Zigurds EGLĪTIS TEHNISKĀS GRAFIKAS CEĻVEDIS LVS EN ISO STANDARTIEM ATBILSTOŠU RASĒJUMU NOFORMĒJUMS Digitāls mācību līdzeklis demonstrācijai un informatīvām studijām VIII daļa BŪVNIECĪBAS RASĒJUMU NOFORMĒJUMS (BUILDING DRAWINGS EXECUTION) Rīga 2019

PRIEKŠVĀRDS (FOREWORD) Latvijā kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī ir saistoši noteiktie ES normatīvie akti, reglamentējoši būvniecības, inženiermehānikas, mašīnbūves u.c. nozaru darbību visās to izpausmes formās, ieskaitot rasējumu u.tml. grafisko dokumentu izstrādi un noformējumu. Šajā sakarībā jānorāda arī tas, ka arhitektu, inženieru, pedagogu u.c. ar grafisko informāciju saistīto speciālistu darbībā arvien reljefāk sevi piesaka digitālās tehnoloģijas. Lai minētais process virzītos raitāk, ir piedāvāta digitālā mācību līdzekļa II daļa “Būvniecības rasējumu noformējums”, kas pilnībā atbilst LVS EN ISO standartu prasībām. Bez tam minētais mācību materiāls ir noformēts Microsoft PowerPoint versijā, kas nozīmē to, ka tas ir vienlīdz efektīvi izmantojams darbībās ar būvrasējumiem kā pedagogiem izskatāmās vielas demonstrācijai, tā arī ar projektēšanu saistītajiem interesentiem informatīvām studijām. 2

NODAĻU RĀDĪTĀJS (CHAPTER REFERENCES) 1.1. Ēku elementu piesaiste (Building elements conjunction) 1.2. Ēku attēlojuma apzīmējumi (Graphical symbols of building) 2.1. Ēku plānu rasējumi (Building plans) 2.2. Ēku griezumu rasējumi (Building sections / cuts) 3.1. Nepilno projekciju rasējumi (Partial projections) 3.2. Ēku rasējumu iznestie elementi (Building parts / details drawings) 4.1. Ēku būvkonstrukciju rasējumi (Building structural drawings) 4.2. DZBK rasējumi (Reinforced concrete structural drawings) 5.1. Ēku interjera rasējumi (Building interior drawings) 5.2. Ēku interjera rasējumu piemēri (Types of interior drawings) 6.1. Būvobjektu ģenerālplānu rasējumi (General plans) 6.2. Ģenerālplānu rasējumu veidi (Types of general plans) 7.1. Rasējumu ēnošana (Drawing shadows) 7.2. Rasējumu ēnojuma veidi (Types of drawing shadows) 3

BŪVRASĒJUMA LAPAS NOFORMĒJUMS Rasējuma standartrāmītis. Rakstlaukums (Building drawing frame. Title block) 4

BŪVRASĒJUMA LAPAS NOFORMĒJUMS Rasējuma standartrāmītis. Rakstlaukums (Building drawing frame. Title block) 5

Fasādes rasējuma ēnojums (Elevation drawing shadow) MĀCĪBU RASĒJUMS Fasādes rasējuma ēnojums (Elevation drawing shadow)

MĀCĪBU RASĒJUMS Ēkas ortogonālais rasējums (2D grafikas izpildījums) (2D orthogonal drawing of the house) 7

Ēkas parametriskais modelis (3D grafikas izpildījums) MĀCĪBU RASĒJUMS Ēkas parametriskais modelis (3D grafikas izpildījums) (3D parametric model) 8

BŪVRASĒJUMU ATTĒLOJUMA RAKSTUROJUMS Ieskats ēku rasējumu attēlojumā (building drawing representation) Ēku u.c. būvju rasējumu attēlojumu izstrādā atbilstoši vispārtehnisko rasējumu izpildes prasībām, ievērojot noteiktos izņēmumus, piemēram, mērbultiņas aizstājot ar īsām mērsvītriņām, ieviešot specifiskus būvju projekciju nosaukumus, virs attēliem pierakstot atbilstošus virsrakstus, pielietojot līmeņu (augstumu) atzīmes, metros ar 3 daļu zīmēm utt. Saskaņā ar aplūkoto, objektu attēlojumā izmantotās projekcijas ir: skati (attēli, kas atspoguļo objektu, tajā skaitā arī ēku ārējo formu ar minimālām raksturīgām neredzamajām kontūrām svītrlīniju veidā); griezumi / šķēlumi (attēli, kas atspoguļo ēku ārējo un iekšējo formu); sienu, pamatu un kanālu izklājumi (attēli, kas ilustrē ēku iekšējo un ārējo sienu, pamatu un kanālu formu); ēku interjera ortogonālie rasējumi, objektu aksonometrijas un shēmas; interjera perspektīvas (centrālajā projekcijā izpildīti telpu attēli); ēku perspektīvas (centrālajā projekcijā izpildītas ēku ilustrācijas) u.tml. Piezīme: Ēku (būvju) rasējumos svītrlīnijas minimalizē. 9

1. BŪVRASĒJUMU NOFORMĒJUMA RAKSTURLIELUMI (CHARACTERISTICS OF THE BUILDING DRAWINGS EXECUTION) 10

1. BŪVRASĒJUMU NOFORMĒJUMA RAKSTURLIELUMI Būvrasējumu noformējumā izmantojamie raksturlielumi: ēku daļu piesaistes elementi (building elements conjunction); ēku attēlojuma grafiskie apzīmējumi (graphical symbols); normatīvie struktūrelementi (normative references). 11

1.1. ĒKU ELEMENTU PIESAISTE 1.1.1. Koordinācijas (piesaistes) asu tīkls (Building grid lines) Ēku sienu, kolonnu, pārsegumu u.c. slodzi nesošu būvelementu piesaisti pamatiem raksturo koordinācijas asu tīkls, ko veido šauras (0,13; 0.18; 0.25 mm) svītrpunktu līnijas tā iekšpusē, nepārtrauktas – ārpusē, līniju galus noslēdzot ar 6...12 mm diametra aplīšiem un: garenvirzienā apzīmējot ar aplīšos ierakstītiem arābu cipariem; šķērsvirzienā – ar lielajiem burtiem. 12

