Izglītības attīstības pamatnostādnes

Prezentācija par tēmu: "Izglītības attīstības pamatnostādnes"— Prezentācijas transkripts:

1 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. -2020
Izglītības attīstības pamatnostādnes gadam (MK pieņemtas , iesniegtas Saeimā (komisijā) apstiprināšanai) 2014.gada 18.februāris

2 IAP: projekta apspriešana
IAP projekta izstrāde IZM darba grupā izskatītas un diskutētas konsultatīvajā padomē “Izglītība visiem” sabiedriskā apspriede, tikšanās ar sociālajiem partneriem izsludināts VSS un starpministriju (starpinstitūciju) saskaņošanas sanāksmes MKK sēde starpministriju (starpinstitūciju) saskaņošanas sanāksme MK sēdē apstiprinātas (No 325 saņemtajiem iebildumiem: 310 iebildumi ņemti vērā; 12 iebildumi daļēji ņemti vērā (Rektoru Padome–4, LM–1, LDB–4, VM–1, PKC-2) 3 iebildumi nav ņemti vērā (Rektoru Padome – 1, LIZDA – 1, VM – 1) EK komentāri (iespējami precizējumi, atkārtota izskatīšana MK), Izskatīšana un apstiprināšana Saeimā Konsultatīvajā padomē “Izglītība visiem” piedalās apmērām 40 NVO, pārstāvot visus izglītības līmeņus un veidus

3 IAP: vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments
aptver visas izglītības jomas un nosaka izglītības attīstības pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem 7 gadiem; paredzētie pasākumi secīgi turpina iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktās reformas izglītības jomā, sasaistot nacionālā līmeņa mērķus ar Eiropas Savienības attīstības prioritātēm; Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanu (ietekmes novērtēšanu): 2017.gadā - starpposma ziņojums; pēc pamatnostādņu darbības perioda beigām - gala ietekmes novērtējums paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns īstenojams kārtējām gadam piešķirto un papildu pieprasītā valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļu ietvaros

4 IAP: vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments
Izglītības politika ir saistīta ar citām nozarēm - Kultūras, Veselības, Iekšlietu, Aizsardzības, Zemkopības, Vides un reģionālās attīstības, Labklājības u.c. ministriju īstenoto politiku, un to īstenotie uzdevumi ir iekļauti attiecīgo nozaru politikas plānošanas dokumentos. IAP primāri plānota IZM tiešā atbildībā esošo uzdevumu īstenošana, pamatojoties uz IZM pieejamo finansējumu (uzdevumu/pasākumu plānā norādīts plānotais valsts budžets, ESF/ERAF un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējums).

5 IAP: saturiskais ietvars
Cilvēkorientēta izglītība Izglītība ilgtspējīgai attīstībai Uz zināšanām balstītu sabiedrību veicinošā izglītība Pamatprincipi kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei Virsmērķis Izglītības vide: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru; Indivīdu prasmes: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē; Efektīvā pārvaldība: uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju. Mērķi

6 IAP: 12 Rīcības virzieni 3 mērķu sasniegšanai
Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, radošumu un veselīga dzīves veida veicinoša izglītības satura pilnveide Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana 21.gs. atbilstīgas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana Iekļaujošās izglītības principa ieviešana 1. Izglītības vide Karjeras izglītības attīstība un pakalpojumu pieejamība Priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaita samazināšana Ārpus formālās izglītības iespēju bērniem un jauniešiem paplašināšana Izglītības iespēju paplašināšana pieaugušajiem 2. Indivīda kompetence Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveide Efektīvu izglītības finanšu resursu pārvaldības modeļu attīstība Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana Izglītības starptautiskā konkurētspēja 3. Efektīva pārvaldība

7 IAP: izaicinājumi un risināmās problēmas
Demogrāfiskie izaicinājumi Neefektīvs izglītības sistēmas institucionālais tīkls Mūsdienu prasībām daļēji atbilstoša mācību vide un saturs Pedagogu motivācijas un profesionālās pilnveides nepietiekama sekmēšana Iekļaujošas izglītības principa un individualizētas mācību pieejas nepietiekama ieviešana Profesionālās izglītības nepietiekama pievilcība Jauniešu bezdarbnieku īpatsvars Augstākās izglītības internacionalizācija un starptautiskā konkurētspēja Neefektīva augstākās izglītības finansēšana un pārvaldība Pieaugušo zema iesaiste izglītības pasākumos Izglītības monitoringa sistēmas trūkums IAP: izaicinājumi un risināmās problēmas

