Ilgtermiņa attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrāde pēc 01.12.2011 Andris Eglītis VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta vecākais referents 1

ES 2020 mērķi un ES dalībvalstu reformu programmās noteiktie mērķi Nodarbinātības līmenis (%) Pētniecība un attīstība % no IKP CO2 emisiju samazināšanas mērķi Atjaunojamie energoresursi Energoefektivitāte - enerģijas patēriņa samazinājums Mtoe Priekšlaicīga mācību pārtraukšana % Augstākā izglītība % Samazināt nabadzībā nonākušo vai sociālā atstumto personu skaitu ES pamat mērķis 75 % 3 % -20 % (pret 1990.g.) 20 % Energoefektivitātes pieaugums par 20 % jeb 368 Mtoe 10 % 40 % 20 000 000 Igaunija 76 % 11 % 25 % 0,71 9,5 % līdz 15 % (pret 17,5 % 2010. gadā) Lietuva 72,8 % 1,9 % 15 % 23 % 1,14 <9 % 170 000 Latvija 73 % 1,5 % 17 % 0,67 13,4 % 34-36 % 121 000

Attīstības plānošanas sistēma Latvijā Ilgtermiņa konceptuālais modelis “Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā” Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030 Latvijas Nacionālais attīstības plāns Partnerības līgums (nacionālā stratēģija ES fondu apguvei) Plānošanas reģionu un pašvaldību ilgtermiņa stratēģijas un teritorijas plānojumi Nozaru politikas plānošanas dokumenti Valdības deklarācija Iestāžu darbības stratēģijas Plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmas Vidējas termiņa budžeta plānošana Ikgadējie pašvaldību budžeti Budžeta programmas Ikgadējais valsts budžets

Plānošanas dokumentu atbilstība normatīvo aktu prasībām Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrāde, kas uzsākta pirms TAPL spēkā stāšanās, pabeidzama atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā, kad tika uzsākta minēto attīstības programmu izstrāde Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni līdz 2013.gada 31.decembrim nodrošina ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādi vai aktualizāciju saskaņā ar TAPL

TAPL par IAS Ilgtspējīgas attīstības stratēģija — ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva 21.pants. Vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija (1) Vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstveidā un grafiskā veidā. (2) Telpiskās attīstības perspektīvā nosaka teritoriju attīstības vadlīnijas, kā arī nosaka un shematiski attēlo vietējās pašvaldības nozīmīgākās telpiskās struktūras, attīstības prioritātes un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas. (3) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

Ieguldījumi cilvēkkapitālā Inovatīva un ekoefektīva Latvija 2030 prioritātes un ilgtermiņa attīstības virzieni Veidojas spēcīga  nācijas identitāte, kultūra, radošums Visa pieejamā cilvēkresursa  iesaiste Produktivitātes celšana Izglītības paradigmas maiņa Intelektuālais un radošais potenciāls pārvēršas ekonomiskos ieguvumos Saglabāta bioloģiskā daudzveidība, inovatīvi izmantoti ekosistēmu pakalpojumi un atjaunojamie energoresursi   Vietas kapitāla izmantošana Veidojas Latvijas kā zaļas valsts tēls Rīga – Baltijas metropole Efektīva resursu pārvaldība Jaunas pilsoniskās līdzdalības formas Sabiedrība ar augstu pašapziņu Pakalpojumu pieejamība Sadarbības tīkli Pilsētu lauku mijiedarbība Kultūras telpas attīstība Ieguldījumi cilvēkkapitālā Paradigmas maiņa izglītībā Inovatīva un ekoefektīva ekonomika Daba kā kapitāls nākotnei Telpiskās attīstības perspektīva Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība 2  1  3  4  5  6  7 

Latvijas Telpiskās attīstības perspektīva līdz 2030.g. Politikas virzieni: Sasniedzamība un mobilitātes iespējas Policentriska apdzīvojuma struktūra (attīstības centri kā reģionu izaugsmes virzītāji) Nacionālo interešu telpas – unikālas, specifiskas teritorijas, kas nozīmīgas visas valsts attīstībai (lauki, Rīgas metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste, austrumu pierobeža)

Latvija 2030 īstenošanas modelis Ilgtspējīgas Saeimas attīstības komisija Nacionālā padome Latvija2030 UZRAUDZĪBA ĪSTENOŠANA PLĀNOŠANA MK MINISTRIJAS REĢIONI PAŠVALDĪBAS institūts 2030 NAP 2010 2013 2020 2027 ES 2020, VASAB, BJRS, Eiropas Savienības IAS SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA sociālo partneru un NVO aktivitātes