1.1. ĒKU ELEMENTU PIESAISTE 1.1.2. Laidums. Solis (Span of the building grid lines. Step of the building grid lines) Laidums (iepriekšējais attēls: attālums A – B) un solis (attālumi 1 – 2, 2 – 3, 3 – 4) ir koordinācijas asu tīkla rūšu (aiļu) izmēri, kas atbilst slodzi nesošu ēkas konstruktīvo daļu – siju, pārseguma paneļu u.tml. elementu izvietojumam koordinācijas asu tīklā: garenvirzienā (laidums); šķērsvirzienā (solis). 1.1.3. Stāva augstums (Storey height) Vairākstāvu ēkām par stāva augstumu uzskata attālumu no telpas esošās grīdas augšējā līmeņa līdz nākamā stāva telpas atbilstošajam līmenim, t.i., stāva augstumu veido telpas augstuma (attālums no grīdas līdz griestiem) un starpstāvu pārseguma biezuma summa. Vienstāva ēkām, piemēram, ražošanas ēkām par stāva augstumu pieņem telpas augstumu. 13 13

1.2. ĒKU ATTĒLOJUMA APZĪMĒJUMI 1.2.1. Ēku daļu grafiskie apzīmējumi (Graphical symbols of parts of buildings) 14

1.2. ĒKU ATTĒLOJUMA APZĪMĒJUMI 1.2.2. Ēku materiālu grafiskie apzīmējumi šķēlumos / griezumos (Graphical symbols of materials in sections / cuts) 15

1.3. BŪVRASĒJUMU STRUKTŪRELEMENTI 1.3.1. Attēlojums (Representation) Būvrasējumu attēlojuma struktūrelementu kopumu veido: būvju, tajā skaitā ēku, kopskati (plāni, griezumi, fasādes); būvju (ēku) daļskati – fragmentu, mezglu un detaļu rasējumi; būvkonstrukciju rasējumi; interjera rasējumi; ģenerālplānu rasējumi; inženierkomunikāciju rasējumi, shēmas, perspektīvas u. tml. 1.3.2. Attēlojuma virsraksti (Representation titles) Būvrasējumos virs katra izpildītā attēla 10...30 mm attālumā no tā jānorāda virsraksts (attēla nosaukums vai apzīmējums) rakstā, kas 1,4 reizes pārsniedz rasējuma mērskaitļu lielumu (standartraksta nākamā pakāpe). 16

1.3. BŪVRASĒJUMU STRUKTŪRELEMENTI 1.3.3. Ēku (būvju) veidi (Types of construction (buildings)) Atkarībā no ēku (būvju) funkcionalitātes (pielietojuma nozīmes) izšķir šādus ēku (būvju) veidus: Dzīvojamās ēkas (LBN 211 – 15 “Dzīvojamās ēkas”); Publiskās ēkas (būves) (LBN 208 – 15 “Publiskās būves”); Ražošanas ēkas, noliktavas u.c. ar finanšu apriti saistītās ēkas. 1.3.3. Ēku grupas (Groups of buildings) Atbilstoši Ēku būvnoteikumos izvērstajiem dalījuma kritērijiem – (1.) stāvu skaits, (2.) cilvēku skaits, (3.) platība, apbūves laukums, (4.) būvtilpums, (5.) jauda secībā uz augšu ēkas iedala sekojošās grupās (kur grupas noteikšanai jābūt spēkā vismaz vienai no klasifikācijas pazīmēm): I grupas ēkas (zemākā grupa); II grupas ēkas (starpgrupa); III grupas ēkas (augstākā grupa). 17

1.3. BŪVRASĒJUMA STRUKTŪRELEMENTI 1.3.3. Ēkas 4 pamatprojekcijas (House 4 projections) 18

1.3. BŪVRASĒJUMU STRUKTŪRELEMENTI 1.3.3. Ēkas 4 pamatprojekcijas (turpinājums) (house 4 projections – continued) Ēkas 4 pamatprojekciju (kopskatu rasējumu) struktūru veido: 1. Ēkas frontālā projekcija: a) pretskats jeb ēkas galvenā fasāde, b) vertikāls frontālgriezums jeb ēkas garengriezums. 2. Ēkas horizontālā projekcija: a) virsskats jeb jumta plāns, b) horizontālgriezums jeb ēkas stāva vai cita līmeņa plāns. 3. Ēkas kreisā profilā projekcija: a) kreisais sānskats jeb ēkas kreisā gala fasāde, b) vertikāls kreisais profilgriezums jeb ēkas kreisais šķērsgriezums. 4. Ēkas labā profilā projekcija: a) labais sānskats jeb ēkas labā gala fasāde, b) vertikāls labais profilgriezums jeb ēkas labais šķērsgriezums. 19

1.3. BŪVRASĒJUMU STRUKTŪRELEMENTI 1.3.3. Ēkas 4 pamatskati (House 4 views) 20

1.3. BŪVRASĒJUMA STRUKTŪRELEMENTI 1.3.3. Ēkas attēlojuma 4 griezumi (House 4 sections / cups) 21

1.3. BŪVRASĒJUMU STRUKTŪRELEMENTI 1.3.4. Norādes līniju pielietojums (Leader / reference lines) Rasējuma paskaidrošanai nereti izmanto slīpi novilktas (≥ 15°) šauras, nepārtrauktas norādes līnijas ar horizontālu plauktiņu attiecīgo datu izvietojumam un noslēdzošu bultiņu vai punktu virsmas norādei. 1.3.5. Konstruktīvo slāņu norāde (Construction plies) Ēkas pārsegumu, jumta u.c. konstruktīvo daļu slāņojumu uzdod ar slīpām norādes līnijām ar norādītiem punktiem uz slāņu virsmām, pierakstot uz atsevišķiem plauktiņiem to nosaukumu un biezumu mm virzienā no augšas uz leju (horizontālam veidojumam) vai virzienā no kreisās puses uz labo (vertikāla rakstura veidojumam). 22

