Saule kā zvaigzne ESF projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” (vienošanās Nr. 2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003)

Pirmais tuvinājums Pirmajā tuvinājumā Saule ir ļoti vienkāršs objekts. Gravitācijas spēku kompensē gāzes spiediena spēks. Saule atrodas līdzsvarā.

Saules parametri No novērojumiem: Aprēķini: Vidējais attālums līdz Saulei 1,4961011 m. Vidējais leņķiskais rādiuss 16. Apriņķojuma periods ap Sauli 365,2564 diennaktis. Solārkonstante 1366  4 W/m2. 70% ūdeņraža, 28% hēlija, 2% citi elementi. Aprēķini: Rādiuss 6,96108 m. Masa 21030 kg. Starjauda 3,841026 W. Virsmas temperatūra 5775 K. Temperatūra centrā 7,2106 K. Spiediens centrā 1,361014 Pa.

Saules uzbūve

Enerģijas avots Saulē notiek kodolsintēzes reakcijas, kurā no protoniem H (ūdeņraža atomu kodoliem, sk. shēmu) veidojas hēlija atomu kodoli He. Reakcijā rodas arī neitrīno, kurus var detektēt uz Zemes. Attēlā augšā – neitrīno detektors.

Magnētiskais lauks Saulei ir spēcīgs un komplicēts magnētiskais lauks, kurš rada dažādas parādības – plankumus, uzliesmojumus, protuberances. Lauka līnijas bieži veido cilpas.

Saules atmosfēra

Fotosfēra Fotosfērā redzami Saules plankumi – apgabali ar zemāku temperatūru nekā apkārtējai virsmai.

Hromosfēra Virs fotosfēras atrodas hromosfēra, kurā notiek uzliesmojumi – spēja virsmas spožuma pailielināšanās un daļiņu izsviešana kosmosā (attēlos).

Protuberances Relatīvi auksti ūdeņraža mākoņi – protuberances parāda Saules magnētiskā lauka cilpveida struktūru. Protuberances var pastāvēt ilgstoši.

Saules atmosfēras ārējā daļa ir retinātais vainags Saules atmosfēras ārējā daļa ir retinātais vainags. Te reizēm notiek izvirdumi – Saules vielas izsviešana kosmosā (attēlos). Vainags

Saules aptumsums Vainags labi redzams pilna Saules aptumsuma laikā

Saules vējš No Saules izsviestās daļiņas sauc par Saules vēju. To veido protoni, hēlija atomu kodoli un elektroni. Saules vējš sasniedz arī Zemes apkaimi un ietekmē mūsu planētas magnētisko lauku.

Saules aktivitāte Plankumi, uzliesmojumi un izvirdumi veido Saules aktivitāti, kuru izsaka ar Volfa skaitli. Ik pēc aptuveni 11 gadiem Saules aktivitāte ir augsta. Kad gaidāms nākošais Saules aktivitātes maksimums?

Saules aktivitātes ietekme uz Zemi Nedzīvā daba Dzīvā daba Tehnoloģija Magnētiskās vētras Radiācijas bīstamība kosmonautiem Elektroapgādes pārtraukumi Polārblāzmas Ietekme uz stresam pakļautu organismu Īsviļņu radiosakaru traucējumi Izmaiņas jonosfērā Dažu dzīvnieku sugu vairošanās Pavadoņu pastiprināta bremzēšanās Laikapstākļu variācijas Koku gadskārtu gredzenu biezuma maiņa Pavadoņu elektronikas bojājumi

Polārblāzmas Polārblāzma (attēlos, pa kreisi – veidošanās shēma) ir atmosfēras gāzu spīdēšana lielā augstumā. Spīdēšanu ierosina Saules vēja daļiņas.

Polārblāzma Somijā. Iespējams spīdēšana arī sarkanā krāsā. I. Vilka foto