VAS «Latvijas dzelzceļš» infrastruktūra 3162 km – kopējais sliežu ceļu garums 1860 km – dzelzceļa līniju ekspluatācijas garums, no tiem – 250,9 km.

Prezentācija par tēmu: "VAS «Latvijas dzelzceļš» infrastruktūra 3162 km – kopējais sliežu ceļu garums 1860 km – dzelzceļa līniju ekspluatācijas garums, no tiem – 250,9 km."— Prezentācijas transkripts:

1

2

3 VAS «Latvijas dzelzceļš» infrastruktūra
3162 km – kopējais sliežu ceļu garums 1860 km – dzelzceļa līniju ekspluatācijas garums, no tiem – 250,9 km elektrificētu līniju (14% no tīkla)

4 Kravu un pasažieru pārvadājumi
(f) – 2018.gada fakts (p) – prognoze saskaņā ar VTS noteikto

5 VAS «Latvijas dzelzceļš» finanšu rādītāji 2018.gadā
APGROZĪJUMS SAMAKSĀTIE NODOKĻI 209,4 78,4 miljoni € miljoni € +16% pret 2017.gadu +12% pret 2017.gadu EBITDA Tai skaitā: 30,6 milj. EUR valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 14,5 milj. EUR iedzīvotāju ienākumu nodoklis 32,6 milj. EUR pievienotās vērtības nodoklis 0,6 milj. EUR nekustamā īpašuma nodoklis 42,0 miljoni € +20 milj. EUR pret 2017.gadu PEĻŅA 4,2 PRODUKTIVITĀTE 34,7 miljoni € tūkstoši € (+17% pret 2017.g.)

6 Būtiskākie rādītāji Finanšu mērķi Nefinanšu mērķi
VAS «Latvijas dzelzceļš» vidēja termiņa darbības stratēģija gadam Finanšu mērķi Neto apgrozījuma pieaugums ap 2% gadā, kas saistīts ar prognozēto kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu par 0,5 milj. t gadā un pasažieru pārvadājumu pieaugumu saskaņā ar AS «Pasažieru vilciens» sniegtajiem datiem Peļņa 1,37%-1,67% apmērā Nefinanšu mērķi Kravu caurvedes spēja Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridorā – 73 milj. t gadā (stratēģijas periodā saglabājot esošo caurvedes spēju un resursus koncentrējot infrastruktūras efektivitātes palielināšanai) Kravas vilcienu vidējais iecirkņa ātrums, km/h – 33 (2016.g. bāzes vērtība ir 31; 2018.g. faktiskais rezultāts 34,1) Palielināts paaugstināto pasažieru platformu (h = 550 mm) skaits Nopietnu negadījumu skaits uz 1 miljonu vilcienkilometru – 1,5 (2018.gada rādītājs ir 1,19) Maģistrālās vilces CO2 izmešu daudzums kravu satiksmē, kg / 1000 tkm – 8,3 (2016.g. bāzes vērtība 12,46; g. faktiskais rezultāts 9,5)

7 Investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā
10 gados ieguldīti 933 milj. eur

8 LDz investīciju programma līdz 2022.gadam
Atjaunošanas programmām – 2022.gada investīciju plānā paredzēti 134,08 milj. EUR Attīstības projektiem – 2022.gada investīciju plānā paredzēti 473,52 milj. EUR, t.sk., ES līdzfinansējums 328,06 milj. EUR un LDz finansējums (t.sk., kredīti) 131,69 milj. EUR (ietverot elektrifikāciju). Publiski līdzfinansētie projekti - projekti, kurus paredzēts realizēt ES plānošanas periodā no līdz 2020.gadam: Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija 1.posms, Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava - Mangaļi - Ziemeļblāzma modernizācija, Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība un Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība, Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmas ieviešana, Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija

9 ES fondi u.c. publiskais finansējums
Investīciju avoti ES fondi u.c. publiskais finansējums Aizdevumi Pašu līdzekļi Atkarīgs no darbības rezultātiem un dividenžu politikas Pieejami un vēl aizvien pietiekami izdevīgi, tomēr ne tik lielā apjomā, lai ilgtermiņā realizētu lielus projektus Nākamajā ES fondu plānošanas periodā saglabāt investīciju apmēru dzelzceļa projektiem Valsts finansējums – pieejams atsevišķiem, salīdzinoši neliela mēroga projektiem parasti ar sociālu funkciju