1.3. BŪVRASĒJUMU STRUKTŪRELEMENTI 1.3.6. Grīdas / jumta slīpuma atzīmēšana (Sloping floor / roof) Grīdas / jumta slīpumu uzdod ar 90° leņķī izvērstu bultiņu (→, ←, ↑, ↓) ūdens tecēšanas virzienā, t.i., slīpuma krituma virzienā. 1.3.7. Izmēru noformējums (Dimensioning) Būvniecības rasējumos objektu lieluma norādei izmanto: lineāros izmērus, kurus biežāk noformē milimetros; līmeņa jeb augstuma atzīmes, ko izsaka metros; skaitliskas attiecības, (piem., 1 : 10), procentus (%), promiles (‰). 1.3.8. Tabulas, teksta skaidrojums, nosacījumi (Tables, text, simplified / symbolic representation) Mūsdienu rasējumos noteiktu vietu ieņem dažādas nozīmes un izpildījuma tabulas, tekstveida skaidrojums, reglamentējoša rakstura informācija, standartprasībās noteiktie nosacījumi un vienkāršojumi, ko izvieto zonā pie rasējuma rakstlaukuma (kā tas jau paskaidrots). 23

2. ĒKU KOPSKATA RASĒJUMI (BUILDING ASSEMBLY DRAWINGS) 24

2. ĒKU KOPSKATA RASĒJUMI Ēku kopskata rasējumi ir grafiskie dokumenti, kas attēlo visas ēkas ārējo vai iekšējo uzbūvi, norāda izmērus un sniedz citu atbilstošo informāciju. Ēku kopskata rasējumu sastāvā ietilpst: ēku plānu rasējumi (building plans); ēku griezumu rasējumi (building sections / cuts); ēku fasāžu rasējumi (building elevation drawings). 25

2.1.1. Vispārēji norādījumi (General conventions) 2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.1. Vispārēji norādījumi (General conventions) Ēkas būvprojekta rasējumu izstrādē jāievēro nosacījums – ēkas attēlojumam jāatbilst pilnībā uzbūvētas ēkas konstrukcijai, pieņemot par rasējuma galveno attēlu plāna projekciju. Ēku plāni ir dažāda līmeņa ēku horizontālprojekcijas, ko veido: ēkas virsskats – jumta plāns, spāru plāns; ēkas horizontālgriezumi – pamatu plāns, stāva plāns u.c. Veidojot ēku plānu rasējumus, jāievēro sekojošais: ja plāns ir skats, tā kontūrām lieto platu līniju – 0,25; 0,35 mm; ja plāns ir horizontālgriezums bez svītrojuma, tā kontūrlīnijām jābūt sevišķi platām – 0,5; 0,7 mm, bet ēkas daļām aiz šķēlējplaknes – izpildītām ar platām nepārtrauktām līnijām (0,25; 0,35 mm); ja plāns ir horizontālgriezums ar svītrojumu, kontūrām jālieto plata līnija – 0,25; 0,35 mm, ēkas daļām aiz šķēlējplaknes – 0,13; 0,18 mm. 26

2.1.2. Ēku plānu rasējumu veidi (Types of the building plans) 2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.2. Ēku plānu rasējumu veidi (Types of the building plans) Biežāk tiek lietoti šādi plānu rasējumi: pamatu plāns (foundation plan); pagraba plāns (basement plan); pārseguma plāns (slab plan); grīdas plāns (reflected floor plan); stāva plāns (floor plan); bēniņu plāns (attic plan); spāru plāns (rafters plan); jumta plāns, griestu plāns, kanālu plāns, pārsedžu plāns u.c. (roof plan, reflected ceiling plan, flues / holes plan, lintels plans and others). Plānu rasējumu izstrādi sāk ar koordinācijas asu tīkla attēlojumu atbilstošajā mērogā. Tad šim asu tīklam piesaista ēkas elementu kontūras, noformē izmērus, iezīmē fragmentu un mezglu izpildes vietas, izvieto ēkas aprīkojumu un uzdod citu nepieciešamo informāciju. 27

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.3. Ēkas lentveida pamatu plāns (Strip foundation plan) 28

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.3. Lentveida pamatu aksonometrija (Strip foundation axonometry) 29

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.3. Ēkas kolonnu pamatu plāns (Sleeve block foundation plan) 30

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.3. Ēkas kolonnu pamatu bloka rasējums (Sleeve block drawing) 31

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.3. Ēkas kolonnu pamatu aksonometrija (Sleeve block foundation axonometry) 32

(Pile foundation plan) 2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.3. Pāļu pamatu plāns (Pile foundation plan) 33

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.3. Pāļu pamatu aksonometrija (Pile foundation axonometric) 34

(Slab foundation plan) 2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.3. Plātnes pamatu plāns (Slab foundation plan) 35

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.3.1. Plātnes pamatu aksonometrija (Slab foundation axonometric) 36

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.4. Ēkas pārseguma plāns (Building slab plan) 37

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.5. Ēkas stāva plāna rasējuma izstrādes 1. posms (ēkas stāva plāna rasējuma asu tīkla izveide) (Execution of building grid lines of the floor plan 1) 38

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.5. Ēkas stāva plāna rasējuma izstrādes 2. posms (stāva plāna rasējuma kontūru izveide ar šauru līniju) (Execution of building floor plan 2) 39

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.5. Ēkas stāva plāna rasējuma izstrādes 3. posms (ēkas šķelto sienu kontūru pārvilkšana ar platu līniju) (Execution of building floor plan 3) 40

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.5. Ēkas stāva plāna rasējuma izstrādes 4. posms (ēkas stāva plāna rasējuma noslēguma noformējums) (Execution of building floor plan 4) 41

2.1. ĒKU PLĀNU RASĒJUMI 2.1.5. Stāva plāna fragmenta izmēru noformējums (Dimensioning detail of building floor plan) 42

