Aktualitātes audzināšanas darbā

Prezentācija par tēmu: "Aktualitātes audzināšanas darbā"— Prezentācijas transkripts:

1 Aktualitātes audzināšanas darbā
Astra Aukšmuksta Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja 2016.gada 27.septembrī

2 Pārmaiņu laiks Kompetenču pieeja izglītībā Formālās un neformālās izglītības sasaiste Izglītojamo līdzdalība Pedagoģiskā sadarbība Izglītības iestādes vide

3 Izaicinājumi izglītībai 21.gs.
Kompetence ir indivīda gatavība dzīves darbībai mūsdienu mainīgajā pasaulē, tā ir spēja izmantot zināšanas, prasmes un paust attieksmi, risinot problēmas reālās dzīves situācijās, ļauj veiksmīgi darboties personisko un sabiedrības kopējo mērķu sasniegšanai Jaunas mācīšanās un mācīšanas kultūras veidošanās nosacījumi: izglītības procesa centrā ir skolēna mācīšanās, kompetenču veidošanās; attiecību maiņa starp skolēnu un skolotāju mediju pieredzes rezultātā - mācīšanās virtualizācija; ikdienas pieredzes izmantošana mācībās; skolotāju komandas, skolas kopienu veidošanās - sadarbības pedagoģija

4 Kompetenču pieeja: mācību saturs
Pamatkompetences Caurviju kompetences Matemātika un datorzinātnes Dabaszinātnes un inženierzinātnes Komunikatīvā Kultūrizglītības un radošās izpausmes Sociālā un pilsoniskā Fiziskās aktivitātes un veselības Kritiskā domāšana un problēmu risināšana Pašizziņa, pašvadība un mācīšanās mācīties Jaunrade, pašiniciatīva un uzņēmējspēja Digitālā un mediju Saziņa un sadarbība Līdzdalība

5 ESF specifiskais atbalsta mērķis (SAM) 8. 3. 2
ESF specifiskais atbalsta mērķis (SAM) «Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai» pasākums «Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai» Mērķis: nodrošināt izglītības pakalpojuma daudzveidību, uzlabojot izglītojamo kompetences un mācību sasniegumus Mērķauditorija: vispārējās izglītības iestādes, pedagogi, atbalsta personāls, izglītojamie (īpaša uzmanība - talantīgie, izglītojamie ar speciālām vajadzībām, ar mācīšanās grūtībām un mācīšanās traucējumiem)

6 Atbalstāmās darbības “Izglītojamo individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu sistēmas izveide” – īstenos VISC pašvaldību atbalsta pasākumu plāna izstrāde, apmācību nodrošināšana, datu krātuves izveide, tiešsaistes resurss talakizglitiba.visc.gov.lv: 2) “Pedagogu un pedagoģiskā atbalsta personāla profesionālās kompetences pilnveide darbam ar izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā mācīšanās traucējumiem, mācību grūtībām, efektīvu rīku pielietošanai izglītojamajiem kompetenču attīstīšanai, interešu izglītības īstenošanai, pedagogiem nepieciešamajām mūžizglītības kompetencēm” – īstenos VISC

7 3) „Atbalsts individuālās pieejas attīstībai mācību satura
daudzveidīgai apguvei” – īstenos pašvaldības pedagogu un pedagoģiskā atbalsta personāla nodrošināšana izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un izglītojamiem ar mācību grūtībām; - jaunu izglītības mācību formu ieviešana izglītojamo kompetenču un spēju dažādošanai un attīstībai; - konsultācijas, papildus padziļinātās nodarbības pēc stundām, nodarbību cikli 4) “Atbalsts individuālās pieejas attīstībai ārpusstundu pasākumu veidā” – īstenos pašvaldības - atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un izglītojamiem ar mācību grūtībām interešu izglītības apguvē; - jaunu neformālās izglītības mācību formu ieviešana izglītojamo kompetenču un spēju dažādošanai un attīstībai: tematiskas nometnes, festivāli, konkursi, izstādes, radošās darbnīcas, tehniskās dienas, radošās dienas, inovatīvas interešu izglītības programmas īstenošana pašvaldībā (papildus valsts, pašvaldības vai citu finanšu instrumentu ietvaros īstenotajām interešu izgītības programmām)