8 IAP: izaicinājumi un risināmās problēmas
Neefektīvs izglītības sistēmas institucionālais tīkls IAP: izaicinājumi un risināmās problēmas

9 2. Neefektīvs izglītības sistēmas institucionālais tīkls
Demogrāfijas iespaidā: saskaņā ar ministrijas datiem, šobrīd 30% vidusskolu skolēnu skaits 12.klasēs nepārsniedz 20 skolēnus. 10% gadījumu tas nepārsniedz 10 skolēnus; vidējo izglītību gadā sagaida nozīmīgs skolēnu skaita samazinājums, kas ietekmēs institucionālo tīklu, kur svarīga loma ir/būs pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai; būs nepieciešama pārdomāta resursu koncentrācija un izglītības pakalpojumu pieejamības pārstrukturizācija, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības modeļus. Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2020.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu dažādās vecuma grupās Tiek prognozēts, ka salīdzinājumā ar 2012.gadu 2020.gadā skolēnu skaits vispārējā vidējā izglītībā samazināsies par 11,6 tūkst. skolēnu, savukārt augstākajā izglītībā – 27,6 tūkst. studentu. Vienīgā izglītības pakāpe, kurā prognozējams izglītojamo vecumā no 7 līdz 15 gadiem pieaugums, ir pamatizglītība.

10 Mazās skolas lauku teritorijās (tikai publiskās skolas)

11 2. Izglītības sistēmas institucionālā tīkla pilnveide
Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana plānota, veidojot jaunu pieeju iestāžu pakalpojumu piedāvājumam: pirmsskolas izglītība – maksimāli tuvu dzīvesvietai neatkarīgi no ģeopolitiskiem kritērijiem; sākumskolas izglītība (1.-6.klase) – pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Nozīmīgi vērtēt arī pirmsskolas (5.līdz 6.gadus vecu bērnu) izglītības integrāciju šajās iestādēs; vispārējā vidējā izglītība ( klase) – pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Pakalpojuma pieejamība nodrošināta reģionālas nozīmes autoceļu tuvumā. Atbilstoši katra reģiona attīstības scenārijiem, vērtējama arī profesionālo izglītības programmu integrācija vispārējā izglītībā, konsolidējot iestāžu pārvaldību un izmaksas. Šādas iestādes dibinātājs ir pašvaldība. profesionālā vidējā izglītība – pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Īsteno valsts nozīmes profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC) un pārējās profesionālās izglītības iestādes, kuru padotība pamatā plānota pašvaldībām.

12 2. Izglītības sistēmas institucionālā tīkla pilnveide
Raksturojot IZM padotībā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu tīkla strukturālo reformu: no 2010./2011.mācību gadā IZM padotībā esošām 54 profesionālās izglītības iestādēm 2013./2014.mācību gadā to skaits samazinājies līdz 37 profesionālās izglītības iestādēm; turpinot šī tīkla pilnveidi, IZM: primāri meklēs risinājumu nelielajām (300 vai mazāk audzēkņi) profesionālās izglītības iestādēm, t.sk. plānojot to nodošanu pašvaldībām, stiprinās PIKC, rezultātā mazinās IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu skaitu.

13 2. Izglītības sistēmas institucionālā tīkla pilnveide
Izglītojamo skaits ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādēs

14 2. Izglītības sistēmas institucionālā tīkla pilnveide
2013./2014.mācību gadā veiktās un plānotās darbības, turpinot PII tīkla pilnveidi, jeb risinājumi nelielo (300 vai mazāk audzēkņi) profesionālās izglītības iestāžu pastāvēšanai sadarbībā ar pašvaldībām: Rīgas Būvniecības vidusskola pievienota Rīgas Celtniecības koledžai; Laidzes Profesionālā vidusskola, Limbažu Profesionālā vidusskola – no 2014.gada 01.septembra kļūst par PIKC Rīgas Valsts tehnikuma mācību norises struktūrvienību (mnsv) (sadarbībā ar pašvaldību); pakāpeniska Viduslatgales profesionālā vidusskolas reorganizācija: Preiļu (mnsv) no 2014.gada 01.septembra kļūst par VSIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma mnsv; uzsāktas diskusijas par Dagdas, Jaunaglonas mnsv turpmāko attīstību un “piederības” maiņu (Mālnavas koledža, Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola, pašvaldības padotība, citi varianti);

