Dabas aizsardzības plāna dabas parkam “Piejūra” Sabiedriskās apspriešanas sanāksme 01.10.2019. Carnikavā Ilze Priedniece Latvijas Dabas fonds

Dabas parks «Piejūra» Dibināts 1962 Dabas parks «Piejūra» Dibināts 1962. gadā no Vecāķiem līdz Gaujas grīvai kāpu mežu, priekškāpu un pludmales aizsardzībai 1999. gadā paplašināts, ietverot piekrasti 38 km garumā no Vakarbuļļiem līdz Inčupei, platība 4180 ha 2002. gadā iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000 @ Baltijas Krasti

Dabas aizsardzības plāns – rekomendējošs dokuments, kas paredz pasākumus ĪADT apsaimniekošanai Šobrīd dabas parkā «Piejūra» ir spēkā 2004. gadā izstrādāts plāns Jaunais plāns izstrādāts 12 gadu laika posmam

Plāna izstrādes mērķis: Saskaņojot dabas aizsardzības, rekreācijas, tūrisma, reģiona attīstības un citas intereses, nodrošināt teritorijas vērtību saglabāšanu

Inventarizācijas rezultāti Dabas parkā konstatēti 24 Eiropas Savienības nozīmes biotopi, kas sedz 86% teritorijas. Plašāk pārstāvētie biotopi ir Mežainas piejūras kāpas, Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas un Veci vai dabiski boreāli meži. Īpaša vērtība dabas parkā ir biotopiem Piejūras zālāji un Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām. Sastopamas vismaz 123 Latvijā īpaši aizsargājamas sugas.

Nozīmīgākās vērtības (I) Kāpu meži Foto: Jānis Ķuze ES nozīmes biotops Mežainas piejūras kāpas >2700 ha platībā (65% teritorijas) Īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne Sniedz ekosistēmu regulācijas pakalpojumus Būtisks rekreācijas resurss

Nozīmīgākās vērtības (II) Piekraste Aizsargājami biotopi liedagā un kāpās Aizsargājamu sugu dzīvotne Aiztur vēja un viļņu iedarbību Būtisks rekreācijas resurss Foto: Ruslans Matrozis

Nozīmīgākās vērtības (III) Barības vielām nabadzīgi ezeri Reti sastopami aizsargājami biotopi Īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes Augstvērtīgas ainavas veidotāji Foto: Uvis Suško

Nozīmīgākās vērtības (IV) Piejūras pļavas Aizsargājams zālāju biotops Piejūras pļavas (28 ha jeb 20% no šī biotopa platības Latvijā) Īpaši aizsargājamas augu sugas Ekosistēmu pakalpojumu vērtība Piemērs no Igaunijas. Foto: Deniss Kretalovs

Galvenās problēmas un draudi teritorijas vērtību saglabāšanai pārmērīga, nepietiekami virzīta rekreācijas slodze mežu, ūdeņu eitrofikācija dabisko meža struktūru trūkums pļavu aizaugšana invazīvo sugu izplatīšanās informācijas un izpratnes trūkums daļā sabiedrības

Plānotie aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi draudu novēršanai

Mežos Mežaudžu dažādošanas pasākumi stādītās vienvecuma priežu audzēs Dabai vērtīgāko mežu iekļaušana regulējamā režīma zonā, kur nav pieļaujamas t.s. sanitārās cirtes Invazīvo sugu ierobežošana

Atklātajās kāpās Preterozijas pasākumi apmelētākajās vietās Atklātu pelēko kāpu atjaunošana, izcērtot tajos ieaugušos kokus un krūmus Informācijas zīmes par bridējputnu ligzdošanu Gaujas kreisajā krastā pie grīvas Invazīvo sugu ierobežošana Foto: Dainis Pūka

Ezeros Pasākumi eitrofikācijas mazināšanai: ekspansīvo ūdensaugu pļaušana lapu koku un krūmu ciršana ezera krastos augsnes virskārtas humusa slāņa un apauguma vākšana priežu retināšana vēja piekļuves uzlabošanai sezonāla peldēšanās aizlieguma saglabāšana Ummī Foto: Uvis Suško

Piemērs: Mazuikas ezers

Piemērs: Mazuikas ezers

Piemērs: Mazuikas ezers

Zālājos Pļaušana un/vai ganīšana Aizaugušo zālāju atjaunošana Aizliegums iznīcināt zālājus dabas parkā

Tūrisma plūsmu plānošana Pārdomāti virzīt esošās apmeklētāju plūsmas, nevis censties piesaistīt jaunus apmeklētājus Attīstīt videi draudzīgu, ilgtspējīgu tūrismu, ar nelielu ietekmi uz dabas teritoriju Vēlams plānot vietas ar dažāda līmeņa labiekārtojumu Plānot atpūtas infrastruktūru koncentrēti, nevis izkliedēt pa visu teritoriju Ierīkot infrastruktūras objektus ārpus īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Iesaistīt plānošanā sabiedrību Veikt apmeklētāju monitoringu pirms un pēc jaunu infrastruktūras objektu izveides

Ieteiktās izmaiņas funkcionālajā zonējumā • Plānota regulējamā režīma zona vērtīgāko mežu aizsardzībai (507 ha), no tiem 360 ha ir esošie mikroliegumi. • Palielināta dabas lieguma zonas platība (no 1246 ha uz 2420 ha), ietverot tajā: - biotopu kompleksus Serģa purva un Ummja ezera apkārtnē, Buļlu salā un Mangaļsalā; - citas meža teritorijas krasta kāpu aizsargjoslā un ar izteiktu kāpu reljefu; - pludmales un atklātās kāpas, kas veido vienotu kompleksu ar piegulošajām mežu teritorijām vietās, kas nav prioritāras rekreācijai. • Ielas un VAMOIC īpašumā esošās daļēji apbūvētās teritorijas iekļautas neitrālajā zonā.

Ieteiktās izmaiņas aizsardzības un izmantošanas noteikumos • Atrunāti noteikumi citu ciršu veikšanai biotopu apsaimniekošanas vajadzībām visā dabas parkā • Visā dabas parkā aizliegums apmežot pelēkās kāpas • Ieteiktajā regulējamā režīma zonā pieļaujama tikai darbība, kas nepieciešama biotopu un sugu aizsardzībai • Dabas parka zonā precizētas prasības galvenajai un kopšanas cirtei

Ieteiktās dabas parka robežu izmaiņas Izslēgt no dabas parka dabas aizsardzībai nenozīmīgās platības pie tā robežām Pievienot dabas parkam Jūrasleju pļavas Carnikavas novadā Veikt sīkus robežu precizējumus (karšu slāņu nesakritību, jūras krasta izmaiņu u.c. gadījumos)

Jūrasleju pļavas Iekļaušana dabas parkā veicinātu zemes īpašnieku iespējas piesaistīt finansējumu apsaimniekošanas atsākšanai un apmeklētāju infrastruktūras izveidei Atbilstoši apsaimniekojot, varētu atjaunot ap 35 ha Piejūras pļavu (t.i. ap 20% no Latvijā šobrīd esošajām)

Komentārus un ierosinājumus gaidām: E-pastā ldf@ldf.lv Pa pastu Latvijas Dabas fonds Vīlandes 3-7 Rīga LV-1010