8 Metodiskais atbalsts interešu izglītības īstenošanai (VISC mājaslapa: www.visc.gov.lv )
Aktualizēti interešu izglītības programmu paraugi: Kora programma; Mazo mūzikas kolektīvu programma; Pūtēju orķestru programma; Tautas deju programma; Bērnu un jauniešu folkloras kopu programma; Teātra mākslas jomā; Tehniskās jaunrades jomā; Vides izglītības jomā Metodiskie ieteikumi: skolēnu instrumentālo, vokāli instrumentālo un popgrupu vadītājiem; Teātra sports vadītājiem. Interešu izglītības valsts nozīmes pasākumu nolikumi 2016./2017.mācību gadam un pasākumu plāns 2017.gadam

9 Lielākie valsts nozīmes pasākumi kultūrizglītībā 2016./2017.māc.gadā
III Latvijas skolu jaukto koru salidojums 20.maijā Valmierā VIII Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru salidojums 4.-5.maijā Rīgā V Latvijas bērnu un jauniešu mākslas un mūzikas festivāls «Latvijas toņi un pustoņi» Bauskā 1-2.jūnijā Bauskā Bērnu tautas deju festivāls «Latvju bērni danci veda» 27.maijā Cēsīs un 3.jūnijā Kuldīgā Bērnu un jauniešu folkloras kopu nacionālais sarīkojums 4.maijā Rīgā un 5.-6.maijā Vecpiebalgas novadā

10 Gatavošanās Latvijas simtgadei
gads Nacionālais LV simtgades svinēšanas plāns (Kultūras ministrijas pārziņā) Valsts izglītības satura centra ieceres, «Pilsoniskās līdzdalības un labo darbu maratons» - Katrā pašvaldībā, izglītības iestādē plānotais, īpaši domājot par katra izglītojamā iesaisti un skolas sadarbību vietējās kopienas ietvaros

11 «Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība» Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumi Nr.480 Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 38. un 39.punktu Tieša saistība ar Izglītības likuma 10.1 pantu «Izglītība un tikumība», 31. panta «Izglītības iestādes padome» 51 punktu u.c. Attiecas uz visām izglītības iestādēm, izņemot augstskolas

12 Noteikumi nosaka: izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas izglītības iestādēs; reglamentē Latvijas valsts simbolu (valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa) lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos; pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs; kārtību, kādā izvērtējama informācija, tajā skaitā mācību līdzekļi un materiāli, mācību un audzināšanas metodes, kā arī šis izvērtēšanas kritērijus 1.punkts

13 Vadlīniju mērķis veicināt izglītojamā izpratni, atbildīgu attieksmi un rīcību, kas apliecina tādas vērtības kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda, Latvijas valsts.  4.punkts

14 Būtiskākie izkopjamie tikumi (indivīda brīvas domāšanas un rīcības izpausmes)
atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance 7.punkts

15 Audzināšanas mērķis Audzināšanas mērķis ir
Audzināšana ir mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tajā skaitā tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana Audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to iedzīvināšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei 5.punkts

16 Audzināšanas uzdevumi ir veicināt izglītojamo:
spēju brīvi un patstāvīgi domāt un atbildīgi rīkoties, pašizziņu un gribas audzināšanu, brīvību kā iespēju īstenot savus centienus un mērķus, pašdisciplīnu, izpratni par pienākumiem un tiesībām cieņu pret dzīvību, sevi un citiem, drošu paradumu izkopšanu; orientāciju uz ģimeni; piederību Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai un vērtībām; attieksmi pret darbu kā personības pašrealizācijas un eksistences līdzekļu iegūšanas veidu; nacionālās identitātes un valstiskuma apziņu, lojalitāti Latvijas valstij, Satversmei un patriotismu; sadarbību, pilsonisko līdzdalību; atbildību par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju.

17 Īstenošanas principi izglītības iestādē:
estētiska, funkcionāla, droša, labvēlīga izglītības vide, kurā izglītojamie un pedagogi praktizē tikumus pēctecība, nepārtrauktība, iekļaušana, līdzdalība, vienotas prasības un konsekvence pedagoga kompetence un atbildība audzināšanas darbībā mācību stundā un ārpusstundu aktivitātēs, formālajā un neformālajā izglītībā, izvēloties saturu, formas un metodes sadarbība audzināšanas procesā (izglītojamā, pedagogu, ģimenes) informācijas izmantošana mācību un audzināšanas darbībā ar pedagoģiski pamatotu mērķi izglītības iestādes vadītāja atbildība III nodaļa, 8., 9., 10.punkts

18 izglītojamo pārstāvniecība un līdzdalība priekšlikumu izteikšanā un lēmumu pieņemšanā, to izpildes nodrošināšanā un kontrolē, tajā skaitā izglītojamo pašpārvaldes darbā audzināšanas darba virzieni audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanai triju gadu periodam un plāns katram mācību gadam, nosakot atbildīgo par plāna īstenošanu, koordinēšanu un uzraudzību sistemātiski organizēts audzināšanas darba izvērtējums (tajā skaitā pedagogu pašnovērtējumu) un analīze

