Atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā LR Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde Rīga, 19.04.2017.

Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija Eiropas Savienībā

Poligonos apglabājamā atkritumu daudzuma samazināšanas un atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas nepieciešamība Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013.-2020.gadam mērķi Eiropas Komisijas paziņojums „Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” + direktīvu projekti 2030.gadā sadzīves atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem!

Mērķi atkritumu dalītai savākšanai Latvijā Pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem organizē dalītu sadzīves atkritumu savākšanu savā administratīvajā teritorijā. līdz 2014.gada 31.decembrim izveido dalītas savākšanas sistēmu šādām atkritumu kategorijām: papīru saturoši atkritumi; metālu saturoši atkritumi; plastmasu saturoši atkritumi; stiklu saturoši atkritumi. Atkritumu apsaimniekotāji līdz 2020.gadam nodrošina atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju 50 % apjomā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma.

Atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamība 2015.gadā (1) 2015.gadā darbojās: 3071 sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkts 65 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi 50 pašvaldībās tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot savākšanas maršrutus Latvijā tiek ekspluatētas 23 manuālās atkritumu šķirošanas iekārtas ar kopējo aprēķināto apstrādes jaudu ~ 200 tūkstoši tonnas gadā, kā arī 15 mehāniskās šķirošanas iekārtas ar kopējo aprēķināto apstrādes jaudu ~ 450 tūkstoši tonnas gadā. Pētījums “Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada finanšu plānošanas perioda atbalstāmo vides aizsardzības aktivitāšu ekonomisko ieguvumu novērtējums” http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/petijumi_vide/?doc=15514

Atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamība 2015.gadā (2) Atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras pieejamība: ir pietiekams vai tuvu pietiekamam 68 pašvaldībās jeb 760 tūkstošiem (37,9%) iedzīvotāju dalītās vākšanas pakalpojumu, kā apmierinošu var novērtēt 31 pašvaldībās ar 996 tūkstošiem (49.8%) iedzīvotājiem 7 pašvaldībās ar 175.2 tūkstošiem (8.7%) iedzīvotāju atkritumu dalītā vākšana ir pieejama tikai šķiroto atkritumu savākšanas laukumos vai atsevišķos dalītās savākšanas punktos bez iespējām piedalīties atkritumu dalītajā vākšanā ir 13 pašvaldību iedzīvotāji (3.4%, jeb 69 tūkstoši)

SAM 5.2.1. – atkritumu pārstrādes un reģenerācijas infrastruktūras attīstība (5.2.1.) 41,34 milj. euro KF (35%, valsts atbalsts) Problēmas: Nav izpildītas ES direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā Zems atkritumu pārstrādes un reģenerācijas līmenis Atbalsts no ES fondiem: atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība, tai skaitā, atkritumu dalītas vākšanas punktu un laukumu izveide, atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai un atkritumu sagatavošana pārstrādei vai reģenerācijai, atkritumu sagatavošana apglabāšanai, atkritumu pārstrādes jaudu palielināšana. Finansējums saņēmējs: komersanti, pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības Rezultātā: Pārstrādei un reģenerācijai nodoto sadzīves atkritumu daudzums 2022.g. – 59% (bāzes vērtība 2010.g. – 24%) Atkritumu pārstrādes jaudas palielinājums par 423 tūkst. tonnām gadā

Paplašinātā ražotāja atbildība Atbildība par preces drošību, preces izmantošanas garantijas un atbildība par preces ietekmi uz vidi visā tās aprites cikla laikā, sākot no izejvielu ieguves un ražošanas, beidzot ar pēc preces izlietošanas radušos atkritumu apsaimniekošanu. Dabas resursu nodoklis par iepakojumu Ražotāju atbildības sistēmas Latvijā

Normatīvā bāze brīvprātīgai depozīta sistēmas piemērošanai atkārtoti lietojamam iepakojumam Iepakojuma likums: 18.pants (1) Preces ražotājs, kas izmanto atkārtoti lietojamo iepakojumu, veido iepakojuma depozīta sistēmu. Patērētājs, pērkot preci iepakojumā, kuram ir piemērota depozīta sistēma, samaksā noteiktu naudas summu — depozīta maksu. Saņemot atpakaļ šo iepakojumu no patērētāja, pārdevējs atmaksā viņam depozīta maksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumi Nr.414 «Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam» – brīvprātīgo depozīta sistēmu sāk piemērot ar 2004.gada 1.janvāri.

Depozīta sistēmas piemērošanas iespējas Latvijā 2013.gada 23.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Koncepciju par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam (obligāta atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam). Grozījumi Iepakojuma likumā (MK iesniedzis Saeimā 2013.gada 8.oktobrī); Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (MK iesniedzis Saeimā 2013.gada 8.oktobrī) 11.Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt likumprojektu «Grozījumi Iepakojuma likumā» pirmajā lasījumā Nepieciešamie normatīvie akti depozīta sistēmas ieviešanai un piemērošanai būtu jāpieņem 12-18 mēnešus pirms sistēmas darbības uzsākšanas

Sistēma negarantē savāktā materiāla pārstrādi Latvijā Dzērienu iepakojums sadzīves atkritumos un depozīta sistēmas piemērošanas aspekti Depozīta sistēma aptvertu 5-8 % no iepakojuma Novēlotas sistēmas ieviešanas rezultātā līdz šim veiktie ieguldījumi dalītajā vākšanā, šķirošanā un pārstrādē cietīs zaudējumus Augstas sistēmas ieviešanas (25-30 miljoni euro) un uzturēšanas izmaksas Atbildība par citu iepakojuma materiālu savākšanu un pārstrādi paliks pašvaldību un to apkalpojošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pienākums Sistēma negarantē savāktā materiāla pārstrādi Latvijā

Depozīta sistēmas piemērošana Baltijas valstīs Igaunija – depozīta sistēma ieviesta 2006.gadā, atkritumu apsaimniekošanas sistēma nebija attīstīta Lietuva – depozīta sistēma ieviesta pakāpeniski: sākumā atkārtoti lietojamam iepakojumam no stikla un no 2017.gada1.janvāra vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam no stikla, PET, metāla (šī posma ieviešanas izmaksas 30 miljoni euro) [ Pārstrādātie sadzīves atkritumi 2011 2012 2013 2014 2015 Igaunija 17% 21% 14% 31% 28% Latvija 10% 20% 24% 25% Lietuva 19% 23%

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS Pētījums par iedzīvotāju šķirošanas paradumiem 2016.gada septembrī (1) Mājsaimniecības atkritumus šķiro gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (45%) (2011. gadā 34%;2014. gadā 36%) 63% aptaujāto, kuri nešķiro mājsaimniecības atkritumus, atzīst, ka nešķiro tāpēc, ka tuvumā nav pieejami dalītās vākšanas konteineri. 70% aptaujāto no tiem, kuri nešķiro mājsaimniecības atkritumus, atzīst, ka mājsaimniecības atkritumus šķirotu, ja būtu nodrošināti tam nepieciešamie apstākļi Šķirošana mājsaimniecībās: 81% šķiro stikla pudeles un burkas 75% šķiro plastmasas PET pudeles 26% šķiro skārdenes

Paldies par uzmanību!