2.2.1. Vispārēji norādījumi (General conventions) 2.2. ĒKU GRIEZUMU RASĒJUMI 2.2.1. Vispārēji norādījumi (General conventions) Ēkas griezums ir ēkas vertikālprojekcija, kas iegūta nosacīti šķeļot ēku ar frontālu (ēkas garengriezums) vai profilu (ēkas šķērsgriezums) šķēlējplakni. Griezumu kontūrām paredz: 0,35; 0,5 un 0,7 mm līnijas. Griezuma projekcija tiek veidota pēc ēkas (stāva) plāna rasējuma, izmantojot, atbilstoši skatiena virzienam pagrieztu, plāna nošķēlumu. Izšķir divu veidu griezumus: arhitektūrgriezumi (ēkas projektēšanas sākumstadijai) un konstruktīvie griezumi (ēkas būvprocesam). Arhitektūrgriezumi jeb kontūrgriezumi paskaidro ēku konstruktīvo uzbūvi apveidkontūrās, neuzrādot detalizēti ēkas būvelementus. Tā kā konstruktīvie griezumi paredzēti tiešam ēku būvniecības un montāžas procesam, tajos izvēlētajā rasējuma mērogā ar normatīvos atļautajiem vienkāršojumiem un nosacījumiem uzdotajā šķēlējplaknē atbilstoši materiālu grafiskajam svītrojumam atspoguļo pilnīgu ēkas uzbūvi, atliek lineāros izmērus un līmeņu atzīmes, norāda slāņojuma izkārtojumu, noformē mezglu un fragmentu vietas u.tml. informāciju. 43

(Selection of the section plane in the floor plan) 2.2. ĒKU GRIEZUMU RASĒJUMI 2.2.2. Šķēlējplaknes izvēle stāva plānā, piem., plakne 2 – 2 (1. posms) (Selection of the section plane in the floor plan) 44

2.2. ĒKU GRIEZUMU RASĒJUMI 2.2.2. Stāva plāna nošķēluma atdalīšana (2. posms) (Partition the section part off the floor plan – continued) 45

2.2. ĒKU GRIEZUMU RASĒJUMI 2.2.2. Plāna saglabātās daļas pagriešana par 90⁰ rasēj. plaknē (3. posms) (Rotating of 90⁰on the drawing plane save part of the plan – continued) 46

2.2. ĒKU GRIEZUMU RASĒJUMI 2.2.2. Saglabātā plāna (ēkas) pagriešana par 90⁰ uz augšu (4. posms) (Rotating up of 90⁰ save part of the house – continued) 47

2.2. ĒKU GRIEZUMU RASĒJUMI 2.2.3. Ēkas labā profila konstruktīvs griezums (Construction right cross section) 48

2.2. ĒKU GRIEZUMU RASĒJUMI 2.2.4. Ēkas labā profila kontūrgriezums (Building outline right section) 49

2.2. ĒKU GRIEZUMU RASĒJUMI 2.2.5. Kāpņutelpas shematisks profilgriezums (Shematic section of the stairway) 50

2.3.1. Vispārēji norādījumi (General conventions) 2.3. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMI 2.3.1. Vispārēji norādījumi (General conventions) Ēkas fasādes rasējums ir ēkas vertikālprojekcija – pretskats (galvenā fasāde), kreisais / labais sānskats (gala / sānu fasādes) un mugurskats (pagalma fasāde), kuros atspoguļojas ēkas ārējā forma jeb eksterjers. Salīdzinot ar ēku plānu un griezumu rasējumiem, fasāžu rasējumu kontūrām lieto šaurākas standartlīnijas: 0,25; 0,35 vai 0,5 mm, zemes līniju norādot ar dubultplatu kontūru: 0,5; 0,7 un 1,0 mm. Ēkas projekta arhitektoniskai vizualizācijai kalpo arhitektūrfasādes rasējums, kurā ilustrē dabai pietuvinātā veidā ēkas eksterjeru, iezīmē ēnojumu, atveido apkārtējās ainavas elementus u.tml. Ēkas būvprocesa nodrošinājumam tiek izstrādāts ēkas konstruktīvās fasādes rasējums, kurā norāda malējās un ēkas lūzuma koordinācijas asis, līmeņa atzīmes, fragmentu un mezglu izpildes vietas, ar ēkas ekspluatāciju un drošību saistītu informāciju utt. 51

2.3. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMI 2.3.1. Ēkas fasāžu rasējumu veidi (Building elevations drawings) 52

2.3. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMI 2.3.2. Ēkas konstruktīvās fasādes rasējums (Building construction elevation drawing) 53

2.3. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMI 2.3.3. Ēkas arhitektūrfasādes rasējums (Architectural elevation drawing) 54

2.3. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMI 2.3.3. Ēkas arhitektūrfasādes rasējums (Architectural elevation drawing) 55

2.3. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMI 2.3.3. Ēkas arhitektūrfasādes rasējums (Architectural elevation drawing) 56

2.3. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMI 2.3.3. Ēkas arhitektūrfasādes rasējums (Architectural elevation drawing) 57

3. ĒKU DAĻSKATA RASĒJUMI (BUILDING PARTIAL DRAWINGS) 58

3. ĒKU DAĻSKATA RASĒJUMI Ēku daļskata rasējumi ir grafiski dokumenti, kas ilustrē atsevišķas ēku daļas, inženierkomunikācijas tīklu u.tml. ēku aprīkojuma elementus detalizētā (izvērstā) izpildījumā. Ēku daļskata rasējumus veido: nepilno projekciju rasējumi (partial views and sections); fragmentu / mezglu rasējumi (partial / details drawings); detaļu rasējumi (details drawings). 59