19 Pedagogs audzināšanas darbībā
Ir profesionāli neatkarīgs un atbildīgs Ir objektīvs, lojāls Latvijas valstij un tās Satversmei Neveic aģitāciju, ievēro politisko un reliģisko neitralitāti Ar savu rīcību un pausto viedokli nediskreditē izglītības iestādi un valsti Pilnveido savu profesionālo kompetenci audzināšanas jautājumos (6 stundas triju gadu laikā) 11.punkts

20 Valsts svētki, atceres un atzīmējamās dienas un valsts simbolu (valsts karoga, valsts himnas, valsts ģerboņa) lietošana izglītības iestādē organizē svinīgus pasākumus, sagaidot valsts svētkus – Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu 1.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4.maijā un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembrī organizē pasākumus vai iesaistās valsts organizētās aktivitātēs (1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena 20.janvārī, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas 25.martā un 14.jūnijā, Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena 8.maijā, Eiropas diena 9.maijā, Konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas diena 21.augustā, Lāčplēša diena 11.novembrī un citas likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteiktās atceres un atzīmējamās dienas pēc izglītības iestādes ieskatiem) redzamā vietā, cieņpilna attieksme pret valsts simboliem Valsts himnu izpilda un Latvijas valsts karogu lieto saskaņā ar likumos noteikto, kā arī Zinību dienā, izglītības posma vai pakāpes noslēguma pasākumā, izglītības iestādes jubilejas svinībās un citos izglītības iestādei nozīmīgos pasākumos. IV nodaļa

21 Informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstības izvērtēšanas kritēriji atbilst Satversmei un citos saistošajos tiesību aktos minētajām cilvēktiesībām; atbilst pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai valsts izglītības standartos, kā arī šajos noteikumos noteiktajiem izglītības mērķiem un uzdevumiem; atbilst vispārdidaktiskajiem principiem, tajā skaitā izglītojamā uztverei, pieredzei un interesēm attiecīgajā vecumposmā, ir mērķtiecīgi, zinātniski un saprotami, nodrošina sistēmiskumu, objektivitāti, pozitīvu mācību un audzināšanas emocionālo fonu; neaicina uz cietsirdību un fizisku vai emocionālu vardarbību, nesatur pornogrāfiju, cilvēka pazemošanas, netiklības un atkarību izraisošu paradumu propagandu; V nodaļa 17.punkts

22 nav vērsti uz nacionālā, etniskā, rasu, sociālā vai reliģiskā naida izraisīšanu un radikalizāciju;
nav vērsti uz personas vai personu grupas diskriminēšanu rases, tautības, dzimuma, vecuma, valodas, sociālās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ; nav vērsti uz Padomju Sociālistisko Republiku Savienības un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu, neaicina likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību. V nodaļa 17.punkts

23 Noteikumu 17.punktā noteiktie kritēriji jāievēro arī:
sadarbojoties ar fiziskām un juridiskām personām, tajā skaitā pieņemot dāvinājumus, sadarbojoties ar vietējo kopienu un citiem sadarbības partneriem un organizējot un piedaloties citos pasākumos, kas nav minēti noteikumos, tajā skaitā starptautiskajos pasākumos un projektos. Informāciju, mācību līdzekļus un materiālus, kā arī izmantojamās metodes pedagogs izvērtē patstāvīgi vai sadarbībā citiem pedagogiem vai izglītības iestādes administrāciju. Vecākiem ir tiesības: saņemt argumentētu skaidrojumu (pamatojumu) par izmantotās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu, metožu atbilstību no pedagoga, griezties ar iesniegumu pie izglītības iestādes vadītāja, lūgt Izglītības iestādes padomi izvērtēt informācijas, mācību līdzekļu, materiālu, metožu atbilstību vai neatbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Padomes lēmumam ir ieteikuma raksturs. V nodaļa

24 savas patības jaunradē»
«Mācīšanās ir jaunības avots. Kamēr vien turpinām mācīties, pieņemt jaunas idejas un darbības veidus, nepārtraukti paplašinot izpratni par sevi un apkārtējo pasauli, mēs esam iesaistīti savas patības jaunradē» (Dens Mindao) Radošu, veiksmīgu, labiem darbiem un domām piepildītu jauno mācību gadu!

25 Astra Aukšmuksta, 2016.gads