Ilgtermiņa un vidēja termiņa uzstādījumi Rīcības virzieni Uzdevumi Vid. term. prioritātes Vīzija Stratēģiskais mērķis Ilgtermiņa prioritātes Ekonom. profils / specializācija Ilgtermiņa stratēģiskie uzstādījumi Vidēja termiņa stratēģiskie uzstādījumi

Pašvaldību pieredze IAS izstrādē

Piemērs – Ikšķiles novada IAS 2030 Apjoms – 14 lpp Izstrādāta 2009-2010.g. vienlaicīgi ar AP un TP Struktūra: 3 lp titullapa, saturs, ievads 2 lp Ikšķiles novads 2010 .g. raksturojums 2 lp novada specializācija un funkcionālās saites 2 lp Ilgtermiņa uzstādījumi 4 lp telpiskās attīstības raksturojums un karte 1 lp Ikšķiles centra telpiskā attīstība

Piemērs – Jūrmalas IAS 2030 Apjoms – 61 lpp Izstrādāta 2009.-2010.g., pašvaldībai nav AP Struktūra: 3 lp titullapa, saturs, ievads 4 lp Jūrmala 2010 .g. 4 lp Jūrmalas SVID 2 lp IAS struktūra 2 lp vīzija 2 lp stratēģiskie mērķi 1 lp prioritātes 22 lp pasākumi prioritāšu īstenošanai 8 lp IAS īstenošanas uzraudzība 2 lp sadarbība ar citām pašvaldībām 11 telpiskā perspektīva un perspektīvā sadarbība ar apkārtējām teritorijām

Sagatavošanās izstrādei IAS un AP izstrādes process Sagatavošanās izstrādei Apstiprināšana Izstrāde Publiskā apspriešana Saskaņošana Pilnveidošana 13 13

TAPL par AP Attīstības programma - vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai 22.pants. Vietējās pašvaldības attīstības programma (1) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju un izvērtējot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus (2) Vietējās pašvaldības attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, rīcības un investīciju plānu, attīstības programmas īstenošanai nepieciešamo resursu apjomu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību (3) Vietējās pašvaldības attīstības programmu apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu

AP saturs teritorijas attīstības plānošanas dokuments vidējam termiņam (7 gadiem) izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, izvērtējot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze Stratēģiskā daļa (līdz 7 gadiem) Rīcības plāns (t.sk. investīciju plāns) (vismaz 3 gadiem) Pārskats par publisko apspriešanu Uzraudzības kārtība 15 15

Riski AP izstrādē Ļoti īsi izstrādes termiņi, kas izslēdz sabiedrības un vietējo ekspertu iesaisti (kvalitatīvās AP izstrāde prasa vismaz gadu) Atbildības nodošana konsultantiem, kas izstrādā 5 un vairāk AP vienlaicīgi (www.iub.gov.lv) AP izstrāde bez ieinteresētības (piem., bez politiķu iesaistes)

Nozaru politiku vadlīnijas pašvaldībām Vadlīniju mērķis: nodrošināt nozaru jautājumu risināšanu “uz vietām” informēt par nozaru politiku prioritātēm, kas būtu jāievēro plānojot un īstenojot vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošana dokumentus Pielikums VARAM izstrādātajos metodiskajos ieteikumos attīstības programmu izstrādei Plānots izstrādāt līdz 30.12.2011 Aktualizēšanas biežums pēc izstrādes – reizi gadā (saistībā ar likumdošanas izmaiņām, atbalsta iespējām utt.)

Nozaru politiku vadlīniju tematiskais aptvērums 1. Vispārējā izglītība un pirmsskolas izglītība 2. Pieaugušo izglītība 3. Sports 4. Jaunatnes politika 5. Profesionālā izglītība 6. Kultūra (bibliotēkas, muzeji, kultūras nami utt.) 7. Nodarbinātība 8. Bērnu un ģimenes politika 9. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība 10. Vienlīdzīgu iespēju politika (personu ar invaliditāti tiesības) 11. Vienlīdzīgu iespēju politika (dzimumu līdztiesība) 12. Veselības aprūpe un veselības veicināšana 13. Vides aizsardzība 14. Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana pakalpojumu sniegšanā 15. Satiksme un sakari 16. Enerģētika un energoefektivitāte 17. Uzņēmējdarbības attīstības programmu izstrāde (Inovācija) 18. Investīcijas un eksports 19. Tūrisms 20. Uzņēmējdarbības vides sakārtošana 21. Mežu apsaimniekošana un zemes pārvaldība 22. Lauksaimniecība un lauku attīstība

Saturiskais aptvērums Kuri ir būtiskākie normatīvie akti, kas būtu jāizvērtē, plānojot vietējo attīstību, un to saturs attiecībā uz pašvaldībām? Kur publiski ir pieejamas visas aktuālākās normatīvo aktu redakcijas? Kādi galvenie nozares politikas plānošanas dokumenti būtu jāizvērtē, plānojot vietējo attīstību, un to saturs attiecībā uz pašvaldībām, norādot konkrētus uzdevumus, par kuru izpildi pašvaldība ir noteikta kā atbildīgā / līdzatbildīgā? Kur publiski ir pieejami plānošanas dokumenti? Kādas ir nozares prioritātes, atbalsta virzieni 2014.-2020.gadam, t.sk. Eiropas līmeņa iniciatīvas / aktualitātes?

