AKTĪVA BĒRNA UZTURS Jūlija Menicka Ārsta palīgs, diētas masa

Slides:



Advertisements
Līdzīgas prezentācijas
      Sensoro spēju attīstīšana matemātisko pamatpriekšstatu veidošana, matemātika - integrētā pieeja  Konsultācija  Rīgas pirmsskolas izglītības.
Advertisements

Skolas simbolika 10.a klases projekts 2011./2012. m.g.
Lasīšanas prasmju pilnveide
“Rītausmas reidi”.
Eiropas Sociālā fonda projekts „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” Vienošanās Nr.2010/0096/1DP/ /09/IPIA/VIAA/001.
Aktualitātes bērnu tiesību aizsardzības jautājumos
Demonstrējumi dārzkopībā g.
Prezentācijas transkripts:

AKTĪVA BĒRNA UZTURS Jūlija Menicka Ārsta palīgs, diētas masa Krāslavas novada PII”Pīlādzītis” Krāslava 22.09.2017.g.

Uztura jēdziens ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai.  uztura pamatsastāvdaļas – olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti. Papildus ar uzturu mēs uzņemam vitamīnus un dažādas minerālvielas.

Olbaltumvielas veido ķermeņa audus, un tām ir liela nozīme ķermeņa augšanas un bojājumu dziedēšanas procesos. Tauki palīdz organismam uzsūkt vitamīnus, nodrošina enerģiju, organisma izolāciju un aizsardzību un kopā ar olbaltumvielām veido šūnu sieniņas. Ogļhidrāti ir ciete, cukurs un šķiedras, kas ir nozīmīgs enerģijas avots un zarnu darbības veicinātājs.

Tie ir atrodami graudos, rīsos, makaronos, kartupeļos, riekstos, sēklās un pākšaugos. Dabiskā cukura avoti ir augļi, kuri satur arī daudzas nepieciešamas minerālvielas.

Aktīvai muskuļu darbībai ar arī ļoti nepieciešami tādi elementi kā nātrijs un magnijs. Magnijs sastopams zaļo lapu dārzeņos, sēklās un tumšajā šokolādē. Visvairāk magnija ir ķirbju sēklās, kviešu klijās, mandelēs, lazdu riekstos, prosā, kviešu graudos, valriekstos, rudzos. Nātrijs visvairāk atrodams vārāmajā sālī, daudzos rūpnieciski ražotos produktos (desās, šķiņķī, kūpinātās zivīs, sierā, konservos, žāvējumos, maizē, sāļajos cepumos un riekstos, čipsos).

Tā kā bērna vielmaiņa un šūnu atjaunošanās norit daudz straujāk kā pieaugušajam, tad svarīgi, lai bērna uzturā tiktu iekļauts ūdens (nevis saldinātie dzērieni) . 2 – 3 gadu vecumā nepieciešamais diennakts šķidruma daudzums ir 750 ml, no 4 – 6 gadiem tie ir 850 ml, taču, kad sasniegts sākumsskolas klašu vecums (7 – 9 gadi), tie ir jau vismaz 950 ml dienā. 

VISLABĀKAIS – ŪDENS Ir pierādīts ka, izdzerta glāze ūdens jau pēc pāris minūtēm spēj atbrīvot no noguruma – gan fiziska, gan garīga. Ja vēlaties, lai Jūsu bērns iegūtu enerģiju – un būtu gatavs aktīvai dienai dārziņā vai skolā, no rīta radiet iespēju viņam padzerties glāzi tīra ūdens, tas būs daudz tonizējošāks un veselīgāks par šokolādes tāfelīti.

VECĀKI IR PIEMĒRS No bērna nedrīkstam prasīt to, ko paši izpildīt nespējam. Vispirms vecākiem būtu jāpārskata savi paradumi – jo bērns tiešā veidā ietekmējas no tiem. Tas, kādu piemēru mājās rāda pieaugušie (ko lieto uzturā un dzer utt.), ietekmē bērnu uztveri par to – kā ir jādara. Ja vecāki regulāri un ar prieku dzers tīru ūdeni, ja runās par to, cik tas ir garšīgs – arī bērnam neapzināti veidosies šāds priekšstats.

Tas pats ir arī ar augļiem un dārzeņiem.

Lai bērnam pieejamā vietā atrodas nevis saldumi, bet augļi.

Galvenie principi: lietot vairāk ogļhidrātu uzņemtos taukus pārvērst enerģijā uzņemt pietiekoši daudz šķidruma ar savu piemēru mācīt bērnam pareiza uztura principus

PALDIES PAR UZMANĪBU!