Latvijas Darba devēju konfederācija 2019. gada 29. janvāris

Darba devēju un darba ņēmēju interešu pārstāvniecība Sociālā drošība LDDK VALDĪBA LBAS NACIONĀLĀ TRĪSPUSĒJĀS SADARBĪBAS PADOME TRĪSPUSĒJĀS SADARBĪBAS APAKŠPADOMES Darba lietas Veselības aprūpe Transports un sakari Vides aizsardzības Sabiedriskā Nodokļi un budžets Reģionālā attīstība Profesionālā Izglītība un nodarbinātība Konkurētspēja un ilgtspēja

Latvijas Darba devēju konfederācija 44% Lddk biedri nodarbina Biedru kopējais apgrozījums 63 114 40 no visas Latvijas darba ņēmējiem Nozaru asociācijas Uzņēmumi Miljardi eiro

Sociālais dialogs Darba devēji valdība ņēmēji Nacionālā Trīspusējās sadarbības padomes sēde 2018. gada 24. oktobrī

Valdības sociālie partneri Darba devējus sociālajā dialogā pārstāv LDDK, darba ņēmējus - LBAS Latvijā regulē: Starptautiski regulē: Starptautiskās darba organizācijas (SDO) konvencija par trīspusējām konsultācijām ANO pamatnostādnes par sociālo partnerību Līgums par ES darbību Darba devēju organizāciju un to apvienību likums Arodbiedrību likums NTSP nolikums Darba likums Sociālo partneru divpusējā vienošanās Trīspusējā vienošanās ar valdību

Kvalificēta darbaspēka LDDK prioritātes Darba devēju konkurētspēja Kvalificēta darbaspēka pieejamība Elektroenerģijas Maksas konkurētspēja Veselības aprūpes Sistēmas reforma 1. 2. 3. 4. 5. Sociālais dialogs

LDDK prioritātes jaunajai valdībai

1. 2. 4. 3. Sociālā dialoga ietvars Ilgtermiņa plānošana Latvija 2030, NAP 2027 1. Uzsākto reformu pēctecība Atbalsta instrumenti produktivitātes kāpināšanai Ciešāka integrācija ES, OECD, NATO Sociālā dialoga ietvars 2. Stiprināt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomi (NTSP) Nozaru pašregulācija (nozaru koplīgumi) Labklājība un dzīves kvalitātes pieaugums 4. Izglītības satura reforma Produktivitātes pieaugums Veselības aprūpes sistēmas reforma Mājsaimniecību ienākumu pieaugums Sociālā drošība un sociālā atbalsta tīkls Latvijas reputācija un konkurētspēja reģionā, ārējās ekonomiskās attiecības 3. Digitālā transformācija un valsts informācijas sistēmu integrācija Kapitāla pieejamība un investīciju piesaiste Nodokļu politikas un regulējuma prognozējamība Konkurētspējīgas energoresursu Izmaksas 5) Darbaspēka kvalitāte un pieejamība

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome Mērķis: sadarbība cilvēkresursu attīstības, izglītības un nodarbinātības jomā 7 LDDK, 7 LBAS, 7 valsts puses pārstāvji Uzdevumi: izskata politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus saskaņo profesijas standartus, profesionālās kvalifikācijas prasības un nozares saskaņo izglītojamo skaitu kvalifikāciju struktūras profesionālajā izglītībā sniedz priekšlikumus saistībā ar cilvēkresursu attīstību, profesionālo izglītību un nodarbinātību

LDDK ieguldījums izglītībā, piemēri: Iesaistās visos būtiskākajos izglītības un nodarbinātības politikas plānošanas pasākumos, pārstāv darba devējus ministrijās, Saeimā, MK, AIP, AIKA u.c. Iesaista darba devējus izglītības procesos (licencēšana un akreditācija, profesijas standartu, mācību programmu, eksāmenu izstrāde) Īsteno projektus: Darba devēju iesaiste profesionālās izglītības satura reformas īstenošanā (SAM 8.5.2.) Iesaista uzņēmējus prakšu un darba vidē balstītu (DVB) mācību īstenošanā (SAM 8.5.1.). Līdz 2018.gada beigām iesaistīti 1522 audzēkņi DVB mācībās, 4645 praksēs Koordinē 11 Nozaru ekspertu padomes