15 2. Izglītības sistēmas institucionālā tīkla pilnveide
2013./2014.mācību gadā veiktās un plānotās darbības, turpinot PII tīkla pilnveidi, jeb risinājumi nelielo (300 vai mazāk audzēkņi) profesionālās izglītības iestāžu pastāvēšanai sadarbībā ar pašvaldībām: 1. uzsāktas diskusijas ar pašvaldību un skolu administrāciju, PIKC pārstāvjiem par: Barkavas Profesionālās skolas attīstību (Madonas pašvaldība, PIKC Jelgavas Tehnikums, citi varianti); Jaungulbenes Profesionālās skolas attīstību (Gulbenes pašvaldība, PIKC Smiltenes Valsts tehnikums, Valmieras Profesionālā vidusskola, citi varianti); Rankas Profesionālās skolas attīstību (Mālnavas koledža, Gulbenes pašvaldība, PIKC Smiltenes Valsts tehnikums, citi varianti); Saulaines Profesionālās skolas attīstību (pašvaldība, PIKC Jelgavas Tehnikums) 2. Jārisina jautājumi par Ērgļu Profesionālās vidusskolas, Skrundas Profesionālās vidusskolas , Cīŗavas Profesionālās vidusskolas attīstību

16 2. Izglītības sistēmas institucionālā tīkla pilnveide
PII tīkla pilnveides posmi (plānotais darbību laika grafiks): 1. posms - IZM lēmuma pieņemšana un iesniegšana MK līdz , PII reorganizācija līdz ; 2. posms - IZM lēmuma pieņemšana un iesniegšana MK līdz ; PII reorganizācija līdz ; 3. posms - IZM lēmuma pieņemšana un iesniegšana MK līdz , PII reorganizācija līdz ; 4.Posms - IZM lēmuma pieņemšana un iesniegšana MK līdz , PII reorganizācija līdz

17 2. Izglītības sistēmas institucionālā tīkla pilnveide
Turpinot PII tīkla pilnveidi IAP kontekstā: (3.) Jāuzsāk risināt jautājumi par PII ar audzēkņu skaitu no 300 līdz 500 attīstību, t.i., nākamā posma darba plānošana

18 IAP: PAREDZĒTIE PASĀKUMI, AKTIVITĀTES
1. IZGLĪTĪBAS VIDE 2. INDIVĪDA KOMPETENCE 3. EFEKTĪVĀ PĀRVALDĪBA Kompetencēs balstīts mācību saturs un metodika Darbs pie nacionālās kvalifikācijas izstrādes un to sasaistes ar EKI Augstākās izglītības pārstrukturizēšanas pasākumi Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēma Profesionālo izglītības iestāžu cilvēkresursu kompetences Latvijas akadēmiskā personāla kapacitāte Modernas mācību vides nodrošināšana Mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegāde Mācību vides uzlabošana Profesionālajā izglītībā atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai Jauniešu ar speciālām vajadzībām un citu sociālā riska grupu jauniešu integrācijas pasākumi Agrīnā speciālo vajadzību diagnostika Karjeras izglītības atbalsta sistēmas izveide Preventīvu un kompensējošu pasākumu īstenošana priekšlaicīgi izglītības sistēmu atstāšanas riskam pakļautajām grupām Profesionālās izglītības īsās (1 līdz 1,5 gadi) programmas Bērnu un jauniešu pilsoniskā apziņa un 21.gs. prasmes (soft skills) Interešu (ārpusstundu) izglītības attīstība Atbalstu pedagogiem darbā ar talantīgajiem bērniem Pieaugušo izglītības atbalsta nodrošināšana un pilnveide Nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kompetences pilnveide Atbalsts mūsdienīgu latviešu valodas kā otrās un kā svešvalodas apguves pilveide Izglītības kvalitātes monitoringa veikšana mācību kvalitātes uzlabošanai Jauni izglītības kvalitātes indikatori Atbalsts starptautiski atvērtai augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijai VIIS attīstība (tajā skaitā sistēmas sasaiste ar augstāko izglītību) Jauns pedagogu darba samaksas modelis Augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde un ieviešana Uzlabota izglītojamo vajadzībām atbilstošas un kvalitatīvas vispārējās izglītības pakalpojuma pieejamību reģionālā un valsts līmenī Pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošana t.sk. speciālās izglītības iestāžu tīklu sakārtošana Starptautisko mācībspēku piesaiste augstākajā un profesionālajā izglītībā Atbalsts studiju programmu konsolidēšanai, veidojot kopīgas programmas