3.1. NEPILNO PROJEKCIJU RASĒJUMI 3.1.1. Vispārēji norādījumi (General conventions) Grafisko dokumentu izstrādē tiek lietotas arī projekcijas – skati, šķēlumi un griezumi, kuros objektu forma kādā to pozīcijā ilustrējas nepilnā attēlojumā. Šādi var tikt izpildīti: daļskati (daļšķēlumi / daļgriezumi), kuru norobežošanai lieto šauru brīvrokas (viļņotu) līniju vai šauru lauztu līniju; simetrisku objektu pusskati (pusšķēlumi / pusgriezumi), kuru attēlus norāda ar simetrijas (vienādības) zīmēm simetrijas ass galos; simetrisku objektu ceturtdaļskati (ceturtdaļgriezumi), kuru attēliem simetrijas zīmes izvieto centra līniju galos; kontūrskati – ilustrējamajam atsevšķa elementa kopskatam tuvināts tā kontūru rasējums. Kontūrskatus izvieto projekcijas saiknē tieši pie paskaidrojamā attēla, t.i., atbilstoši 3. kakta projekcijas metodei. Pie nepilnajām projekcijām pieskaita arī būvniecības rasējumu iznestos elementus – fragmentu, mezglu un būvdetaļu rasējumus. 60

3.1. NEPILNO PROJEKCIJU RASĒJUMI 3.1.2. Pusskata / pusgriezuma attēlojums (Partial views / cuts of simmetrical parts) 3.1.2. Pusshēmas attēlojums (Schematic partial presentation) 61

3.1. NEPILNO PROJEKCIJU RASĒJUMI 3.1.3. Kontūrskata attēlojums (Presentation of local view) 62

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.1. Vispārēji norādījumi (General conventions) Dzīvojamās, publiskās un ražošanas ēkas ir lielizmēra objekti, kuru attēlojums kopskata rasējumos tiek daudzkārt samazināts, tādējādi to ilustrācijai lieto virkni nosacījumu, kas adekvāti neatspoguļo objektu reālo formu. Lai šos ierobežojumus novērstu, būvobjektu rasējumus papildina ar iznestajiem elementiem – fragmentu un mezglu rasējumiem. Fragmentu un mezglu rasējumi ir ēku kopskatu (plānu, griezumu un fasāžu) detalizēti rasējumi ēku atsevišķu daļu izpildījuma (uzbūves) paskaidrošanai. Pie kam fragmentu un mezglu izvietojumu kopskata rasējumā norāda ar tievu nepārtrauktu līniju apļa vai līdzīgas figūras veidā, virs izpildītā attēla pierakstot tam piešķirto apzīmējumu. Ēku fragmentu rasējumi paredzēti ierobežotu laukumu ilustrēšanai, bet mezglu rasējumi – ēku atsevišķu konstruktīvu daļu skaidrojumam. Fragmentu un mezglu rasējumos norāda objekta lineāros izmērus, uzdod līmeņu atzīmes un sniedz citu vajadzīgo informāciju. Mezglu rasējumu identiski attēli ir ēku / konstrukciju detaļu rasējumi. 63

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.2. Ēkas fasādes fragmenta rasējums (Elevation partial drawing) 64

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.2. Ēkas fasādes fragmenta rasējums ar griezumiem (Elevation partial drawing with sections) 65

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.3. Ēkas 1. stāva plāna fragmenta rasējums (Building first floor plan partial drawing) 66

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.3. Ēkas noslēdzošā (pēdējā) stāva plāna fragmenta rasējums (Building final floor plan partial drawing) 67

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.3. Ēkas profilgriezuma (kāpņu telpas) fragmenta rasējums (Building section partial drawing) 68

3.2. ĒKU RASĒJUMNU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.4. Sūkņa uzstādīšanas plāna rasējuma fragments (Piping accessories plan partial drawing) 69

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.5. Ēkas cokola mezglu rasējumi (Building plinth details drawings) 70

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.5. Ēkas dzegas mezgla rasējums (Building eaves detail drawing) 71

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.5. Ēkas jumta kores mezgla rasējums (Building ridge detail drawing) 72

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.6. Cauruļvada uzmavas savienojuma mezgla rasējums (Detail drawing of piping joint with female hex coupling) 73

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.6. Fasādes cokola apdares bloka kā detaļas aksonometrija (Wall element axonometric) 74

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.7. Koka spāres detaļas mācību (konstruktīvs) rasējums (Timber rafter detail educational drawing) 75

3.2. ĒKU RASĒJUMU IZNESTIE ELEMENTI 3.2.8. Koka spāres detaļas ražošanas (ar nosacījumiem) rasējums (Timber rafter detail simplifed drawing)

4. ĒKU BŪVKONSTRUKCIJU RASĒJUMI (BUILDING STRUCTURAL DRAWINGS) 77

4. ĒKU BŪVKONSTRUKCIJU RASĒJUMI Ēku būvkonstrukciju rasējumi ir grafiskie dokumenti, kas ilustrē projektējamā būvobjekta montējamās (saliekamās) vai monolītās konstruktīvās daļas. Ēku būvkonstrukciju rasējumus veido: DZBK rasējumi (reinforced concrete structural drawings), MK / KK rasējumi (metallic / timber structural drawings), plastmasas konstrukciju rasējumi (plastic product drawings). 78

4.1.1. Ēku konstrukciju veidi (Types of building structures) 4.1. ĒKU BŪVKONSTRUKCIJAS UN TO RASĒJUMI 4.1.1. Ēku konstrukciju veidi (Types of building structures) Būvniecības nodrošinājumam izmanto saliekamas un monolītas: dzelzsbetona konstrukcijas, metāla konstrukcijas, koka konstrukcijas un galdniecības izstrādājumus (ražojumus), plastmasas konstrukcijas (biežāk kombinācijā ar metālu). 4.1.2. Ēku būvkonstrukciju rasējumu veidi (Types of building structures drawings) Būvkonstrukciju rasējumu komplektu veido: a) būvelementu izvietojuma rasējumi un shēmas, b) kopskata (kopsalikuma) rasējumi un to specifikācijas, c) konstrukciju mezglu un detaļu (atsevišķu elementu) rasējumi. Konstrukciju rasējumus izpilda saskaņā ar vispārējām prasībām. 79