Darba devēji Darba ņēmēji Nozaru ekspertu padomes: Trīspusējas nozaru ekspertu apvienības, funkcijas izglītībā noteiktas Profesionālās izglītības likumā Darba devēji Darba ņēmēji Valsts puse 2018.gadā 12 NEP: 140 darba devēju un nozaru asociāciju pārstāvji 33 arodbiedrību pārstāvji 55 valsts puses pārstāvji 28 skolu pārstāvji 54,7% Darba devēju pārstāvji

Problēmjautājumi izglītībā Nepietiekams skaits jauno speciālistu ar izglītību dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, IT un ar profesionālo izglītību Finansējums nozaru ekspertu iesaistei profesionālās izglītības reformās un koordinācijai Informācijas par absolventu nodarbinātību (gan augstākajā, gan profesionālajā izglītībā) apkopošana, analizēšana un izmantošana izglītības politikas plānošanā – jēgpilnu investīciju izglītībā nodrošināšanai

Izglītības sistēma un darba tirgus disproporcijas Avots: Ekonomikas Ministrija

Galvenā ilgtermiņa problēma – ražojam preces ar zemu pievienoto vērtību Eksporta 100 kg vērtība (EUR) Avots: LB, 2018

23 000 2025. gadā Ekonomikas ministrija prognozē speciālistu iztrūkumu ar STEM izglītību Vai situācija uzlabosies pati??

Latvijas izglītības sistēma nesagatavo speciālistus, kas ļautu sekmīgi darbināt modernās tehnoloģijas Avots: LB, 2015

Jauniešu skaits ar interesi par fiziku un ķīmiju – nesamērīgi zems Skolēni, kas 2018.g. kārtoja centralizēto eksāmenu (CE) Fizikā 1156 jeb 8% no visiem skolēniem Ķīmijā 662 jeb 4% Budžeta vietas 1. kursā (aptuveni, 2019) jomās, kur nepieciešamas fizikas vai ķīmijas zināšanas Fizikā 1535 jeb1,3x vairāk Ķīmijā 2738 jeb 4,1x vairāk Dzīvās dabas zinātnes Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas Ražošana un pārstrāde Arhitektūra un būvniecība Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un pārtikas higiēna Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības Ražošana un pārstrāde Arhitektūra un būvniecība Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un pārtikas higiēna Veterinārmedicīna Veselības aprūpe Vides aizsardzība Studiju jomas: Dzīvās dabas zinātnes Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas Ražošana un pārstrāde Arhitektūra un būvniecība Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un pārtikas higiēna Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija Veterinārmedicīna Veselības aprūpe Vides aizsardzība Studiju jomas Budžeta vietu skaits 1.kursā (aptuvens) = kopējais budžeta vietu skaits 5., 6. EKI līmenī / 3.5 (studiju gadi)

Zināšanas STEM jomās – nepietiekamas. CE iegūto punktu skaita attiecība pret maksimāli iespējamo p. skaitu (2018): Fizikā – 40% Ķīmijā – 61% Matemātikā – 35% (13.9 tūkst. skolēnu) Std. Dev. = normālsadal Fizikā – 40% (Std. Dev. = 20.5) Ķīmijā – 61% (Std. Dev = 22) Matemātikā – 35% (Std. Dev = 22) 14 tk skolēnu) ījuma gadījumā 68 % rezultātu ir izkliedēti šajās robežās

Eksakto priekšmetu skolotāju trūkuma problēma saasinās: Tuvāko 15 gadu laikā ir sagaidāms, ka pensionēsies aptuveni 1/2 eksakto priekšmetu skolotāju. Latvijā  2/3 no fizikas skolotājiem jau šobrīd ir vecumā 50+ Avots: IZM

Izglītības un zinātnes Sadarbība Izglītības un zinātnes ministrija Labklājības Ekonomikas Cilvēkresursu attīstība

Par sadarbību! www.lddk.lv lddk@lddk.lv