19 Mērķis 1: IZGLĪTĪBAS VIDE: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru. Rīcības virziens 1.2: Pedagogu un akadēmiskā personāla motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana 1. Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmas ieviešana 2. Atbalsts profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu profesionālās un prakšu vadītāju pedagoģiskās kompetences pilnveidei darba vietā sadarbībā ar Latvijas darba devējiem – atbalsts plānots profesionālās izglītības pedagogu vispārējo prasmju paaugstināšanai (t. sk., uzņēmējspēju un IKT prasmju un profesionālo kompetenču pilnveidei (t.sk. attiecīgās programmas izstrādei), nodrošinot atbilstošas prakses iespējas, sniedzot atbalstu pedagogu stažēšanās pasākumiem uzņēmumos un organizācijās Latvijā un ārvalstīs, profesionālās izglītības un nozares pārstāvju starptautiskās sadarbības nodrošināšanai, kā arī prakšu vadītāju pedagoģiskās kompetences pilnveidei. 3. Profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana pieaugušo izglītībā (Profesionālās izglītības iestāžu administratīvā un pedagoģiskā personāla kompetences pilnveide mācību organizācijas, metodisko jautājumu un tehnoloģiju attīstības kontekstā, t.sk. mobilitātes pasākumi labās prakses pārņemšanai pieaugušo izglītības attīstībai; – atbilstošu programmu izstrāde) 4. Atbalsta nodrošināšana E-Twinning projektu īstenošanai, lai veicinātu skolotāju savstarpēju starptautisko sadarbību, pilnveidotu skolotāju svešvalodu un IKT spējas un veidojot IKT par daļu no ikdienas dzīves mācību telpā sekmējot svešvalodu. 5. Atbalsts jaunajiem pedagogiem vidējās izglītības pakāpē (STEM mācību priekšmetu un jomu pedagogiem no 5. līdz 12.klasei), kā arī pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, t.sk. uzņēmējspējas, IKT, vardarbības problemātikas risināšana, u.c. attīstība. 6. Akadēmiskā personāla motivācijas paaugstināšana, palielinot AII akadēmiskā personāla zemāko darba algas likmi, kā arī nodrošinot atalgojumu sistēmas harmonizāciju un caurskatāmību. 7. Administratīvā, pedagoģiskā un akadēmiskā personāla profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādēs kompetences pilnveide mācību organizācijas, metodiskos jautājumos un tehnoloģiju attīstības kontekstā.

20 Mērķis 1: IZGLĪTĪBAS VIDE: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru. Rīcības virziens 1.3: 21.gs. atbilstīgas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana 1. Atbalsts pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai un vispārējās izglītības mācību vides uzlabošanai, sniedzot atbalstu izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai reģionālā līmenī, plānojot atbalstu dabaszinātņu kabinetu iekārtošanai pamatizglītības programmas īstenošanai, profesionālas izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides pielāgošanai tā izvietošanai vispārējās izglītības iestādēs, kas īsteno arī profesionālās izglītības programmas un pašvaldības dibinātās profesionālās izglītības iestādēs, atbalsts vispārējās izglītības iestāžu, kas īsteno arī profesionālās izglītības programmas un nacionālas nozīmes vidusskolu un ģimnāziju infrastruktūras izveidei un modernizācijai, inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā un mācību vides ergonomiskai iekārtošanai vispārējās izglītības iestādēs, jo īpaši nacionālās vai reģionālas nozīmes vidusskolās un ģimnāzijās, metodisko centru funkciju pildīšanai IKT jomā, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti un veicinātu mūsdienīgas metodikas izmantošanu izglītībā, kā arī atbalsts pašvaldībām vispārizglītojošo skolu sporta infrastruktūras pilnveidei. Tāpat atbalsts plānots 1.-6.klases darbības pilnveidei, nodrošinot ēku pielāgošanu un mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegdi. 2. Profesionālās izglītības mācību vides uzlabošana atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai – atbalsts plānots profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. kultūrizglītības iestāžu infrastruktūras, ieskaitot sporta un dienesta viesnīcas infrastruktūru, izveidei un uzlabošanai, tajā skaitā jaunu profesionālo izglītības programmu īstenošanas nodrošināšanai un darbam ar pieaugušajiem un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām (atbalsts būvdarbiem, iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju iegādei, un izglītības iestāžu pielāgošanai personām ar funkcionāliem traucējumiem), kā arī vispārējās izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu izveide un modernizācija, pielāgojot telpas un iegādājoties jaunus mācību līdzekļus un tehnisko aprīkojumu šo programmu īstenošanai. 3. Augstākās izglītības institūciju resursu koncentrāciju, veicinot STEM studiju un zinātniskā darba teritoriāli telpisko koncentrēšanos un materiāltehnisko bāzes modernizēšanu, kā arī sekmēt augstākās izglītības resursu koplietošanu un virzību uz kvalitātes standartu ziņā vienotas pētniecībā balstītas doktorantūras izveidošanu Latvijā, uzlabojot saikni ar pētniecības institūcijām un tautsaimniecību, izveidojot vienotu doktorantūras studiju centru. 4. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM programmu īstenošanai nepieciešamo mācību vides uzlabošana koledžās atbilstoši tautsaimniecību nozaru attīstībai.