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.1. Vispārēji norādījumi (General conventions) Dzelzsbetona konstrukciju (DZBK) izbūvei un montāžai paredzēti: DZBK elementu izvietojuma rasējumi un shēmas; DZBK elementu kopsalikuma (kopskata) rasējumi; DZBK detaļu rasējumi, specifikācijas u.c. tabulārie rasējumi. Dzelzsbetona elementu izvietojuma rasējumu un shēmu izstrāde pamatojas uz būvju kopskatu: fasāžu, plānu un griezumu noformējuma kritērijiem ar standartos noteiktajiem nosacījumiem. Dzelzsbetona elementu kopsalikuma rasējumus veido ilustrējamo objektu ortogrāfiskais attēlojums (skati, šķēlumi, griezumi, iznestie elementi), aksonometrijas, stiegrojuma shēmas, tabulāro dokumentu komplekta stiegru saraksti ar tiem pievienotajām stiegru skicēm. Konstrukciju atsevišķu sastāvdaļu savienošanai un pārvietošanai lietojamās plāksnītes, aptveres, fiksācijas tapiņas, montāžas cilpas u.c. ilustrē pēc detaļu rasējumu noformējuma normatīvajām prasībām. 80

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.2. Kolonnu pamatu bloku izvietojuma kopskata rasējums (Sleeve foundation block layer assembly drawing) 81

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.2. Kolonnu pamatu bloku izvietojuma fragmenta rasējums (Sleeve foundation block layer partial plan) 82

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.2. Kolonnu (stabveida) pamatu plāna planimetriskā aksonometrija (Column block layout axonometry) 83

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.3. Stabveida pamatu bloka rasējums (Sleeve block drawing) 84

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.3. Stabveida pamatu siju rasējumi (Foundation beam drawings) 85

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.3. Pamatu siju izvietojuma rasējums (Sleeve block and foundation beams joining drawing) 86

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.3. Dzelzsbetona kolonnu aksonometrija (Columns isometric) 87

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.3. Dzelzsbetona kolonnu izvietojuma aksonometrija (Columns layout axonometric) 88

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.4. Dzelzsbetona karkasēkas shematisks griezums (Building schematic structure section drawing) 89

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.4. DZBK elementu savienojuma mezgla rasējums (Building reinforced concrete structure joint with a stud bolt) 90

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.5. Lentveida pamatu izklājums (Strip foundation wall reflected drawing) 91

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.5.Dzelzsbetona saliekamo pārsegumu attēlojums (Representation of reinforced concrete slabs prefabricated) 92

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.5. Dzelzsbetona pārsegumu laidums (Reiforced concrete slabs span) 93

4.2. DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.2.6. Dzelzsbetona monolīto pārsegumu attēlojums (Reinforced concrete monolith slab drawing) 94

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.1. Vispārēji norādījumi (General conventions) Metāla konstrukcijas tiek izmantotas ēku pārsegumiem, sienām, kolonnām, spārēm u.tml. To montāžā atsevišķus elementus sastiprina ar bultskrūvēm, galvskrūvēm un tapskrūvēm (izjaucami savienojumi) vai savieno, metinot vai kniedējot (neizjaucami savienojumi). Metāla konstrukciju elementiem izmanto melnmetāla (tērauda) vai krāsmetālu velmējumus (vara / alumīnija bāzes sakausējumus) – apļa, kvadrāta, sešstūra, leņķa (stūreņa), T, U, I, Z profilus, kā arī dažādas formas caurules, sliedes u.c. Metāla konstrukciju (MK) rasējumus veido: MK shēmas, būvju (ēku un inženierbūvju) shematiskie rasējumi; MK kopskati, specifikācijas un mezglu, detaļu un tabulārie rasējumi, kurus noformē atbilstoši būvrasējumiem izvirzītajām standartprasībām. MK rasējumu grupā var ietvert arī inženiertīklu elementu: cauruļu, uzmavu, sprostuzgriežņu, ventiļu u.tml. izstrādājumu rasējumus. 95

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.2. Metāla konstrukciju skrūvju raksturojums (Characteristic of building metallic structure fasteners) Kā norādīts, izjaucamu metāla konstrukciju elementu sastiprināšanai paredzētas atbilstoša izpildījuma bultskrūves, galvskrūves un tapskrūves. Skrūves veidotas 60° izvērstā metriskās vītnes profilā, ko raksturo: vītnes standartizmēru ārējais (nominālais) diametrs, mm, piem., M16; skrūves garums (galvskrūvēm – ieskaitot gremdgalvu, pārējām – bez); skrūves stiprības klase (3.6; 4.6; 4.8; 5.6; 6.8; 8.8; 9.8; 10.9; 12.9); skrūves precizitātes klase (A, B, C); vītnes virziens (labajam – bez apzīmējuma, kreisajam – norāde LH); vītnes solis (normālsoli – nenorāda, smalksoli smalkvītnēm – uzdod); uzgriežņu (skrūvju) skrūvējuma spēka moments, N∙m (Ņ/metros). Skrūvju raksturlielumus (headmarks) marķē, piem., 10.9, SB u.tml. MK rasējumos skrūvju savienojumus rasē nosacīti, standartprasībās noteikto informāciju izvieto uz norādes līnijas horizontāla plauktiņa. 96

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.4. Bultskrūves / tapskrūves savienojuma rasējumi (Hex bolt / stud bolt assembly (assemblage) drawings) 97

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.4. Galvskrūves savienojuma rasējumi (Hex screw assembly drawings) 98

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.5. Bultskrūves / galvskrūves rasējums (Hex bolt / Hex (cap) screw drawing) 99

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.6. Tapskrūves rasējums (Stud bolt drawing) 100

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.7. Uzgriežņa / gludas, plakanas paplāksnes rasējums (Hex nut / plain flat washer drawing) 101

