TICĪBAS ĢIMENES 11. tēma 15. jūnijā, 2019

Prezentācija par tēmu: "TICĪBAS ĢIMENES 11. tēma 15. jūnijā, 2019"— Prezentācijas transkripts:

1 TICĪBAS ĢIMENES 11. tēma 15. jūnijā, 2019
Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles

2 Katrai ģimenei ir savas kultūras tradīcijas
Katrai ģimenei ir savas kultūras tradīcijas. Kultūras vide, kurā dzīvojam veido un iespaido mūsu Evaņģēlija izpratni un tā iespaidu uz mūsu ikdienu. Kas no mūsu uzskatiem un paražām balstās mūsu kultūras pieredzē? Kādus kultūras vides aspektus mēs varam pieņemt, un no kuriem mums vajadzētu atteikties? Kā mums izturēties pret kultūrā balstītiem konfliktiem starp dažādām kristiešu kopienām? Kā lai mēs sludinām Evaņģēliju no mums atšķirīgām kultūrām? EVAŅĢĒLIJS UN KULTŪRA Pieņemt visu, kas labs Atteikties no visa, kas ļauns Iegremdēšanās kultūrā EVAŅĢĒLIJA KULTŪRA Līdzdalot Evaņģēliju Pasludinot Evaņģēliju

3 “Pārbaudait visu; to, kas ir labs, paturat.” (1 Tes 5:21)
PIEŅEMOT VISU, KAS LABS “Pārbaudait visu; to, kas ir labs, paturat.” (1 Tes 5:21) 1.gs. Jūdiem nebija ļauts ieiet pagānu namā, vai baudīt mielastu pie viena galda. Šis noteikums nebija Bībelisks, bet gan balstījās kultūras paražās. Dievs iejaucās, lai brīnumainā veidā palīdzētu jūdiem atteikties no šī noteikuma. Līdz ar Evaņģēlija pasludināšanu un izplatīšanos starp dažādām kultūrām, draudze nolēma neuzspiest jūdu ticības paražas jaunajiem ticīgajiem nejūdiem (ApD 15). Vai arī mums vajadzētu atteikties no jebkādas kultūras ietekmes, kad sludinām Evaņģēliju? Mēs esam kopienas biedri, un mēs esam iekļauti, līdzīgi kā, iegremdēti konkrētā kultūrā. Mums jārespektē un jāatbalsta tādi kultūras kopienas aspekti, kas ir harmonijā ar Dieva Vārda principiem.

4 “Kad cilvēku rīcība un praktiskā darbība nav pretrunā ar Dieva likumu, jums tos būs atbalstīt. Ja Dieva darba darītāji to nedarīs, tie ne tikai kavēs viņiem uzticēto darbu, bet tie kļūs kā klupšanas akmens to ceļā, kuru labā tie strādā un kavēs viņus ceļā uz patiesības pieņemšanu.” E.G.W. (Mind, Character and Personality, vol. 2, cp. 60, p. 560)

5 NORAIDIET VISU, KAS ĻAUNS
“Tad sacīja Lābans: mūsu zemē to jaunāko priekš tās pirmdzimtās nemēdz izdot.” (1M 29:26 NIV) Hammurabi kodeks noteica, ka neauglīga sieva varēja dot vienu no viņas verdzenēm savam vīram, lai tā no viņa dzemdētu bērnu, kas tiktu uzskatīts kā viņas un viņas vīra bērns. Sāra izmantoja šo tradīciju, lai attaisnotu savu rīcību, kad tā rīkojās pret Dieva noteikto kārtību. Dievs uz laiku pieņēma dažas kultūras tradīcijas (piem., poligāmiju), bet Viņš nepieņēma citas (piem., elku pielūgšanu). Kultūrai ir sava ietekme uz mums, bet mums pilnībā jāatsakās no jebkā tāda, kas būtu kompromisā ar mūsu ticību. Ja kultūras tradīcijas ietekmē cilvēkus viņu dzimuma, etniskās grupas, sociālā līmeņa, invaliditātes, vecuma, vai citu iemeslu dēļ, tad no tādām mums jāatsakās.

