Zinātniskie pierādījumi ir izšķirīgi Klimata pārmaiņas EUROPEAN COMMISSION FEBRUARY 2009 Zinātniskie pierādījumi ir izšķirīgi

„Klimats” ir ilgtermiņa atmosfēras apstākļi, savukārt „laika apstākļi” pastāvīgi mainās. Klimata pārmaiņas ir dabiskas, piem., pēc pēdējā ledus laikmeta (pirms 11 500 gadiem) pasaules temperatūra bija par 5° C zemāka nekā tagad. TOMĒR šobrīd mēs novērojam nepieredzēti strauju temperatūras kāpumu. Zinātnieki uzskata, ka tā notiek cilvēku rīcības dēļ

Fakti par klimata pārmaiņām Temperatūra Eiropā kopš 1850. gada kāpusi par 1° C. Pieaugums vēl par 1,2° C varētu izraisīt neatgriezeniskas liela apmēra un, iespējams, katastrofālas pārmaiņas.

Fakti par klimata pārmaiņām Ekstremāli laika apstākļi — vētras, plūdi, sausums un karstuma viļņi — novērojami aizvien biežāk un kļūst skarbāki. Eiropā kopš 1980. gada 90 % dabas katastrofu izraisījuši laika apstākļi un klimats.

Fakti par klimata pārmaiņām Eiropas šļūdoņi kopš 1850. gada zaudējuši divas trešdaļas no savas masas, un šis process paātrinās. Polārais ledus kūst, un jūras līmenis kāpj divreiz ātrāk nekā pirms 50 gadiem. Miljoniem cilvēku visā pasaulē apdraud ūdens trūkums, bads un nabadzība.

Source: http://maps. grida Hugo Ahlenius, UNEP/GRID-Arendal

Kāds ir cēlonis? Cilvēki atmosfērā novada aizvien vairāk siltumnīcefekta gāzu. Atmosfēra darbojas līdzīgi siltumnīcas stikla sienām. Dabīgās siltumnīcefekta gāzes palīdz saglabāt siltumu — bez tām temperatūra būtu par 30°C zemāka. Taču cilvēku izraisītā siltumnīcefekta gāzu emisija kopš 1970. gada pieaugusi par 70 %, kas nozīmē, ka tiek uzkrāts vairāk siltuma.

Siltumnīcefekta gāzes oglekļa dioksīds (CO2) – ogļu, naftas un gāzes dedzināšana enerģijai, transportam un siltumam slāpekļa oksīds (N2O) – atkritumu izgāztuves, lauksaimniecība un lopi metāns (CH4) fluorogļūdeņraži (HFC) perfluorogļūdeņraži (PFC) sēra heksafluorīds (SF6) – izmanto ledusskapjos, gaisa kondicionētājos un pat apavos

Kur ir pierādījumi? Galvenā kompetentā pētnieciskā struktūra klimata pārmaiņu jomā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC). Tā koordinē 2 500 speciālistu pētījumus visā pasaulē. 2007. gada novembrī publicēja ceturto novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā apkopoti sešu gadu laikā veiktie pētījumi un analīzes. Piesardzīga un precīza zinātniskā pieeja secinājumiem. 2007. gada Nobela Miera prēmijas ieguvēja.

Ceturtā novērtējuma ziņojuma secinājumi Ir neapgāžami pierādījumi tam, ka globālo sasilšanu izraisa cilvēku rīcība. Ja temperatūra kāps par vairāk nekā 2° C, sekas varētu būt negaidītas un neatgriezeniskas. Mums vēl ir laiks, lai palēninātu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām. Jau izstrādāta virkne noderīgu tehnoloģiju, kas ir arī ekonomiski izdevīgas. Tomēr šobrīd ir steidzami jārīkojas!

Ar ko nodarbojas valdības? Valdības sadarbojas atbilstīgi ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām. Pašreizējais nolīgums — Kioto protokols — nosaka saistošus emisijas mērķus attīstītajām valstīm. Notiek sarunas par turpmāk īstenojamajiem pasākumiem, par kuriem paredzēts panākt vienošanos 2009. gada decembrī Kopenhāgenā.

Eiropas Savienība vada cīņu pret klimata pārmaiņām ES valstis par savu mērķi noteikušas līdz 2020. gadam: samazināt emisiju par 20 % (vai 30 %, ja par to vienosies visā pasaulē); par 20 % palielināt energoefektivitāti; iegūt 20 % enerģijas no atjaunojamajiem avotiem. ES veicina jauna, vērienīga globāla nolīguma noslēgšanu, lai mazinātu emisiju.

Ko jūs varat darīt? Cīņā pret klimata pārmaiņām liela nozīme ir vienkāršai ikdienas darbībai. Tāpēc: pārstrādājiet; taupiet karsto ūdeni, mazgājoties dušā, nevis vannā (un tādējādi patērējot četrreiz mazāk enerģijas); iestādiet koku skolas teritorijā, dārzā vai tuvākajā apkārtnē;

Ko jūs varat darīt? izmantojiet sabiedrisko transportu, pārvietojieties ar divriteni vai kājām; neatstājiet ierīces gaidīšanas režīmā — izslēdziet tās; neatstājiet mobilā tālruņa lādētāju pievienotu strāvas avotam, kad neuzlādējat tālruni.

www.climatechange.eu.com