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.8. Metāla konstrukciju metināto savienojumu raksturojums (Characteristic of building metallic structure welded and rivetid joints) Metāla konstrukciju neizjaucamu savienojumu montāžā atsevišķas to sastāvdaļas sametina, t.i., veido šī savienojuma blakus elementu monolītu starpjoslu jeb šuvi, vai sakniedē, izmantojot šim nolūkam cilindriskas, cauruļveida vai citas formas standartizētas kniedes. Līdzīgi MK skrūvju savienojumiem arī metinātos savienojumus rasējumos ilustrē nosacīti, uzdodot uz norādes līnijas pamatplauktiņa vai ar svītrlīniju novilkta dubultplauktiņa standartprasībās noteiktos izpildes raksturlielumus: šuves šķērsgriezumu mm, metināšanas veida simbolu, metinājuma šuves garumu un soli mm, šuvju skaitu u.tml., kā arī metinājuma tehnoloģijas elementus, piemēram, metināšanas veidu, šuvju apstrādes nosacījumus, metinājuma kontūras utt., izmantojot šim nolūkam normatīvos dokumentus. Būvkonstrukciju kniedētu savienojumu izpilde kopumā balstās uz skrūvju savienojumu noformējumu, visu nepieciešamo informāciju par kniedējumu izvietojot uz norādes līnijas plauktiņa. 102

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.8. Metinājuma šuvju attēlojums (Welded joints representation)

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.9. Metāla kopnes shēma (Metallic truss scheme) 104

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.9. Metāla kopnes mezgla rasējums (Steel truss detail drawing) 105

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.9. Tērauda konstrukciju elementu savienojuma rasējumi (Steel structures details joints drawings) 106

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.9. Tērauda konstrukciju elementu savienojuma rasējums (Steel structures details joints drawings) 107

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.9. Kniedēta savienojuma rasējumi (Rivetid joints drawings) 108

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.10. Cauruļvada ortogonālais attēlojums: fasāde (Orthogonal representation of the pipeline: elevation) 109

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.10. Cauruļvada ortogonālais attēlojums: plāns (Orthogonal representation of the pipeline: plan) 110

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.10. Cauruļvada izometriskā aksonometrija (Pipelines isometric projection) 111

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.10. Lodes ventiļa / cauruļu savienojuma rasējums (Ball valve / pipes assembly drawing) 112

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.11. Cauruļvada savienojums ar stinguma sieniņu uzmavu (Pipes joint with pipe coupler) 113

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.12. Cauruļvada savienojums ar sešskaldņa uzmavu (Pipes joint with female hex coupling) 114

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.13. Stinguma sieniņu uzmavas rasējums (Pipe coupler drawing) 115

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.14. Sešskaldņa uzmavas rasējums (Female hex coupling drawing) 116

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.15. Bīdņa ventiļa rasējums (Globe valve drawing) 117

4.3. METĀLA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.3.15. Bīdņa ventiļa korpusa izometriskā aksonometrija (Globe valve body isometric) 118

4.4. KOKA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.4.1. Vispārēji norādījumi (General conventions) Būvniecībā koksne ir izplatīts materiāls, kuru izmanto dažādiem mērķiem – sienu, kolonnu, pārsegumu, spāru, logu, durvju u.tml. ēku elementu izgatavošanai. Šo būvkonstrukciju atsevišķas sastāvdaļas (detaļas) savieno, izveidojot atbilstošas formas iesējumus vai lietojot metāla stiprinājumu – naglas, skrūves, tapas, skavas u.tml. Koka konstrukciju (KK) rasējumus noformē līdzīgi aplūkotajiem citu būvkonstrukciju rasējumiem, kur izdalāmi sekojoši to veidi: KK shēmas; KK kopsalikuma (kopskata) rasējumi un to specifikācijas; KK mezglu, sagatavju un detaļu rasējumi; būvgaldniecības (koka logu un durvju bloku) izstrādājumu rasējumi. Pēdējā laikā būvkonstrukciju izstrādē arvien nozīmīgāku vietu sāk ieņemt plastmasu (plastikāta) ražojumi, kuru rasējumi saglabā jau aplūkotos būvkonstrukciju rasējumu noformējuma nosacījumus. 119

4.4. KOKA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.4.1. Koka kopnes (spāres) rasējums (Timber truss (rafter) drawing) 120 120

4.4. KOKA KONSTRUKCIJU RASĒJUMI 4.4.2. Durvju bloka rasējums (Door frame drawing) 121

5. ĒKU INTERJERA RASĒJUMI (BUILDING INTERIOR DRAWINGS) 122

5. ĒKU INTERJERA RASĒJUMI Ēku interjera rasējumi ir ortogonālprojekcijas dokumenti, kas atspoguļo ēku interjera uzbūvi. Interjera rasējumu komplektā ietilpst: sienu izklājuma rasējumi (wall reflected drawings); grīdu / griestu plāni (floor / ceiling plan drawing); pamatu izklājumi u.c. (foundation wall reflected drawings). 123

5.1. IESKATS ĒKU INTERJERA RASĒJUMOS 5.1.1. Ēku interjera rasējumu komplekts (Types of interior drawings) Ēku interjera rasējumu komplektu veido: interjera sienu rasējumi (interjera sienu izklājumi), grīdu un griestu plāni, sienu kanālu izklājumi, kanālu plāni, pamatu izklājumi interjera vai eksterjera plaknē. 5.1.2. Ēku interjera rasējumu noformējums (Interior drawings execution) Ēku interjera rasējumu attēlojumu izpilda pēc ortogonālo projekciju formēšanas principa ar šauru (0,25 mm) vai platu (0,35; 0,5 mm) līniju saskaņā ar vispārējām arhitektūras / būvniecības rasējumu izstrādes un noformējuma standartprasībām. Kopumā ēku interjera rasējumu noformējums atbilst jau iepriekš skatītajiem arhitektūras / būvniecības rasējumu izstrādes normatīvajiem nosacījumiem. 124

5.2. ĒKU INTERJERA RASĒJUMU PIEMĒRI 5.2.1. Sienas izklājuma rasējums (Wall reflected drawing) 125

5.2. ĒKU INTERJERA RASĒJUMU PIEMĒRI 5.2.2. Griestu plāna rasējums (Ceiling reflected plan drawing) 126

6. BŪVOBJEKTU ĢENERĀLPLĀNU RASĒJUMI (BUILDING GENERAL PLANS) 127

6. BŪVOBJEKTU ĢENERĀLPLĀNU RASĒJUMI Ģenerālplāni ir veidoto būvobjektu teritoriāli rasējumi, kurus izstrādā atbilstoši to funkcionālajai nozīmei. Šajā rasējumu grupā ietilpst: situācijas plāns (site layout plan); piesaistes plāns (location plan); labiekārtošanas plāns u.tml. (landscape plan, etc.) 128

