Ko globālā ekonomika mainīs RĒZEKNĒ? Jānis Hermanis LDDK finanšu un nodokļu eksperts

PASAULE

Avots: Starptautiskais Valūtas fonds

Avots: Starptautiskais Valūtas fonds

Avots: Starptautiskais Valūtas fonds

Pasaules ekonomikas izaugsme šogad kļuvusi lēnāka To negatīvi ietekmē dažādi tirdzniecības kari un ar tiem saistītā neskaidrība Turpmākajos gados SVF prognozē nedaudz ātrāku izaugsmi ES valstīs izaugsme ir lēnāka nekā vidēji pasaulē - ilgtermiņā tas nozīmē ES lomas samazināšanos Ķīnas loma pieaug, tā kļuvusi par pasaulē lielāko ekonomiku

ASV ASV noskaņotas atgūt savas kādreizējās pozīcijas Hronisks tirdzniecības deficīts, vienlaikus ir nozīmīgs noieta tirgus citām ekonomikām Politika tiek virzīta uz importa ierobežošanu, kas noved pie tirdzniecības kariem Mudina ES valstis palielināt militāros izdevumus Meklē veidus, kā mazināt negatīvo tirdzniecības bilanci ASV

EIROPAS SAVIENĪBA

Avots: Eurostat

Avots: Starptautiskais Valūtas fonds

Ķīna un ASV ir galvenie ES ārējie tirdzniecības partneri Vācija ir ES valstu ‘ģenerāluzņēmējs’ – galvenais eksporta tirgus Konflikti starp ‘ģenerāluzņēmējiem’ un neskaidrība par Brexit tieši/netieši ietekmē visas ES valstis

Zemāki tēriņi pētniecībai un attīstībai Mazāks patentu pieteikumu skaits Zemāki [PISA] izglītības kvalitātes rādītāji Augstāks darba nodokļu slogs Vāja piekļuve kapitālam, kreditēšanas šķēršļi – augstāks ‘slikto kredītu’ īpatsvars Zemāks robotizācijas līmenis Lielākas barjeras jauniem biznesiem (augstākas administratīvās izmaksas, garāks uzsākšanas laiks) Neviena ES lielā kompānija nav pārstāvēta pasaules TOP10 EIROPAS SAVIENĪBA ES ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, bet noieta tirgi jāmeklē arī citos reģionos

LATVIJA

Avots: CSP, Latvijas un starptautisko institūciju prognozes

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Avots: Eurostat

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Avots: Latvijas Banka

Preču eksports no Latvijas pēdējos ir sasniedzis jaunus rekordus Latvijas ekonomikā ir būtiski pieaugusi eksporta loma – no ~35% līdz ~60% pret IKP Latvija ir līdzsvarojusi savu ārējās tirdzniecības bilanci, uzlabojot savu starptautisko konkurētspēju Preču eksports no Latvijas pēdējos ir sasniedzis jaunus rekordus Galvenās preču grupas: koks un koka izstrādājumi, lauksaimniecības un pārtikas preces, mehānismi un iekārtas, metāla izstrādājumi u.c. Eksports kļūst daudzveidīgāks Strauji palielinās pakalpojumu eksports Jaunus eksporta rekordus sasniedz aviācija, ienākošais tūrisms, būvniecība, datoru un IT pakalpojumi

Pēckrīzes gados ir būtiski uzlabojusies Latvijas fiskālā disciplīna Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Latvijas kredītreitingi ir stabili Avots: https://countryeconomy.com, Valsts kase

Avots: Eurostat

Avots: Eurostat

IKP uz iedzīvotāju Latvijā pakāpeniski tuvinās ES vidējam līmenim (pašreiz - 70% no ES) Latvija apsteigusi Grieķiju, pietuvojusies Polijai un Ungārijai, bet no Igaunijas un Lietuvas atpaliek par 10% punktiem (7 gadiem) Iedzīvotāju skaits palielinās ES valstīs, kurās ir augstāks IKP uz iedzīvotāju (vismaz 80% no ES vidējā līmeņa) - t. sk. labāki ienākumi (algas, pabalsti), veselības aprūpes kvalitāte

Avoti: Centrālā statistikas pārvalde, Eurostat

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Avots: Eurostat

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Palielinās Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums Darba tirgū notiek nevienmērīga paaudžu nomaiņa Latvijas ekonomika palielinās krītoša strādājošo skaita apstākļos, bezdarbs tuvojas vēsturiski zemākajam punktam Citās ES valstīs ir pieejams labāks atalgojums un plašākas sociālās garantijas, radot spiedienu uz emigrāciju Pēckrīzes gados Latvijas strādājošo atalgojums pakāpeniski palielinās - straujāk nekā cenu līmenis Strādājošo pirktspēja pieaug Svarīgi, lai algu palielinājums Latvijā turpinātos, tuvojoties ES vidējam līmenim

KO DARĪT? aktivizēt ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju daļu veicināt darbinieku mobilitāti modernizēt tehnoloģijas veicināt inovācijas plašāk izmantot digitālos risinājumus atteikties no zemas pievienotās vērtības nozarēm uzlabot izglītības kvalitāti ieguldīt pētniecībā un attīstībā KO DARĪT?