6 IEGREMDĒŠANĀS KULTŪRĀ
“Un tas Kungs sacīja uz Ābramu: izej no savas zemes un no savas dzimtenes un no sava tēva nama uz to zemi, ko es tev rādīšu.” (1M 12:1) Ir daudzi stāsti par cilvēkiem, kuri tika izrauti no viņiem ierastās kultūras vides un ievesti pilnīgi tiem svešā kultūrā, kā piem. Ābrams, Rute, Estere, Daniels, Jāzeps...u.c.. Šāda izmaiņas šodien vairs nav nekas īpašs un svešs. Taču tās ietekmē mūsu ģimenes garīgo dzīvi un vairo nemieru. Dievs ir apsolījis, ka paļaušanās uz Viņu un rūpes par mūsu ģimeni un draugiem, sniegs mums spēku tādos apstākļos. Mums jāmācās iejusties jaunajā kultūrā, saskatot un pieņemot visu, kas labs un atsakoties no visa, kas nav pieņemams. Lūgšana un Svētā Gara vadība tajā palīdzēs.

7 LĪDZDALOT EVAŅĢĒLIJU “12Bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva vaļas palikt par Dieva bērniem, tiem, kas tic uz Viņa Vārdu, 13kas ne no asinīm, nedz no miesas gribēšanas, nedz pēc kāda vīra prāta, bet kas no Dieva dzimuši.” (Jņ 1:12-13) Kustības dibinātāji parasti ir pilnībā nodevušies savai ticībai. Visbiežāk šī pārliecība ir nemainīgi stipra divās paaudzēs, vēlāk pricinpi pamazām tiek aizmirsti, un vērtības samazinās. Ieradumi drīz vien kļūst par tradīciju. Līdz beidzot, tradīcijas un principi zaudē atšķirību viens no otra. Mūsu pienākums ir izskaidrot mūsu bērniem mūsu ticības uzskatus. Bet Dievam nav mazbērnu, Viņam ir tikai bērni. Ticība nav ģenētiska informācija, kura automātiski tiek pārnesta uz nākošo paaudzi. Katrai persona jāpiedzīvo personīgas attiecības ar Dievu, lai tas varētu kļūt par Dieva bērnu un piedzīvot jaunpiedzimšanu.

8 IZPLATOT EVAŅĢĒLIJU “Jo es nedomāju, ka es jūsu starpā ko zinot, kā vien Jēzu Kristu, un to pašu, krustā sisto.” (1 Kor 2:2) Kristiešu ģimenes tiek pamudinātas kopīgi piedzīvot Evaņģēlija spēku, un līdzdalīt to ar apkārtējiem, neskatoties, kādā kultūrā tās dzīvo. Mums vajadzētu būt dedzīgiem sludinātājiem, kuri pasludina glābjošo Evaņģēliju un strādā, lai panāktu vienotību un harmoniju (Jņ 17:20-23). Mums pat jābūt gataviem ziedot savu dzīvību mūsu ticības vārdā (Atkl 12:11). Iespējams, mums nebūs viegli paskaidrot Evaņģēliju citai kultūrai. Tomēr, Dievs zina, kā pasniegt Evaņģēliju jebkuras kultūras kontekstā. Ja esam vienoti ar Viņu, Viņš vadīs mūs ar Vārdu un Savu Garu.

9 “Nav neviena nācija, neviena persona, kas visos ieradumos un domāšanā būtu perfekta. Mums jāmācās vienam no otra. Tāpēc Dievs vēlās, lai dažādas tautības savstarpēji viena otru papildinātu, pieņemtu kopīgus spriedumus un noteiktu kopīgus mērķus… Ja Dieva bērni no Itālijas, Francijas un Vācijas vienoti cenšas līdzināties Viņam, tie balstīs savas kājas uz viena un tā paša patiesības ceļa; tajos mājos viens un tas pats – Kristus Gars, godības cerība. Es brīdinu jūs, brāļi un māsas, neceļiet nodalošas sienas starp dažādām tautībām. Gluži pretēji – cenšaties tās nojaukt, ja tādas pastāv. Mums jācenšas uz to, lai visi būtu harmonijā, kas Jēzū Kristū, un darbotos kopīgi viena mērķa labā – līdzcilvēku glābšanai.” E.G.W. (The Upward Look, September 24)