6.1. IESKATS ĢENERĀLPLĀNU RASĒJUMOS 6.1.1. Vispārēji norādījumi (General conventions) Ģenerālplānu rasējumi ir ēku būvprojektu grafiskie dokumenti, kuros, atkarībā no to nozīmes, ilustrē būvobjektu apkārtnes ainavā. Ģenerālplānos nosacīti uzrāda projektējamā dokumenta nozīmei atbilstošo objektu kontūras X / Y koordinātu tīkla sistēmā, autoceļus, dzelzceļus, inženiertīklus, elektroapgādes līnijas, labiekārtošanas un apzaļumošanas elementus u.tml., rasējuma izmērus uzdodot metros. 6.1.2. Ģenerālplānu rasējumu veidi (Types of general plans) Ģenerālplānu rasējumu grupā kā svarīgākie ietilpst: situācijas plāns, horizontālā plānojuma (piesaistes) plāns, labiekārtošanas plāns, celtniecības (tehnoloģiskais) plāns, detalizētu fragmentu un mezglu rasējumi, informatīvas tabulas u.c. 129

6.2. ĢENERĀLPLĀNU RASĒJUMU PIEMĒRI 6.2.1. Situācijas plāna rasējums (Site layout plan) 130

6.2. ĢENERĀLPLĀNU RASĒJUMU PIEMĒRI 6.2.2. Piesaistes ģenerālplāna rasējums (Location plan) 131

6.2. ĢENERĀLPLĀNU RASĒJUMU PIEMĒRI 6.2.3. Labiekārtošanas ģenerālplāna rasējums (Landscape plan drawing) 132

6.2. ĢENERĀLPLĀNU RASĒJUMU PIEMĒRI 6.2.4. Ainavas elementi (Landscape component drawings) 133

7.1. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMU ĒNOŠANA 7.1.1. Fasāžu rasējumu ēnojuma princips (Principle of building elevation shadow) 134

7.1. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMU ĒNOŠANA 7.1.2. Ēkas elementu ēnojums (Shadow of building details) 135

7.1. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMU ĒNOŠANA 7.1.3. Ēkas elementu ēnojums (Shadow of building details) 136

7.1. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMU ĒNOŠANA 7.1.4. Ēkas elementu ēnojums (Shadow of building details) 137

7.1. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMU ĒNOŠANA 7.1.5. Ēkas fasādes ēnojums (Shadow of building elevation) 138

7.1. ĒKU FASĀŽU RASĒJUMU ĒNOŠANA 7.1.6. Ēkas fasādes ēnojums (Shadow of building elevation) 139

7.2. AKSONOMETRISKĀ ATTĒLOJUMA ĒNOŠANA 7.2.1. Ēkas elementu ēnojums (Shadow of building details) 140

7.2. AKSONOMETRISKĀ ATTĒLOJUMA ĒNOŠANA 7.2.2. Ēkas elementu ēnojums (Shadow of building details) 141

7.2. AKSONOMETRISKĀ ATTĒLOJUMA ĒNOŠANA 7.2.3. Ēkas ēnojums (Shadow of building isometric) 142

7.2. AKSONOMETRISKĀ ATTĒLOJUMA ĒNOŠANA 7.2.4. Ēkas ēnojums (Shadow of building isometric) 143

7.3. INTERJERA PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.3.1. Ēnojuma nosacījumi (General conventions of shadow) 144

7.3. INTERJRRA PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.3.2. Objekta ēnojuma princips (General principle of shadow) 145

7.3.INTERJERA PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.3.3. Interjera perspektīvas ēnojums (Shadow of interior perspective) 146

7.3. INTERJERA PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.3.4. Interjera perspektīvas ēnojums (Shadow of interior perspective) 147

7.3. INTERJERA PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.3.5. Interjera perspektīvas ēnojums (Shadow of interior perspective) 148

7.4. ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.4.1. Ēnojuma nosacījumi (General conventions of shadow) 149

7.4. ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.4.2. Ēnojuma nosacījumi (General conventions of shadow) 150

7.4. ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.4.3. Ēkas elementu ēnojums (Shadow of building details) 151

7.4. ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.4.3. Ēkas elementu ēnojums (Shadow of building details) 152

7.4. ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.4.4. Ēkas elementu ēnojums (Shadow of building details) 153

7.4. ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.4.5. Ēkas elementu ēnojums (Shadow of building details) 154

7.4. ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.4.6. Ēkas elementu ēnojums (Shadow of building details) 155

7.4. ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.4.7. Ēkas elementu ēnojums (Shadow of building details) 156

7.4. ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.4.8. Ēkas ēnojums (House shadow) 157

7.4. ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.4.9. Ēkas ēnojums (House shadow) 158

7.4. ĒKU PERSPEKTĪVU ĒNOŠANA 7.4.10. Ēkas ēnojums (House shadow) 159

LITERATŪRA Z. Eglītis. Tehniskās grafikas ceļvedis. 6 daļas. R., 2001. – 2009. J. Auzukalns u.c. Tēlotāja ģeometrija. RTU, R., 2008. J. Čukurs u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 2004. J. Auzukalns u.c. Būvgrafika. RTU, R., 2007. A. Posvjanskis. Tēlotāja ģeometrija. R., 1972. J. Čukurs u.c. Inženiergrafika. R., 2004. V. Jurāns u.c. Inženiergrafika. R., 1983. V. Jurāns u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 1985. F. Watts, Rule John T. Descriptive Geometry. US, 2011. N. Meuser. Architectural Drawings (Manual). UK, 2013. S. Bensaada et l’autres. Geometrie descriptive. French Edition. 2011. J. Jimenez. Le dessin d’architecture d’interier. French Edition. 2011. LVS EN ISO standartu krājumi, Būvprojekta dokumenti u.tml. Arhitektūras / būvniecības nozaru interneta materiāli. 160