiem “pie viena galda” Eiropas identitātes stiprināšana Iespēja ar laiku kļūt par pasaules vadošo valūtu

Zaudējumi, riski Vairāk makro līmeņa suverēna monetārā politika, atkarība no citām valstīm, paliekot neatkarīgai fiskālai un citām politikām, Nav iespējams izmantot VK kā ekonomiskās politikas instrumentu makroekonomisko procesu regulēšanai, No iepriekšējā punkta izriet- var padziļināties konkurētspējas līmeņa atšķirības starp valstīm, Nav iespējams izmantot procentu likmes kā instrumentu makroekonomisko procesu regulēšanai nacionālās, ekonomiskās identitātes jautājumi, globalizācijas padziļināšanās neatbilstība optimālas valūtas zonas kritērijiem bailes no pārlieku lielas inflācijas atsevišķos zonas reģionos var likt turēties pie augstām procentu likmēm,

Zaudējumi, riski iespējams cenu kāpums atsevišķās teritorijās cenu līdzsvarošanās dēļ, cenu noapaļošanas efekts, ieviešanas izmaksas valstij, reformu izmaksas pēc ieviešanas uzņēmumiem, bankām, mājsaimniecībām Savstarpēja atkarība Nav iespējama ārējās nesabalansētības starp valstīm regulēšana ar valūtas kursu palīdzību,

Eirozonas inflācija Detalizētāk: http://www.ecb.int/stats/prices/hicp/html/inflation.en.html Avots: ECB

12 mēnešu inflācija atsevišķās vietās Oktobris 2011/ Oktobris 2010, % Eirozona (17 valstis) 3,0 ES-27 3,3 Igaunija 4,7 Latvija 4,3 Lietuva 4,2 Lielbritānija 5,0 Zviedrija 1,1 Avots: Eurostat

Gada inflācija atsevišķās vietās, % 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Eirozona (17 valstis) 2,2 2,1 3,3 0,3 1,6 Eiropas Savienība 2,0 2,3 3,7 1,0 Igaunija (2011) 3,0 4,1 4,4 6,7 10,6 0,2 2,7 Latvija 6,2 6,9 6,6 10,1 15,3 -1,2 Lietuva 1,2 3,8 5,8 11,1 4,2 Slovēnija (2007) 2,5 5,5 0,9 Kipra (2008) 1,9 2,6 Malta (2008) 0,7 4,7 1,8 Slovākija (2009) 7,5 2,8 4,3 3,9 Lielbritānija 1,3 3,6 Zviedrija 0,8 1,5 1,7 Avots: Eurostat

Vai vajag/vajadzēja devalvēt latu?

NACIONĀLĀS VALŪTAS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS ĪSĀ PERIODĀ preču, pakalpojumu importētāji, eksportētāji fiziskas personas, kuras strādā Latvijā, saņem darba samaksu latos un ir patērētāji iekšzemē darba “importētāji”, “eksportētāji” kapitāla, parāda vērtspapīru turētāji starptautiskā līmenī potenciālie investori kārtējo pārvedumu saņēmēji, nosūtītāji aizdevēji, aizņēmēji, noguldītāji, uzkrājumu veidotāji iekšējā tirgū strādājoši uzņēmumi - Devalvācijas sacensība (“competitive devaluation”) importēto preču un pakalpojumu aizvietošanas iespējas Uzticības valūtai jautājums Kopējās intereses un ietekmes ilgākā periodā