10 Priekšnosacījumi un pēctecība, plānojot NAP 2021 – 2027
Eiropa dzelzceļu ir definējusi par transporta prioritāti, ņemot vērā konkurētspējas, drošības, vides un ekonomiskos aspektus Eiropas Komisijas BALTĀ GRĀMATA Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu - līdz 2050.gadam transporta nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināt par 60 % salīdzinājumā ar emisijas līmeni 1990.gadā. ES transporta mērķis (Regula Nr.1315/2013) pilnībā funkcionāla TEN-T “pamattīkla” izveide līdz gadam un augstas kvalitātes un veiktspējas tīkla līdz 2050.gadam izveidošanu, savienojot visas pamattīkla lidostas ar dzelzceļu un nodrošinot, ka visas galvenās jūras ostas ir pietiekami savienotas ar dzelzceļa kravu pārvadājumu sistēmu. Direktīva 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, nosaka, ka dzelzceļi ir svarīga pārvadājumu nozares daļa, nozarei tiecoties panākt ilgtspējīgu mobilitāti. Jāuzlabo dzelzceļa sistēmas efektivitāte, lai to integrētu konkurētspējīgā tirgū, vienlaicīgi ņemot vērā dzelzceļa īpatnības. Latvijas Ilgtspējas attīstības stratēģija 2030.gadam Latvijas ārējās sasniedzamības uzlabošanā būtiska loma ir starptautiskas nozīmes autoceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu infrastruktūras attīstībai.

11 Prioritārie attīstības virzieni un atbalstāmās aktivitātes (I)
Latvijas transporta infrastruktūras integrēšana TEN-T tīklā, nodrošinot drošu sasniedzamību un teritoriālo un tautsaimniecības attīstību, pasažieru mobilitāti: Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija, īstenot Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas 2. un 3.posmu, lai mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu un padarītu dzelzceļa izmantošanu videi draudzīgāku. Pasažieru apkalpošanas un dzelzceļa infrastruktūras modernizācija, veicinot pasažieru mobilitāti, kā arī samazinot ceļojumam un pārvadājumiem nepieciešamo laiku. Drošība un drošums – lai samazinātu nelaimes gadījumu riskus uz un pie sliežu ceļiem. Multimodāli risinājumi, veicinot kravu pārvadājumu pārnešanu no autotransporta uz dzelzceļa transportu. 2. Videi draudzīgs un energoefektīvs transporta sektors Fosilo energoresursu aizvietošana ar alternatīviem enerģijas avotiem (ūdeņraža, biogāzes lokomotīvju prototipu izstrāde). Nozīmīgāko vides ietekmes aspektu uzlabošana (energoefektivitātes uzlabošana, trokšņa/ vibrāciju un vēsturiskā/ naftas produktu piesārņojuma mazināšana). Šobrīd ir uzsākts darbs pie ES ietvara pēc 2020.gada un Transporta politikas pamatnostādnēm, kur kā galvenos virzienus esam jau minējuši: Infrastruktūras konkurētspēja; Tehnoloģijas un digitalizācija; Drošums un drošības risinājumi; Vides aizsardzība un energoefektivitātes; Pētniecība, inovācijas un izglītība. Un tā kā NAP ir hierarhiski augstāks dokuments, šiem pašiem virzieniem jābūt integrētiem arī NAPā. Elektrifikācija: Rīga (185m eur), Ventspils (275m eur), Daugavpils – Indra (80m eur): 540m eur Pasažieru infrastruktūra (paaugstinātās platformas), 3.kārta: 30meur Drošība – pārmijas, žogi, divlīmeņu šķērsojumi, tilti (drošības pasākumi saistībā ar ātruma līdz 140km nodrošināšanu) – 100meur Multimodālie risinājumi – pēdējās jūdzes infrastruktūra, pārkraušanas laukumi – 50meur Alternatīvās degvielas risinājumi – biogāze, ūdeņradis, iecirkņi, kuros elektrifikācija nav ekonomiski pamatojama – 50mEUR Piesārņoto vietu sanācija – 30meur IT - Digitālā loģistika, vienotās vadības sistēmas, apziņošana – 50meur Ārējais mārketings – 1meur Loģistikas centri – 50meur Pētniecība – 10meur Kopā: 910mEUR Svarīgi: paredzēt KF fonda aploksni pēc 2020 dzelzceļa infrastruktūras attīstība ne mazāku kā KF

12 Prioritārie attīstības virzieni un atbalstāmās aktivitātes (II)
3. Viedais transports (digitalizācija) Plašāka IT sistēmu izmantošana transportā - pasažieru apkalpošanā, kā arī kravu pārvadājumos, automatizējot satiksmes vadības, apziņošanas, trauksmes sistēmas un procesus. 4. Loģistika un multimodālais transports Ārēja mārketinga pasākumi Multimodālo transporta un loģistikas centru attīstība 5. Pētniecība un inovācijas Sadarbība ar universitātēm, izglītības un pētniecības iestādēm nozares darbībai nozīmīgos pētījumos un inovāciju kopprojektos (energoefektivitātes uzlabošana, emisiju samazināšana, kreozota un glifosāta alternatīvu risinājumu izstrāde).

13 PALDIES!