Saturiskais aptvērums Kādi ir ieteikumi pašvaldībām pasākumu un rīcību plānošanā (ieteikumi nozares atspoguļošanai attīstības programmā (terminoloģija, nozares attīstību raksturojošie rādītāji, saistītās nozares utt.))? Kādi ir ieteikumi pašvaldībām prioritāro projektu noteikšanai, ieteikumi sadarbības projektiem / formām, ieteikumi pasākumu / investīciju projektu teritoriālajai diferenciācijai, t.sk. pakalpojumu teritoriālajam izvietojumam? Sadarbībā ar nacionāla līmeņa institūcijām risināmie jautājumi (nacionāla mēroga problēmu / risinājumu atspoguļošana pašvaldību attīstības programmās) Ar kuriem ministrijas darbiniekiem var konsultēties, izstrādājot pašvaldību attīstības programmas?

Tipiskākās pieļautās kļūdas PSA Statistika tiek atspoguļota tikai par novadu kopā, nav izcelta katra teritoriālā vienība Statistika tiek atspoguļota tikai par vienu, diviem gadiem Nav kartogrāfisko materiālu (pakalpojumu izvietojums, apkalpes mērogs, funkcionālās saites utt.) Netiek atspoguļoti iepriekš īstenotie investīciju projekti un veiktās aktivitātes Koncentrēšanās tikai uz vājajām pusēm (nepieciešamie remonti, problēmas utt.) Tiek konstatēti fakti, bez izvērtējuma un analīzes Nav izvērtētas tendences un sniegtas prognozes

Stratēģijas formulēšana – prioritāšu noteikšana Stratēģijas uzbūve ir katras pašvaldības brīva izvēle, bet tās daļām jābūt savstarpēji saistītām Vidēja termiņa stratēģijai jābūt pamatotai PSA un ilgtermiņa stratēģiskajos uzstādījumos (vīzija, specializācija, ilgtermiņa mērķi) Prioritātes jānošķir no būtiskiem priekšnosacījumiem to īstenošanai (10 prioritātes vairs nav prioritātes)

Tipiskākās pieļautās kļūdas stratēģiskajā daļā Daudz prioritāšu (viss ir prioritārs) Uzstādījumi ir pretrunā ar PSA Kā specializācija norādītas daudzas nozares (nav nošķirts, kas ir top-nozare, kas ir pakārtots) Netiek izvērtēta prioritāšu sasaiste ar PR prioritātēm Prioritātēm netiek izvirzīti rezultatīvie rādītāji

Rīcības, t.sk. investīciju, plāna izstrāde Vismaz 3 gadiem Jāparedz komplekss ieviešanas mehānisms – savstarpēji saistītu, papildinošu un secīgu pasākumu kopums (tematiskā un laika dimensija) stratēģijas ieviešanai, iekļaujot tajā: - īstenojamos projektus/ pasākumus - finansēšanas avotus un apjomu - izpildes laiku - atbildīgos (gan izpildvaras, gan politiskajā līmenī)‏ - iesaistītos partnerus (īpaši privātajā sektorā, NVO)‏

Rīcības plāns Rīcības plānā iekļauj informāciju par visu AP īstenošanā iesaistīto iestāžu un struktūrvienību plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm, lai sasniegtu izvirzītos uzdevumus Rīcības plāns aktualizējams pēc pašvaldības budžeta kārtējam gadam apstiprināšanas Uzdevumi, (U)‏ Pasākumi, aktivitātes Atbildīgie izpildītāji Izpildes termiņš vai periods Finanšu resursi un avoti Vidēja termiņa prioritāte VTP1 Rīcības virziens RV1: U1

Investīciju plāns Investīciju plānā atspoguļo visas plānotās investīcijas pašvaldības attīstības veicināšanai, t.sk. pašvaldības investīcijas, investīcijas, ko plānots piesaistīt ES, ārvalstu un nacionālā atbalsta ietvaros Investīciju plāns aktualizējams pēc pašvaldības budžeta kārtējam gadam apstiprināšanas N.p.k. Projekta nosaukums Atbilstība vidēja termiņa prioritātēm Papildinātība ar citiem projektiem Indikatīvā summa Finanšu instruments, (LVL vai %)‏ Plānotie darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji Plānotais laika posms Partneri Pašvaldības budžets ES fondu finansējums Privātais sektors Citi finansējuma avoti Projekta uzsākšanas datums Projekta realizācijas ilgums 1. Projekta ideja 1.1. Aktivitāte 26