21 IAP: atbalsta jomas un saņēmēji
Pašvaldību skolas: tīkls un infrastruktūra, IKT nodrošinājums (moderna mācību vide); Pedagogi: kompetences pilnveide (21.gs.prasmes, jauns izglītības saturs, motivācija) Izglītības saturs un kvalitāte: jauni standarti un vadlīnijas; iekļaujoša izglītība un draudzīga mācību vide Profesionālās izglītība: saikne ar darba devējiem/tirgus vajadzības (duālā jeb darba vidē balstītas mācības) un pievilcība (infrastruktūra, skolu tīkls, 50/50) Izglītības kvalitātes monitoringa sistēma (starptautiskais, nacionālais un individuālais līmenis) Atbalsts diasporai Kultūrizglītības pakalpojumi (saikne ar izglītību), kultūrvēsturiskā mantojuma apguve un nacionālās identitātes veidošana Atbalsts jauniešiem: jauniešu garantijas, iesaiste darba vai mācībās (agri pametušie, sociālās atstumtības riska grupa, karjeras izglītība)

22 IAP: atbalsta jomas un saņēmēji
Augtākās izglītības iestādes: finansēšanas modelis un pārvaldība Akadēmiskais personāls: kompetences pilnveide Starptautiskā konkurētspēja un internacionalizācija: mobilitāte, akadēmiskā personāla piesaiste Izglītības saturs: studiju programmu klasifikācija, satura pilnveide, saikne ar darba tirgus vajadzībām, t.sk. nozaru pārstrukturizācijas pasākumi) Pieaugušo (mūžizglītība) iesaistes palielināšana: modelis, saikne ar darba tirgu, PIKC kapacitātes stiprināšana)

23 ES struktūrfondu 2014-2020 ieguldījumi izglītībā un zinātnē
. 2014.gada 11.februārī

24 KP fondu (ESF, ERAF, KF) finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem (milj.EUR), kopā 4 400,6, t.sk. IZM 859,89 (19,54%)

25 IAP: rezultatīvie rādītāji
Rezultāts, kas izteikts rādītājā: 100 (gan politikas, gan darbības)

26 IAP rezultāti: IZGLĪTĪBAS VIDE
Rezultatīvais rādītājs Bāzes vērtība (gads) 2017.gads 2020.gads Skolēni ar augstiem mācību rezultātiem (15 gadīgie; PISA 5.un 6.līmenis), % lasītprasmē, matemātikā, dabaszinātnē. 4,2%, 8%, 4,3% (2012) 4,5%, 8%, 5,5% 7%, 8%, 8% Skolēni ar zemiem mācību rezultātiem (15 gadīgie; PISA 1.un zemāks līmenis), % lasītprasmē, matemātikā, dabaszinātnēs 17%, 20%, 12,3% 16%, 20%, 12% 13%, 15%, 10% Budžeta vietu īpatsvars dabas zinātnēs un inženierzinātnēs (%) no kopējā budžeta vietu skaita 41% (2013) 50% 55% Absolventu (bakalauru un maģistru) bezdarba līmenis 18 mēnešus pēc absolvēšanas procentos no visu mācību iestāžu absolventu bezdarba līmeņa (%) 7,5% 6,5% 5,2% Pedagogu īpatsvars, kas ieguvuši 4.un 5.kvalitātes pakāpi (%) 8% 10% 20% Skolēnu skaits uz 1 mācību procesam paredzēto datoru ISCED 1-3 (kas nav vecāks par 5 gadiem) 9,8 7 3 Integrēto izglītojamo skaita ar speciālajām vajadzībām īpatsvars vispārizglītojošās izglītības iestādēs ISCED 1-3 (%) no kopējā izglītojamo skaita 4% 33%

