NAP un ceļi, izpildvara un ceļi` Latvijas ceļu būvētāju viedoklis

Nacionālais attīstības plāns 2020 [55] 2020. gadā Latvijā ir pārdomāta un attīstīta ceļu infrastruktūra. Kvalitatīvi ceļi savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus, kuros koncentrēta ražošana un pakalpojumi. Pateicoties mērķtiecīgām investīcijām, reģionālajos attīstības centros ir radītas jaunas darbavietas, un daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlas dzīvot reģionu centriem tuvējās teritorijās. Nacionālais attīstības plāns 2020

Attieksme pret NAP un ceļiem NAP un citi politikas plānošanas dokumenti dzīvo savu, ar budžetiem nesaistītu dzīvi. NAP uzdevumi netiek pildīti. Izpildvara ceļus nevērtē kā aktīvus, pret kuriem tai vajadzētu izturēties kā gādīgam un rūpīgam saimniekam, bet ļauj tiem sabrukt un zaudēt vērtību. Tikai valsts ceļu vērtība no 4,96 miljardiem EUR 2007. gadā ir samazinājusies līdz 1,55 miljardiem EUR 2018.gadā. Zaudējumi- 3,41 miljards EUR! Informācijas par pašvaldību ceļiem (43 000 km) nav! Latvijas tautsaimniecība slikto ceļu dēļ aizvien vairāk zaudē ekonomikas konkurētspēju. 2017. gadā zaudējumi bija 880 miljonu EUR, 2019. gadā - jau 1,1 miljards EUR. Cieš arī cilvēki, mazinās mobilitāte, pakalpojumu pieejamība, palielinās emigrācija. Izpildvara, lai būtu, par ko atskaitīties NAP uzdevumu izpildē, manipulē ar skaitļiem.

NAP 2020 un tā plānotie, sasniedzamie rezultāti – atskaites punkti

NAP 2020 un tā sasniedzamie rezultāti

Galveno ceļu stāvoklis Autoceļu segumu stāvoklis, % 2012.g. 2013.g. 2014.g. 2015.g. 2016.g. 2017.g. Ļoti labā un labā 35 37 36 45 55 57 Apmierinošā 19 15 17 12 10 Sliktā un ļoti sliktā 46 49 47 42 33 34% galveno ceļu ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. Salīdzinot 2018. gadu ar 2012. gadu, ir samazinājums tikai par 13%.

Reģionālo ceļu ar melno segumu stāvoklis Autoceļu segumu stāvoklis, % 2012.g. 2013.g. 2014.g. 2015.g. 2016.g. 2017.g. Ļoti labā un labā 23 29 30 32 Apmierinošā 20 21 22 Sliktā un ļoti sliktā 54 56 51 50 48 47 Salīdzinot ar 2012. gadu, reģionālo ceļu, kas ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī, īpatsvars ir samazinājies tikai par 7%, 2020. gadā bija plānots samazinājums par 50%

Asfaltēto ceļu īpatsvars reģionālajos ceļos Asfaltētie reģionālie valsts ceļi 2012.g. 2013.g. 2014.g. 2015.g. 2016.g. 2017.g. 79,52 % 80,54 % 82,79 % 84,06 % 84,58 % 84,74 % Salīdzinot ar 2012. gadu, 2018. gadā reģionālo ceļu ar melno segumu īpatsvars ir pieaudzis par 5,2%, bija plānoti 80%

Valsts autoceļu sakārtošanas programma un manipulācijas Valsts autoceļu sakārtošanas programmas īstenošanai uzņemto saistību izpilde, milj. EUR   2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 Kopā VASP 2014. - 2020.g. (MK 20.05.2013.) programmai plānotais valsts pamatbudžeta finansējums 114.5 184.5 230.8 247.2 254.4 232.0 253.7 - 1517.4 VASP 2014. - 2023.g. (MK 20.12.2016.) Kapitālieguldījumi ceļos 131.4 64.9 65.1 199.4 207.7 215.2 224.4 1173.2 Valsts pamatbudžeta faktiskais finansējums 54.3 82.4 85.8 99.2 108.9 111.4 120.2 ? 662.3 Starpība starp 2013.g. plānoto un faktisko pamatbudžeta finansējumu 60.2 102.1 145.1 148.1 145.4 120.6 133.5 855.1

(69) VAS "Latvijas Valsts ceļi", pamatojoties uz SM deleģējumu, ir izstrādājusi "Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2020.gadam", kas ļaus, izmantojot valsts budžeta atbalstu, sasniegt NAP 2020 identificētos valsts autoceļu tīkla kvalitatīvos rādītājus. (371) Ņemot vērā iepriekšminētos ieguldījumus tematiskā mērķa "Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā" ietvaros, ar ERAF un KF finansējuma atbalstu plānots sasniegt šādus rezultātus: 1. samazinājies valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars (ERAF); 2. attīstīta TEN-T u.c. infrastruktūra, kas nodrošina ārējo sasniedzamību un vērsta uz resursefektīvas transporta sistēmas izveidi: labi ceļi, elektrificēts dzelzceļš, TEN-T sasaiste ar pilsētām, attīstīta ostu publiskās pieejamības infrastruktūra (KF); 3. samazinājies valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars (KF). Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam

Lai gan ESI fondu finansējums dos nozīmīgu ieguldījumu šo rezultātu sasniegšanā, tas ir atkarīgs ne tikai no ERAF un KF finansējuma, bet arī no citu darbību veikšanas un investīcijām, t.sk. valsts budžeta ieguldījumiem, lai sasniegtu noteiktos politikas rezultātus. No ESI fondiem plānotās investīcijas ceļu infrastruktūrā tiks papildinātas un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2020.gadam. Atbilstoši likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai SM budžetā tiek plānoti 377,8 milj. EUR. Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam

Rīcības virzieni (apakšmērķi) transporta politikas īstenošanai 2. Nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā nodrošināt reģionālo un vietējo autoceļu kvalitāti. Transporta attīstības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam (TAP 2007-2013) īstenošanas izvērtējums: Ņemot vērā nepietiekamo finansējumu valsts autoceļu uzturēšanai un normatīvi noteiktajā laikā neveiktajiem remontdarbiem, TAP 2007-2013 īstenošanas periodā gadu no gada pieauga arī remontu deficīts. Tāpēc papildu līdzekļu piesaistei valsts autoceļu sakārtošanai jāplāno valsts pamatbudžeta Valsts autoceļu fonda programmas finansēšanas plānošanas modeļa maiņa ar mērķi septiņu gadu periodā pakāpeniski palielināt valsts budžetā autoceļiem paredzēto finansējumu un plānošanu piesaistot autoceļu lietotāju maksājumiem.

6.1 Starpposma izvērtējuma rezultāti Autoceļu attīstības jomā grozījumi pamatnostādnēs nepieciešami, jo valsts budžeta finansējums nav piešķirts plānotajā apjomā. Līdz ar to pārskata perioda laikā ir mainītas prioritātes – finansējums, pirmkārt, piešķirts valsts galveno autoceļu sakārtošanai, tādēļ situācija attiecībā uz valsts autoceļu tehnisko stāvokli ir izmainījusies. Pēdējo triju gadu laikā sasniegtie darbības rezultāti ir ļāvuši tuvoties izvirzītajam mērķim valsts galveno autoceļu tīklā, un galveno autoceļu stāvoklis ir uzlabojies. Taču pieejamais finansējums valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem nav ļāvis apturēt šo ceļu stāvokļa pasliktināšanos. Ņemot vērā aktualizēto «Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2017.-2023. gadam», jāprecizē sasniedzamie rezultāti autoceļu jomā ar mērķi plānotos rezultātus sasniegt līdz 2023. gadam, vienlaikus meklējot iespējas piesaistīt papildu finansējumu.

LCB vēstules par NAP un TAP 20.06.2013. Satiksmes ministrijas Finanšu un attīstības plānošanas departamentam, Valsts sekretāram K.Ozoliņam, parlamentārajam sekretāram V.Valainim (TAP); 9.02.2015. Saeimas frakcijas „Vienotība” priekšsēdētājai S.Āboltiņai (ceļu finansējums); 14.09.2015. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijai, komisijas priekšsēdētājam M.Kučinskim (NAP); 23.01.2017. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājam V.Orlovam un Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētājai L.Straujumai (NAP); 23.03.2017. finanšu ministrei D.Reizniecei – Ozolai un satiksmes ministram U.Augulim (NAP un valsts finansējums ceļiem); 12.04.2017. Satiksmes ministrijas Finanšu un attīstības plānošanas departamentam (TAP); 30.10.2017. Valsts kancelejai (Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" 6.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti”); 30.11.2018. Saeimas pozīcijas deputātiem un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam M.Bondaram (ceļu finansējums un NAP).

Valsts budžets 2018 2019 2020 2021 Valsts autoceļu fonds   2018 2019 2020 2021 Valsts autoceļu fonds 233 115 022 2 36 31 30 88 2 47 86 48 81 Mērķdotācija pašvaldībām 50 101 934 50 900 000 53 800 000 Valsts ceļi: 183 013 088 185 413 088 194 064 881 Tai skaitā LAU 63 000 000 Tai skaitā administrācija 11 042 000 10 92 40 00 10 84 90 00 10 849 000 Kapitālieguldījumi autoceļos 108 971 088 111 489 088 120 215 881

Finansējums kapitālieguldījumiem kopā: Eiropas Savienība + valsts budžets   2018 2019 2020 2021 Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums 114 100 000 75 500 000 33 000 000 Valsts budžeta finansējums 1 08 97 10 88 111 489 088 120 215 881 Kopā 223 071 088 186 989 088 153 215 881

IETEIKUMI-VĒLĒJUMI Nacionālajam attīstības plānam vajadzētu kļūt par stratēģisku plānošanas dokumentu, uz kura pamata tiek veidoti valsts budžetu programmu projekti. To marķējumam būtu jābūt saskaņotam ar NAP marķējumu. Ir jāizveido jauns NAP izpildes, vadības un uzraudzības administratīvais mehānisms, nomainot esošo, mazspējīgo.