Tipiskākās pieļautās kļūdas rīcības plānā Investīciju projekti un aktivitātes nav pamatoti PSA un SVID Ievietoti tikai apstiprinātie, īstenošanā esošie projekti Ievietoti visi projekti, ko iesniedz pašvaldības struktūrvienības, iestādes Nav līdzsvars starp “tērējošiem” un “pelnošiem projektiem” Rīcības plānā iekļauto projektu kopējais finansējums krietni pārsniedz pašvaldības finansiālās iespējas

Uzraudzības sistēmas uzdevumi Nodrošināt pašvaldības attīstības novērtēšanas iespējas, identificējot pārmaiņas pašvaldības situācijā kopumā un pa jomām Identificēt, vai AP rādītāju sasniegšana norit kā plānots Parādīt pašvaldības darbības progresu un sasniegumus Nodrošināt ar informāciju par AP īstenošanas sasniegumiem sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās puses Pamatot attīstības programmas aktualizācijas nepieciešamību (aktualizācija ≠ uzraudzība)

Tipiskākās pieļautās kļūdas uzraudzības sistēmā Definēti neizpildāmi uzstādījumi (rezultatīvie rādītāji) Visās rīcībās kā atbildīgais par izpildi norādīta pašvaldības attīstības nodaļa Sadaļa satur vien pārkopētu metodisko ieteikumu sadaļu

Sabiedrības līdzdalība AP izstrādē Nevis formāli, bet ar mērķi patiešām izzināt sabiedrības domas un idejas par teritorijas attīstības nākotni Iesaiste jau sākumposmā Pielāgoties iedzīvotāju iespējām (arī vakaros un brīvdienās) Nevis kritizēt, bet pašiem sniegt priekšlikumus

Tipiskākās pieļautās kļūdas sabiedrības iesaistē sabiedrība netiek iesaistīta sabiedrība tiek iesaistīta, kad ir izstrādāta vien PSA vai stratēģiskā daļa visi saņemtie sabiedrības komentāri tiek ņemti vērā Sabiedrības iesaistes aktivitātes tiek organizētas vienīgi novada centrā un darbadienu rītos

AP saskaņošana Pašvaldībām, kas saņem finansējumu prioritātes „Policentriska attīstība” ietvaros, AP ir jāsaskaņo gan ar VARAM, gan PR Pašvaldībām, kas nesaņem finansējumu prioritātes „Policentriska attīstība”, AP ir jāsaskaņo ar PR

PR atzinuma sagatavošana PR izvērtē pašvaldības AP: atbilstību plānošanas reģiona AP atbilstību normatīvo aktu prasībām (AP struktūra, saskaņotība ar augstāka līmeņa dokumentiem, sabiedrības iesaistes process u.c.) atbilstību integrētas pieejas prasībām (AP sadaļās ietveramā informācija, investīciju projektu sasaiste ar identificētajām problēmām un iespējām u.c.)

Nozīmīgākie AP izvērtēšanas kritēriji I Kritēriji, kas ir noteikti APSL, RAL un MK 25.08.2009 noteikumos Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”) un kuru neievērošanas var būt par pamatu negatīva atzinuma saņemšanai: AP ir izstrādāta / aktualizēta saskaņā ar attiecīgā plānošanas reģiona spēkā esošo AP (ja plānošanas reģionam nav AP, tad saskaņā ar spēkā esošo teritorijas plānojumu) AP ir izstrādāta / aktualizēta vidējam termiņam (līdz 7 gadiem) AP ir izstrādāta / aktualizēta saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013. AP ir izstrādāta / aktualizēta saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030

Nozīmīgākie AP izvērtēšanas kritēriji II AP ir izstrādāta / aktualizēta saskaņā ar attiecīgās pašvaldības ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem (t.sk. teritorijas plānojumu, ilgtermiņa attīstības stratēģiju) AP ietver šādas sadaļas (Pašreizējās situācijas analīze, Stratēģiskā daļa, Rīcības plāns, Īstenošanas uzraudzības kārtība, Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem) Rīcības plāns ir izstrādāts vismaz trīs gadiem AP izstrādes procesā ir notikusi dokumenta publiskā apspriešana AP tiek aprakstīts publiskās apspriešanas process, tā posmi un rezultāti

Daži labās prakses piemēri Kurzemē Grobiņas novada attīstības programma 2011–2017 Aizputes novada attīstības programma 2012–2018 Ventspils pilsētas integrētās attīstības programma 2007–2013 (akt.)