27 IAP rezultāti: INDIVĪDA KOMPETENCE
Rezultatīvais rādītājs Bāzes vērtība (gads) 2017.gads 2020.gads Karjeras konsultanta (vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs) attiecība pret pašvaldībā dzīvojošiem jauniešiem n/i 1/700 1/600 Obligātās izglītības vecumā esošo bērnu, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē īpatsvars (%) 5,4% (2013) 4,4% 3% Skolu nepabeigušo un izglītībā neiesaistīto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā gadi, (%) 10,6% (2012) 10,2% 10% Dziesmu un deju svētku procesā un pilsoniskajās aktivitātēs iesaistīto skolēnu skaits (%) no kopīgā vispārējās izglītības iestādēs esošā izglītojamo skaita 70% 75% 80% Bērnu un jauniešu, kas iesaistīti neformālās izglītības aktivitātēs īpatsvars (%) 68% 71% Jauniešu centru skaits/ iesaistīto jauniešu skaits dienā, kas apgūst jauniešu centros dažādas prasmes neformālās izglītošanās ceļā 86 /3 440 Pasākumu skaits diasporas latviešu valodas un kultūras apguvei 44 73 93 Pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvars gadu vecumā (%) 6,9% 9,5% 15% Atbalstu saņēmušo latviešu valodas kā otrās un kā svešvalodas pedagogi, kuri strādā ar pieaugušajiem skaits 116 70 90

28 IAP rezultāti: EFEKTĪVĀ PĀRVALDĪBA
Rezultatīvais rādītājs Bāzes vērtība (gads) 2017.gads 2020.gads Izglītības iestāžu, kas iesaistītas izglītības kvalitātes monitoringā īpatsvars (%) (2013) 50% 100% Izveidota vienota pieaugušo izglītības sistēma 1 Izveidota augstākās izglītības iestāžu absolventu darba gaitu monitoringa sistēma Novērtēto izglītības iestāžu vadītāju īpatsvars 40% Izveidota un uzturēta augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas nacionālā aģentūra Valsts izdevumi izglītībai gadā % no IKP ISCED-0 0,8%, ISCED-1 1,4% ISCED-2-4 1,9%, ISCED-5-6 0,6% (2010.) 6,01% 7,01% Skolēnu proporcija vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē 61/39% (2012) 60/40% 50/50% Augstākā izglītība (iedzīvotāju īpatsvars % gadu vecumā ar augstāko izglītību) 37% 38% Izglītojamo/pedagogu proporcija pašvaldībā 10,35/1 pilsētā un 8,12/1 novadā (2013) 11/1 pilsētā 9/1 novadā 12/1 pilsētā un 10/1 novadā Ārvalstu studentu, kas studē grāda, kvalifikācijas iegūšanai īpatsvars no kopējā studentu skaita (%) 2,9% 2757/94474 (2012) 6% 8% Augstskolu absolventu, kas studiju ietvaros ir studējuši vai bijuši praksē ārvalstīs % īpatsvars no kopējā absolventu skaita 13,7% (2012) 15% 20%

29 IAP: finansējums Kopējais nepieciešamais finansējums īstenošanai:
~1,5 miljardi euro ( ) VB – ESF – cits finansējums

30 IAP: projekta izstrāde
IAP projekts izstrādāts sadarbībā ar: Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību Latvijas Izglītības vadītāju arodbiedrību Latvijas Darba devēju konfederāciju Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju Augstākās izglītības padomi Latvijas Studentu apvienību Latvijas Pašvaldību savienību Reģionālās plānošanas reģionu pārstāvjiem Pamatnostādņu projekta izstrādē aktīvi iesaistījušies: Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija biedrība „Latvijas Vecāku kustība” „Junior Achievement – Young Enterprise Latvija (JA-YE Latvija)” Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar Swedbank Privātpersonu finanšu institūtu Izglītības tehnoloģiju asociācija Pašvaldību izglītības pārvaldes izglītības iestāžu pārstāvji kā arī privātpersonas

31 Veiksmi IAP īstenošanā!