Franča Trasuna devums latgaliešu folkloras apzināšanā Dr.philol. Angelika Juško-Štekele, Rēzeknes Augstskola

Latgaliešu folkloras apzināšanas konspektīva vēsture Pirmsnacionālais folkloras apzināšanas periods Rokrakstu literatūras periods Nacionālais folkloras apzināšanas posms: Sākas vēlāk kā pārējā Latvijā Aizsāk pirmie teoloģisko izglītību ieguvušie latgalieši Sākuma periodā aptver folkloras vākšanu un publicēšanu

Franča Trasuna loma latgaliešu folkloras apzināšanas gaitā Folkloras kultūrideoloģiskais konteksts 2. Folkloras vākšana 3. Attieksme pret folkloru 4. Folkloras popularizēšana 5. Folkloriskums daiļradē

Folkloras kultūrideoloģiskais konteksts Pārzina latviešu un latgaliešu folkloras apzināšanas gaitu Izceļ un augstu vērtē tādus pirmsnacionālā perioda latgaliešu folkloras un kultūras faktu krājējus kā A.Bīlenšteinu, E.Volteri, J.Trūsmanu (vietvārdi), G.Manteifeli un S.Uļanovsku Pārmet latviešiem nepietiekamo interesi par vitebskiešiem Pārmet K.Baronam un H.Visendorfam nepiedodami mazo dziesmu skaitu Latvju dainās no Latgales Galvenais iemesls – ka Latgales mācītāji nav uzaicināti un apmācīti vākt folkloru «Latvju dainās» ietverti tikai daži G.Manteifeļa, E.Volters, P.Smeļtera un F.Laizāna materiāli)

Folkloras vākšana Vācis folkloru Sakstagala pagastā (P.Smeļtera liecības un paša F.Trasuna atmiņas) Ierosinājis un folkloras vākšanu P.Smeļteru un F.Laizānu Ierosina latgaliešu melodiju vākšanu, pats esot savācis ap 280 melodijām (dažas no tām publicētas mēnešrakstā «Austrums» Izmantojis savam laikam progresīvas melodiju pierakstīšanas tehniskās iespējas (fonogrāfs) Pierakstījis baznīcas dārzā pirms dievkalpojumiem Savāktās Jāņu tautasdziesmas un citas esot lasījis P.Smeļteram un F.Laizānam

Attieksme pret folkloru – selektīva Sevišķi nozīmi piedēvē tautasdziesmām: Tajās atklājoties tautas jaunrades gars Tās prezentē latvisko domāšanu Māca cienīt nacionālās vērtības Par tautai lietderīgākajiem žanriem uzskata tautasdziesmas un pasakas (atzīts arī par obligātu periodisko izdevumu saturā) Asi vēršas pret tautas maģiju (māņticību) Māņticība plaukst kā vecos pagānlaikos, it sevišķi pie mūsu sievietēm II, 173 Piemērs – kāda sieviete jautā Trasunam, vai varētu meitai izārstēt krītamo kaiti, ja viņai apsietu virvi, kurā cilvēks pakāries.

Folkloras popularizēšana Pēterburgas latviešu muzikāliskajā biedrībā: Ar F.Trasuna iniciatīvu nodibināti vīriešu un sieviešu kori, kuru repertuārā bija arī tautasdziesmas (tostarp F.Trasuna pierakstītās) Nodibina koklētāju orķestri (6 koklētāji) Periodikā «Austrumā» publicē dažas melodijas «Daugavas katoļu kalendārs», «Školas dōrzs» publicē savāktās tautasdziesmas Ar to bija likts pamats tautas dziesmu atjaunošanai pie inflantiešiem (I, 285)

Folkloriskums daiļradē I Ideoloģiskā funkcija Stilizē tautasdziesmas savas nacionālpolitiskās pārliecības paušanai: Tāda runa, tāda runa, Visiem viena valodiņa; Ļaudonieši, rēzeknieši Visi viena tēva dēli, Visiem viena tēvu zeme (I, 241) Didaktiskā funkcija Oriģinālpasakas (Kai zvierbuļs palyka par cīlovu (II, 85), Divi brōļi un divas laimes (II, 128)) Iemīļots žanrs – fabula – dzīvnieku eposa sastāvdaļa (II, 89)

Folkloriskums daiļradē Atsevišķu folkloras žanru elementu un folkloras motīvu izmantojums dzejā: Motīvi: «Nūgrymušo pile» (II, 101) Oi, muna Laimeņa (II, 148) Pasakas žanra izmantojums dzejā: Vaca pōrsoka par gaismu jaunūs svōrkūs (II, 143) Zīmyssvātku pōrsoka (II, 146) Pasakas ievada formula (Stōstu, stōstu pōrsakas..) dzej. Muni Draugi (II, 163) Tulkojumi (brāļu Grimmu pasaka «Vactāvs un dāla dāls»)

Secinājumi F.Trasuns ievada nacionālo latgaliešu folkloras apzināšanas posmu Ierosina pirmās būtiskākās pašu latgaliešu aktivitātes folkloras: vākšana, Publicēšanā, popularizēšanā Paša aktivitātes folkloras vākšanā palikušas leģendu līmenī

Literatūra Unda, V. (red.) (1998-1999). Francis Trasuns. Dzīve un darbi, I, II. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība. Škirmans, J. (sak.) (1999). Francis Trasuns, viņa darbīgais mūžs un traģiskais noslēgums. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība. Vējāns, A. (1996). Latgales modinātājs, Latvijas vienotājs. Vējāns, A. Latgales rakstu gaisma. Rīga: Sprīdītis. Bruzgule, V. (1989). Francim Trasunam 125. Rēzekne.