RĒZEKNE

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Latgalē – vidēji 9,9% Rēzeknes novadā – 15,2% Viļānu novadā – 18,7% Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Atalgojums būtiski atšķiras starp dažādiem reģioniem Atalgojums būtiski atšķiras starp dažādiem reģioniem. Tomēr kopējā tendence ir visiem līdzīga Latgales reģionā zemākas algas nekā citur Latvijā Vairāk nekā puse Latvijas ekonomikas koncentrēta Rīgā un tās apkārtnē Rēzekne ir ~1% no Latvijas IKP Lielākajā daļā Latvijas reģionu cilvēki ir pietiekami nodarbināti un drīzāk pastāv darbaroku trūkums. Latgalē (t.sk. Rēzeknē un tās apkārtnē) - paaugstināts bezdarba līmenis

Rēzeknes lielākās nozares – transports un apstrādes rūpniecība Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Atalgojums pakāpeniski pieaug Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Rēzeknē, Rēzeknes un Viļānu novadā reģistrētie Rēzeknē, Rēzeknes un Viļānu novadā reģistrētie* lielākie darba devēji 2018.gadā * Nav ietvertas šajos novados atrodošās publiskā sektora iestādes / to filiāles (pašvaldības, izglītības un veselības aprūpes iestādes, NVA, VID, VSAA u.tml.), kā arī šeit atrodošās uzņēmumu nodaļas, kuru galvenais birojs vai reģistrētā adrese ir citur (piemēram, Swedbank, Luminor, Rimi, Maxima, GrosAuto u.tml.). Avots: Valsts ieņēmumu dienests

Rēzeknē, Rēzeknes un Viļānu novadā reģistrētie Rēzeknē, Rēzeknes un Viļānu novadā reģistrētie* lielākie nodokļu maksātāji 2018.gadā * Nav ietvertas šajos novados atrodošās publiskā sektora iestādes / to filiāles, kā arī šeit atrodošās uzņēmumu nodaļas, kuru galvenais birojs vai reģistrētā adrese ir citur Avots: Valsts ieņēmumu dienests

Rēzeknē, Rēzeknes un Viļānu novadā reģistrētie nodokļu maksātāji. 2018 Rēzeknē, Rēzeknes un Viļānu novadā reģistrētie nodokļu maksātāji* 2018.gadā dalījumā pēc lieluma Lielāks VSAOI uz darbinieku atspoguļo darbvietu kvalitāti - gan augstāku produktivitāti, gan lielāku algu + sociālās garantijas. Tas parasti ir augstāks salīdzinoši lielākos uzņēmumos (iepretim mazākiem uzņēmumiem) * Nav ietvertas šajos novados atrodošās publiskā sektora iestādes / to filiāles, kā arī šeit atrodošās uzņēmumu nodaļas, kuru galvenais birojs vai reģistrētā adrese ir citur Avots: Valsts ieņēmumu dienests

Rēzeknes novads (projekts pēc ATR 2021) Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Ekonomiski aktīvais vecums Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Būtisks izaicinājums (tāpat kā lielākajā daļā Latvijas teritorijas) - iedzīvotāju skaita samazināšanās Latgali, t.sk. Rēzeknes apkārtnē, depopulācija skārusi īpaši smagi Augsts veco ļaužu īpatsvars, no darba tirgus iziet vairāk cilvēku nekā tajā ieiet Darba tirgū būs mazāk cilvēku – svarīgi tiem piedāvāt labi atalgotas darba vietas Rēzeknes novada iekšējais tirgus sašaurināsies

Rēzeknes novads un apkārtne Tuvākās kaimiņvalstis Rēzekne / globālā ekonomika: Kas ir mans mērķa tirgus? Min Max Sarežģītība, iespējas Rēzeknes novads un apkārtne Latvija, t.sk. Rīga Tuvākās kaimiņvalstis Tālāki reģioni Tuvs un ļoti labi pazīstams, bet šaurs. Tendence samazināties. Salīdzinoši viegli sasniedzams un labi pazīstams, ar lielākiem izmēriem. Tendence pakāpeniski samazināties, bet tajā var meklēt attīstības iespējas. Grūtāk sasniedzams, iespējamas dažādas barjeras. Tirgum var būt tendence pakāpeniski samazināties, bet izmērs ir pietiekami vilinošs un ar attīstības iespējām. Ievērojami grūtāk sasniedzams un sarežģītāks, pastāv dažādas barjeras un specifiskie apstākļi. Tendence pieaugt, izmērs ļoti vilinošs, ar labām attīstības iespējām.

Paldies! lddk@lddk.lv www.lddk.lv @darbadeveji Latvijas Darba devēju konfederācija lddk@lddk.lv www.lddk.lv