Latvijas preču eksporta attīstības vērtējums: tirgus daļu analīze*

Slides:



Advertisements
Līdzīgas prezentācijas
      Sensoro spēju attīstīšana matemātisko pamatpriekšstatu veidošana, matemātika - integrētā pieeja  Konsultācija  Rīgas pirmsskolas izglītības.
Advertisements

Skolas simbolika 10.a klases projekts 2011./2012. m.g.
Lasīšanas prasmju pilnveide
“Rītausmas reidi”.
Eiropas Sociālā fonda projekts „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” Vienošanās Nr.2010/0096/1DP/ /09/IPIA/VIAA/001.
Aktualitātes bērnu tiesību aizsardzības jautājumos
Demonstrējumi dārzkopībā g.
Prezentācijas transkripts:

Latvijas preču eksporta attīstības vērtējums: tirgus daļu analīze* Uldis Rutkaste Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Rīga 2007. gada 11. jūnijs * - Pētījuma pirmie rezultāti diskusijai. Secinājumi atspoguļo autoru – Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes darbinieku – viedokli, un autori uzņemas atbildību par iespējamām pieļautajām neprecizitātēm.

Kas tēmu dara aktuālu? Preču eksporta gada pieaugums, milj. latu Preču eksports pret IKP, % (2000-2006 vidēji)

Analīzes metodes (1): pastāvīgās tirgus daļas analīze Ārējā pieprasījuma efekts Pieprasījuma struktūras efekts Preces efekts Valsts efekts Jauktais struktūras efekts Tirgus daļas efekts

Analīzes metodes (2): eksporta preču tirgus tendenču analīze Tiek aprēķinātas: Latvijas un galveno konkurentu tirgus daļas galvenajos eksporta tirgos apjoma un vērtības izteiksmē; relatīvās cenas. Atkarībā no tirgus daļu izmaiņu rakstura tiek izšķirti 3 attīstības scenāriji: konkurētspēja uz izmaksu rēķina; konkurētspēja uz kvalitātes rēķina; zaudētais tirgus.

Izmantotie dati Eurostat ārējās tirdzniecības datubāzes dati vienota datu uzskaites un klasifikācijas metodoloģija pilnībā aptver ES dalībvalstis CN8, HS2 un HS4 agregācijas līmeņi ārējās tirdzniecības dati eiro un masas izteiksmē Analizēts Latvijas eksports uz ES25 valstīm (76.7% no Latvijas kopējā eksporta vidēji no 2000. līdz 2006. gadam)

Latvijas eksporta pieaugums uz ES25: noteicošie faktori (% punktos)

Kopējā struktūras efekta sadalījums (% punktos)

Tirgus daļas un produkta efekts 17.7% 18.3% 58.2% 5.9%

Tirgus daļas un valsts efekts 11.0% 33.5% 25.6% 29.8%

Koksne: šķelda, koksnes atkritumi

Koksne: apaļkoksne

Koksne: zāģmateriāli

Koksne: saplāksnis, būvmateriāli

Metāls: dzelzs armatūra

Metāls: alumīnija lietņi

Tekstils: dzijas

Tekstils: trikotāžas virsdrēbes

Tekstils: sieviešu apakšveļa

Tekstils: šūtas virsdrēbes

Ķīmiskās rūpniecības produkti: medikamenti

Ķīmiskās rūpniecības produkti: krāsas, lakas

Ķīmiskās rūpniecības produkti: parfimērija, kosmētika

Ķīmiskās rūpniecības produkti: sveces

Nākotnes izaicinājumi 2000.-2006. g. Latvijas eksporta konkurētspēja ievērojami pieaugusi, bet 2006. gadā kāpums piestājis. Dažu Latvijai nozīmīgu eksporta preču tirgos pēdējos gados konkurētspēja tiek zaudēta, iespējams, zaudējot cenu konkurencē lēto izmaksu valstīm. Būtisks izaicinājums vidējā termiņā: spēja kāpināt eksporta preču konkurētspēju, rēķinoties, ka Latvijā algu un izmaksu līmenis visticamāk turpinās pieaugt. Risinājums? Preču eksporta strukturālas izmaiņas, kas Latvijas produktus ārvalstu tirgos ļautu pozicionēt, diferencējot tos no lēto izmaksu valstu produkcijas.

Konkurētspējas veicināšana: citi īsa un vidēja termiņa risinājumi Pozitīvā valsts efekta izmantošana (Čehijas, Polijas, Ungārijas piemērs). Nišas produkti, iespējami tuvinoties potenciālo klientu specifiskajām vēlmēm. Valsts politikas fokusa maiņa: no “zemu izmaksu paradīzes” uzturēšanas uz eksporta produktu/projektu ātru, elastīgu atbalstu. Ilgtermiņā izšķiroša loma būs ražošanas faktoru kvalitātei.