Studentcentrēta pieeja pieaugušo izglītībā Dr.paed. Ingrīda Muraškovska Projekts «Inovācija mācībās» Nr. Nr. 2018-1-LV01-KA104-046836 Priekule, 27.06.2019.

Saturs Pieaugušo mācīšanās īpatnības un studentcentrētas mācības Somijas pieeja pieaugušo izglītības organizēšanā un studentcentrētu mācību īstenošanā Digitālie rīki efektīvam mācību procesam

Mācību mobilitāte Florencē

Kad un kas to ir teicis? Visu mūsu nelaimju pamatā ir muļķība. Mēs darām muļķības iesīkstējušu paradumu ietekmē. To provocē nekritiska apšaubāmu autoritāšu pieņemšana un ļaušanās neizglītota pūļa aizspriedumu ietekmei. Paša muļķība tiek slēpta zem erudīcijas maskas (uzkrāto faktu gūzmas), necenšoties kļūt gudrākam, t.i., ne tikai zināt, bet arī izprast. Katrs izmisīgi cenšas slēpt savu neizglītotību un tādēļ to, par ko nav sapratnes, nepieņem vai nosoda. Rodžers Bēkons (1214 – 1294)

Amerikāņu stereotipi par pasauli

Reakcija uz problēmām Ignorējam Cenšamies pārlikt uz citiem Baidāmies un pārdzīvojam Meklējam vainīgos

Kā mēs domājam?

Neironu tīkls cilvēka smadzenēs

Neironu sasaiste sinapsēs

Jauna nezināma situācija

Kas viņiem kopīgs?

Jautrībai jābūt vai arī es nespēlējos ! Smaidiet, mani kungi, smaidiet! Vislielākās muļķības pasaulē ir izdarījuši cilvēki ar nopietnu sejas izteiksmi. Iztēle ir svarīgāka par zināšanām. Zināšanas ir ierobežotas, kamēr iztēle aptver visu pasauli, stimulē progresu un dod dzīvību evolūcijai

Mācīt vajag bērnu nevis priekšmetu Ludis Bērziņš

Motivācijas veidi Skaistuma baudīšana Palīdzība Zinātkāre Kopā būšana, komunikācija Panākumi, uzvara Labuma gūšana

Pieaugušo izglītības mērķa grupas

Pieaugušo izglītības virzieni 16

Pieaugušo izglītībā iesaistītās puses Darba devēji Izglītības iestādes Bibliotēkas Sporta organizācijas Sociālie dienesti Biedrības Policija Jauniešu organizācijas Kultūras centri Karjeras konsultanti

Pieaugušo izglītības tipveida mērķi: jaunu zināšanu, jaunas informācijas iegūšana informācijas apgūšana jaunā līmenī prasmju un iemaņu iegūšana informācijas izmantošanā pārliecības un vērtīborientācijas izstrāde jaunu personības īpašību iegūšana izziņas interešu apmierināšana (Knowles, 1990)

Pieaugušā mācīšanās kā personības attīstība Lielākā daļa cilvēku dzīvo, gandrīz neapzinoties laika plūdumu; viņi rīkojas pašsaprotamā veidā. Šī pašsaprotamība balstās faktā, ka cilvēks ir saskaņā ar savu sociokultūras vidi, viņa pasaules uztvere atbilst viņa biogrāfijai un viņam nav jādomā pārāk dziļi, pirms viņš uzsāk kaut ko darīt, jo gandrīz instinktīvi viņš zina, ko darīt konkrētajos apstākļos. Tas nenotiek intuitīvi, bet ir iepriekšējās mācīšanās pieredzes rezultāts. Disjunkcija ir komplekss fenomens, kuru var aprakstīt kā nesaskaņu starp sagaidāmo uztveri, kas balstās cilvēka līdzšinējās mācīšanās rezultātā iegūtajā pasaules pieredzē, un to, ar ko viņš faktiski tiek konfrontēts. Disjunkcijas gadījumā cilvēks nojauš, kas ar viņu notiek, un apzināti gūst pieredzi par pasauli. Viņš dara to kognitīvi, emocionāli un praktiski, disjunkcija notiek visās trijās pieredzes dimensijās. Pīters Džarviss

Pieaugušo pašvirzīta mācīšanās Mūžizglītība ir paša virzīta izaugsme, kura nozīmē saprast sevi un pasauli, gūt prieku atklājot, sākot apzināties jaunu skaistumu pasaulē, radīt kaut ko pašam vai kopā ar kādu (Cross, 1981) Pašvirzītam mācīšanās procesam ir tipiska paša izglītības procesa dalībnieka lēmuma pieņemšana, ko, kad un saistībā ar kādu mērķi viņš apgūst (Weinert, 1997) Izziņas impulss ir svarīgāks faktors salīdzinājumā ar apgūstamo priekšmetu un ārējo vidi. Nepieciešams pieaugušo pakāpeniski orientēt uz pašvirzītu mācīšanos, bet neatstāt mācīšanās vadību pilnīgi viņa ziņā (Tietgens, 1986) Pašvirzīta mācīšanās nozīmē vides radīšanu, kurā pieaugušie kļūst arvien lietpratīgāki, mācoties viens no otra un palīdzot citiem risināt problēmas grupā. Pedagogam ir mācīšanās veicinātāja un provokatora funkcijas (Mezirow, 2003)

Formālā un informālā mācīšanās Avots: learntrends.ning.com

Pieaugušā mācīšanās nepārtrauktība Mūžmācīšanās ir nepārtraukts process, kurā indivīds maina savu uzvedību, lai pielāgotos un pārveidotu pasauli. Mūžmācīšanās norisinās cilvēka mūža garumā un sastāv no posmiem, kurus atšķir kvalitatīvas izmaiņas. Mūžmācīšanās funkcionēšanu nodrošina tās vienība formālās, neformālās un informālās izglītības veidā. Mūžmācīšanās fraktālu modelis (Muraškovska, 2013)

Gribu! Nevaru! Problēmu būtība Konkrētā situācija Vēlmes Objektīvie likumi

Pieejas problēmu risināšanai

Somijas pieeja: izglītības koncepcija Panākt KATRA skolēna maksimālu izaugsmi Izvērsta atbalsta sistēma Motivācija mācīties Skolu autonomija

Somijas izglītības rezultāti

Somijas pieeja: izglītības saturs Somijas izglītības sistēma - https://www.oph.fi/download/175015 Somijas izglītības standarts - https://www.oph.fi/english/curricula Detalizēts izglītības standarts Struktūra: mācību priekšmeti + transversālās prasmes Multidisciplināri projekti 1 x gadā

Somijas pieeja: skolotāju darbs Sabiedrībā cienīta profesija Augsts konkurss uz skolotāju darba vietām – 10 : 1 Augsts atalgojums Darba līgums uz 1 gadu, tiek pagarināts atkarībā no rezultātiem Augsts patstāvības līmenis

Mācību vide Somijā

Digitālie resursi studentcentrētām mācībām https://classroom.google.com www.padlet.com https://quizlet.com https://kahoot.com https://www.classdojo.com https://www.renderforest.com https://scratch.mit.edu http://seppo.io https://www.the-qrcode-generator.com

Paldies par sadarbību un prieku mācībās! Ingrida.muraskovska@kurzemesregions.lv https://www.kurzemesregions.lv/darbibas-nozares/izglitiba/ m.t. 22195600