Iepazīsim putnus ar Jāni Baltvilku!

Viens melns krauklis līkas priedes zarā. Divi veci zaldāti aiziet karā Viens melns krauklis līkas priedes zarā. Divi veci zaldāti aiziet karā. Trīs zosis pļavā zālīti plūkā. Četras mušas satiekas biezpiena kūkā. Piecus kuģus pieci stūrmaņi stūrē. Sešas mājas seši mūrnieki mūrē. Septiņi runči cauru nakti brēkā. Astoņi puikas pieņemas spēkā. Deviņi mākoņi debesīs braukā. Desmit vārnas tup klajā laukā. Viens melns krauklis

Rubeņa dziesma Bur, bur, bir, ber, bir, purvs Bur, burvīgs rubeņpurvs! kur? Čšššššššš.... Rubeņa dziesma

Stērstes dziesmiņa Stērstes dziesmiņa Cik, cik, cik, cik, cik, cik īīss... Saulīte spīdēs vai līīss... Cik, cik, cik, cik,cik,cik, īīss... Lai mana dziesmiņa trīīss.....

Griezes rudzos -Briest, briest, briest! -Griez, griez, griez! -Brēks, brēks, brēks! -Grēks, grēks, grēks! -Prieks, prieks, prieks!

Griezei pazuduši cāļi Zaļā pļavā liela zāle grieze pazaudēja cāļus. Lielā zālē neredz tālu. Kā lai grieze atrod cāļus? Grieze nopļauj vienu vālu... Grieze nopļauj otru vālu... Beidzot! Trešā vāla galā grozās brāļi-griezes cāļi.

Vārna Ārija biezputru vārīja,

Krauklis Juris atrāva durvis.

Žagata Grieta meta ar bieti.

Sīlis Jēcis kliedza un brēca.

Kovārnis Žanis zvēla pa zvanu.

Biezputra piedega, kūpēja dūmi. To man stāstīja krūmāju Kūmiņš.

MELĒKĀ VĀRNA Kad vārna mierā sēž, kad vārna nelēkā, tai spārni melni ir un krūtis-pelēkas.

MELĒKĀ VĀRNA Bet cik var ilgi nelēkāt šī vārna melni pelēkā!

izpleš, sakļauj spārnus. Pagriež labo sānu, pagriež kreiso sānu, izpleš, sakļauj spārnus. Kur galva bij, tur-aste! Kur aste bij, tur-galva! Bet kādā krāsā spalvas? MELĒKĀ VĀRNA

Bet kādā krāsā spalvas? Melnas? Pelēkas? Melēkas! Pelnas! MELĒKĀ VĀRNA

Pelēks dzejolis Pelēks putns vārdā gārnis pacēlās spārnos pavisam pelēkos spārnos, un aizlaidās ezeram pāri. Pelēks dzejolis

“Man nepatīk pelēka krāsa” Pelēks dzejolis Un nava vairs gārņa. Kāpēc? Tāpēc, ka tu teici: “Man nepatīk pelēka krāsa”

Putniņš pelēkā kamzolītī Neatceros, kur un cikos putniņš virsū kaķim likās, taču man viņš iepatikās. Ļoti todien iepatikās zvirbulis man taisni šitāds.

Pelde Lietus piepeļķotā ielā pie peļķes lielas zvirbulis pielido. ūdens-šļakatām! ūdens – brikatām ūdens-brakatām! Kur nu ies šis bez dvieļa?

Pelde Iespurdz slapjulis liepas zarā, Noslaukās Saules starā un nočiepst: -Palčiep!

Lidoņi Svirr-svirr- aizšvirkst gar torņiem svīres

Lidoņi Čir-čir-čir- sabirst ceriņos zvirbuļi. tip-tip-tip- atlido smalciņš lietus.

Sūtņi Jūrai kaijas stāsta par zemi- par smilti un mālu, par kokiem un zāli, par saviem cāļiem, par mums, mūsu māsām un brāļiem.

Sūtņi Zemei kaijas stāsta par jūru- par zivīm un sāli, par viļņu vāliem, par kuģotājiem un tālumu.

Iepazīšanās Upmalā šorīt man Ķīvīte lidoja pretī un teica, ka viņu sauc Ķīvit.

Iepazīšanās -Nevis Ķīvit, -es teicu Bet Ķīvīte. Nevajag mānīties!- Viņa tik:- Ķīvit!-un:-Ķīvit!- Tad es ar pateicu: -Mani sauc Jāns!

Pupuķis pie upes Pupuķis upmalas vītolā tup- up-up-up-up- vītolā tup. Tik daudz ūdeņu aiztek uz upi- aiztek uz upi.

Pupuķis pie upes Būtu vēl katliņš un uguns, un pupas, pupuķis varētu izvārīt zupu. Up-up-up-up up-up-up-up- tik daudz ūdeņu aiztek uz upi.

Ezermalā -Tārtiņ, no kā tu pārtiec, ei, Tārtiņ? -No pārtikas pārtieku, Mārtiņ! Kas ir tava pārtika, tārtiņ? Tārpiņi, Mārtiņ, tārpiņi. Kur ir tavi tārpiņi, tārtiņ? -Dūņu kārtiņā, Mārtiņ.

-Kā tu tos atrodi, tārtiņ? -Atkārpīt vajag, Mārtiņ. -Ar ko tu atkārpi, tārtiņ? -Ar knābīti taču, prātiņ! - Es arī gribu, bet knābja nav, tārtiņ. - Tad paliec bez kārtīgas pārtikas, paliec bez tārpiņiem, Mārtiņ!

Ja tā padomā... Žagata, kas visu zina, visu prot un visu var, skaita, dala, sareizina, dažreiz varbūt kļūdās ar? -Šeku, miega mice čāpo,- žagata par ezi smejas. -Šeku, visu ziemu čučēs, ārā, šeku, šitas neies. -Žagata, kas visu zina, runā šoreiz nepareizi! Ziemā,-ezis saka,-guļu tikai vienu pašu reizi!

Žagata un ziema Pavisam parasta garaste žagata žagaros baras uz ziemu: par ko tā tik barga un gara! Ko ziema dara? Vai dusmojas? Dusmojas gan, bet klusē un bažīgi raugās žagatai garām: vai tikai žadzinātāja nebūs jau samainījusi tuvumā pavasari? Žagata un ziema

Vārnas raksts Vārna visu ziemu, vārna katru dienu rūpīgi raksta no rīta līdz vakaram sniegā to vārdu: pārmeklēts-pārmeklēts- Tikai pa retam, tikai pastarpām iecērt ar knābi priecīgu: atrasts!

Stērstes sniegā Naktis garas, garas, garas, dienas īsas, īsas. Dienas vidū neredz sauli, krēsla neizklīst. Mazliet siltas, siltas gaismas iededz ceļa malā putnu bariņš klusējošs- stērstes dzeltenzaļās. Stērstes sniegā

Ķauķis lido pie skursteņslauķa Meža malas zaļais ķauķis- lapu ķauķis agrā rītā savos krūmos iekur plīti: dūmo. Nu pie melnā skursteņslauķa krauķa aiziet ķauķis, vaicā: kas par lietu? Melnum melnais skursteņslauķis krauķis žigli nomierina zaļo knauķi- lapu ķauķi: migla!